Globālās tirdzniecības rādītāji ir noslīdējuši līdz 1980. – 1984. gadu līmenim un ir vieni no zemākajiem kopš II Pasaules kara beigām, paziņojis Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) vadītājs Robertu di Azavedu.

Kā faktorus, kuri ietekmējuši tirdzniecības apjomu kritumu, viņš minēja galvenokārt ģeopolitiskos konfliktus, ieskaitot krīzi Ukrainā, kā arī naftas cenu krituma negatīvo ietekmi uz globālo tirdzniecību.

Vienlaikus R. di Azavedu neminēja konkrētus skaitļus, kuri liecina par globālās tirdzniecības kritumu. Jāatgādina, ka PTO 2015. gadā prognozē globālās tirdzniecības kāpumu par 3,3%, bet 2016. gadā – par 4%, salīdzinot ar gadu iepriekš.

The post PTO: Globālās tirdzniecības rādītāji kritušies līdz 1980. gadu sākuma līmenim appeared first on Kapitāls.

Analītiskā kompānija Bloomberg New Energy Finance (BNEF) aprēķinājusi, kuras valstis vai valstu grupas ir ieguvējas un zaudētājas no naftas cenu krituma par aptuveni 50% laika posmā kopš pagājušā gada jūnija.

Kā liecina BNEF aplēses, kopējie ieguvumi ir $900 miljardi, tostarp Eiropas valstis (izņemot Norvēģiju) uz naftas cenu krituma rēķina ir nopelnījušas $300 miljardus, bet Āzijas valstis – $393 miljardus. ASV ieguvumus no naftas cenu krituma aģentūra lēš 180 miljardu dolāru apmērā.

Savukārt Krievijas un Centrālāzijas valstu zaudējumi no naftas cenu krituma tiek lēsti $218 miljardu, bet Tuvo Austrumu valstu zaudējumi $357 miljardu apmērā. Norvēģija naftas cenu krituma rezultātā zaudējusi $53, bet Kanāda – $40 miljardus, tāpat zaudētājas ir arī Latīņamerikas (-$60 miljardi), Ziemeļāfrikas (-$62 miljardi) un Subsahāras Āfrikas (-$89 miljardi) valstis.

Aprēķini veikti par 2014. gadu, pieņemot vidējo naftas cenas kritumu $50 par barelu.

The post Noskaidroti ieguvēji un zaudētāji no naftas cenu krituma pasaules tirgos appeared first on Kapitāls.

Žurnāls Forbes publicējis ikgadējo 200 bagātāko Krievijas uzņēmēju sarakstu, kurā pirmā vieta atvēlēta kompānijas Noriļskas niķelis ģenerāldirektoram Vladimiram Potaņinam, kura īpašumu kopvērtību izdevums novērtējis $15,4 miljardu apmērā. Salīdzinot ar gadu iepriekš, V. Potaņina īpašumu kopvērtība palielinājusies par $2,8 miljardiem un viņš Krievijas bagātāko uzņēmēju sarakstā pacēlies par septiņām vietām.

Otro vietu ieņem Mihails Frīdmans, kura galvenie īpašumi ir Alfa grupa un X5 Retail Group. Gada laikā M. Frīdmana īpašumu kopvērtība samazinājusies $3 miljardiem, līdz $14,6 miljardiem, tomēr viņš jau otro gadu pēc kārtas saglabā otro vietu Krievijas bagātāko uzņēmēju reitingā.

Pirmo trijnieku noslēdz pagājušā gada līderis Ališers Usmanovs (Megafon, Metaloinvest, Mail.ru Group), kura īpašumu kopvērtība savukārt samazinājusies par $4,2 miljardiem, līdz $14,4 miljardiem. Pirmajā piecniekā vēl atrodas Viktors Vekselbergs ($14,2 miljardi) un Aleksejs Mordašovs ($13 miljardi).

Lai iekļūtu 2015. gada Krievijas 200 bagātāko uzņēmēju sarakstā, īpašumu kopvērtībai jābūt lielākai par $500 miljoniem, kas izrādījies par $50 miljoniem mazāk, nekā gadu iepriekš. Savukārt visu saraksta dalībnieku īpašumu kopvērtība samazinājusies par $73 miljardiem, galvenokārt Krievijas kompāniju akciju cenu krituma dēļ.

Jāatgādina, ka Forbes aprēķini tiek balstīti galvenokārt uz uzņēmējiem piederošo aktīvu cenu biržās. Bez tam sarakstā netiek iekļauti valsts kompāniju vadītāji, kā arī valsts pārvaldē amatus ieņemoši cilvēki.

The post Par Krievijas bagātāko uzņēmēju kļuvis Vladimirs Potaņins appeared first on Kapitāls.

Krievija un Grieķija plāno parakstīt līgumu, kura ietvaros Maskava piešķirs Atēnām līdz pieciem miljardiem eiro gāzes vada Turku straume būvniecībai kā priekšapmaksu par gāzes tranzītu, raksta Vācijas izdevums Der Spiegel, atsaucoties uz augsti stāvošu informācijas avotu Grieķijas valdošajā partijā Syriza.

Līguma parakstīšana, pēc izdevuma rīcībā esošās informācijas, plānota nākamajā otrdienā. Grieķija kā avansu par gāzes tranzītu no Krievijas uz Eiropas Savienīnību (ES) saņems no trīs līdz pieciem miljardiem eiro. Kā apgalvo Der Spiegel, darījums ticis apspriests Krievijas prezidenta Vladimira Putina un Grieķijas premjerministra Aleksa Cipra tikšanās laikā Maskavā.

Pēc Grieķijas izdevuma Agora rīcībā esošās informācijas, Grieķijas valdība piekritusi darījumam ar Krieviju. cerot, ka pateicoties no Krievijas saņemtajiem līdzekļiem, izdosies atlikt sarunas ar Eiropas Savienību par Grieķijas parādsaistībām.

7. aprīlī Grieķijas, Serbijas, Maķedonijas, Ungārijas un Turcijas ārlietu ministriju vadītāji apstiprināja vēlmi piedalīties gāzes vada Turku straume būvniecības projektā. Tikšanās noslēgumā tika parakstīta deklarācija par enerģētisko sadarbību, veidojot „ekonomiski pamatotu maršrutu” dabasgāzes transportam no Turcijas uz Eiropas valstīm. Konkrētus jautājumus par katras valsts dalību projektā valstis atsevišķi apspriedīs ar Gazprom.

Vladimira Putina vizītes laikā Ungārijā šā gada februārī publiskotais gāzes vada Turku straume maršruts liecina, ka gāzes vads no Krievijas pa Melnas jūras dibenu caur Turciju un Grieķiju sniegsies līdz krātuvei Baumgartenā, Austrijā. Projekts kļuva par alternatīvu gāzes vadam Dienvidu straume (South Stream), no kura Gazprom atteicās Eiropas Komisijas (EK) un ASV izvērstās pretdarbības dēļ.

Par atteikšanos no projekta Dienvidu straume V. Putins paziņoja 2014. gada decembrī, vizītes Turcijā laikā. Tad pat Maskava un Ankara vienojās par gāzes vada ar caurlaides spēju 63 miljardi kubikmetru gadā izbūvi pa Melnas jūras dibenu no Krievijas uz Turciju un potenciāli tālāk uz Dienvideiropu.

The post Prese: Maskava piešķirs Atēnām līdz pieciem miljardiem eiro gāzes vada Turku straume būvniecībai appeared first on Kapitāls.

Ukrainas varas iestādes plāno īstenot vērienīgu valstij piederošo aktīvu bez stratēģiskas nozīmes pārdošanu, atsaucoties uz Ukrainas ekonomiskās attīstības un tirdzniecības ministra, lietuvieša Aivara Abromaviča vārdiem vēsta Ukrinform.

A. Abrovičus īpaši uzsvēris, ka iespēja iegādāties Ukrainas aktīvus tiks liegta investoriem no Krievijas. „Ja mēs sāksim plaša mēroga privatizāciju, tad, protams, nepieciešams sarīkot normālu road show, tas ir – parādīt to, kas mums pieder un uzaicināt rietumu investorus. Krievijas investoriem iegādāties aktīvus mēs neļausim, tādēļ ģeogrāfiju nepieciešams paplašināt,” paziņojis V. Abromavičus.

Viņš tāpat norādījis, ka aizliegums Krievijas investoriem piedalīties Ukrainas aktīvu privatizācijā tiks iekļauts valsts likumdošanā.

The post Investoriem no Krievijas neļaus piedalīties Ukrainas aktīvu bez stratēģiskas nozīmes privatizācijā appeared first on Kapitāls.

Ķīnas Tautas bankas priekšsēdētājs Čžou Sjaočuņs paziņojis par „dziļu vilšanos”, ko izraisījusi kavēšanās ar reformām Starptautiskajā Valūtas fondā (SVF). Viens no galvenajiem reformu punktiem ir Ķīnas ietekmes šajā globālajā finanšu institūtā palielināšana, raksta South China Morning Post.

Reforma, vienošanos par kuru tika panākta 2010. gadā, paredz samazināt attīstīto valstu balsu daļu SVF par sešiem procentiem, nododot šīs balsis attīstības valstīm. Lai reforma stātos spēkā, ir nepieciešami 85 procenti SVF balsu (līdzīgi, kā jebkura cita nozīmīga lēmuma pieņemšanai). Galvenās reformas pretinieces ir ASV, kam pieder gandrīz 17 procenti SVF balsu. Jāpiebilst, ka pašlaik Ķīna rada aptuveni 15% visas pasaules IKP procenti, kamēr SVF tai ir tikai 3,8% balsu.

SVF reforma, par kuras īstenošanu organizācijas dalībvalstis vienojās pēc globālās finanšu krīzes, ir apturēta ASV nostājas dēļ. ASV kongress atsakās ratificēt līgumu, kas piešķir lielāku ietekmi uz lēmumu pieņemšanas procesu SVF attīstības valstīm.

Nespējot panākt progresu SVF reformēšanā, Ķīna 2013. gadā par paziņoja par nodomu veidot Āzijas infrastruktūras investīciju banku (AIIB), kurai perspektīvā jākļūst par reģionālo alternatīvu SVF. Memorandums par savstarpēju saprašanos starp nākamajiem bankas dalībniekiem tika parakstīts 2014. gada oktobrī.

Bankas statūtkapitāls būs 100 miljardi dolāru, sākotnējais akcionāru kapitāls – 50 miljardi. Lielāko daļu līdzekļu daļu iemaksās Ķīna, un arī bankas centrālā mītne atradīsies Pekinā. Starp AIIB dibinātājām ir arī tādas valstis kā Indija, Vjetnama, Filipīnas, Katara, Šveice un Lielbritānija.

The post Ķīna pauž „dziļu vilšanos” par kavēšanos ar reformām SVF appeared first on Kapitāls.

ASV kompāniju ģenerāldirektoru atalgojums 2014. gadā palielinājies vidēji par 12,1%, kas ir ievērojami vairāk nekā tikai 1,6% gadu iepriekš, vēsta Marketwatch, atsaucoties uz uzņēmuma Tower Watson analītiķu veiktu pētījumu.

Pētījuma ietvaros analizēti dati par trešo daļu kompāniju no kopējā indeksa Standard & Poor’s 1500, kas ietver indeksus S&P 500 (biržā kotētās kompānijas ar pašu lielāko kapitalizāciju), S&P 400 (kompānijas ar vidēju kapitalizāciju) un S&P 600 (nosacīti nelielas firmas). Tirdzniecība ar visu šo kompāniju vērtspapīriem veido apmēram 90% no visa amerikāņu akciju tirgus.

Apkopojot datus secināts, ka jūtamāko vadītāju atalgojuma kāpumu piedzīvojuši uzņēmumu ar nelielu kapitalizāciju (13,7%) ģenerāldirektori, kuriem seko ASV lielāko kompāniju (11,6%) un uzņēmumu ar vidēju kapitalizāciju (10,6%) vadītāji.

Jāpiebilst, ka ar vārdiem „ģenerāldirektoru atalgojums” pētījumā tiek saprasta ne tikai darba alga un tā dēvētie bonusi, bet arī ilgtermiņa stimuli, parasti akcijas, kuras pārdot kompānijas vadītājs ir tiesīgs tikai pēc vairākiem gadiem un tikai ar nosacījumu, ka uzņēmums ir sasniedzis noteiktus finanšu rādītājus. Rezultātā uzņēmumu vadītāju saņemtā atalgojuma apmērs lielā mērā ir atkarīgs no viņu vadīto kompāniju vērtspapīru kotācijām, bet pagājušajā gadā indekss S&P 500 pieauga par vairāk nekā 15%.

Tajā pašā laikā parasto amerikāņu darba algas nekādi nav saistītas ar fondu tirgus dinamiku, un vidēji ASV reālā darba apmaksa pērngad pieauga daudz vājāk – tikai par 3%, liecina Tower Watson un Mercer analītiķu veiktie aprēķini.

The post Pētījums: 2014. gadā jūtami pieaudzis ASV kompāniju vadītāju atalgojums appeared first on Kapitāls.

Grieķijas valdība pieņēmusi lēmumu par vietējo un reģionālo varas iestāžu finanšu līdzekļu pārvešanu uz kontiem Grieķijas Bankā (valsts centrālajā bankā), vēsta plašsaziņas līdzekļi. Atbilstošs rīkojums tika parakstīts 20. aprīlī, taču spēkā tas stājās ar atpakaļejošu datumu – 17. aprīli.

„Valsts iestādēm tiek uzlikts par pienākumu izvietot naudas rezerves un pārvest savus depozītus uz kontiem Grieķijas Bankā. Nosacījumi tiek ieviesti sakarā ar ārkārtējām, neatliekamām un neparedzētām vajadzībām,” teikts rīkojumā.
Šādi Atēnas gatavojas kārtējam parādu starptautiskajiem kreditoriem dzēšanas posmam, kamdēļ tām nepieciešams akumulēt visus iespējamos līdzekļus. Kā liecina analītiķu aplēses, sperot šādu soli Grieķijas varas iestādes nodrošina sev pieeju papildus aptuveni diviem miljardiem eiro.

Tajā pašā laikā šāds lēmums ir izsaucis plašu neapmierinātību vietējo varas iestāžu vadītāju vidū. Pašvaldības un Grieķijas reģioni iebilst pret savu rezervju izmantošanu faktiskai centrālās valdības īstermiņa vajadzību finansēšanai, uzskatot, ka „valdības lēmums, kura mērķis ir mūsu rezervju un līdzekļu sagrābšana, pārkāpj ne tikai konstitucionālās un tiesiskās, bet arī morālās normas”.

Jāatgādina, ka 2015. gadā Grieķijai jāatmaksā starptautiskajiem kreditoriem kopumā 22,5 miljardi eiro, tajā skaitā 8,7 miljardi eiro – Starptautiskajam Valūtas fondam (SVF) un 6,7 miljardi eiro – Eiropas Komisijai. Jau 1. maijā Atēnām jāatmaksā SVF 203 miljoni eiro, bet 12. maijā – 770 miljoni. Vēl 1,6 miljardi eiro Atēnām jāatmaksā SVF jūnijā.

The post Grieķijas valdība faktiski nacionalizē pašvaldību un reģionu līdzekļus appeared first on Kapitāls.

2014. gada beigās vidējais valstu parāds eirozonā (attiecībā pret valstu IKP) sasniedzis 91,9%, kas ir augstākais rādītājs visā eirozonas pastāvēšanas laikā. Tikmēr visu Eiropas Savienības (ES) valstu vidējais parāds 2014. gada beigās bija 86,8%, liecina Eurostat apkopotā informācija.

Procentuāli lielākās valsts parādsaistības ES 2014. gada nogalē bija uzkrājusi Grieķija (177,1%), kurai sekoja Itālija (132,1%), Portugāle (130,2%), Īrija (109,7%) un Kipra (107,5%). Kopumā 16 ES dalībvalstu parādsaistības pārsniedza 60% no IKP. ES lielākās ekonomikas Vācijas valsts parāds ir 74,7% no IKP, Francijas – 95% no IKP, bet Lielbritānijas – 89,4%.

Savukārt pašas zemākās valsts parādsaistības bija attiecīgi Igaunijai (10,6%), Luksemburgai (23,6%), Bulgārijai (27,6%), Rumānijai (39,8%) un Latvijai (40%).

Eurostat publiskotajā apkopojumā arī norādīts, ka četru pēdējo gadu laikā eirozonas valstu (EA19) parādsaistības palielinājušās par 6,1% – no 85,8% 2011. gada beigās līdz 91,9% 2014. gada nogalē, bet visu ES valstu parādsaistības – par 5,9% (attiecīgi no 80,9% līdz 86,8%). Salīdzinot ar 2013. gada beigām parādsaistības pieaugušas par vienu procentu eirozonā un 1,3% visā ES.

Atgādināsim – apkopojumā ir runa par statistiski vidējām parādsaistībām.

The post Eirozonas valstu vidējais parāds uzstāda jaunu vēsturisko rekordu appeared first on Kapitāls.

2015. gadā Grieķijai jāatmaksā starptautiskajiem kreditoriem kopumā 22,5 miljardi eiro, tajā skaitā 8,7 miljardi eiro – Starptautiskajam Valūtas fondam (SVF) un 6,7 miljardi eiro – Eiropas Komisijai. Vienlaikus daudzi eksperti par valsts maksātspējas saglabāšanai kritiskiem uz uzskata šā gada maiju un jūniju.

Grieķijas parādu atmaksas grafiks šā gada maijā un jūnijā:

1. maijs – € 195,1 miljons Starptautiskajam valūtas fondam (SVF)
2. maijs – € 744,9 miljoni SVF
3. jūnijs – € 297,9 miljoni SVF
4. jūnijs – € 335,2 miljoni SVF
5. jūnijs – € 558,7 miljoni SVF
6. jūnijs – € 335,2 miljoni SVF
7. jūnijs – € 85,4 miljoni Eiropas Centrālajai bankai.

The post Grieķijas valsts parādu atmaksas grafiks šā gada maijam un jūnijam appeared first on Kapitāls.

Eiropas Komisija (EK) izvirzījusi Krievijas enerģētikas kompānijas Gazprom oficiālas apsūdzības Eiropas Savienības (ES) pretmonopola noteikumu pārkāpšanā Centrāleiropas un Austrumeiropas gāzes tirgos. Atbilstošs paziņojums (lasāms šeit) ir publicēts EK vietnē internetā.

Paziņojumā citēta ES komisāre Margrēte Vestagere, kura atbild par konkurences politiku. „Es esmu uztraukta par to, ka Gazprom pārkāpj pretmonopola noteikumus un ļaunprātīgi izmanto savu dominējošo stāvokli ES gāzes tirgos,” paziņojusi eirokomisāre.

EK apgalvo, ka Gazprom kavē konkurenci gāzes piegādes tirgos astoņās ES dalībvalstīs – Bulgārijā, Čehijā, Igaunijā, Ungārijā, Latvijā, Lietuvā, Polijā un Slovākijā. Galvenā apsūdzība skan, ka minētajās valstīs Gazprom nosaka teritoriālus ierobežojumus, paredzot gāzes eksporta aizliegumus un noteikumu, ka no kompānijas nopirktā gāze jāizmanto kādā īpašā teritorijā, kā rezultātā tiek traucēta pārrobežu gāzes plūsma.

Pēc EK domām, minētie ierobežojumi ļauj Gazprom vismaz piecās ES valstīs – Bulgārijā, Igaunijā, Latvijā, Lietuvā un Polijā – noteikt netaisnīgas un nepamatoti augstas gāzes cenas, piesaistot tās naftas cenām. Tāpat EK pieļauj, ka Gazprom palielina dominējošo stāvokli tirgū, padarot gāzes piegādes Bulgārijai un Polijai atkarīgas no gatavības uzņemties ar darījumu nesaistītas saistības, kas attiecas uz gāzes transporta infrastruktūru.

Gazprom tagad ir 12 nedēļas laika atbildes sniegšanai, kā arī tiesības pieprasīt organizēt mutisku kompānijas argumentu uzklausīšanu. Gadījumā, ja EK atzīs apsūdzības par pamatotām, kompānijai draud naudas sods 10% apmērā no apgrozījuma tirgos laika periodā, uz kuru attiecas apsūdzības. Vienlaikus jāpiebilst, ka (kā liecina Microsoft piemērs) šādu lietu izskatīšana var ievilkties arī piecus un vairāk gadus, kā, visticamāk, arī notiks, bet pa šo laiku, vai išaks, vai padišahs … 

The post Eiropas Komisija izvirza Gazprom apsūdzības pretmonopola noteikumu pārkāpšanā appeared first on Kapitāls.

Piecas no astoņām Eiropas valstīm, kuras pievienojās eirozonai jau pēc tās izveides 1999. gadā, neatbilda atsevišķiem iestāšanās valūtas savienībā kritērijiem, kamdēļ to pievienošanās eirozonai bija nelikumīga, uzskata Austrijas laikraksts Die Presse.

Lai pievienotos eirozonai, kandidātvalstīm ir jāatbilst noteiktiem ekonomiskajiem un finanšu standartiem, kas ir zināmi kā Māstrihtas vai konverģences kritēriji. Pēc izdevuma domām, piecas no astoņām valstīm, kas pievienojās eirozonai pēc valūtas savienības izveides 1999. gadā, acīm redzami neatbilda šiem kritērijiem.

2001. gadā valūtas savienībai pievienojās Grieķija, 2007. gadā – Slovēnija, 2008. gadā – Malta un Kipra, 2009. gadā – Slovākija, 2011. gadā – Igaunija, 2014. gadā – Latvija, un 2015. gadā – Lietuva. Katrā gadījumā Eiropas Komisija, Eiropas Centrālā banka un Eiropas Padome pārbaudīja kandidātvalstu atbilstību konverģences kritērijiem.

Laikraksts pievērš uzmanību faktam, ka kritēriji ir aprakstīti divos dokumentos – Līguma par ES funkcionēšanu 140. pantā un Protokolā par konverģences kritērijiem, katrā no kuriem minētas daļēji atšķirīgas prasības.

Analizējot tikai informāciju par inflācijas līmeni un cenu stabilitāti kandidātvalstīs, Die Presse nonāk pie secinājuma, ka iestāšanās valūtas savienībā brīdī šie kritērijiem nav atbildušas Grieķija, Igaunija, Latvija un Lietuva. Vēl viens kritērijs, uz kuru norāda laikraksts, ir budžeta deficīts – gadā pirms kandidātvalsts iestāšanās valūtas savienībā, tas nedrīkst pārsniegt trīs procentus no IKP, un šim kritērijam savukārt neatbilda Grieķija un Malta.

Pamatojoties uz oficiālo statistiku un saviem aprēķiniem, izdevums secina, ka Grieķijas, Maltas, Igaunijas, Lietuvas un Latvijas iestāšanās eirozonā ir acīm redzami nelikumīga, savukārt Slovēnijas un Slovākijas gadījumos tā ir kā minimums strīdīga no juridiskā viedokļa. Tikai Kipras pievienošanās – ja var ticēt statistikai – noritējusi saskaņā ar esošo likumdošanu.

The post Laikraksts: Piecas valstis, tostarp Latvija, eirozonai pievienojušās nelikumīgi appeared first on Kapitāls.

Lato Lapsa: Gada nekustamo īpašumu darījumu TOP 70 –
Bez pircējiem no NVS valstīm Latvijas dārgo īpašumu tirgus segments pilnībā sabruktu.

Arhitekts Toms Kokins: Sarkanās līnijas ir ne tikai politikā –
Pilsētplānotājs intervijā Mārim Zanderam: kāpēc jānovelk robežu apkārt Rīgai, kur ciematus būvēt vairs nav racionāla pamata.

Nekustamā īpašuma tirgus: čiks – un nav –
Kas gaida mūsu tirgu, izsīkstot tā virzītājspēkam?

Mikrorajonu spožums un posts:
Neieguldot pūles un naudu, pilsētvide degradēsies.

Banku sektors – pievilcīgāks?
Peļņas iespējas banku sektora vērtspapīros.

E-paraksta pārdzimšana:
Uzņēmēji nesteidzas plaši lietot būtībā ļoti ērtu instrumentu…

Eksports. Dienvidkoreja:
Fakti, nozīmīgākās izstādes, etiķete un biznesa vide.

Pēcteči: neērts, bet svarīgs jautājums…
Kurš spēs aizstāt uzņēmuma līderi vai citus vadošos darbiniekus?

Bērniem jādzimst, lai vecāki kalpotu uzņēmējiem un valstij:
Vai drīz šeit būs daudz vairāk tādu, kas jaundzimušo bērnu dēļ būs gatavi par zemāku atlīdzību strādāt vairāk?

Attīstības lielvalstis iezīmē globālu pārmaiņu virzienus:
Jaunie finanšu institūti iezīmē grandiozas ekonomiskas un politiskas izmaiņas.

Rietumu kapitālisma krīzes teorija:
Vai iespējams nevardarbīgs risinājums?

Aktuāla informācija rubrikās:
* Svarīgākie notikumi Latvijā un pasaulē
* Arhitektūras nozares aizkulises
* Biznesa uzsācēji. Iepazīstieties – STROPS novērošanai!
* Biznesa tehnoloģijas: Mobilās aplikācijas
* Skaitļi: būvniecība izkļuvusi no bedres, tomēr joprojām pakļauta krīzes sekām…

..šīs ir tikai dažas no šajā numurā apskatītajām tēmām!

The post Kapitāls, maijs 2015 appeared first on Kapitāls.

Britu zinātnieki uzskata, ka galvenie liekā svara cēloņi mūsdienu sabiedrībā ir cukurs un ogļhidrāti, nevis mazkustīgs dzīvesveids. Kopumā nekvalitatīvs uzturs ir vainojams daudz lielākā skaitā dažādu saslimšanu, nekā fizisko slodžu trūkums, smēķēšana un alkohola lietošana, kopā ņemtas, raksta izdevums The Daily Mail (raksts lasāms šeit).

Sabiedrība kļūdaini uzskata, ka lieko svaru rada galvenokārt mazkustīgs dzīvesveids, tomēr grupa mediķu profesora Asimas Malhontras vadībā secinājusi, ka pēdējo 30 gadu laikā fizisko aktivitāšu līmenis sabiedrībā praktiski nav mainījies, kamēr cilvēku ar lieko svaru skaits – ievērojami palielinājies.

Rakstā, kas publicēts British Journal Of Sports Medicine un uz kuru atsaucas The Daily Mail, mediķi apgalvo, ka šie fakti ļauj secināt – pie liekā svara ir vainojamas galvenokārt kalorijas un pārtikas produktu kvalitāte.

Lai ko mēs arī nedomātu par britu zinātnieku pētījumiem un publikācijām, konkrēti šajā stāstā varētu būt arī kāds patiesības grauds …

The post Pētījums: Pie liekā svara vainojams nevis slinkums, bet pārtikas produktu kvalitāte appeared first on Kapitāls.

ASV Ģeoloģiskais dienests publiskojis pirmo oficiālo ziņojumu par naftas un gāzes ieguves ietekmi uz seismisko aktivitāti. Zinātnieki atklājuši 17 bīstamas zonas astoņos ASV štatos, kā arī secinājuši, ka šāda veida tehnogēnās zemestrīces var sasniegt 7 balles pēc Rihtera skalas – magnitūdu, pietiekamu ēku sagraušanai, vēsta izdevums Science News.

Ģeologiem sen ir zināms, ka šķidrumu ievadīšana pazemes spraugās palielina seismisko aktivitāšu riskus, un vāju zemestrīču skaita krass pieaugums ASV centrālajos štatos pēdējos gados ir piesaistījis šai parādībai īpašu uzmanību, jo vairāk tādēļ, ka seismisko aktivitāšu pastiprināšanās sakrīt ar naftas un gāzes ieguves jaunu metožu izmantošanu.

Runa ir galvenokārt par tā dēvēto frekingu, kad pazemes spraugās zem augsta spiediena tiek ievadīts ķīmisks maisījums, kā rezultātā gāze vai nafta tiek izspiesta uz zemes virspusi. Vienlaikus par pazemes grūdienu cēloni parasti kļūst nevis pats frekings (šī operācija ilgst dažas stundas, maksimums dienu), bet gan tā laikā izmantotā ūdens iesūknēšana pazemes horizontos, kur atrodas platāki un no seisismā viedokļa bīstamāki lūzumi.

„Sarkanās” zonas dienesta izveidotajā kartē (piemēram, centrālā Oklahoma) seismiskās bīstamības līmeņa ziņā jau tuvojas tādiem ASV štatiem, kā Kalifornija, kura ir valsts dabisko zemestrīču rietumos epicentrs. Jāpiebilst, ka līdz šim pati postošākā mākslīgā zemestrīce ASV ir sasniegusi 5,6 balles. Tās epicentrs atradās Prāgas pilsētā Oklahomā un zemestrīces rezultātā sabruka vairāki desmiti māju.

Vienlaikus ģeofiziķi nešaubās, ka naftas un gāzes rūpniecība ir spējīga novest arī daudz lielākām katastrofām. „Pastāv pietiekami lieli lūzumi, lai izsauktu arī septiņas balles stipru zemestrīci. Mēs neizslēdzam šādu iespēju,” norādījusi viena no ziņojuma līdzautorēm Džastina Rubinšteina (Justin Rubinstein).

Parasti ASV Ģeoloģiskā dienesta veidotās seismiskās bīstamības kartes tiek sastādītas, rēķinoties ar 50 gadu perspektīvu (pēc analoģijas ar ēku vidējo „dzīves ilgumu”). Tomēr tehnogēno zemestrīču intensitāte ir atkarīga no strauji mainīgiem faktoriem – ģeoloģiskās situācijas jaunos ieguves rajonos, ieguves apjomiem, štatu likumdošanas, kas regulē naftas un gāzes nozari, utt..

Šo iemeslu dēļ jaunajā kartē vērā ņemta zemestrīču iespējamība tikai gada robežās, un tā varētu tikt pārskatīta jau 2015. gada beigās. Pagaidām no kartes ir galvenokārt praktisks labums – varas iestādēm un naftas ieguvējiem tā palīdz izšķirties, piemēram, par ieguves palielināšanu vai samazināšanu konkrētos rajonos, nepieciešamību remontēt celtnes un infrastruktūru, utt..

The post Slānekļa naftas un gāzes ieguve draud ASV ar aizvien stiprākām tehnogēnajām zemestrīcēm appeared first on Kapitāls.

PSRS izcelsmes amerikāņu uzņēmējs Leonards Blavatņiks ieņēmis pirmo vietu ikgadējā Lielbritānijas bagātāko iedzīvotāju sarakstā, kuru veido laikraksts The Sunday Times. L. Blavatņika īpašumu kopējo vērtību izdevums aprēķinājis 13,17 miljardu sterliņu mārciņu (19,91 miljarda dolāru) apmērā.

1957. gadā Odesā dzimušā, 1978. gadā uz ASV emigrējušā miljardiera galvenais aktīvs ir investīciju kompānija Access Industries, ar kuras starpniecību miljardieris iegulda līdzekļus dažādās nozarēs – no metālu un naftas ieguves līdz digitālajiem plašsaziņas līdzekļiem. Bez tam viņš pārvalda skaņu ierakstu kompāniju Warner Music, tāpat L. Blavatņikam nepastarpināti pieder daļas dažādos projektos un uzņēmumos (piemēram, Krievijas kompānijā Rusal).

Jāpiebilst, ka pagājušajā gadā L. Blavatņiks ieņēma tikai ceturto vietu šajā reitingā, un viņa kapitāls bija par gandrīz ceturto daļu mazāks.

Otrajā vietā reitingā atrodas divi brāļi Hindudžas (Hinduja) – abi indieši vada Hinduja Group, kuras vērtība tiek lēsta 13 miljardu mārciņu (19,65 miljardu dolāru) apmērā. Tikai trešo vietu ieņem „īsti” briti, Galens un Džordžs Vestoni, mazumtirdzniecības tīklu Selfridges un Primark īpašnieki, ar 11 miljardiem mārciņu (16,63 miljardiem dolāru).

Miglainās Albionas bagātāko iedzīvotāju pirmajā tūkstotī atrodas kopumā 117 miljardieri, 80 no kuriem dzīvo Londonā, bet visa „zelta tūkstoša” īpašumu kopvērtība līdzinās 547 miljardiem sterliņu mārciņu. Lai iekļūtu sarakstā, īpašumu kopvērtībai šogad jābūt vismaz 100 miljoniem mārciņu.

The post Par Lielbritānijas bagātāko cilvēku kļuvis PSRS izcelsmes amerikāņu uzņēmējs appeared first on Kapitāls.

Ukrainas Nacionālā banka (UNB) savā lappusē sociālajā tīklā Facebook citē bankas vadītāju Valēriju Gontarevu, kura paziņojusi, ka valsts ekonomika sasniegusi savu zemāko punktu. Tāpat UNB publicē bankas sniegto Ukrainas ekonomikas novērtējumu skaitļos.

„Jāņem vērā, ka pašlaik mūsu valsts ekonomika ir sasniegusi savu zemāko punktu,” V. Gontareva paziņojusi, uzstājoties simpozijā Kijevā. Atbilstoši UNB novērtējumam, 2015. gadā Ukrainas reālais IKP samazināsies par 7,5% gada griezumā.

Pašlaik Ukraina faktiski atrodas uz maksātnespējas robežas. Valstī pieaug bezdarba līmenis, vairāk nekā trīs reizes ir kritusies nacionālās valūtas vērtība, bet vidējā darba alga šā gada janvārī bija 3455 grivnas jeb aptuveni 160 ASV dolāri, kas ir viens no zemākajiem rādītājiem Eiropā.

Ukrainas premjerministrs Arsēnijs Jaceņuks iepriekš norādīja, ka 2015. gadā valsts ekonomikas galvenais uzdevums būs izdzīvot, uzsverot, ka „smagi klāsies visiem sociālajiem slāņiem”. Tikmēr socioloģiskās aptaujas liecina, ka ar situāciju valstī ir neapmierināti ap 70% iedzīvotāju, kuri uzskata, ka Ukraina „attīstās nepareizā virzienā”.

The post Amatpersona: Ukrainas ekonomika sasniegusi savu zemāko punktu appeared first on Kapitāls.

ASV prezidents Baraks Obama ir iesaistīts asā politiskajā cīņā ar paša vadītās ASV Demokrātiskas partijas biedriem jautājumā par ASV un Klusā okeāna valstu partnerības nākotni, liecina B. Obamas intervija avīzei The Wall Street Journal (atrodama šeit).

Šajā intervijā B. Obama aicina izvairīties no radikāliem pavērsieniem gan pa kreisi, gan pa labi ar ASV un Klusā okeāna valstu partnerību saistītajos ekonomiskajos un politiskajos jautājumos. ASV prezidents nešaubās, ka, ja partnerības projekts tiks realizēts, Ķīna var nonākt „ekonomiskā vakuumā” gadījumā, ja tai neizdosies Āzijā izveidot analoģisku brīvās tirdzniecības zonu.

Savukārt partnerības neīstenošana rada tieši tādus pašas riskus ASV. „Ja likumus neuzrakstīsim mēs, tad to izdarīs Ķīna. Mūs izmetīs no lauksaimniecības tirgus, kamdēļ cietīs mūsu uzņēmumi, kas novedīs pie darba vietu skaita samazināšanas,” paziņoja B. Obama.

ASV un Klusā okeāna valstu partnerība ir starptautiska tirdzniecības un ekonomiskā organizācija, kuras mērķis ir brīvās tirdzniecības zonas izveide Āzijas un Klusā okeāna reģionā, protams, ASV vadībā. Organizācija tiek veidota, balstoties uz tirdzniecības līgumiem starp tās potenciālajām dalībvalstīm – bez ASV par tādām var kļūt arī Austrālija, Bruneja, Kanāda, Čīle, Japāna, Malaizija, Meksika, Jaunzēlande, Peru, Singapūra un Vjetnama.

The post Obama: ASV un Klusā okeāna valstu partnerība nepieciešama cīņai ar Ķīnu appeared first on Kapitāls.

Ķīna apsteigusi Eiropas vīna ražošanas lielvalstis Spāniju un Franciju vīna dārzu kopplatības ziņā, kļūstot ar pasaules līderi šajā ziņā. Eiropas reģionā vadošās pozīcijas spējusi saglabāt Francija, par spīti faktam, ka ES valstis pēc Briseles rīkojuma pēdējos gados ir pārgājušas uz vīna dārzu daudzuma samazināšanu, ar mērķi uzlabot produkcijas kvalitāti.

Atbilstoši datiem, kurus publiskojusi Starptautiskā vīnogu un vīna organizācija, vīna dārzu kopplatība Ķīnā 2014. gadā ir sasniegusi 800 tūkstošus hektāru, kas ir lielākais rādītājs pasaulē, vēsta aģentūra Associated Press.

Vienlaikus lielākā vīna ražotāja joprojām ir Francija, kur 2014. gadā vīna ražošana sasniedza 46,7 miljonus hektolitru (6,2 miljardus pudeļu). Lielākās vīna patērētājas statusu saglabājušas ASV, kuru iedzīvotāji pērn izdzēra 30,7 miljonus hektolitru vīna gadā (4,1 miljardu pudeļu). Savukārt vīna pārdošanas globālā mērogā pērn pieauga par 2,6%.

Jāatgādina, ka nesen parādījās interesanta ziņa, ka cīņa ar korupciju Ķīnā ir būtiski ietekmējusi franču vīna noieta apjomus, kas bija lasāma arī mūsu blogā (skatāma šeit).

The post Ķīnas vīna dārzi pērn kļuvuši par lielākajiem pasaulē appeared first on Kapitāls.

Krievijas miljardiera Vladimira Potaņina bijusī dzīvesbiedre Natālija iesniegusi Maskavas Presņas tiesā prasību sadalīt starp viņu un bijušo dzīvesbiedru miljardierim piederošās uzņēmuma Noriļskas niķelis (Норильский никель) un Interross International – kompānijas, ar kuras starpniecību tiek pārvaldīti pārējie V. Potaņina īpašumi – akcijas, vēsta Krievijas biznesa medijs RBK.

Natālija Potaņina atsaucas uz likumdošanu, norādot, ka atbilstoši tai, visi īpašumi, kas iegūti laulības laikā, ir viņu kopējais īpašums un pēc šķiršanās sadalāmi līdzīgās daļās.

V. Potaņina bijusī dzīvesbiedre arī izplatījusi paziņojumu presei, kurā teikts: „Lai mūsu konflikts neietekmētu kompānijas Noriļskas niķelis darbību, kas ir stratēģiskas nozīmes uzņēmums un viens no lielākajiem darba devējiem un nodokļu maksātājiem Krievijā, es esmu nolēmusi sev pienākošās uzņēmuma daļas nodot valsts pārvaldījumā.” Attiecībā uz Interross International šādu solījumu N. Potaņina nav devusi.

Atbilstoši Krievijas likumdošanai, tiesai, kuras preses sekretāre apstiprinājusi, ka saņemts atbilstošs iesniegums, piecu dienā laikā vai nu jāpieņem lieta izskatīšanai, vai arī jāsniedz argumenti, kādēļ tas nav iespējams.

Kompānijas Noriļskas niķelis akciju kapitalizācija 29. aprīlī bija 29,63 miljardi ASV dolāru. V. Potaņinam (ar Interross starpniecību) pieder 30,3 % kompānijas akciju. Visu V. Potaņina īpašumu kopvērtība tiek lēsta 15,4 miljardu dolāru apmērā.

The post Miljardiera Potaņina bijusī dzīvesbiedre cer kļūt par Krievijas bagātāko sievieti appeared first on Kapitāls.