Krievijas Bankas (KB, Centrālās finanšu iestādes) direktoru padomes sēdē pieņemts lēmums no 5. maijā par 1,5% – no 14% līdz 12,5% – pazemināt bāzes procentu likmi. Šis ir jau trešais bāzes procentu likmes samazinājums pēc tam, kad pagājušā gada decembrī KB bija spiesta to palielināt no 10,5% līdz 17%, lai apturētu rubļa vērtības kritumu.

Lēmumu kārtējo reizi samazināt bāzes procentu likmi KB skaidro ar rubļa vērtības pieaugumu, ievērojamu patēriņa kritumu, patēriņa cenu pieauguma mēnešu izteiksmē samazināšanos, kā arī ar „gada inflācijas stabilizēšanās pazīmēm”.

Eksperti un tirgus jau iepriekš paredzēja bāzes likmes pazemināšanu par vismaz 1-2%, norādot, ka KB ar zemākas likmes palīdzību centīsies mazināt ekonomikas atdzišanu. Analītiķi arī prognozē tālāku likmes pazemināšanu KB direktoru padomes ikmēneša sēžu laikā, kas no notiek katra mēneša beigās, un domājams, ka jau līdz šā gada beigām bāzes likme sasniegs vienciparu skaitli.

The post Krievijas Banka samazina bāzes procentu likmi līdz 12,5% appeared first on Kapitāls.

Austrijas galvaspilsētas Vīnes zemes tiesas tiesnesis Kristofs Bauers pieņēmis lēmumu noraidīt ASV varas iestāžu prasību izdot Savienotajām Valstīm Ukrainas oligarhu Dmitriju Firtašu, kurš pēc ASV varas iestāžu pieprasījuma pagājušajā gadā tika apcietināts Austrijā, bet vēlāk atbrīvots pret drošības naudu, aizliedzot viņam pamest valsti, vēsta plašsaziņas līdzekļi.

Kā savā lēmumā norādījis K. Bauers, šāds lēmums pieņemts pierādījumu trūkuma dēļ – ASV varas iestādes nav iesniegušas tiesā dokumentus, kas apstiprinātu D. Firtaša dalību koruptīvos darījumos Indijā, kuros oligarhs tiek apsūdzēts, kā arī atteikušās atklāt anonīmo liecinieku, kuru izteikumi it kā ir apsūdzības pamatā, vārdus.

Tāpat K. Bauers atzinis, ka, pēc viņa domām, ASV varas iestādes, izvirzot apsūdzības, cenšas „novākt Vašingtonai nesimpatizējošo D. Firtašu no Ukrainas politiskā spēles laukuma”.  „Viņš ir ļoti ietekmīga persona Ukrainā, un es nevaru ignorēt šo faktu,” paziņojis tiesnesis.

Tiesa lēmums arī paredz, ka D. Firtašs drīkst brīvi atstāt Austriju, un oligarhs jau paziņojis, ka nekavējoties atgriezīsies Ukrainā. „Viņam tiks atgriezta pase un viņš var brīvi pārvietoties. Viņš drīkst atstāt Austriju, vienīgais noteikums – viņam jāpaliek Austrijas varas iestāžu redzes lokā,” norādījis tiesnesis. Vienlaikus D. Firtaša iemaksātā drošības nauda – €125 miljoni – pagaidām paliek Austrijas tiesu iestāžu rīcībā.

ASV Tieslietu ministrija tikmēr paudusi nožēlu par Vīnes zemes tiesas lēmumu, bet Austrijas prokuratūra iesniegusi apelāciju Vīnes Augstākajā zemes tiesā.

The post Austrijas tiesa atsakās izdot ASV Ukrainas oligarhu Firtašu appeared first on Kapitāls.

Amerikāņu miljardierim Deividam Rokfelleram jau sesto reizi īstenota veiksmīga sirds pārstādīšanas operācija, vēsta izdevums World News Daily Report, atzīmējot, ka sirds transplantācija ilgusi sešas stundas, bet pati operācija notikusi nevis kādā klīnikā, bet uzņēmējam piederošā īpašumā Ņujorkā. Pirmoreiz sirds transplantācija D. Rokfelleram tika veikta 1976. gadā, pēc tam, kad viņš cieta smagā autokatastrofā.

Pašlaik 99 gadus vecais miljardieris jau 36 stundas pēc operācijas arī ļāvis žurnālistiem uzdot dažus jautājumus. „Ikreiz, kad es iegūstu jaunu sirdi, caur manu ķermeni iziet it kā dzīvības elpa. Es sajūtu enerģijas un dzīvības lādiņu,” sacīja D. Rokfellers.

Atbildot uz jautājumu par savas ilggadības noslēpumu, miljardieris paskaidrojis: „Cilvēki bieži uzdod man šo jautājumu, un es vienmēr atbildu vienu un to pašu: mīlestība pret dzīvi. Dzīvot vienkāršu dzīvi, rotaļāties ar bērniem, baudīt lietas, kuras jums ir, pavadīt laiku ar labiem, īstiem draugiem.” Miljardieris arī pajokojis, ka plāno nodzīvot līdz 200 gadu vecumam.

„Es savā dzīvē esmu nopelnījis naudas, bet lielāko daļu esmu atdevis [labdarībai]. Nav jēgas saņemt, ja tu nevari dalīties,” piebildis D. Rokfellers, kurš ir arī plaši zināms filantrops.

The post Deivids Rokfellers veiksmīgi pārcietis jau sesto sirds transplantāciju appeared first on Kapitāls.

Čehijas galvaspilsētā Prāgā uz vecpuišu ballīti ieradušies īru jaunieši izraisījuši skandālu, pamatīgā reibumā pastaigājoties pa Prāgas Ebreju kvartālu Ādolfa Hitlera maskās, vēsta laikraksts The Irish Independent (raksta oriģināls lasāms šeit).

Ebreju kvartālā līgavainis un viņa draugi nonākuši pēc tam, kad skandalozas uzvedības un jau pieminēto Hitlera masku dēļ bijuši spiesti pamest kādu no Prāgas krogiem.

Lai arī presē viņu izdarības izraisījušas sašutuma vētru, tuvinieki aizstāv jauniešus, norādot – viss notikušais bijis tikai joks, un vecpuišu ballītes dalībniekiem nav nekādu zināšanu nedz par II Pasaules karu, nedz Ādolfu Hitleru. Svētā nevainība, tā teikt.

The post Īru jaunieši izraisa skandālu, Hitlera maskās uzdzīvojot Prāgas Ebreju kvartālā appeared first on Kapitāls.

Naftas cenu krišanās likusi Norvēģijas varas iestādēm ķerties par Nacionālajā labklājības fondā uzkrātajām rezervēm, vēsta aģentūra Bloomberg, atsaucoties uz Norvēģijas Centrālās bankas izpilddirektoru Ingvi Slingstadu.

Norvēģijas Nacionālā labklājības fonda, kas tiek veidots galvenokārt uz nodokļu no naftas un gāzes nozarēm rēķina, apjoms pašlaik tiek lēsts aptuveni $900 miljardu apmērā. Fonda vidējais ienesīgums Fonda līdzekļu vidējais pieaugums līdz šim ir bijis 4% gadā, tomēr šogad ne tikai fonda palielināšanās, bet arī ienākumi no līdzekļu pārvaldīšanas, nav gaidāmi.

Naftu cenu krituma dēļ Norvēģijas valdība 2015. gadā plāno izmantot rekordlielu summu – $21,8 miljardus jeb aptuveni 3% fonda līdzekļu. I. Slingstads arī paziņoja, ka pārskaitījumi fondā šā gada pirmajā ceturksnī ir bijuši zemākie pēdējos 16 gados – valsts Finanšu ministrija tajā ieskaitījusi tikai $662,5 tūkstošus

Jāpiebilst, ka naftas un gāzes nozares dod aptuveni 25% Norvēģijas IKP. Savukārt Nacionālais labklājības fonds ir izveidots ar mērķi izvairīties no energoresursu cenu krituma negatīvās ietekmes uz valsts ekonomiku, kā lai investētu ekonomikas diversifikācijā un veidotu uzkrājumus nākošajām paaudzēm.

The post Norvēģija zemo naftas cenu dēļ ķeras pie Nacionālā labklājības fonda rezervēm appeared first on Kapitāls.

Eiropas Komisija (EK) paaugstinājusi prognozi par gada vidējo naftas cenu (runa ir par Brent markas naftu) no $53 līdz $59,4 par barelu, liecina organizācijas interneta vietnē publiskotā informācija (atrodama šeit). Tāpat prognoze 2016. gadam paaugstināta no $61,5 līdz $66 par barelu.

„Salīdzinot ar ziemas prognozi, Brent cenas pārskatītas uz augšu līdz $59,4 par barelu 2015. gadā un līdz $66 par barelu 2016. gadā. Saglabājas augsta naftas cenu prognožu nenoteiktība īsā un vidējā termiņā, kas saistīta ar ģeopolitisko spriedzi, iespējamajām izmaiņām OPEC stratēģijā un bezzaudējumu cenu līmeni dažādiem naftas ražotājiem,” teikts dokumentā.

Šā gada februārī EK par 42% pazemināja pagājušā gadā noteikto vidējo šā gada naftas cenas prognozi līdz $53 par barelu.

The post EK paaugstina prognozi par gada vidējo naftas cenu appeared first on Kapitāls.

Eiropas Savienība (ES) veic izmeklēšanu sakarā ar presē izskanējušo informāciju par amerikāņu kompānijas McDonald`s iespējamo izvairīšanos no nodokļu nomaksas ES miljarda eiro apmēra, vēsta laikraksts The Guardian. Kā precizē izdevums, ātrās ēdināšanas restorānu tīkls tiek turēts aizdomās, ka izmantojis neviennozīmīgi vērtētu „likumdošanas spraugu” Luksemburgā.

Kā paziņojusi ES konkurences komisāre Margrēta Vestagere, pašlaik tiek izskatīta arodbiedrību sniegtā informācija, atbilstoši kurai McDonald`s laika posmā no 2009. līdz 2013. gadam uz korporācijas kontrolē esošu struktūru Luksemburgā ir pārskaitījis kopumā € 3,7 miljardus, nodokļos samaksājot tikai € 16 miljonus. Nodokļu nemaksāšanai korporācijas Šveices apakšvienība izmantojusi atvieglojumus, kas attiecas uz intelektuālā īpašuma tiesībām.

Kā norāda laikraksts, šī shēma ir līdzīga virknes starptautisko kompāniju darbībām, par kurām kļuva zināms, pateicoties The Guardian 2014. gadā veiktai žurnālistiskai izmeklēšanai. Tās rezultātā tika secināts, ka vairāk par tūkstoti lielu kompāniju no visas pasaules izmanto Luksemburgu, lai izvairītos no nodokļu nomaksas Eiropas Savienībā.

The post The Guardian: McDonald`s ES tiek turēts aizdomāts par nodokļu nemaksāšanu miljarda eiro apmērā appeared first on Kapitāls.

Izdevumi par pretvēža preparātiem pasaules mērogā pagājušajā gadā palielinājušies par 10,3% un pirmoreiz sasnieguši $100 miljardus, liecina ASV bāzētā Veselības aprūpes informācijas institūta IMS Health apkopotie dati.

Kā norāda laikraksts Financial Times, pašlaik farmācijas sektors arī gatavojas laist tirgū jaunas paaudzes pretvēža līdzekļus, kuri maksās vēl vairāk, palielinot farmaceitisko kompāniju ienākumus pēc desmitgades ilgas pieticīgas izaugsmes.

Atbilstoši IMS datiem, lielākās patērētājas pretonkoloģisko preparātu tirgū pagājušā gadā bija ASV (42,2% no visa apjoma), vairāk nekā divkārt apsteidzot Eiropu. Tajā pašā laika eiropieši šādiem preparātiem tērēja vairāk līdzekļu, nekā amerikāņi – 14,7% pret 11,3%. Jāpiebilst, ka pēdējos piecos gados izdevumi ir pieauguši visos pasaules reģionos. Vidējo tēriņu par pretvēža zālēm uz vienu iedzīvotāju ziņā pirmajā vietā tāpat atrodas ASV – $ 99 pagājušā gadā pret $ 71 2010. gadā.

Atbilstoši ANO novērtējumam, planētas iedzīvotāju, vecāku par 65 gadiem, laikā no 2010. līdz 2050. gadiem trīskāršosies un sasniegs 1,5 miljardus cilvēku. Pie tam Pasaules veselības organizācija (PVO) prognozē, ka padzīvojušo cilvēku skaita pieaugums nākamajos 20 gados par 70% palielinās saslimšanas ar vēzi gadījumu skaitu.

The post Izdevumi par pretvēža preparātiem pasaules mērogā pērn pārsnieguši $100 miljardus appeared first on Kapitāls.

Vācijas finanšu ministrs Volfgangs Šoible uzskata, ka Grieķijai jācer tikai uz saviem spēkiem, negaidot palīdzību no Krievijas un Ķīnas tās finanšu problēmu risināšanā, vēsta Deustche Welle.

„Neviens pasaulē nav gatavs pat daļēji risināt Grieķijas problēmas,” paziņoja Vācijas finanšu ministrs. Atbilstoši viņa vārdiem, Krievija diezin vai ir spējīga palīdzēt Grieķijai, jo ir aizņemta ar savām ekonomiskajām problēmām, ko izraisījis naftas un gāzes cenu kritums, kā arī sankcijas. Savukārt kas attiecas uz Ķīnu, tad V. Šoible paziņoja, ka „Ķīnas tauta nevienam nedod naudu vienkārši tāpat”.

Vācijas finanšu ministrs arī uzsvēra, ka Vācija un Eiropa ir gatavas arī turpmāk palīdzēt Grieķijai, taču tikai ar nosacījumu, ka grieķi paši izmantos viņiem piešķirto laiku, lai „nostādītu valsti uz kājām”.

Jāpiebilst, ka šā gada 5. maijā ASV prezidenta preses sekretārs Džošs Ernests oficiāli aicināja Eiropas Savienību (ES) un Grieķiju panākt vienošanos par Atēnu parādu, lai izvairītos no „nevajadzīgas drāmas” un saglabātu eirozonu tās līdzšinējā sastāvā. Amatpersona tāpat paziņoja, ka Grieķijas palikšana eirozonā ir „pasaules ekonomikas interesēs”.

The post Vācijas finanšu ministrs: Grieķijai nav jēgas gaidīt palīdzību no Krievijas un Ķīnas appeared first on Kapitāls.

Ukrainas prezidents Petro Porošenko ir novērtējis viņam piederošo kompāniju Roshen trīs miljardu dolāru apmērā, kas trīskārt pārsniedz summu, kādu ir gatavs maksāt potenciālais uzņēmuma pircējs, Šveices korporācija Nestle, vēsta aģentūra Bloomberg, atsaucoties uz saviem informācijas avotiem.

Arī Roshen ģenerāldirektors Vjačeslavs Moskaļevskis aģentūrai atzinis, ka iespējas pārdot uzņēmumu par $3 miljardiem ir nereālas. Bloomberg piebilst, ka niecīgā interese par P. Porošenko kompāniju skaidrojama ar slikto situāciju Ukrainas ekonomikā – iespējamos pircējus biedē valstī valdošā recesija, bezsaimnieciskums un korupcija. Tāpat liela nozīmē ir iespējai, ka Roshen varētu tikt slēgts Krievijas tirgus, kas ir galvenais tās eksporta galamērķis.

Jāatgādina, ka iepriekš P. Porošenko paziņoja – gadījumā, ja neizdosies atrast pircēju, kompānija var tikt pārdota tās menedžmentam. Ar Roshen pircēju meklējumiem nodarbojas investīciju kompānija Rothschild.

Pārdot Roshen savas ievēlēšanas par valsts prezidentu gadījumā P. Porošenko solīja priekšvēlēšanu kampaņas laikā. Roshen sastāvā ietilpst vairākas ražotnes Ukrainā – Kijevā, Kremenčugā, Marioupelē (nestrādā kopš 2014. gada februāra) un Viņņicā, kā arī vairāki ar tām saistīti uzņēmumi. Tāpat Roshen pieder lielas ražotnes Ļipeckā (Krievijā) un Klaipēdā (Lietuvā). 2014. gadā kompānijas tīrā peļņa sasniedza aptuveni 1,4 miljardus ASV dolāru.

The post Bloomberg: Porošenko par Roshen prasa trīskārt lielāku summu, nekā gatavi maksāt pircēji appeared first on Kapitāls.

ASV Baltais nams izsniedzis britu – nīderlandiešu korporācijai Shell atļauju naftas un gāzes ieguvei Arktikā, vēsta laikraksts The New York Times. Pirmos urbumus Ziemeļu Ledus okeāna ASV daļā Shell varēs veikt jau šā gada vasarā.

Atļaujas izsniegšanu laikraksts dēvē par ievērojamu Shell un citu lielo naftas rūpniecības kompāniju panākumu. Nozares giganti jau ilgus gadus ir centušies saņemt no ASV varas iestādēm atļauju sākt naftas ieguvi Boforta un Čukotkas jūrās, par kurām tiek uzskatīts, ka tajās atrodas milzīgi naftas un gāzes krājumi.

Pret šo lēmumi iebilst ekologi, kuri uzsver – gadījumā, ja ieguves laikā Arktikā notiks naftas noplūde, līdzīgi kā tas jau notika Meksikas līcī 2010. gadā, sekas būs daudz postošākas, nekā pēc notikumiem Meksikas līcī piedzīvotās.

The post Shell saņem atļauju naftas un gāzes ieguvei Ziemeļu Ledus okeāna ASV daļā appeared first on Kapitāls.

Eiropas Komisija (EK) ir atļāvusi Francijas dzelzceļa operatoram SNCF pārņemt kompāniju Eurostar, vēsta aģentūra AFP, atsaucoties uz EK oficiālu paziņojumu. „Eiropas Komisija ir atbalstījusi ieplānoto apvienošanos, kuras ietvaros Francijas dzelzceļa operators SNCF Mobilites iegādāsies Eurostar International Limited,” aģentūra citē EK paziņojumu.

Šā gada marta sākumā Lielbritānijas valdība pieņēma lēmumu pārdot 40% daļu kompānijā Eurostar, kura nodarbojas ar ātrgaitas dzelzceļu pasažieru pārvadājumiem Eiropā. Darījuma apjoms ir 757,1 miljoni sterliņu mārciņu (|$1,16 miljardi).

Drīz pēc tam Brisele paziņoja, ka nepieciešamas izmaiņas darījuma nosacījumos, kuri kavē konkurentu iespējas darboties virzienos Londona – Parīze un Londona – Brisele. EK prasīja paredzēt, ka pēc darījuma pabeigšanas SNCF ir pienākums atļaut konkurējošajiem uzņēmumiem veikt reisus šajos maršrutos. Atbilstoši EK vērtējumam, sākotnējie darījuma nosacījumi varēja „nostiprināt Eurostar dominējošo stāvokli” konkrētajos virzienos.

Acīm redzami prasītās izmaiņas ir veiktas, jo EK pēdējā paziņojumā teikts, ka atļauja veikt darījumu izsniegta, pamatojoties uz pircēja apņemšanos atļaut arī citiem dzelzceļa operatoriem strādāt maršrutos Londona – Brisele un Londona – Parīze.

The post EK atļauj Francijas dzelzceļa operatoram SNCF pārņemt kompāniju Eurostar appeared first on Kapitāls.

Uzreiz vairāki mobilo sakaru operatori vēlas bloķēt tiešsaistes reklāmu savos tīklos, radot augsni konfliktam ar tādām kompānijām, kā Google, AOL un Yahoo, vēsta laikraksts The Financial Times (FT). Kā laikrakstu informējis viena no Eiropas bezvadu sakaru operatoriem pārstāvis, viņa kompānija savos datu centros jau ir uzstādījusi atbilstošu bloķējošo programmatūru un plāno kā tā sāks darboties līdz 2015. gada beigām.

Šāds programnodrošinājums novērš vairākuma reklāmas interneta vietnēs un pielikumos ielādi mobilajās ierīcēs, tomēr „neaiztiek” reklāmu, kas „iebūvēta” Facebook un Twitter „lentās”, teikts rakstā.

Bloķēšanas tehnoloģiju ir izstrādājis Izraēlas sācsolis Shine. „Desmitiem miljonu mobilo sakaru abonentu visā pasaulē jau līdz gada beigām piekritīs reklāmas bloķēšanai,” paziņojis Shine mārketinga direktors Rojs Kārtijs. Vienlaikus viņš nav izslēdzis iespēju, ka tas radīs postošas sekas tiešsaistes reklamas industrijai.

Shine arī paziņojusi, ka sadarbojas ar virkni mobilo sakaru operatoru, tajā skaitā ar kompāniju, kurai ir 40 miljoni abonentu, taču atsacījusies nosaukt partnerus vārdā. FT informācijas avots apstiprinājis, ka viņa pārstāvētā kompānija un vēl vairāki operatori plāno sākt reklāmas bloķēšanu vēl 2015. gadā. Tāpat tiek apgalvots, ka šādi plānots piespiest Google sēsties pie sarunu galda.

Jāatgādina, ka februāra sākumā FT publiskoja informāciju, ka Google, Amazon, Microsoft un Taboola veikušas slepenus maksājumus Vācijas sācsolim Adblock Plus par reklāmas bloķēšanas pārtraukšanu.

The post FT: Mobilo sakaru operatori gatavojas tiešsaistes reklāmas bloķēšanai appeared first on Kapitāls.

Ķīna un Indija noslēgušas ekonomiskās sadarbības līgumus par kopējo summu aptuveni $22 miljardu apmērā, vēsta aģentūra AFP. Dokumenti ir parakstīti Indijas premjerministra Narendri Modi vizītes Ķīnā laikā, viņam tiekoties ar ar Ķīnas Tautas Republikas priekšsēdētāju (prezidentu) Sji Dziņpinu un Valsts Padomes premjerministru Lī Kecjanu.

Kopumā 24 līgumi noslēgti par sadarbību tādās jomās, kā finanses, ostu infrastruktūras būvniecība, alternatīvā enerģētika un industriālo parku izveide, uzsver laikraksts Times of India.

Abu Āzijas lielvalstu līderi arī apsprieda sadarbības paplašināšanu investīciju starp abām valstīm jomā, kā arī vienojās sākt ikgadējas savstarpējas militārpersonu vizītes, paplašināt pieredzes apmaiņu starp robežsargiem un sākt izmantot karsto līniju robežincidentu risināšanai.

Jāatgādina, ka saspīlējums starp Ķīnu un Indiju pieauga pagājušajā gadā, nenoteiktās robežas Himalajos dēļ. Ķīna šajā rajonā pretendē uz vairāk nekā 90 tūkstošiem kvadrātkilometru, kamēr Indija apgalvo, ka Pekina okupējusi 38 tūkstošus kvadrātkilometru tās teritorijas. Indija tāpat regulāri apsūdz Ķīnu Ņūdeli galvenā sāncenša – Pakistānas atbalstīšanā.

The post Ķīna un Indija paraksta ekonomiskās sadarbības līgumus par $22 miljardiem appeared first on Kapitāls.

Ukrainas kreditoru komiteja atklājusi savu dalībnieku sastāvu, vēsta aģentūra Reuters. Komitejā iekļauti ASV investīciju fondi Franklin Templeton, T. Rowe Price un TCW Group, kā arī Brazīlijas investīciju banka BTG Pactual.

Atbilstoši komitejas datiem, dažāda veida investīciju kompānijām, kuras līdz šim tika vainotas sarunu ar Ukrainas valdību par parādu restrukturizēšanu necaurspīdīgumā, pieder Ukrainas parādsaistības aptuveni $8,9 miljardu apmērā. Kā savukārt vēsta aģentūra Bloomberg, lielākais Ukrainas parādsaistību īpašnieks (aptuveni $7 miljardu apmēra) ir investīciju fonds Franklin Templeton.

Jāatgādina, ka aprīļa sākumā kļuva zināms, ka pieci Ukrainas kreditori atsakās norakstīt $10 miljardus lielu valsts parādu, taču ir gatavi runāt par parādsaistību restrukturizāciju.

Ukrainas varas iestādēm līdz maija beigām jāpanāk vienošanās ar kreditoriem par valsts parādsaistību samazināšanu $15,3 miljardu apmērā nākošajos četros gados. Parādu restrukturizēšana nepieciešama kārtējās SVF aizdevuma daļas saņemšanai. Kā uzskata Bloomberg, Kijevai nepieciešams restrukturizēt parādsaistības kopumā $21,7 miljardu apmērā.

The post Ukrainas kreditoru komiteja atklāj savu dalībnieku sastāvu appeared first on Kapitāls.

Enerģētiskā sektora kompānijas pēc naftas cenu krituma ir atlikušas vai pilnībā apturējušas projektus $118 miljardu apmērā, vēsta laikraksts Financial Times, atsaucoties uz Norvēģijas kompānijas Rystad Energy veikto analīzi.

Jāatgādina, ka pēc cenas $115 apmērā par barelu Brent markas naftas sasniegšanas 2014. gada jūnijā cena sāka strauji kristies un līdz šā gada janvārim noslīdēja līdz $45 par barelu, kamdēļ daudzas lielas enerģētikas kompānijas bija spiestas sākt vērienīgu izdevumu samazināšanu.

Atbilstoši Rystad Energy ekspertu novērtējumam, kopējais investīciju apjoms sektorā dažos tuvākajos gados samazināsies par $118 miljardiem, atliekot naftas ieguves jaudu aptuveni 1,5 miljonu barelu diennaktī darbības uzsākšanu. Īpaši izteikta šī tendence ir Ziemeļamerikā – ASV slānekļa naftas ieguves un Kanādas naftas smilšu apguves sektoros.

FT tāpat publicē informatīvos materiālus par lielākajiem atceltajiem un/vai atliktajiem projektiem, norādot to ģeogrāfiju, kompāniju – operatoru, kā arī plānotās izmaksas:

The post FT: Enerģētiskā sektora kompānijas atteikušās no projektiem $118 miljardu apmērā appeared first on Kapitāls.

Pētnieciskā kompānija Kantar Worldpanel publiskojusi savu ikgadējo pētījumu Brand Footprint, kurā apkopota informācija par pasaules un atsevišķu valstu populārākajiem, straujāk augošajiem utt. „patēriņa zīmoliem” (kategorijās Beverages, Food, Health and Beauty un Home Care, izņemot svaigu pārtiku, pārtiku mājdzīvniekiem, kā arī nez kādēļ baterijas).

Pētījuma, kas notika no 2013. gada oktobra, līdz 2014. gada oktobrim, ietvaros analizēti 11 tūkstoši zīmolu 35 pasaules valstīs, un, balstoties uz iegūtajiem rezultātiem izveidoti Consumer Reach Points (CRP) jeb rādītājs, cik mājsaimniecību un cik bieži pērk konkrētā zīmola preces. Kā norāda pētījuma autori, aprēķini aptver 968 miljonus mājsaimniecību jeb 63% visas pasaules IKP.

Jāpiebilst, ka daļa zīmolu visās pētījumā iekļautajās valstīs nav pieejami, un arī Latvijas patērētājiem nav zināmi.

Pasaulē pirktāko plaša patēriņa preču zīmolu Top 10: 

1. Coca-Cola – kompānijas Coca-Cola Company zīmols, aptver 5,72 miljonus mājsaimniecību.
2. Colgate – kompānijas Colgate-Palmolive zīmols, aptver 3,99 miljonus mājsaimniecību.
3. Maggi – kompānijas Nestle zīmols, aptver 2,76 miljonus mājsaimniecību.
4. Lifebuoy – kompānijas Unilever ražotu, Āzijas valstīs populāru higiēnisko ziepju zīmols, aptver 2,34 miljonus mājsaimniecību.
5. Nescafe – kompānijas Nestle zīmols, aptver 2,14 miljonus mājsaimniecību.
6. Pepsi – kompānijas PepsiCo zīmols, aptver 1,98 miljonus mājsaimniecību.
7. Lay’s – kompānijas PepsiCo zīmols, aptver 1,75 miljonus mājsaimniecību.
8. Knorr – kompānijas Unilever zīmols, aptver 1,65 miljonus mājsaimniecību.
9. Dove – kompānijas Unilever zīmols, aptver 1,46 miljonus mājsaimniecību.
10. Tide – kompānijas P&G zīmols, dažās valstīs zināms kā Alo, Vizir vai Ace. Aptver 1,44 miljonus mājsaimniecību.

The post Pasaulē pirktāko plaša patēriņa preču zīmolu Top 10 appeared first on Kapitāls.

Romāns Naudiņš: Saeimā ir pārāk maz uzņēmēju –
Parlamentārietis intervijā Mārim Zanderam par to, kāpēc tautsaimniecība sākas bērnudārzā.

Valsts pārvalde: jāmaksā par rezultātu –
Kā valstij uzlabot pārvaldības efektivitāti?

Kas bremzē ekonomiku?
Astoņas Latvijas ekonomikas problēmzonas un risinājumi…

Noblesse oblige un tehnoloģiskais progress:
Turīgajiem ‘stāvoklis uzliek pienākumu’ ar saviem pirkumiem atbalstīt tehnoloģiju attīstību

Ietekmes zonu pārdale Latīņamerikā.
Samazinās ASV ietekme Latīņamerikas valstīs. Kas nāk vietā?

Eksports. AAE:
Apvienotie Arābu Emirāti domā par ekonomikas diversifikāciju.

10 padomu darbā ar riska kapitāla fondiem:
Ieteikumi no uzņēmējiem ar veiksmīgu un – ar neveiksmīgu pieredzi riska kapitāla piesaistē.

Dalīšanās ekonomikas + un – :
Augošs pakalpojumu segments neregulētā kapitālisma apstākļos…

Kapitālisma alfa un omega – peļņa.
Naudiskā formā ir iespējams pārveidot pilnīgi visu!

Laterālā karjeras izaugsme:
horizontālā darbinieku rotācija kā risinājums.

Dzīves noteikumi:
Mārtiņš Bondars

Aktuāla informācija rubrikās:
* Svarīgākie notikumi Latvijā un pasaulē.
* Uzņēmēja portrets: Normunds Skauģis.
* Biškopības nozares aizkulises.
* Biznesa tehnoloģijas. Darbs birojā un mājās.
* Biznesa uzsācēji: Taksometrs tavā viedtālrunī.
* Skaitļi: krīze Eiropā, iespējams, sākusi pieklust; Latvija inflācijas gaidās …

..šīs ir tikai dažas no šajā numurā apskatītajām tēmām…

The post Kapitāls, jūnijs 2015 appeared first on Kapitāls.

Arvien vairāk Moldovas iedzīvotāju nostājas Krieviju atbalstošās pozīcijās, un šo izvēli sekmē rupjas Moldovas varas iestāžu kļūdas, kā arī Eiropas Savienības (ES) savaldīgā pozīcija, raksta izdevums The New York Times (NYT).

Baidoties vēl vairāk sarežģīt attiecības ar Krieviju, Austrumu partnerības samitā Rīgā Eiropas politiķi neplāno solīt bijušajām padomju republikām perspektīvu pievienoties ES. Pēc NYT domām, šāda attieksme liks Moldovai vilties Eiropā un aizdomāties par sadarbību ar Krieviju. „Krievijai pat nenāksies neko darīt, tai vienkārši vajag gaidīt. Eiropas ideja diskreditē sevi pati,” laikraksts citē ar Moldovas valdību saistītu sabiedrisko aktīvistu.

Eiropas Savienība zaudē Krievijai kauju par „moldāvu sirdīm un prātiem”, sarunā ar izdevumu savukārt izteikusies valsts Ārlietu ministrijas darbiniece Daniela Morara, kura nodarbojas ar eirointegrācijas jautājumiem. Atbilstoši viņas vārdiem, Moldovas pilsoņiem ir pietiekami daudz iemeslu ar aizdomām attiekties pret ES.

„Savā starpā konfliktējošie proeiropeiskie Moldovas politiķi, tāpat kā viņu kolēģi Ukrainā, ir tā apkaunojuši sevi ar nespēju cīnīties pret korupciju un radīt funkcionēju valsti, ka, pēc daudzu moldāvu domām, Krievija izskatās vilinoša,” raksta NYT.

„Mēs esam zaudējuši sabiedrības atbalstu,” atzīst valsts ekspremjers Jurijs Ļanke, kurš šajā faktā vaino „Krievijas propagandu” un valdības kļūdas. Pēc viņa vārdiem, vēlētāji „neredzēja rezultātus cīņai ar korupciju un nabadzību”.

Nesen veikta socioloģiskā aptaujas liecina, ka tikai 32% valsts iedzīvotāju atbalsta valsts iestāšanos ES, kuru Brisele pat negrasās piedāvāt. Puse aptaujāto paziņoja, ka dod priekšroku Eirāzijas Ekonomiskajai Savienībai. Kopumā simpātijas pret ES pauda 40% moldāvu, salīdzinot ar 78% 2007. gadā.

Moldovas politiķi „ļoti labi dziedāja Eiropas dziesmu”, lai atstātu iespaidu uz Briseli, sarunā ar NYT atzīmē augstu stāvošs Eiropas diplomāts. Realitātē, pēc viņa vārdiem, šie cilvēki diskreditēja gan viņu pārstāvētas proeiropeiskās partijas, gan Eiropas Savienību. Rezultātā, uzskata diplomāts, valsts iedzīvotāji uzskata, ka „Krievija nevar būt sliktāka”.

„Mēs nevaram eksistēt bez Krievijas tirgus,” tikmēr izteicies Sociālistu partijas līderis Igors Dodons. „Eiropas Savienībai bija vajadzīgs veiksmes stāsts, un tā izvēlējās mūs. Tagad visi saprot, ka tā bija ilūzija,” piebildis politiķis.

The post NYT: Moldovas iedzīvotājiem Krievija kļuvusi pievilcīgāka par ES appeared first on Kapitāls.

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD, Organisation for Economic Co-operation and Development) izveidojusi tā dēvēto attīstīto valstu (par kādām tiek uzskatītas 34 OECD dalībvalstis un vēl 11 citas valsts, kopumā 45) sociālās nevienlīdzības salīdzinošo reitingu. Pirmās trīs vietas sarakstā ieņem tādas Čīle, Meksika un Turcija, bet ceturto – Amerikas Savienotās Valstis. Nevienlīdzības pirmajā desmitniekā iekļuvusi arī Igaunija, kura ir vienīgā OECD dalībvalsts no bijušās PSRS.

Pētījuma ar nosaukumu Kopā: Kādēl no mazākas nevienlīdzības iegūst visi (In It Together: Why Less Inequality Benefits All, atrodams šeit) autori uzskata, ka sociālā nevienlīdzība ne tikai pazemina stabilitāti sabiedrībā, bet arī palēnina ekonomisko attīstību, norādot – ienākumu un dzīves līmeņa nevienlīdzība OECD valstīs laikā no 1985.-2005. gadiem tām „atņēmušas” 4,7% ekonomiskās izaugsmes.

Tāpat secināts, ka nevienlīdzība turpina pieaugt, pie kam ne tikai uzplaukuma periodos, bet arī krīžu laikā, kā pašlaik. Bagātākā iedzīvotāju daļu iegūst visas ekonomiskās izaugsmes priekšrocības, kamēr 40% (!) OECD valstu iedzīvotāju pēdējās divās desmitgadēs nav saņēmuši gandrīz nekādus ekonomiskos ieguvumus. Galvenais šādas situācijas iemesls, uzskata OECD, ir stāvoklis darba tirgū – gandrīz katrs trešais strādājošs OECD valstīs pašlaik strādā nepilnu darba dienu.

Jāpiebilst, ka pagājušā gadsimta astoņdesmitajos gados ienākumu nevienlīdzība starp 10% pašiem bagātākajiem un 10% pašiem nabadzīgākajiem OECD valstu iedzīvotājotiem atšķīrās septiņas (7) reizes, divtūkstošajos gados – deviņas, bet pašlaik jau vidēji 9,6 reizes. Īpaši jāuzsver, ka ASV nevienlīdzība sasniedz 18,8 (15,1 – 2007. gadā) reizes. Salīdzinājumam – Francijā ir šis rādītājs ir 7,4, Vācija – 6,6, bet Zviedrijā – 5,8. Latvijas šajā reitingā nav, tomēr tā kā pie mums nevienlīdzības līmenis tiek lēsts augstāks nekā Igaunijā un tuvāks Krievijai, kurai tas savukārt ir aptuveni tāds pats kā ASV, nav šaubu, ka vismaz šajā ziņā mēs esam kaimiņus apsteiguši.

OECD dalībvalstis ar augstāko nevienlīdzības līmeni, balstoties uz Džini koeficientu:

1. Čīle
2. Meksika
3. Turcija
4. ASV
5. Izraēla
6. Lielbritānija
7. Grieķija
8. Igaunija
9. Portugāle
10. Japāna

Saraksta otrā galā atrodas Dānija, Slovēnija, Slovākija, Norvēģija un Čehija, kurās savukārt ir zemākais nevienlīdzības līmenis starp attīstītajām valstīm.

The post Igaunija iekļūst nevienlīdzīgāko OECD valstu pirmajā desmitniekā appeared first on Kapitāls.