Rīga, 31.jūl., NOZARE.LV. Veikalu ķēdes zīmols "LaTS" paplašina darbību, šogad izveidojot trīs veikalus degvielas uzpildes stacijās (DUS), biznesa portālam "Nozare.lv" stāsta ķēdes "LaTS" pārvaldītājas SIA "Latvijas Tirgotāju savienība" valdes priekšsēdētājs Raimonds Okmanis.
Viņš norāda, ka divi no DUS veikaliem atrodas Rīgā - Mārupes ielā 57 un Ulmaņa gatvē 146, bet trešais DUS veikals atrodas Jelgavas-Dobeles šosejas 24,5. kilometrā.
"DUS uz Jelgavas-Dobeles šosejas ir pirmais no zīmola "LaTS...
Veikalu ķēde "LaTS" paplašina darbību - šogad izveidoti trīs DUS veikali
↧
↧
Inovatīviem un videi draudzīgiem uzņēmumiem būs pieejami 25 miljoni eiro
Rīga, 31.jūl., NOZARE.LV. "KPMG Baltics" sadarbībā ar Eiropas Zinātnes un inovāciju apvienību "InnoEnergy" videi draudzīgus uzņēmumus aicina pieteikties inovāciju ideju konkursā, kurā veiksmīgiem biznesa projektiem atjaunojamās enerģijas jomā konkursa gaitā ir pieejams līdzfinansējums 25 miljonu eiro apmērā.
"KPMG Baltics" enerģētikas sektora eksperts Gregorijs Rubinčiks biznesa portālam "Nozare.lv" stāstīja, ka vissvarīgākais veiksmīga pieteikuma nosacījums ir reālistisks biznesa plāns produkta...
↧
Tiesa apķīlā žurnāla "Ir" izdevēja aktīvus 23 000 eiro apmērā; izdevējs tiesai pārmet uzbrukumu vārda brīvībai
Rīga, 31.jūl., NOZARE.LV. Rīgas Centra rajona tiesa, apmierinot maksātnespējas administratora Māra Sprūda pieteikumu, nolēmusi apķīlāt žurnāla "Ir" izdevēja AS ''Cits medijs" aktīvus 22 979 eiro apmērā, biznesa portālu "Nozare.lv" informē "Cita medija" valdes locekle Gundega Grīnberga.
Lēmums pieņemts civillietā, kurā Sprūds vēršas pret "Ir" saistībā ar žurnāla pētnieciskajām publikācijām, prasot kompensāciju par goda un cieņas aizskaršanu.
Kā uzsver Grīnberga, ''Ir" pilnībā noraida Sprūda prasī...
↧
Maligins pārdod akcijas, lai ievērojami palielinātu "Olainfarm" daļu uzņēmumā "Silvanols"
Rīga, 31.jūl., NOZARE.LV. Farmācijas kompānijas AS "OIainfarm" valdes priekšsēdētājs un viens no lielākajiem kompānijas akcionāriem Valērijs Maligins pārdevis sev piederošās 127 895 akcijas par kopējo vērtību 999 943 eiro, liecina paziņojums "NASDAQ OMX Riga" biržā.
"Olainfarm" kopējais akciju un kopējais balsstiesīgo akciju skaits ir 14 085 078.
Kā liecina "Olainfarm" nerevidētais konsolidētais pārskats par 2014.gada trīs mēnešiem, Maliginam līdz 31.martam tieši piederēja 3 821 266 akcijas, net...
↧
TAVA vadītājs Slokenbergs 1.augustā ies uz darbu; nepiekrīt pārcelšanai citā amatā
Rīga, 31.jūl., NOZARE.LV. Tūrisma attīstības valsts aģentūras (TAVA) direktors Armands Slokenbergs nepiekrīt savai pārcelšanai no TAVA vadītāja amata uz Ārlietu ministrijas Ekonomisko attiecību un attīstības sadarbības politikas departamenta ekonomisko sakaru veicināšanas nozares padomnieka amatu, šādu viedokli viņš paudis atbildes vēstulē Ekonomikas ministrijai.
Patlaban Slokenberga rīcībā nav ziņu, ka viņš no pašreizējā amata tiktu atcelts, biznesa portālam "Nozare.lv" norādīja Slokenbergs.
Vi...
↧
↧
Krievijas paziņojums par sausā piena kvalitātes nepilnībām liek būt tonusā gan Latvijas ražotājiem, gan PVD
Rīga, 31.jūl., NOZARE.LV. Lai gan Krievijas paziņojums par kvalitātes nepilnībām no Latvijas ievestajā sausajā pienā ir standarta procedūra un vismaz pagaidām tam nav tieša sakara ar politiskām norisēm, paziņojums liek būt tonusā gan ražotājiem, gan Pārtikas un veterinārajam dienestam (PVD), biznesa portālam "Nozare.lv" atzina PVD Pārtikas uzraudzības departamenta direktors Ernests Zavadskis.
Krievijas Federālais veterinārās un fitosanitārās uzraudzības dienests ("Rosseļhoznadzor") šodien paziņo...
↧
"Maxima" šogad investēs automātisko kasu uzstādīšanā ap 113 000 eiro; "Rimi" vēl neplāno tādas ieviest
Rīga, 1.aug., NOZARE.LV. Veikalu ķēdes "Maxima" īpašniece SIA "Maxima Latvija" šī gada novembrī plāno palielināt automātisko kasu skaitu, investējot aptuveni 113 000 eiro, biznesa portālam "Nozare.lv" stāsta "Maxima" pārstāvis Jānis Beseris.
Viņš atzīmē, ka jaunās kases būs Kārļa Ulmaņa gatvē 88, Rīgā esošajā "Maxima" veikalā, kur plānots uzstādīt sešas automātiskās jeb pašapkalpošanās kases. "Ja šo kasu ieviešana apmierinās klientu vajadzības, tad pašapkalpošanās kasu sistēma tiks ieviesta arī ...
↧
Saņemti seši saistošie piedāvājumi "Liepājas metalurga" iegādei
Rīga, 1.aug., NOZARE.LV. Noslēdzoties saistošo piedāvājumu pieteikumu termiņam par maksātnespējīgās rūpnīcas "Liepājas metalurga" iegādi, tika saņemti seši piedāvājumi no potenciālajiem investoriem.
Investori pārstāv gan Autrumeiropas, gan Rietumeiropas tirgu, teikts maksātnespējas administratora pārstāvju paziņojumā medijiem.
"Liepājas metalurga" maksātnespējas administrators Haralds Velmers paziņojumā skaidro, ka līdz 31.augustam, kad pēc mantas pārdošanas plāna iecerēts slēgt darījumu, gaidām...
↧
"Sakret" grupas apgrozījums pirmajā pusgadā - 9,1 miljons eiro; eksporta pieaugums - 54%
Rīga, 1.aug., NOZARE.LV. Būvmateriālu ražotāja "Sakret" grupas uzņēmumu kopējais apgrozījums pirmajā pusgadā sasniedzis 9,1 miljonu eiro, biznesa portālu "Nozare.lv" informē uzņēmumā AS "Sakret Holdings".
Tas ir pieaugums par 21%, salīdzinot ar 2013.gada pirmo pusgadu.
Salīdzinoši vislielākais pieaugums 2014.gada pirmajā pusgadā ir "Sakret Holdings" rūpnīcai Lietuvā - par 25%, Igaunijā - par 23%, bet Latvijā - par 14%.
Pirmajā pusgadā būtiski pieaudzis arī "Sakret Holdings" eksporta apjoms. Salī...
↧
↧
PVD: Cūku audzētājiem jārēķinās ar stingru biodrošību; pārkāpjot apņemšanos gadu neaudzēt cūkas, būs jāatmaksā kompensācijas
Rīga, 1.aug., NOZARE.LV. Cūku īpašniekiem, kuru novietnes atrodas Āfrikas cūku mēra (ĀCM) ārkārtas situācijas teritorijā, augustā un septembrī jāievieš un jānodrošina biodrošības pasākumi, savukārt gadījumā, ja tos nevar nodrošināt, būs jāveic cūku nokaušana.
Par nokautajām cūkām saimnieki saņems kompensācijas, apņemoties vienu gadu cūkas neaudzēt, savukārt gadījumā, ja apņemšanās netiks pildīta, kompensācija būs jāatmaksā, administratīvā kārtā jāatbild un jāmaksā soda nauda, biznesa portālu "No...
↧
Rīgas lidosta meklē stratēģisko partneri un cer uz jaunu lidsabiedrību ienākšanu
Rīga, 1.aug., NOZARE.LV. Starptautiskā lidosta "Rīga" veiksmīga scenārija gadījumā 2036.gadā plāno apkalpot teju 14 miljonus pasažieru, tāpat tā cer uz jaunu, arī zemo cenu lidsabiedrību ienākšanu, kā arī nākotnē nopietni plāno domāt par alternatīviem ieņēmumu iegūšanas veidiem, tas paredzēts lidostas attīstības plānā 2012.-2036.gadam, kuru jūlijā akceptēja lidostas valde.
Kā norādīts attīstības plānā, ņemot vērā to, ka "re-shape" programmas gaitā "airBaltic" paaugstina biļešu cenas un veic izma...
↧
Eksperti kārtējo reizi palielina ražas prognozi pasaulei
Rīga, 2.aug., NOZARE.LV. Starptautiskā Graudu padome (IGC) salīdzinājumā ar jūniju jūlijā par 10 miljoniem tonnu - līdz 1959 miljoniem tonnu - palielinājusi graudaugu ražas prognozi pasaulē. Kā pieauguma iemesls minēta kukurūzas ražas perspektīvu uzlabošanās ASV un gaidāmais kviešu ražas pieaugums Krievijā, Ukrainā un Kazahstānā.
Graudu bruto raža Krievijā šajā sezonā sasniegs 91,6 miljonus tonnu (jūnija prognoze - 85,4 miljoni tonnu), Ukrainā - 57,9 miljonus tonnu (56,4 miljoni), Kazahstānā - 1...
↧
Ekspertes: Valdības ministru atrašanu kavē konkurētspējīga atalgojuma neesamība
Rīga, 2.aug., NOZARE.LV. Konkurētspējīga atalgojuma neesamība kavē valdības ministru atrašanu, biznesa portālam "Nozare.lv" norāda aptaujātās personāla vadības un konsultāciju ekspertes.
Ir zināms, ka ministriem atalgojums patlaban nav konkurētspējīgs, norāda Latvijas Personāla vadīšanas asociācijas valdes priekšsēdētāja Eva Selga. "Par to arī liecina tas, cik grūti šobrīd ir atrast ministrus," biznesa portālam "Nozare.lv" sacīja Selga.
Pēc viņas domām, ministru atalgojumu noteikti ir jāsaista a...
↧
↧
Vācijas vicekanclers netic Grieķijas un Krievijas tuvināšanās iespējai
Vācijas vicekanclers Zigmars Gabriels paziņojis, ka pat vēlēdamies nespēj iztēloties situāciju, kad „kāds Atēnās visā nopietnībā būtu pārņemts ar ideju novērsties no Eiropas un mesties Maskavas apkampienos”. Šādi vicekanclers izteicās intervijā laikrakstam Die Rheinische Post.
Z. Gabriels paziņoja, ka šaubās par to, ka „Atēnām ekonomiski un finansiāli nepieciešama Maskava”, un ka netic – Grieķijas un Krievijas tuvināšanās uzskatāma par reālu.
Vienlaikus Vācijas vicekanclers izteicās, ka ir jāpieliek punkts Grieķijas varas iestāžu līdzšinējām „spēlītēm”. Pēc viņa vārdiem, „Grieķija ir kļuvusi par pati savu ekonomisko un politisko elišu upuri”, tāpat Z. Gabriels ierosināja bloķēt Grieķijas nodokļu nemaksātāju banku kontus Eiropas Savienības (ES) valstīs.
Vācijas vicekanclers arī apgalvoja, ka ES ir gatava palīdzēt Grieķijai ar speciālistiem ekonomikas atjaunošanas jomā vai piešķirt līdzekļus no Eiropas Komisijas investīciju fondiem.
Jāatgādina, ka 8. aprīlī gaidāma Grieķijas premjerministra Aleksa Cipra vizīte Maskavā un tikšanās ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, kas izraisījusi lielu paniku Briselē. Savukārt 9. aprīlī Grieķijai ir jāatmaksā starptautiskajiem aizdevējiem 450 miljoni ASV dolāru, par kuriem Grieķijas varas iestādes likušas saprast, ka varētu arī tos neatmaksāt, parādu atmaksas vietā izvēloties pensiju un algu izmaksu grieķiem. Ja Grieķija nenomaksās šo parādu, valsts oficiāli kļūs maksāt nespējīga.
The post Vācijas vicekanclers netic Grieķijas un Krievijas tuvināšanās iespējai appeared first on Kapitāls.
↧
Pētījums: Islāms vēl šajā gadsimtā kļūs par daudzskaitlīgāko reliģiju pasaulē
Islāms izplatās tādos tempos, ka vēl šajā gadsimtā kļūs par reliģiju ar lielāko sekotāju skaitu pasaulē, liecina Pew Research Center aprēķini. Atbilstoši šīm aplēsēm, ap 2050. gadu musulmaņu skaits izlīdzināsies ar kristiešu skaitu, bet jau 2070. gadā, saglabājoties līdzšinējām tendencēm, islāms pārliecinoši ieņems pirmo vietu.
Līdz 2010. gadam kristietība ar tās gandrīz 2,2 miljardiem sekotāju (aptuveni trešdaļu visas pasaules iedzīvotāju skaita) skaitliskajā ziņā bija lielākā reliģija pasaulē, kamēr islāma piekritēju skaits bija 1,6 miljardi cilvēku jeb 23% Zemes iedzīvotāju, norāda Pew Research Center.
Līdz 2050. gadam, ņemot vērā planētas iedzīvotāju skaita pieaugumu, musulmaņu skaits palielināsies par 73%, kamēr kristiešu skaits – par 35%, kā rezultātā izlīdzināsies abu reliģiju sekotāju daudzums – ap šo laiku pasaulē būs 2,76 miljardi musulmaņu un 2,92 miljardi kristiešu, uzskata pētījuma autori.
Galvenais faktors, kas izskaidro islāma ekspansiju, ir islāmticīgo pasaules iedzīvotāju ģeogrāfiskās atrašanās vietas. Musulmaņi ir koncentrēti pasaules valstīs ar pašu straujāko iedzīvotāju skaita pieaugumu. Tā 2050. gadā Indonēzija apsteigs Indiju, kļūstot par valsti ar lielāko musulmaņu kopienu pasaulē. Eiropā 10% iedzīvotāju būs musulmaņi. Savukārt kristietība turpinās izplatīties, galvenokārt pateicoties Āfrikai uz dienvidiem no Sahāras, kur četri no katriem desmit iedzīvotājiem būs kristieši – šobrīd tādu ir 25%.
The post Pētījums: Islāms vēl šajā gadsimtā kļūs par daudzskaitlīgāko reliģiju pasaulē appeared first on Kapitāls.
↧
Dienvideiropas valstis apliecina gatavību īstenot projektu Turku straume
Grieķija, Ungārija, Maķedonija, Serbija un Turcija apstiprinājušas savu dalību gāzes vada Turku straume būvniecības projektā. Atbilstošu vienošanos 7. aprīlī pēc tikšanās parakstījuši visu minēto valstu ārlietu ministri, vēsta izdevums EUobserver.
Izdevums atzīmē, ka šīs bija tikai pirmās sarunas par Eiropas valstu dalību Gazprom jaunajā projektā. Publikācijā uzsvērts, ka parakstītais dokuments ir „tikai apliecinājums par politiskajiem nodomiem”, bet projekta īstenošanai nepieciešamas turpmākas sarunas un saskaņošana.
Jāatgādina, ka 2014. gada 1. decembrī Krievijas prezidents Vladimirs Putins valsts vizītes Turcijā laikā paziņoja, ka Maskava atsakās no vērienīgā gāzes vada Dienvidu straume projekta, kura ietvaros, atbilstoši iecerei, bija plānotas gāzes piegādes Eiropai pa Melnās jūras akvatoriju, apejot tranzītvalstis, jo īpaši Ukrainu.
Dienvidu straumes vietā gāzes plūsmas tādā pašā apjomā (63 miljardi kubikmetru gadā) iecerēts pārorientēt uz Turciju, šim mērķim būvējot jaunu gāzes vadu, kam pagaidām dots nosaukums Turku straume. Pašai Turcijai paredzēti 14 miljardi kubikmetru no šī apjoma, savukārt pārējā gāze pagaidām neeksistējošā sadales punktā uz Turcijas robežas ar Grieķiju tiks piedāvāta Eiropas pircējiem, bet to intereses neesamības gadījumā pārorientēta uz Āzijas tirgiem, tajā skaitā ar sašķidrinātās gāzes terminālu starpniecību.
2013. gadā Krievija piegādāja Turcijai kopumā 26,7 miljardus kubikmetru gāzes, no kuriem 13,7 miljardi tika piegādāti pa gāzesvadu Zilā straume (ar jaudu 16 miljardi kubikmetru gadā), bet 13 miljardi kubikmetru – pa tā dēvēto Balkānu koridoru, kas ietver arī Bulgāriju. Ja projekts Turku straume tiek īstenots pilnā apmērā, tad Turcija kļūst par galveno tranzītvalsti energoresursu ceļā uz ES, kas Ankarai ļauj ievērojami palielināt budžeta ieņēmumus un ģeopolitisko svaru, kā arī piešķir papildu ietekmes sviras starptautiskā līmeņa diskusijās.
The post Dienvideiropas valstis apliecina gatavību īstenot projektu Turku straume appeared first on Kapitāls.
↧
The Times: Eiropas valstis slepenība gatavojas Grieķijas izslēgšanai no eirozonas
Eirozonas dalībvalstis slepenībā izstrādā plānu Grieķijas izslēgšanai no vienotās valūtas zonas, apgalvo britu izdevums The Times, atsaucoties uz tā rīcībā nonākušu dokumentu, kas sagatavots Somijas Finanšu ministrijā.
Kā norāda laikraksts, dokumentā pieminēti „ļoti smagi politiskie lēmumi”, kuru pieņemšana plānota šā gada pavasarī, kā arī izteikta prognoze par Grieķijas bankrotu gadījumā, ja Brisele tuvāko triju nedēļu laikā nepiekritīs piešķirt Atēnām kārtējo finanšu palīdzību.
„Ar citu eirozonas valstu klusu piekrišanu ir uzsākts process, par kura rezultātu var kļūt Grieķijas izslēgšanas no Eiropas vienotās valūtas zonas,” teikts dokumentā.
Jāpiebilst, ka Grieķija nupat izmaksāja Starptautiskajam Valūtas fondam (SVF) kārtējo maksājumu €450 miljonu apmērā. Nākošais maksājums €763 miljonu apmērā valstij jāsedz līdz 12. maijam. Savukārt lai saņemtu aizdevumu €7,2 miljardu apmērā, Atēnām jāiesniedz kreditoriem jaunas reformu paketes plāns. Nesaņemot šo aizdevumu, Grieķija, visticamāk, nespēs segt nākošo maksājumu.
The post The Times: Eiropas valstis slepenība gatavojas Grieķijas izslēgšanai no eirozonas appeared first on Kapitāls.
↧
↧
Irāna gatavojas atgriezties SWIFT rindās
Vispasaules Starpbanku finanšu telekomunikāciju sabiedrība (SWIFT) risina sarunas ar Irānu par sistēmas sniegto pakalpojumu atjaunošanu šai valstij, vēsta televīzijas kanāls PressTV. Atbilstoši medija rīcībā esošajai informācijai, jau notikušas vairākas kā oficiālas, tā neoficiālas sarunas par šo jautājumu ar Irānas privātajām bankām.
Irānas bankas no SWIFT tika atslēgtas 2012. gadā, pēc tam, kad rietumvalstis pastiprināja spiedienu uz Teherānu tās kodolpraogrammas dēļ. Savukārt sarunas par SWIFT pakalpojumu atjaunošanu Irānai saistības ar perspektīvu, ka pēc galīgās vienošanās noslēgšanas par Teherānas kodolprogrammu, tiks atceltas Irānai noteiktās ekonomiskās un finanšu sankcijas.
Jāatgādina, ka Irāna un sešas pasaules lielvalstis 2. aprīlī panāca vienošanos galvenajos punktos jautājumā par Teherānas kodolprogrammu, savukārt līdz jūnija beigām ir paredzēts panākt galīgo vienošanos, kuras ietvaros Irāna piekritīs ievērojami ierobežot kodolprogrammu apmaiņā pret sankciju atcelšanu.
Sākotnēji tika plānots, ka sankcijas tiks atceltas, tiklīdz Starptautiskā Atomenerģijas aģentūra (IAEA) būs apstiprinājusi, ka Irāna ievēro savu vienošanās daļu. Tajā pašā laikā Irāna prasa, lai sankcijas tiktu atceltas dienā, kad tiks parakstīta galīgā vienošanās.
The post Irāna gatavojas atgriezties SWIFT rindās appeared first on Kapitāls.
↧
Statistika: Samazinās Krievijas ārējais parāds un zelta un valūtas rezerves
2015. gada pirmajā ceturksnī Krievijas kopējais ārējais parāds samazinājies par 6,3% jeb 37,9 miljardiem ASV dolāru un ceturkšņa beigās bija 559,4 miljardi dolāru, liecina Krievijas Bankas (KB) interneta vietnē publiskota informācija. Tieši Krievijas valsts parāds 1. aprīlī bija 39,2 miljardi dolāru, no kuriem $1,7 miljardi bija PSRS laika posma parādi, bet 519 miljoni dolāru – Krievijas reģionu kredītsaistības.
Krievijas Bankas (centrālās finanšu iestādes) parāds 1. aprīlī bija 11,1 miljards, Krievijas kredītorganizāciju (banku) parādi – 154 miljardi, bet Krievijas kompāniju parādi – 355 miljardi dolāru. Atbilstoši KB informācijai, 2015. gadā dažādiem Krievijas ekonomiskajiem subjektiem jāatmaksā ārējie parādi kopumā 65 miljardu dolāru apmērā. 2014. gadā Krievija atmaksāja ārējos parādus kopumā 130 miljardu dolāru apmērā.
Jāpiebilst, ka 2015. gada 1. ceturksni Krievija noslēgusi ar pozitīvu tekošo operāciju konta bilanci – $23,5 miljardi, kas ir par 9,2% mazāk, nekā tādā pašā laika posmā 2014. gadā ($25,9 miljardi). Ārējās tirdzniecības bilance bija $40,3 miljardi jeb par $10,2 miljardiem mazāk, nekā atbilstošā laika periodā 2014. gadā ($50,5 miljardi). Gada pirmajos trijos mēnešos eksports bija $86,6 miljardu, imports – $46,2 miljardu apmērā, kas ir attiecīgi 29,6% un 36,3% mazāk nekā tādā pašā laika posmā gadu iepriekš. Savukārt pakalpojumu eksporta/importa bilance samazinājusies no $-11,1 miljarda līdz $-9,4 miljardiem (eksports $11,7, imports $21,2 miljardi).
Krievijas zelta un valūtas rezervju apjomi gada pirmajos trīs mēnešos samazinājušies par 10,1 miljardu dolāru, pagājušā gada janvārī – martā kritums bija $27,4 miljardi.
The post Statistika: Samazinās Krievijas ārējais parāds un zelta un valūtas rezerves appeared first on Kapitāls.
↧
Samazinās eiro daļa pasaules centrālo banku valūtas rezervēs
Pasaules centrālās bankas samazina eiro daļu savās valūtas rezervēs, bažījoties par Eiropas vienotas valūtas kursa tālāku krišanos Eiropas Centrālās Bankas (ECB) īstenotās tā dēvētās kvantitatīvās mīkstināšanas (QE) programmas, kā arī Grieķijas valsts parāda problēmu dēļ , vēsta aģentūra Bloomberg.
Eiro daļa pasaules centrālo banku rezervēs ir kritusies pagājušā gada visu četru ceturkšņu laikā, liecina Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) dati . 2014. gada beigās šis rādītājs bija 22,2%, salīdzinot ar 22,6% III ceturkšņa beigās. Pie tam maksimālo rādītāju (28%) eiro sasniedza 2009. gadā.
Savukārt ASV dolāru daļa pasaules centrālo banku daļa pasaules centrālo banku rezervēs pagājušā gada oktobrī – decembrī ir pieaugusi no 62,4% līdz 62,9%.
Jāatgādina, ka ECB QE programma sāka darboties 9. martā, un tās ietvaros ECB izpirks eirozonas valstu obligācijas par summu līdz 60 miljardiem eiro ik mēnesi. Pagaidām ir paredzēts, ka programma turpināsies līdz 2016. gada septembrim un tās ietvaros ECB iztērēs 1,14 triljonus eiro. Tiesa, ECB vadītājs Mario Dragi ir pieļāvis iespēju, ka gadījumā ja līdz QE darbības beigām inflācija eirozonā nesasniegs 2% atzīmi, programma var tikt turpināta.
Galvenokārt QE dēļ analītiķi paredz arī turpmāku eiro kursa kritumu, atšķiras vienīgi prognozes par lejupslīdes tempiem. Tā Deutsche Bank (DB), Vācijas lielākās bankas un pasaules otrā lielākā valūtas treidera, marta pirmajā pusē publiskotā analīzē prognozēts, ka valūtu pāris eiro/dolārs paritāti sasniegs vēl šā gada laikā, bet 2017. gadā Eiropas vienotās valūtas vērtība var noslīdēt līdz 0,85 dolāriem par vienu eiro.
Arī Capital Markets analītiķi uzskata, ka eiro/ASV dolārs ar augstu ticamības pakāpi sasniegs paritāti jau šā gada laikā, bet Swissquote Bank vispār paredz, ka tas varētu notikt jau aprīlī vai maijā. Tomēr ne visas progrnozēs paredzēta abu vadošo pasaules valūtu tik drīza paritāte – tā investīciju banka Goldman Sachs šā gada janvārī prognozēja, ka kursu līdzsvars iestāsies ne ātrāk kā 2016. gadā.
The post Samazinās eiro daļa pasaules centrālo banku valūtas rezervēs appeared first on Kapitāls.
↧
More Pages to Explore .....
