Šā gada beigās kopējais elektromobiļu skaits pasaulē pārsniegs divus miljonus automašīnu, secināts Eiropas transporta un apkārtējās vides federācijas ziņojumā (atrodams šeit). Visvairāk elektromobiļu šobrīd ir ASV, otrajā vietā atrodas Eiropas Savienība (ES) + Norvēģija, bet trešajā – Ķīna.

Savukārt vislielāko skaitu elektromobiļu pārdevušais ražotājs ir Ķīnas kompānija BYD, otrajā vietā atrodas amerikāņu Tesla, bet trešajā – Japānas Nissan.

Ziņojumā īpaši uzsvērts, ka Ķīnas elektromobiļu ražotāji un patērētāji jau drīzā nākotnē var nopietni apdraudēt ASV un ES (+Norvēģijas) līderību. Tikai šā gada pirmajā pusē elektromobiļu pārdošanu apjoms Ķīnā pieauga par 160%, sasniedzot 170 tūkstošus automašīnu, kamēr Eiropā visā gadā kopumā pārdos ap 200 tūkstošiem elektromobiļu.

Kā galvenais iemesls Ķīnas elektromobiļu industrijas uzplaukumam ziņojumā minēts valsts atbalsts nozarei – Ķīnas valdība ir izvirzījusi mērķi 2020. gadā valstī pārdot miljonu elektromibiļu, bet kopējam ekspluatācijā esošo elektromobiļu skaitam šajā gadā jāsasniedz piecus miljonus vienību.

The post Ziņojums: Ķīna gatavojas kļūt par globālā elektromobiļu tirgus līderi appeared first on Kapitāls.

2015. gadā pasaulē par 50 cilvēkiem palielinājies dolāru miljardieru skaits, taču tajā pašā laikā viņi ir kļuvuši trūcīgāki, ja vien šo vārdu vispār var attiecināt uz miljardieriem – viņu īpašumu kopējā vērtība ir samazinājusies par $300 miljardiem, noslīdot līdz $5,1 triljonam, vēsta The Wall Street Journal (WSJ).

2015. gada beigās pasaulē bija 1397 dolāru miljardieri, pie kam salīdzinot ar 2014. gada beigām, no miljardieru saraksta izkrituši 160 cilvēki, savukārt to papildinājuši 210 jauni vārdi.

Publikācijā atzīmēts, ka 113 no 210 jaunpienācējiem ir Āzijas, galvenokārt Ķīnas pārstāvji. Tikmēr ASV, neraugoties uz tikai pieciem jauniem miljardieriem, pārliecinoši saglabā pirmo vietu kā miljardietu kopējā skaita, tā viņu īpašumu vērtības ziņā – ASV miljardieru kopējo īpašumu vērtība ($2,4 triljoni) līdzinās gandrīz pusei visas pasaules miljardieru īpašumu kopējās vērtības.

Kā norāda WSJ aptaujātie eksperti, miljardieru summārā kapitāla vērtības kritums skaidrojams galvenokārt ar valūtas kursu svārstībām un izejvielu cenu kritumu. Tāpat tiek prognozēts, ka jau 2016. un 2017. gados miljardieru kopējā statistika atkal uzlabosies.

The post WSJ: Miljardieru paliek vairāk, taču viņi kļūst trūcīgāki appeared first on Kapitāls.

Atbilstīgi ASV un Vācijas zinātnieku veiktam pētījumam, ASV iedzīvotāji strādā par 25% vairāk, nekā eiropieši, tāpat amerikāņi vēlāk dodas pensijā, kā arī mazāk izmanto atvaļinājumus, vēsta aģentūra Bloomberg (publikācija atrodama šeit).

Analizējot virkni informācijas, pētījuma autori secinājuši, ka statistiski vidējais Eiropas iedzīvotājs gadā strādā par 258 stundām mazāk, nekā statististi vidējais amerikānis, kas nozīmē – amerikāņi darbā pavada vidēji par vienu stundu katrā darba dienā vairāk, nekā eiropieši.

Pētījumā gan norādīts, ka dažādās valstīs darba laika ilgums jūtami atšķiras. Tā Šveicē tas ir gandrīz vienāds ar darba laiku ASV, kamēr itāļi strādā pat par 29% mazāk, nekā abu šo valstu iedzīvotāji.

Cenšoties atbildēt uz jautājumu, kādēļ amerikāņu ir gatavi strādāt vairāk par eiropiešiem, pētījuma autori norāda, ka ASV jebkura iniciatīva, kas pārsniedz daba līgumā atrunātās prasības, tradicionāli tiek atalgota ar papildus atlīdzību un karjeras paaugstinājumiem. Tāpat Eiropā ir ievērojami augstākas nodokļu likmes, nekā ASV, kas samazina eiropiešu vēlmi veikt papildus darbus. Visbeidzot Eiropā ir augstākas pensijas, nekā ASV, un eiropiešiem vairākumā gadījuma nav nepieciešami papildus ienākumi, kamēr ASV daudzi iedzīvotāji turpina strādāt arī pēc došanās pensijā.

Piebildīsim – pētījumā runa ir par Rietumeiropu.

The post Pētījums: Vidusmēra amerikāņi strādā par 25% vairāk, nekā eiropieši appeared first on Kapitāls.

Latvijas eksportētāju TOP 100:
kas mainījies nozīmīgākajās eksporta nozarēs un virzienos?

Zlata Elksniņa-Zaščirinska: „Maksātnespējas sistēmas reformā aplaudēt par agru”
PwC vadītāja sarunā ar Māri Zanderu par tiesiskumu: likuma burtu un tā būtību

Speciālajā rubrikā: finanses, nodokļi, grāmatvedība
Kas jauns gada pārskatu likumā, un par ko uzņēmējam nāksies lauzīt galvu Vecgada vakarā?

Latvijas kartē Ķīnai nav vietas…
Cik reāla ir vērienīga ekonomiskā sadarbība ar Ķīnu?

Bankas atsāk kreditēt.
Kreditēšana: par un pret

Zinātne: trīs soļi pāri bezdibenim.

Valstis rada varoņi un sagrauj birokrāti…

Militārā industrija bērna autiņos:
kas rosās militāro pasūtījumu dārziņā?

Eksports uz Japānu –
trešo lielāko ekonomiku pasaulē

Ģeopolitika: no Baltijas līdz Melnajai jūrai.
Dienaskārtībā atgriezies Polijas virzītais Inter Marium

Procentu likmes pret dolāra vērtību:
kas noteiks dolāra kursa virzību?

Dzīves noteikumi:
Pēteris Vasks

Aktuāla informācija rubrikās:

* Svarīgākie notikumi Latvijā un pasaulē
* Līderu reitingu kāpums un lejupslīde
* Atkritumu pārstrādes biznesa aizkulises
* 1 jautājums 3 ekspertiem par to, kādas īpašības būtu obligātas ideālam grāmatvedim
* Skaitļi: Latvija citu ES valstu vidū izceļas ar augstiem nodokļiem un ienākumu nevienlīdzību…

… un tā ir tikai daļa no tā, ko atradīsit jaunajā numurā!

The post Kapitāls, novembris 2016 appeared first on Kapitāls.

Korporācija Nissan pabeigusi $2,3 miljardus vērto 34% Mitsubishi Motors akciju iegādes darījumu, vēsta aģentūra Bloomberg. Darījums tika pabeigts drīz pēc tam, kad akciju iegādei 6. oktobrī piekrita Eiropas Komisija (EK), nesaskatot negodīgas konkurences draudus citiem tirgus dalībniekiem.

Darījuma rezultātā šā gada 14. decembrī par Mitsubishi direktoru padomes priekšsēdētāju kļūs mūsdienu autoindustrijas leģenda, šobrīd 62 gadus vecais libāņu izcelsmes franču uzņēmējs Karloss Ghosns, kurš pašlaik vada Renault-Nissan aliansi. Nissan un Mitsubishi tāpat nolēmušas apvienot centienus hibrīdautomobiļu un bezpilota automašīnu izstrādē.

Jāpiebilst, ka Renault, Nissan un Mitsubishi apvienotā kompānija būs pasaules ceturtais lielākais autobūves koncerns, kas atpaliks tikai no Toyota Motor, Volkswagen un General Motors.

The post Izveidota pasaules ceturtā lielākā autobūves korporācija appeared first on Kapitāls.

Tabakas kompānija British American Tobacco (BAT), kura ražo tādas cigaretes kā Lucky Strike un Dunhill, izteikusi piedāvājumu amerikāņu ražotājam Reynolds American (zīmols Camel) iegādāties tā akciju kontrolpaketi, vēsta Financial Times (FT).

BAT jau pieder 42,2% Reynolds akciju, un par atlikušajiem 57,8% kompānija ir gatava samaksāt $47 miljardus, $20 miljardus no kuriem – skaidrā naudā, kamēr pārējo summu – BAT akcijās. Iegūstot pilnīgu kontroli pār Reynolds, BAT varēs konsolidēt kompānijas ieņēmumus un ietaupīt $400 miljonus.

Kā atzīmē FT, viens no piedāvājums iemesliem ir pievilcīgais ASV tirgus, kur vidējā cigarešu cena joprojām ir zemāka, nekā daudzos citos rietumvalstu tirgos. Finanšu konglomerāta Citigroup analītiķi uzskata, ka darījums var notikt jau tuvākajā laikā, jo apvienošanās nebūs antimonopola likumdošanas pārkāpums, tāpat abu kompāniju starpā pastāv draudzīgas attiecības un nav nekādu nesaskaņu, teikts publikācijā.

The post British American izsaka pārņemšanas piedāvājumu konkurentam Reynolds American appeared first on Kapitāls.

Šā gada trešajā ceturksnī Ķīnā apsteigusi ASV, kļūstot par valsti, kuras iedzīvotāji iztērējuši vizvairāk līdzekļu par operētājsisistēmas iOS lietotnēm, vēsta izdevums Mashable, atasucoties uz analītiskās kompānijas App Annie datiem.

Atbilstīgi kompānijas aplēsēm, Ķīnas iedzīvotāji minētajos trijos mēnešos par iOS lietotnēm iztērējuši $1,7 miljardus, kamēr amerikāņi – nedaudz mazāk par $1,5 miljardiem. Trešo vietu sarakstā ieņem japāņi ar $1,2 miljardiem. Jāpiebilst, ka amerikāņi atradās šī saraksta pirmajā vietā, sākot ar 2010. gadu.

Analītiķi uzsver faktu, ka 75% Ķīnas iedzīvotāju līdzekļu iztērēts par dažādām spēlēm, jo Ķīnā ir liegta pieeja iTunes filmām un vēl vairākiem citiem Apple produktiem.

The post Ķīnieši kļūst par pasaulē lielākajiem iOS lietotņu pircējiem appeared first on Kapitāls.

Eiropas Savienība (ES) devusi laiku Beļģijas federālajai valdībai līdz pirmdienas vakaram, lai tā varētu nodrošināt ES un Kanādas Visaptverošo ekonomikas un tirdzniecības nolīguma (CETA) jeb brīvās tirdzniecības līguma parakstīšanu, vēsta aģentūra Reuters. Pirmdienas vakarā paredzēta Eiropadomes priekšsēdētāja (jeb tā dēvētā ES prezidenta) Donalda Tuska tikšanās ar Beļģijas premjerministru Šarlu Mišelu. No šīs tikšanās iznākuma ir atkarīgs, vai notiks ceturtdien ieplānotā CETA parakstīšanas ceremonija.

Gadījumā, ja Beļģijas atbilde tomēr būs pozitīva, ceremonija notiks ceturtdienas vakara Briselē. Gadījumā, ja atbilde būs negatīva, Kanādas premjerministrs Džastins Trudo, kurš gatavojās parakstīt līgumu no Kanādas puses, atcels vizīti Briselē.

Iepriekš Beļģijas zemes Valonijas parlaments ar pārliecinošu balsu vairākumu bloķēja līguma parakstīšanu. Lai Beļģijas valdība būtu tiesīga parakstīt līgumu, tas ir jāatbalsta kā abu zemju – Valonijas un Flandrijas, tā federālajam parlamentam. Tāpat, lai līgums stātos spēkā, tas jāatbalsta visām 28 ES dalībvalstīm. Pārējās 27 ES dalībvalstis līgumu jau ir atbalstījušas.

Jāpiebilst, ka Valonijā jeb piecās franciski runājošajās Beļģijas provincēs, ir kopumā tikai 3,4 miljoni iedzīvotāju jeb mazāk par 1% no visas ES iedzīvotājiem.

The post ES un Kanādas brīvās tirdzniecības līguma liktenis izšķirsies līdz pirmdienas vakaram appeared first on Kapitāls.

ASV telekomunikāciju holdings AT&T oficiāli paziņojis par mediju holdinga Time Warner iegādi, vēsta aģentūra Bloomberg, atsaucoties uz AT&T interneta vietnē publicēto informāciju. Darījuma summa būs $85,4 miljardi, jeb $108,7 miljardi, rēķinot kopā ar Time Warner parādsaistībām.

Ja vienošanos atbalstīs regulatori, tas būs lielākajis M&A darījums pasaulē 2016. gadā. Abas kompānijas paredz, ka darījums tiks noslēgts 2017. gada pirmajā ceturksnī.

Time Warner pieder telekanāli CNN, HBO, TNT, TNS un Cartoon Network, telestudija Warner Bros., kā arī vēl citi aktīvi. Viens no zināmākajiem HBO projektiem ir seriāls Troņu spēles. AT&T savukārt ir viena no pasaules lielākajām telekomunikāciju kompānijām un ASV lielākais telekomunikāciju operators.

Jāpiebilst, ka nesen izskanēja informācija, ka par Time Warner iegādi interesējas arī korporācija Apple, tomēr šie paziņojumi tā arī netika apstiprināti ofciāli.

The post Panākta vienošanās par 2016. gada lielāko M&A darījumu appeared first on Kapitāls.

Laika posmā no 2010. gada līdz 2015. gadam ieskaitot ārvalstu investīcijas ASV pieaugušas par vairāk nekā 37%, sasniedzot $3,1 triljonu, tostarp 2015. gadā ārvalstu investīcijas ASV ekonomikas bijušās $353 miljardu apmērā, liecina Straptautisko investīciju organizācijas dati.

Lielākā investore ASV ir Lielbritānija, kas šajā laikā ieguldījusi ASV ekonomikā ap $449 miljardiem ($549 miljardus kopā ar Virdžīnu salām, kas ir viena no britu ārzonām). Otrajā vietā atrodas Japāna ar $377 miljardiem, bet trešajā – Nīderlande ar $305 miljardiem. Starp lielākajiem investoriem atrodama arī nelielā Luksemburga ar $243 miljardiem, kas apsteidz tādas valstis kā Vāciju un Šveici (pa $224 miljardiem katrai).

Neraugoties uz šiem skaitļiem ASV daļa pasaules investīciju portfeļos samazinājusies no 37% 2000. gadā līdz 22% 2015. gadā, pie kam 2010. gadā tā noslīdēja pat līdz 17%. Analītiķi šādu situāciju skaidro ar Ķīnas un citu attīstības tirgu perspektīvām un investoru interesi par šiem tirgiem.

The post Lielākās investores ASV ekonomikā – Lielbritānija, Japāna un Nīderlande appeared first on Kapitāls.

Krievijas kompānija Gazprom izvairīsies no Eiropas Komisijas (EK) soda sankcijām Eiropas Savienības (ES) lietā par kompānijas cenu veidošanas mehānismiem, izmeklēšanu kurā jau piecus gadus veic ES antimonopola regulators, vēsta aģentūra Bloomberg.  „Krievijas Gazprom, kas piegādā ES ap 30% tai nepieciešamās dabasgāzes, kā gaidāms, izvairīsies no soda strīdā ar ES antimonopola regulatoru par cenu veidošanas mehānismu,” teikts publikācijā.

Kā paziņojuši uzreiz trīs Bloomberg informācijas avoti, Gazprom piedāvājis EK vairākus variantus strīda atrisināšanai, lai izvairītos no soda sankcijām, vienlaikus gan atsakakoties atzīt par pamatotām EK apsūdzības.

Aģentūra norāda, ka arī Gazprom negaida no ES nekādas vai, kompānijai sliktākajā gadījumā, minimālas soda sankcijas. Šāda situācija lielā mērā saistīta arī ar faktu, ka izmeklēšanas laikā ir būtiski mainījusies situācija gāzes tirgū un gāzes cenas. (Gazprom fiksētās, naftas cenām piesaistītās gāzes cenos daudzos gadījumos ir kļuvušas pircējiem izdevīgākas par gāzes cenām biržās. Ks)

Gaidāms, ka par vienošanās rezultātiem publiski tiks paziņots tuvāko dienu vai nedēļu laikā, norāda Bloomberg. Krievijas aģentūra RIA Novosti tikmēr vēsta, ka Gazprom amatpersonas sarunas ar EK nodēvējušas par konstruktīvām, kā arī paziņojušas, ka jau tuvākajā laikā tiks parakstīta kompānijas un ES galīgā vienošanās par turpmāko sadarbību.

The post Bloomberg: Gazprom izvairīsies no Eiropas Komisijas soda sankcijām appeared first on Kapitāls.

Sievietes pasaulē kopumā strādā vidēji par 50 minūtēm dienā un 39 dienām gadā ilgāk, nekā vīrieši, teikts Pasaules Ekonomikas foruma (WEF) publiskotā ziņojumā (atrodams šeit). Šajās aplēsēm vērā ņemts arī neapmaksātais darbs mājsaimniecībās. Savukārt ja ņem vērā tikai apmaksāto darbu, tad vīrieši strādā vidēji par 39% vairāk, nekā sievietes.

Interesanti, ka virknē pasaules valstu stiprā dzimuma pārstāvji strādā ilgāk, pat ņemot vēra mājsaimniecībās veiktos neapmaksātos darbus. Piemēram, Nīderlandē un Japānā vīrieši ik dienas strādā vidēji par pusstundu ilgāk, nekā sievietes.

Ziņojumā piebilsts, ka pēdējo gadu laikā par 56% samazinājusies ekonomisko iespēju atsķirība starp abu dzimumu strādājošajiem. Lielākie panākumi šajā ziņā ir Skandināvijas valstīs, taču starp līderēm atradas arī tādas Āfrikas valstis kā Ruanda un Burundi. (Šim faktam gan nav nekādas saistības ar mūsdienu teorijām – dzimumu vienlīdzību nosaka vietējo cilšu tradīcijas. Ks)

Kā atzīmē dokumenta autori, lielākie sasniegumi dzimumu vienlīdzības panākšanā ir Rietumeiropas valstīm, kurām atlicis pārvarēt 25% šī ceļa. Savukārt vistālāk no dzimumu vienlīdzības atrodas Tuvo Austrumu un Ziemeļāfrikas valstis – 39%.

Jāpiebilst, ka Latvija dzimumu vienlīdzības ziņā ieņem augsto 18. vietu pasaulē – starp Franciju un Dāniju. Šī vieta arī augstākā starp Baltijas valstīm, jo Igaunija ieņem 22., bet Lietuva – 25. vietu. Tikmēr pirmo vietu ieņem Islande, kurai seko Somija, Norvēģija un Zviedrija. Piektā ir Ruanda, bet pirmajā desmitā vēl atrodas (secībā) Īrija, Filipīnas, Slovēnija, Jaunzēlande un Nikaragva.

The post Pētījums: Sievietes ik gadu strādā gandrīz 40 dienas vairāk, nekā vīrieši appeared first on Kapitāls.

Vācijas varas iestādes vēlas panākt visai Eiropas Savienībai (ES) vienotus noteikumus, kas ļautu ES dalībvalstīm aizsargāt uzņēmumus stratēģiski nozīmīgos sektoros no to nonākšanas Ķīnas investoru rokās, intervijā laikrakstam Financial Times (FT) paziņojis Vācijas ekonomikas un enerģētikas ministra vietnieks Matiass Mahnigs.

Atbilstīgi amatpersonas vārdiem, Vācijas valdība ir satraukta par darījumu skaita pieaugumu, kurus veic ar Ķīnas varas iestādēm saistīti šīs valsts investori, kā arī par uzņēmumu pārņemšanām, kuru mērķis ir piekļuve vāciešu tehnoloģijām, „nevis investīcijas Vācijā kā tādā”.

Ierosinājums par visai ES vienotu noteikumu izstrādi izskanējis drīz pēc tam, kad Vācijas varas iestādes apturēja mikroshēmu ražotāja, kompānijas Aixtron nonākšanu Ķīnas investoru īpašumā. Šāds lēmums tika pieņemts pēc tam, kad Vācija no ASV izlūkdienestiem saņēma informāciju, ka vāciešu tehnoloģijas var tikt izmantotas militāriem mērķiem Ķīnā. 2015. gada oktobra beigās tāpat tika faktiski nobloķēts kompānijas Ledvance pārdošanas darījums.

The post Vācijas valdība vēlas ierobežot Ķīnas investīcijas Eiropas Savienībā appeared first on Kapitāls.

Interesanti dati – vidējās gāzes cenas patērētājiem lielākajā daļā Eiropas valstu 2016. gada pirmajā pusgadā. Ir vērts piebilst, ka vidējā, piemēram, Krievijas gāzes cena Eiropai šajā laikā bija $180 par 1000 kubikmetriem, un neko daudz neatšķīrās arī gāzes cenas biržās un pārējo piegādātāju cenas. Tajā pašā laikā vidējā gāzes cena Eiropas patērētājiem bija $639 par 1000 kubikmetriem. Neviens pakalpojums, protams, nav bezmaksas, taču nu ne jau tādā mērā.

Avots: svpb.net

The post Gāzes cenas Eiropas patērētājiem vairākas reizes pārsniedz iepirkuma cenas appeared first on Kapitāls.

Ekonomisko konsultāciju kompānija Marijuana Policy Group aprēķinājusi, ka tikai ASV Kolorado pavalstī ārstnieciskās marihuānas ražošanas industrija radījusi vairāk par 18 tūkstošiem jaunu darba vietu, vēsta laikraksts The Washington Post, piebilstot, ka marihuānas legalizācija atstājusi pozitīvu ietekmi uz pavalsts ekonomiku.

„Pareizi organizēta industrija var dod reālus ekonomiskos ieguvumus jebkurai pavalstij,” izdevums citē vienu no Marijuana Policy Group analītiķiem.

Papildus mazumtirdzniecības apgrozījumam, kas tiek lēsts miljarda dolāru apmēra gadā, netiešu ietekmi uz pavalsts ekonomikas izaugsmi atstājis pieprasījuma pēc specializētiem pakalpojumiem un precēm kāpums, kā pieprasījums pēc jaunajai industrijai nepieciešamajiem speciālistiem – juristiem, biologiem un citu profesiju pārstāvjiem.

The post Pētījums: Marihuānas audzēšanas industrija pozitīvi ietekmē ASV pavalstu ekonomiku appeared first on Kapitāls.

Eiropas Savienības (ES) Kanādas līderiem beidzot izdevās Briselē parakstīt ES un Kanādas brīvās tirdzniecības līgumu (CETA.
ES līguma parakstīšanas ceremonijā pārstāvēja Eiropadomes prezidents Donalds Tusks, Eiropas Komisijas prezidents Žans Klods Junkers un ES prezidētošās valsts Slovākijas premjerministrs Roberts Fico, savukārt Kanādu – valsts premjerministrs Džastins Trudo, vēsta aģentūra Reuters.

CETA bija plānots parakstīt jau 27. oktobrī, tomēr parakstīšanas ceremoniju nācās atlikt Beļģijas Valonijas reģiona iebildumu dēļ. Valonija atbalstu CETA pauda tikai pēc tam, kad saņēma no Beļģijas federālās valdības rakstiskas garantijas, ka tiks ņemtas vērā tās prasības.

Jāatgādina, ka sarunas par CETA tika pabeigtas vēl 2014.gadā, tomēr, Eiropā pieaugot pretestībai pret līgumu, tā ieviešanas ceļa radās vairāki šķēršļi. CETA oponenti uzskata, ka līgums piešķir nesamērīgi lielu varu starptautiskajām korporācijām, kā arī apdraud vides un patērētāju aizsardzības standartus. Tāpat tiek uzskatīts, ka CETA ir bīstams precedents, kas pavērs ceļu līdzīga līguma noslēgšanai starp ES un ASV.

The post Briselē beidzot tiek parakstīts ES un Kanādas brīvās tirdzniecības līgums appeared first on Kapitāls.

Tadžikistānā oficiāli tika uzsākta Rogunas hidroelektrostacijas (HES) aizsprosta, kas būs augstākais šāda veida dambis pasaulē, būvniecība, vēsta aģentūra AFP, atsaucoties uz valsts prezidenta Enomali Rahmona preses dienesta paziņojumu. 335 m augstā aizsprosta uz Vahšas upes un hidreletrostacijas būvniecība izmaksās $3,9 miljardus, bet ar būvniecību nodarbosies konkursā uzvarējušais Itālijas uzņēmums Salini Impregilo.

Rogunas hidroelektracijai atvēlēta ievērojama vieta ASV atbalstītajā projektā CASA – 1000, kura mērķis ir nodrošināt elektroenerģijas piegādes Afganistānai un Pakistānai. Tajā pašā laikā projekta īstenošana draud sarežģīt Tadžikistānas attiecības ar kaimiņvalstīm, it īpaši Uzbekistānu, kura bažījas par iespējamām problēmām ar piekļuvi ūdens resursiem.

Jāpiebilst, ka Rogunas hidroelektrostacijas projekts pirmreiz tika izstrādāts vēl 1970. gados PSRS, un 1987. gadā tika sākta būvniecībā. Tomēr pēc PSRS sabrukuma darbi tika apturēti. Gaidāms, ka pirmais jaunās HES energoagregāts sāks darboties ja 2018. gadā.

The post Tadžikistānā sākta pasaulē augstākā hidroelektrostacijas aizsprosta būvniecība appeared first on Kapitāls.

2015. gadā pasaulē kopumā uzstādītās jaudas atjaunotās enerģijas ieguvei pirmoreiz vēsturē pārsniegušas uzstādītās fosilās enerģijas ieguves jaudas, vēsta aģentūra Bloomberg, atsaucoties uz Starptautiskās enerģētikas aģentūras (IEA) ziņojumu.

Abilstoši minētajam dokumentam, pagājušajā gadā uzstādītas „zaļās” enerģijas jaudas 153 gigavatu apmērā, jeb ap 55% visu jaudu. 2014. gadā šis rādītājs bija 140 gigavati un aptuveni 45%. Pamatā tas attiecas uz vēja (63 gigavati) un saules (49 gigavati) stacijām.

„Zaļas” enerģijas kāpums pārsniedz kopējos elektroenerģijas ražošanas apjomus Kanādā, norāda aģentūra, piebilstot, ka, saglabājoties šādiem tempiem, nākošajos piecos gados ik stundu pasaulē tika uzstādīti 30 tūkstoši jaunu saules paneļu un 2,5 vēja ģeneratori.

Tāpat elektroenerģijas ieguve no atjaunojamiem avotiem (ieskaitot hidroelektrostacijas), kas 2015. gada līdzinājās 23% visas pasaules elektroenerģijas ieguves, 2021. gadā sasniegs 28%.

The post 2015. gadā piedzīvots “zaļās” enerģijas jaudu uzstādīšanas rekords appeared first on Kapitāls.

Pēc problēmām, kādas radās, parakstot Eiropas Savienības (ES) un Kanādas brīvās tirdzniecības nolīgumu (CETA), vairākas ES valstis vēlas, lai sarunas par līdzīgu ES un ASV līgumu jeb TTIP tiktu sāktas no jauna un „no baltas lapas”, vēsta Vācijas laikraksts Welt am Sonntag, norādot, ka šādu viedokli pauž Luksemburga, Austrija un Francija.

„Pēc vēlēšanām ASV mums nepieciešams „pārstartēt” darbu pie līguma par brīvās tirdzniecības zonu. Nepieciešams skaidri iezīmēts mandāts sarunu risināšanai,” intervijā laikrakstam paziņojis Luksemburgas ārlietu ministrs Žans Aselborns. Viņam piekrīt arī Austrijas vicekanclers Rainholds Miterlēners, pēc kura vārdiem „Eiropas tirdzniecības politika nedrīkst būt tāda, kā līdz šim”. „Mums jāsāk no jauna, ar citu mandātu sarunām,” norādījis politiķis.

Abas amatpersonas uzskata,, ka sarunām nepieciešams daudz vairāk caurspīdīguma, sabiedrības piešķirts mandāts, kā arī skaidri noteiktas Eiropas Komisijas un nacionālo parlamentu kompetences. Šādu pozīciju atbalsta arī Francija, raksta Welt am Sonntag.

The post Ietekmīgas ES dalībvalstis vēlas sarunu par TTIP sākšanu “no baltas lapas” appeared first on Kapitāls.

ASV prezidenta vēlēšanās uzvarējušā republikāņu kandidāta Donalda Trampa pārejas posma komanda sākusi veidot to ierēdņu un amatpersonu sarakstu, kuri pretendēs uz nozīmīgākajiem amatiem jaunā prezidenta administrācijā, vēsta The Wall Street Journal (WSJ), atsaucoties uz saviem informācijas avotiem.

Kā norāda izdevums, tad par pretendentiem uz ASV ģenerālprokurora amatu tiek uzskatīti Ņūdžersijas pavalsts gubernators Kriss Kristijs, kura vārds figurēja arī potenciālo D. Trampa pārinieku – viceprezidentu sarakstā, kā arī Ārkanzasas gubernators Asa Hatčinsons.

Pa diviem pretendentiem ir arī uz citiem amatiem. Tā uz veselības aizsardzības un sociālo dienetu ministra krēslu var tikt nozīmēti vai bijušais kandidāts uz ASV prezidenta amatu no Republikāniskās partijas, ārsts Bens Kārsons, vai Luiziānas gubernators Bobijs Džindls.

Savukārt uz aizsardzības ministra amatu var pretendēt bijušais ASV militārā izlūkdienesta vadītājs Maikls Flinns, kā arī senators no Alabamas pavalsts Džefs Sešns, bet par galvenajām figūrām D. Trampa administrācijā var kļūt bijušais Ņujorkas gubernators Rūdolfs Džuliani un bijušais ASV Kongresa Pārstāvju palātas spīkers Ņūts Gingričs.

Tāpat WSJ norāda, ka D. Trampa pārejas posma komanda nodarbojas ar viņa darba plānu sastādīšanu pirmajam mēnesim pēc inaugurācijas, kas notiks 2017. gada 20. janvārī.

The post WSJ: Kļūst zināmi kandidātu uz amatiem Trampa valdībā vārdi appeared first on Kapitāls.