Francijā pieņemts likums, atbilstoši kuram būs nepieciešams utilizēt visus plastmasas traukus un galda piederums, ko pēc likuma stāšanās spēkā būs atļauts izgatavot tikai no bioloģiski „tīriem” materiāliem, vēsta laikraksts The Independent.

Likums, kas stāsies spēkā 2020. gadā, ir daļa no Francijas varas iestāžu izstrādāta vērienīga plāna cīņai ir klimata izmaiņām. Konkrētā likuma pieņemšanu aktīvi atbalstīja virkne ekoloģisko organizāciju, lai gan iecere izpelnījās arī pārmetumus par brīvas preču aprites Eiropas Savienībā (ES) ierobežošanu.

Jāpiebilst, ka līdzīgas iniciatīvas parādās arī citās Eiropas valstīs. Piemēram, Lielbritānijā šādu iniciatīvu ietvaros par 90% ir samazinājusies plastmasas maisiņu izmantošana.

The post Francija 2020. gadā pilnībā atteiksies no plastmasas traukiem appeared first on Kapitāls.

Kopējais skaidrās naudas apjoms, kuru ASV korporācijas glabā aiz valsts robežām, 2015. gada beigās sasniedzis 2,5 triljonus dolāru, pie kam lielāko daļu līdzekļu ārzemēs glabā neliels skaits kompāniju, kas pārstāv atsevišķus ekonomikas sektorus, liecina analītiskās kompānijas Capital Economics publiskots ziņojums (atrodams šeit).

Capital Economics analītiķi atzīmē, ka galvenais iemesls, kamdēļ ASV lielākās korporācijas nevēlas repatriēt uz ASV aiz to robežām gūto peļņu, ir augstās uzņēmumu nodokļu likmes Savienotajās Valstīs (35%).

Norādīts, ka tādas kompānijas kā General Electric un Microsoft aiz ASV robežām dažādās valūtās ir paturējušas (visbiežāk – oficiāli reinvestējušas) naudas līdzekļus, lielākus par $100 miljardiem, bet korporācija Apple – $91,5 miljardus.  Pie tam neproporcionāli lielu daļu ārvalstu jurisdikcijās atstājuši informāciju tehnoloģiju un farmācijas sektora uzņēmumi. IT kompānijas ir paturējušas ārvalstīs 40%, bet farmācijas kompānijas – 27% no kopējās summas.

Capital Economics piebilst, ka šie līdzekļi varētu kļūt par ievērojamu atspaidu ASV IKP, ja tiktu atgriezti Savienotajās Valstīs. Tajā pašā laikā, pastāvot esošajai nodokļu sistēmai, šāda iespēja ir maz ticama.

The post ASV korporācijas aiz valsts robežām glabā $2,5 triljonus skaidrā naudā appeared first on Kapitāls.

Baltijas mīlētāko zīmolu tops 2016:
cik zaļa ir mūsu mīlestība?

Edvīns Bērziņš: „Šis ir laiks, kad visiem jāsēžas pie sarunu galda” –
Latvijas dzelzceļa šefs sarunā ar Māri Zanderu par alternatīviem peļņas avotiem

Speciālajā rubrikā „Eksports, transports, loģistika”:
kā pārtraukt stagnāciju Latvijas eksportā?

Igaunijā nodokļus iekasē citādi.
Svarīgi, lai ieņēmumu dienests būtu prestiža darbavieta…

Neparasti produkti neparastos tirgos:
neiznīcināt radošo garu!

Gāzes tirgu gaida pārmaiņas:
pasaules tendences labvēlīgas

Četras pamācības Eiropai iznīkt pareizi…
Ko rāda civilizāciju ciklu izpēte?

BiSMART: tehnoloģijas un piegādes ķēdes –
IT revolūcija loģistikā

Līdera spējām nav vecuma.
Jaunība algo pieredzi.

Eksports uz Maķedoniju –
vienu no Balkānu valstīm ar visstraujāk augošo ekonomiku

Dzīves noteikumi.
Lato Lapsa

 

Aktuāla informācija rubrikās:

* svarīgākie notikumi Latvijā un pasaulē
* līderu reitingu kāpums un lejupslīde
* kokmateriālu biznesa aizkulises
* 1 jautājums 3 ekspertiem par to, kas visefektīvāk stimulē kārtīgi maksāt nodokļus
* skaitļi: nodokļu likmes Latvijā nav augstas, tomēr kaimiņvalstis investoriem pievilcīgākas…

… un tā ir tikai daļa no tā, ko atradīsit jaunajā numurā!

The post Kapitāls, oktobris 2016 appeared first on Kapitāls.

Indija kļuvusi par straujāk augošo nelegālo imigrantu „piegādātāju” Amerikas Savienotajām Valstīm, vēsta laikraksts The Wall Street Journal (WSJ), atsaucoties uz Pew Research Center veiktu pētījumu.

Kā atzīmēts publikācijā, Indija ieņem ceturto vietu to valstu sarakstā, no kurām ASV ieradušies nelegālie imigranti, atpaliekot tikai no Meksikas, Salvadoras un Gvatemalas, kā arī pirmo vietu nelegālo imigranta skaita pieauguma ziņā. WSJ šo situāciju dēvē pār pārsteidzošu, norādot – legālie ieceļotāji no Indijas ir viena no izglītotākajām un labāk apmaksātajām grupām ASV, bet ievērojama daļa indiešu strādā par ārstiem, inženieriem vai dažāda līmeņa vadītājiem.

Kopējais nelegāli ieceļojušo meksikāņu skaits šobrīd desmit reizes pārsniedz nelegāli ieceļojušo indiešu skaitu, tomēr Pew Research Center norāda, ka vairākums meksikāņu valstī nelegāli ieradies pirms desmit un vairāk gadiem, pie kam laikā n 2009. līdz 2014. gadam nelegālo ieceļotāju no Meksikas skaits samazinājies par 8%, līdz 5,85 miljoniem cilvēkiem, kamēr nelegāli ieceļojušo indiešu skaits šajā laikā pieaudzis par 43%, sasniedzot 500 tūkstošus cilvēku.

WSJ atzīmē, ka nelegālo ieceļotāju no Latīņamerikas skaita stabila samazināšanās nenozīmē, ka samazinās nelegālo ieceļotāju plūsma. Nelegāļus no Latīņamerikas tikpat stabili ir nomainījuši ieceļotāji no Āzijas, pirmkārt jau no Indijas.

The post ASV strauji pieaug nelegālo ieceļotāju no Indijas skaits appeared first on Kapitāls.

Indija pirmoreiz iekļuvusi pasaules lielāko autoražotāju pirmajā piecniekā, pēc šā gada pirmo septiņu mēnešu rezultātiem apsteidzot Dienvidkoreju, vēsta izdevums Korea Herald, atsaucoties uz Koorejas Autoražotāju asociācijas sniegtajiem datiem.

Laika posmā no janvāra līdz jūlijam Indijā saražoti 2,57 miljoni, kamēr Dienvidkorejā – 2,55 miljoni automašīnu. Izdevums norāda, ka augustā atšķirība tikai palielinājusies, jo šajā mēnesī Indijā saražots vairāk par 387 tūkstošiem, kamēr Dienvidkorejā – tikai vairāk par 217 tūkstošiem automašīnu.

Šā gada pirmajos septiņos mēnešos visvairāk automašīnu – 12,79 miljoni – saražots Ķīnā. Tālāk seko ASV (7,08 miljoni), Japāna (5,40 miljoni) un Vācija (3,62 miljoni).

Valstis – pasaulē lielākās autoražotājas 2015. gadā (OICA dati):

The post Indija pirmoreiz iekļūst pasaules lielāko autoražotāju pirmajā piecniekā appeared first on Kapitāls.

Lielbritānija pēc izstāšanās no Eiropas Savienības (ES), centīsies panākt arī valsts neatkarīgu dalību Pasaules Tirdzniecības organizācijā (PTO), vēsta laikraksts The Telegraph, atsaucoties uz saviem informācijas avotiem.

Izdevums apgalvo, ka Lielbritānijas starptautiskās tirdzniecības ministrs Liams Fokss 27. septembrī uzstāsies ar runu, kuras laikā paziņos par valsts plāniem kļūt par neatkarīgu PTO dalībvalsti, kas ļaus īstenot arī neatkarīgu tirdzniecības politiku.

Publikācijā atzīmēts, ka PTO savukārt izvirzīs Londonai prasību pamest ES Muitas savienību. Tikmēr Lielbritānijas valdības amatpersonas atteikušās apstiprināt vai noliegt laikraksta rīcībā esošās ziņas.

The post Lielbritānija plāno kļūt par neatkarīgu PTO dalībvalsti appeared first on Kapitāls.

Saūda Arābijas valdība pieņēmusi lēmumu samazināt valsts sektorā strādājošo darba algas, vēsta aģentūra Reuters, atsaucoties uz pasaules lielākās naftas eksportētājas ministru kabineta paziņojumu. Galvenais šāda lēmuma cēlonis ir zemās naftas cenas, kuru dēļ Saūda Arābijas budžeta deficīts 2015. gada sasniedza $100 miljardus, un valsts ir spiesta kā pievērsties taupības politikai, tā meklēt jaunus risinājumus budžeta papildināšanai.

„Kabinets pieņēma lēmumu atcelt dažas prēmijas un finanšu priekšrocības,” aģentūra citē valdības paziņojumu, kurā tostarp norādīts – izmaksas ministriem tiks samazinātas par 20%, bet izmaksas konsultatīvās padomes locekļiem – par 15%. Savukārt dažādas piemaksas ierēdņiem turpmāk nedrīkst pārsniegt 25% no pamatalgas, noteikti arī citi ierobežojumi.

Jāpiebilst, ka šis ir pirmais gadījums Saūda Arābijas jaunāko laiku vēsturē, kad tiek samazināts atalgojums valsts sektora darbiniekiem, kurā strādā aptuveni divas trešdaļas visu Saūda Arābijas nodarbināto pilsoņu.

The post Saūda Arābijas ierēdņus gaida jūtams darba algu samazinājums appeared first on Kapitāls.

Ķīnas Čžecaņas province ieņem otro vietu pasaulē to reģionu sarakstā, no kuriem nāk dolāru miljardieri, vēsta televīzijas kanāls CNN, atsaucoties uz izdevuma Hurun Report datiem. Atbilstoši tiem, no Čžecaņas provinces cēlušies 72 dolāru miljardieri, kas to ierindo aiz ASV Kalifornijas štata, no kura cēlušies 92 miljardieri.

Izdevums norāda, ka Čžecaņas provincē dzīvo 5% Ķīnas iedzīvotāju un 15% valsts bagātāko cilvēku, kuru vidū ir arī interneta giganta Alibaba dibinātājs Džeks Ma. Pats Dž. Ma uzskata, ka provinces uzņēmēji par saviem panākumiem biznesā var pateikties kā Čžecaņas izdevīgajam ģeogrāfiskajam stāvoklim, tā provinces bagātajai kultūrai.

Bez Dž. Ma Čžecaņa ir arī tādu uzņēmēju kā Neils Šens (Sequoia Capital China), Dins Lejs (NetEase), Frenks Vans (DJI) un Lī Kufu (Geely Auto Group) mājvieta.

Jāatgādina, ka septembra sākumā provinces galvaspilsētā Hančdžou, kurā pašlaik mīt 32 miljardieri, notika lielā divdesmitnieka jeb G20 valstu vadītāju samits.

The post CNN: Ķīnas miljardieru kaltuve Čžecaņas province atpaliek tikai no ASV Kalifornijas štata appeared first on Kapitāls.

Hakeru uzbrukumu skaits Ķīnā sasniedz 400 tūkstošus gadā, bet šādu uzbrukumu radīto zaudējumu kopējais apjoms tiek lēsts $15 miljardu apmērā, vēsta aģentūra Bloomberg.

Publikācijā norādīts, ka, atbilstoši PwC veiktai aptaujai, kurā piedalījušies 330 Ķīnā un Honkongā strādājošu IT kompāniju ģenerāldirektori, tikai 2016. gada laikā atklāto kiberuzbrukumu skaits pieaudzis par 417%, salīdzinot ar līdzīgu laika posmu gadu iepriekš.

PwC atzīmē, ka uzbrukumu biežākais mērķis ir kompāniju klientu datu bāzes, bet uzbrukumi ik dienas rada zaudējumus $2,6 miljonu apmērā gadā katrai no korporācijai. Viens no iemesliem, kādēļ Ķīna ir pievilcīgs mērķis hakeriem, ir plašā mobilo maksājumu sistēmu – tādu kā WeChat, AliPay un citu, izmantošana valstī.

Jāpiebilst, ka nemitīgo hakeru uzbrukumu dēļ Ķīnas varas iestādes ir izstrādājušas likumprojektu pat kiberdrošību, kas var stāties spēkā jau līdz šā gada beigām. Likumprojekta ietvaros paredzēts ievērojami paplašināt aizsardzības no kiberuzbrukumiem pasākumus.

The post Kiberuzbrukumi rada Ķīnai zaudējumus $15 miljardu apmērā gadā appeared first on Kapitāls.

Latvija ierindota 49. vietā Pasaules Ekonomikas foruma (WEF) veidotajā ikgadējā globālajā konkurētspējas indeksā (The Global Competitiveness Report 2016–2017, atrodams šeit). Pagājušajā gadā mūsu valsts atradās reitinga 44. pozīcijā.

Pirmās trīs vietas reitingā ieņem Šveice, Singapūra un ASV, bet pirmajā desmitniekā vēl atrodas (secībā) Nīderlande, Vācija, Zviedrija, Lielbritānija, Japāna, Honkonga un Somija.

Jāpiebilst, ka Latvija reitinga atpaliek kā no Igaunijas (30.), tā Lietuvas (35.), taču apsteidz tādas ES valstis kā Bulgārija (50.), Rumānija (62.), Slovākija (65.), Ungārija (69.), Horvātija (74.) un Grieķija (86.). Pavisam reitingā iekļautas 138 pasaules valstis, un pēdējo vietu ieņem Jemena.

The post Latvija zaudē pozīcijas globālajā konkurētspējas indeksā appeared first on Kapitāls.

2015. gadā Krievijā no Baltkrievijas ievesti 573 tūkstoši tonnu Baltkrievijas ābolu, kas pieckārt pārsniedz ābolu ražu šajā Krievijas kaimiņvalstī, vēsta izdevums Vesti Finance, atsaucoties uz Krievijas ģenerālprokura vietnieka Vladimira Maļinovska vārdiem.

Ģenerālprokura vietnieks, komentējot informāciju par to, ka Baltkrievijas tiesībsargājošās iestādes aizturējušas grupējumu, kas lielos mērogos ievedis Baltkrievijā dažādas pārtikas preces, bet pēc ar viltotiem dokumentiem pārsūtījis tās uz Krieviju jau kā Baltkrievijā ražotas, norādījis, ka situācijas, kad pārtikas produktu piegādes Krievijai no Eirāzijas Ekonomiskās Savienības (EES) valstīm, it īpaši no Baltkrievijas, izrādās ievērojami lielākas par reālajiem pieejamās produkcijas apjomiem, ir plaši izplatīta parādība, kā piemēru minot ābolu eksportu.

Šos nodarījumus veicina fakts, ka uz Krievijas un Baltkrievijas robežas netiek veikta fitosanitārā kontrole, piebildusi amatpersona.

Jāatgādina, ka pārtikas preču no Eiropas Savienības (ES) valstīm faktisks reeksports no Baltkrievijas uz Krieviju, viltojot pavadošos dokumentus vai kontrabandas ceļā sākās pēc tam, kad Krievija, atbildot uz rietumvalstu pret Maskavu noteiktajām sankcijām, noteica embargo daudzām rietumos ražotajām pārtikas precēm.

The post Baltkrievija pērn eksportējusi uz Krieviju piecreiz vairāk “savu” ābolu, nekā izaudzējusi appeared first on Kapitāls.

Beļģijas Anheuser-Busch InBev un britu SABMiller, divu pasaules lielāko alus darītāju, akcionāru vairākums atbalstījis $103 miljardus vērto SABMiller pārņemšanas darījumu, vēsta aģentūra Bloomberg.

Pēc abu uzņēmumu apvienošanās jaunās kompānijas ieņēmumi sasniegs $55 miljardus gadā, savukārt ietaupījums (sinerģija) no šī darījuma var sasniegt $3 miiljardus. Jaunās kompānijas daļa pasaules alus tirgū pārsniegs 30%.

SABMiller vērtspapīru aprite biržās tiks pārtraukta 4. oktobrī, bet noslēgt darījumu paredzēts 10. oktobrī. Kā norāda aģentūra, SABMiller pārņemšana ļaus AB InBev nostiprināt pozīcijas Āfrikas tirgū.

The post Akcionāri atbalsta pasaules lielāko alus darītavu apvienošanos appeared first on Kapitāls.

Pirms astoņiem gadiem, 2008. gada septembrī, finanšu tirgus pārņēma panika bankas Lehman Brothers bankrota dēļ. Tagad, kā uzskata Wall Street Journal (WSJ), pastāv reāli draudi, ka šāda situācija var atkārtoties, tikai šoreiz ar Vācijas lielāko banku Deutsche Bank.

Pēdējo nedēļu laikā ir strauji kritusies Vācijas bankas akciju cena, jo ASV Tieslietu ministrija ir pieprasījusi no Deutsche Bank $14 miljardus izmeklēšanas pārtraukšanai par bankas darījumiem ar hipotekārajiem vērtspapīriem pirms 2008. gada krīzes ASV. Rezultātā Deutsche Bank tagad maksā mazāk, nekā serviss Twitter.

WSJ gan piebilst, ka Deutsche Bank “nedaudz atšķiras” no Lehman Brothers. Vācijas bankai ir daudz diversificētāka klientu bāze, kā arī ievērojami lielāks likviditātes apjoms – $245 miljardi jūnija beigās, salīdzinot ar Lehman Brothers $45 miljardiem mēnesi pirms kraha. Tajā pašā laikā Deutsche Bank atrodas uzmanības centrā, jo bankas klientus, ieskaitot hedžfondus, biedē straujais akciju cenu kritums, teikts rakstā.

The post WSJ velk paralēles starp Lehman Brothers un Deutsche Bank appeared first on Kapitāls.

Lībijas valsts fonds (Libyan Investment Authority, LIA) jeb tā dēvētais Kadafi fonds sadarbības ar vienu no pasaules lielākajām bankām Goldman Sachs dēļ savulaik cietis zaudējumus $1,2 miljardu apmērā, vēsta aģentūra Bloomberg.

Publikācijā norādīts, ka Lībijas tagadējā starptautiski atzītā valdība (kopumā valstī ir vismaz trīs valdības, taču tikai viena ir atzīta rietumos – Ks) apsūdz Goldman Sachs Muamara Kadafi laika posma ierēdņu uzpirkšanā, zaudējumus nesošu vērtspapīru apzinātā pārdošanā LIA, kā arī fonda pārstāvju pieredzes trūkuma izmantošanā bankas mērķus sasniegšanā.

Aģentūra piebilst, ka pēc tās rīcībā esošās informācijas bijušais Goldman Sachs darbinieks, kāds Jusefs Kabažs ir apzināti pārkāpis profesionālās ētikas normas, un sniedzis LIA vadībai viltotus datus, lai pārliecinātu fonda pārstāvjus atbalstīt jau iepriekš zaudējumiem nolemtus darījumus, kuri 2008. gadā radīja LIA zaudējums $1,2 miljardu apmērā. Jāpiebilst, ka pēc tam, kad LIA pārtrauca sadarbību ar Goldman Sachs, J. Kabažs no darba bankā tika atbrīvots.

Goldman Sachs tikmēr apgalvo, ka LIA pārstāvji bijuši informēti par visiem ar darījumiem saistītajiem riskiem, un Lībijas izvirzītās apsūdzības dēvē par nepamatotām. Jāpiebilst, ka jautājums par Kadafi fondu aktualizējies tādēļ, ka šā gada vidū sākās 2014. gadā pret Goldman Sachs iesniegtās prasības skatīšana tiesā.

The post “Kadafi fonds” Goldman Sachs darbību dēļ 2008. gadā zaudējis $1,2 miljardus appeared first on Kapitāls.

Soda naudas, ko ASV Tieslietu ministrija pieprasa no Vācijas lielākās bankas Deutsche Bank, apmēri samazināti no $14 miljardiem līdz $5,4 miljardiem, vēsta Vācijas izdevums Bild, atsaucoties uz saviem informācijas avotiem. Oficiāla apstiprinājuma šai informācijai pagaidām nav.

Jāatgadina, ka nesen ASV Tieslietu ministrija pieprasīja no Deutsche Bank $14 miljardus izmeklēšanas pārtraukšanai par bankas darījumiem ar hipotekārajiem vērtspapīriem pirms 2008. gada krīzes ASV.

Informācija par šo lēmumu noveda pie bankas akciju cenas ievērojama krituma, radot bažas, ka Deutsche Bank problēmas var izraisīt tirgus krahu, līdzīgu kā 2008. gadā izraisīja ASV banka Lehman Brothers. Ja informācija par soda naudas samazinājumu ir patiesa, tam vajadzētu ievērojami samazināt spiedienu uz Deutsche Bank un tirgu kopumā.

The post Bild: ASV prasības pret Deutsche Bank samazinātas līdz $5,4 miljardiem appeared first on Kapitāls.

2001. gada Nobela balvas ekonomikā laureāts Džozefs Stiglics uzskata, ka Itālija drīzumā pieņems lēmumu aiziet no eirozonas. Ekonomists norāda, ka sarunu ar Itālijas iedzīvotājiem laikā viņš aizvien biežāk jūt vilšanos par eiro. Atbilstīgi Dž, Stiglica vārdiem, itāļiem kļūst skaidrs, ka Itālijā eiro „nestrādā” tā, kā būtu nepieciešams, raksta izdevums Die Welt.

Dž. Stiglics paskaidro, ka Itālijas ekonomika pašlaik atrodas dziļā krīze – jau gandrīz desmit gadus nav piedzīvota rūpniecības izaugsme, savukārt bezdarba līmenis tikai palielinās. Vienlaikus itāļiem, pēc ekonomista domā, ir emocionāli grūti atzīt izveidojušos situāciju, tādēļ viņi vilcinās ar lēmuma pieņemšanu.

Dž. Stiglics piebilst, ka eirozonai ir nepieciešas nopietnas reformas, piemēram, banku savienības izveide, tomēr nacionālos valstu līderi šādam solim nav gatavi. Eirozonā trūkst saliedētības, kas ļauj uzskatīt, ka jau nākošajā gadā tā piedzīvos nopietnas izmaiņas, uzskata ekonomists.

„Tuvākos desmit gadus tā [eirozona] vēl pastāvēs, Taču maz ticams, ka valūtas savienība paliks visas 19 patlabanējās dalībvalstis,” norāda Dž. Stiglics.

The post Džozefs Stiglics gaida Itālijas aiziešanu no eirozonas appeared first on Kapitāls.

Lielbritānijas aiziešanas no Eiropas Savienības (ES) muitas savienības gadījumā, valsts ekonomika zaudēs 25 miljardus sterliņu mārciņu ($30,6 miljardus), vēsta laikraksts The Guardian, atsaucoties uz Lielbritānijas valdības padomnieku izstāšanās no ES procesa jautājumos Raulu Ruparelu.

Atbilstīgi amatpersonas vārdiem, valsts izstāšanās no muitas savienības, kuras ietvaros notiek sarunas par tirdzniecības darījumiem, tiek noteikti vienotie tarifi, utt., ilgtermiņa perspektīvā samazinās Lielbritānijas IKP par 1-1,2%.

Vēl neilgi pirms šīs publikācijas aģentūra Reuters vēstīja, ka „cietās” izstāšanās no ES gadījumā Lielbritānijas banku sektors saskarsies ar kapitāla trūkumu 68 miljardu sterliņu mārciņu ($89 miljardu) apmērā. „Cietās” izstāšanās scenārijs paredz, ka Liebritānijā pēc izstāšanās no ES sāksies ekonomiskā recesija.

The post Lielbritānijas ekonomikai paredz ievērojamus zaudējumus, aizejot no ES appeared first on Kapitāls.

Ķīnas būvniecības kompānijas Wong Group Holdings akciju cena Honkongas biržā laikā kopš šā gada aprīļa pieaugusi par 6715%, palielinot kompānijas tirgus kapitalizāciju no $1,1 miljona līdz $2,9 miljardiem, vēsta aģentūra Bloomberg.

Aģentūra atzīmē, ka Wong Group Holdings īstenojusi pašu veiksmīgāko akciju sākotnējo izvietošanu biržā (IPO) 2016. gadā. Jau pirmajā pārdošanu dienā kompānijas akciju cena pieauga par 1438%, salīdzinot ar sākotnējo cenu.

Vienlaikus publikācijā norādīts, ka investori iesaka neiegādāties šīs kompānijas akcijas, jo tiks straujš to cenas kāpums ir „pretdabisks” kompānijai ir nelieliem ieņēmumiem. 2015. gadā Wong Group Holdings pārdošanu apjomi bija tikai $41 miljons. Kompānija nodarbojas ar ceļu un kanalizācijas sistēmu būvniecību, kā arī ar citiem infrastruktūras būvniecības darbiem.

The post Neliela Ķīnas kompānija uzstāda gada rekordu tirgus kapitalizācijas pieauguma ziņā appeared first on Kapitāls.

Anglijas Bankas indekss, kas rāda sterliņu mārciņas kursa attiecību pret Lielbritānijas galveno tirdzniecības partneru valūtu grozu, noslīdējis līdz zemākajai atzīmei 168 gados jeb visā laikā, kamēr tiek fiksēts šāds parametrs, vēsta laikraksts The Financial Times.

Indekss noslīdējis līdz 73,38 punktiem. Pat 1992. gadā, kad Lielbritānija tika izslēgta no Eiropas valūtas kursu mehānisma, un 1930. gados, kad valsts atteicās no zelta standarta, šis rādītājs ne reizi nav bijis tik zems, atzīmē izdevums.

Atbilstīgi Anglijas Bankas šobrīd izmantotajai formulai, galvenā Lielbritānijas tirdzniecības partnere ir Vācija – 22,5%, tālāk seko ASV – 16,5%, Francija – 12,6%, Itālija – 8,3% un Japāna ar septiņiem procentiem.

The post Anglijas Bankas indekss noslīd līdz zemākajam rādītājam 168 gados appeared first on Kapitāls.

Ķīnas kompānija ShenZhen Computer Users Association (SZCUA) vērsusies pie vairākiem Krievijas datordrošības uzņēmumiem ar piedāvājumu pārdot iPhone un Android viedtālruņu, kā arī datoriem paredzēto interneta pārlūku tā dēvētās ievainojamības, piedāvājot cenu, sākot no $100 tūkstošiem, vēsta Krievijas laikraksts Kommersant, atsaucoties uz uzņēmumu pārstāvju vārdiem.

SZCUA vēlas iegādāties t.s. eksploitus (instrumentus uzbrukumiem skaitļošanas sistēmām), kas izmanto t.s. „nulles dienas ievainojamības” (kļūdas programmnodrošinājumā, par kurām nav zināms izstrādātājiem). Laikraksta aptaujātie eksperti tikmēr uzskata, ka Ķīnas kompānija, visticamāk, darbojas slepeno dienestu uzdevumā un informācija, ja tāda tiks pārdota, nonāks Ķīnas valdības atbalstīto hakeru grupējumu rokās.

Jāatgādina, ka 2015. gada novembrī kompānija Zerodium, kuru savukārt nodarbojas ar „nulles dienas ievainojamību” novēršanu, publiskoja tirgus cenas par šādu informāciju. Tā par Safari un Internet Explorer uzlaušanu hakeri var rēķināties ar 50 tūkstošiem dolāru, par Google Chrome – ar 80 tūkstošiem, bet par neautorizētu piekļūšanu Android un Windows Phone – ar 100 tūkstošiem. Visaugstāk ir novērtēta iOS kļūdas atrašana – 500 tūkstoši dolāru.

The post Ķīnas kompānija gatava maksāt Krievijas hakeriem par Android un iPhone uzlaušanu appeared first on Kapitāls.