Četras no pasaules lielākajām komercbankām – UBS, Deutsche Bank, Santander un BNY Mellon, ir apvienojušas pūliņus ar mērķi izstrādāt jaunu digitālo jeb ciparu valūtu, vēsta laikraksts Financial Times (FT).

Šveices banka UBS, kura bijusi jaunās valūtas izstrādes pioniere, nolēmusi apvienoties ar pārējām minētajām bankām, kā arī ar Lielbritānijas brokeri ICAP. Apvienības dalībnieki cer, ka valūta kļūs par jaunu nozares standartu klīringam un darījumu veikšanai, izmantojot blockchain tehnoloģiju.

„Šodien tirdzniecība starp bankām un citiem finanšu institūtiem ir sarežģīts, ilgs un izdevumus prasošs process […]. Runa ir par racionalizāciju, par efektivitātes paaugstināšanu,” izdevumam paziņojis Santander pārstāvis.

Jaunās digitālās valūtas pirmā komerciālā izmantošana gan gaidāma ne ātrāk par 2018. gadā, piebilsts publikācijā.

The post Četras lielas bankas izstrādās jaunu digitālo valūtu appeared first on Kapitāls.

Kā liecina Patersona Pasaules ekonomikas pētījumu institūta dati, 2014. gada beigās 30,4% visas pasaules miljardieru savus īpašumus bija nevis nopelnījuši pašu spēkiem, bet gan saņēmuši mantojumā.

Viens no augstākajiem rādītājiem pasaulē attīstīto ekonomiku starpā šajā ziņā ir Vācijā – 65%, kas lielā mērā skaidrojams ar vietējās nodokļu sistēmas īpatnībām. Līdz pat nesenam laikam mantojuma nodoklis šajā valstī bija pavisam neliels. Tomēr jebkuru citu pasaules valsti pārspēj Somija, kur bagātību ir mantojuši 100% miljardieru, pie kam viņu lielākā daļa ir vienas ģimenes – Herlinu, pārstāvji. Vidējais rādītājs Eiropas valstīs tikmēr ir 35,8%.

ASV savus īpašumus mantojumā ieguvušo miljardieru daļa ir 29%, kamēr Ķīnā tikai 2%, bet Krievijā, Austrumeiropas valstīs, Saūda Arābijā un Āfrikā – ap vienu procentu. Šāda situācija skaidrojama galvenokārt ar rietumvalstu bagāto ģimeņu seno vēsturi, kā arī zemo sociālo mobilitāti to vidū.

The post Gandrīz trešdaļa pasaules miljardieru savus īpašumus mantojuši, nevis nopelnījuši pašu spēkiem appeared first on Kapitāls.

ASV 75 gadu vecumā mūžībā aizgājis britu datorspeciālists Džons Elenbijs (John Ellenby), izvēršamā datora Compass – mūsdienu piezīmjdatoru priekšteča, izveidotājs, vēsta laikraksts New York Times (NYT). Informāciju par Dž. Elenbija nāvi laikrakstam apstiprinājis viņa dēls Tomass. Publikācijā norādīts, ka Dž. Elenbijs aizsaulē aizgājis vēl 17. augustā savās mājās ASV Kalifornijas štatā, tomēr ģimene vēlējusies nepubliskot viņa nāves faktu.

1980. gadu sākumā Dž. Elenbijs ASV Kalifornijas štatā nodibināja kompāniju Grid Systems, kur kopā Viljamu Mogridžu izstrādāja pasaulē pirmo portatīvo datoru Compass, kas tirgū parādījās 1982. gadā. Izdevums atzīmē, ka šī datora parādīšanās „ievērojami apsteigusi laiku”.

Compass izmantoja ASV lielās korporācijas, Baltais nams un Pentagons, kā arī daudzkārt izmantojamā kosmosa kuģa Challenger astronauti. Augstās cenas dēļ – $8150 (mūsdienās tiek būtu $20 325) dators nebija populārs plašākā publikā, toties to bija iecienījušas ASV militārpersonas un slepeno dienestu darbinieki. NYT norāda, ka viena no Compass versijām bijusi iebūvēta īpaša sarkana poga, trāpot kurai ar lodi tika izdzēsti visi dati no ierīces atmiņas.

The post ASV miris pasaulē pirmā portatīvā datora izgudrotājs appeared first on Kapitāls.

Vācijas ekonomikas ministrs Zigmārs Gabriels paziņojis par Eiropas Savienības (ES) un ASV sarunu par brīvās tirdzniecības zonas izveidi izgāšanos, vēsta aģentūra Asociated Press, norādot – ministrs atzīmējis progresa neesamību visos svarīgākajos sarunu punktos.

„Manuprāt sarunas ar ASV de facto ir izgāzušās, lai arī neviens nevēlas to atzīt,” paziņoja Z. Gabriels.

Jāatgādina, ka Baltais nams pavisam nesen paziņoja, ka plāno līdz šā gada beigām pabeigt sarunas ar ES par Transatlantiskās brīvās tirdzniecības zonas (TTIP) izveidi. Vienlaikus jau iepriekš par sarunu faktisku izgāšanos paziņoja arī Francijas augstākās amatpersonas.

The post Vācijas ministrs: Sarunas ar ASV par TTIP de facto ir izgāzušās appeared first on Kapitāls.

Japānas Tokijas universitātes pētnieki atklājuši iespaidīgus kobalta un citu retzemju metālu krājumus Klusā okeāna dibenā Minamitori salas rajonā, vēsta šīs valsts plašsaziņas līdzekļi.

Atbilstoši pētnieku aplēsēm, 5,5 km dziļumā okeāna dibenā atrasto retzemju metālu Japānas ekonomikai pietiks 1,6 tūkstošiem gadiem, ja saglabāsies pašreizējie šo metālu patēriņa tempi.

Kā norāda Japānas prese, pašlaik Japāna ir spiesta importēt visus tai nepieciešamos retzemju metālus. Pagaidām nav zināms, cik ilgs laiks japāņiem būs nepieciešams, lai izstrādātu tehnoloģiju retzemju metālu gabaliņu jeb konkrēciju pacelšanai no okeāna dibena. Vienlaikus atbilstošu atļauju retzemju metālu ieguvei Klusā okeāna šelfā Japāna saņēma vēl 2014. gadā.

The post Japāņu zinātnieki Klusā okeāna šelfā atrod grandiozus kobalta krājumus appeared first on Kapitāls.

Eirokomisārs digitālās ekonomikas un informācijas sabiedrības jautājumos Ginters Ettingers paziņojis, ka Turcijas iestāšanās Eiropas Savienībā (ES) patlabanējos apstākļos „nav reāla” līdz pat nākošajai desmitgadei. „Par to, visticamāk, varēs runāt tikai pēc [Turcijas prezidenta Redžepa Tajipa] Erdogana aiziešanas,” politiķa teikto citē izdevums Kronen Zeitung.

Iepriekš Austrijas kanclers Kristiāns Kerns paziņoja par nodomu iniciēt jautājuma par Turcijas iestāšanās ES nepieciešamību apspriešanu ES valstu valdību vadītāju vidū. „Mēs zinām, ka Turcijas demokrātiskie standarti ir nepietiekami, lai pretendētu uz dalību [Eiropas Savienībā],” paziņoja K. Kerns. Politiķis arī piebilda, ka pievienoties ES Turcijai traucē kā politiski iemesli, tā ekonomiskā atpalicība no ES valstīm.

Jāatgādina, ka Turcijas prezidents R. T. Erdogans ļoti asi nosodīja ES pārstāvju mēģinājumus aktualizēt jautājumu par cilvēktiesību pārkāpumiem pēc neveiksmīgā apvērsuma mēģinājuma Turcijā. Savukārt Turcijas ārlietu ministrs Mevluts Čavušoglu izvirzīja Briselei ultimātu – ja ES līdz oktobra vidum nepiešķirs Turcijai bezvīzu režīmu, tiks lauzta vienošanās par bēgļu uzņemšanu.

The post Virkne Eiropas politiķu uzskata ka pašlaik Turcijas pievienošanās ES nav reāla appeared first on Kapitāls.

Lielbritānijas valdība plāno pārvērst valsts izstāšanos no Eiropas Savienības (ES) jeb tā dēvēto Brexit par Lielbritānijas panākumu, tiekoties ar savas valdības ministriem un virkni citu valsts augstāko amatpersonu paziņojusi britu premjere Terēza Meja.

„Mums jāturpina skaidri teikt, ka Brexit nozīmē Brexit, un ka mēs esam apņēmušies pārvērst to par panākumu. […] Tas nozīmē, ka nebūs otra referenduma, nebūs mēģinājumu palikt ES pa aplinkus ceļiem,” britu premjeres kancelejas izplatītajā paziņojumā citēti viņas vārdi.

Valsts izstāšanos no ES Lielbritānijas iedzīvotāji atbalstīja šā gada 23. jūnijā notikušā referendumā. Brexit kļuva par galveno tēmu 31. augustā notikušajā ministru kabineta sanāksmē.

The post Meja sola pārvērst Brexit par Lielbritānijas panākumu appeared first on Kapitāls.

Pasaules naftas tirgū palielinās jauna cenu šoka risks, uzskata vienas no pasaulē lielākajām diversificēto izdejvielu kompānijām Vedanta Resources izpildirektors Toms Albaneze.

Kā intervijā televīzijas kanālam CNBC paziņojis uzņēmējs, ja naftas cenas paliks līdzšinējā līmenī, tiks piedzīvots katastrofisks investīciju samazinājums jaunu atradņu izlūkošanā un apguvē, sasniedzot zemāko rādītāju vairāk nekā 60 gados. Rezultātā naftas cenas jau drīz laikā var uzlēkt līdz $100 par barelu.

Atbilstoši T. Albanezes vārdiem, tirgū var ļoti ātri izveidoties naftas deficīts. „Daudzi uzskata, ka cenu kāpums līdz $100 [par barelu] nav iespējams, taču jo ilgāk naftas cenas paliks zemas, jo augstāks kļūst cenu šoka risks nākotne,” piebildis uzņēmējs.

Jāpiebilst, ka par kritisko robežu investīciju atjaunošanai T. Albaneze uzskata $50 par barelu.

The post Viedoklis: Naftas tirgū pieaug cenu šoka risks appeared first on Kapitāls.

Krievijas enerģētikas kompānija Gazprom plāno līdz šā gada beigām parakstīt līgumu par gāzes vada Ziemeļu straume – 2 abu cauruļu izbūvi, vēsta Krievijas plašaziņas līdzekļi, atsaucoties uz kompānijas ārējo ekonomisko sakaru departamenta priekšsēdētāja vietnieka Dmitrija Handoga paziņojumu.

Amatpersona piebildusi, ka jau ir parakstītas visas vienošanās par gāzes vada izbūvei nepieciešamo cauruļu piegādēm, kas sāksies septembrī.

Kā norādījis D. Handoga, līdz šim projekta Ziemeļu straume – 2 īstenošanai ir iztērēts ap 400 miljoniem eiro, bet līdz gada beigām tēriņi varētu sasniegt 600-700 miljonus eiro. Tāpat Gazprom un Krievijas kompānijas partneri līdz gada beigām iecerējuši vienoties par jaunu projekta finansēšanas modeli.

Jāatgādina, ka pēc tam, kad kad Polijas pretmonopola pārvalde (UOKiK) paziņoja, ka ir pret Gazprom un piecu Eiropas enerģētikas kompāniju – Engi, OMV, Shell, Uniper un Wintershall (kas abas ir attiecīgi E.ON un BASF struktūrvienības), konsorcija izveidi projekta Ziemeļu straume – 2 īstenošanai, iecerētā konsorcija dalībnieki pavēstīja, ka atsauc pieteikumu apvienošanās atļaujas iegūšanai. Tas savukārt nozīmē, ka projekta īstenotājiem jāmeklē jauni ceļi kā gāzes vada finansēšanai, tā gaidāmās peļņas sadalīšanai.

The post Gazprom plāno līdz gada beigām parakstīt līgumu par Ziemeļu straumes – 2 būvniecību appeared first on Kapitāls.

Laikā kopš 2014. gada Ķīnas varas iestādes ir aizturējušas divus tūkstošus meklēšanā esošu korumpantu, vēsta laikraksts China Daily, atsaucoties uz Ķīnas Komunistiskās partijas paspārsnē strādājošo Centrālo komisiju partijas disciplīnas pārbaudei.

„Bēguļojuši korumpanti un nelikumīgo ienākumu radītās pārrobežu naudas plūsmas rada nopietnas problēmas tiesībsargājošajām iestādēm un bremzē ekonomisko attīstību,” sarunā ar laikrakstu uzsvēris šīs komisijas starptautiskās sadarbības departamenta direktora vietnieks Cajs Vejs.

Publikācijā atzīmēts, ka korumpantiem izņemti nelikumīgi iegūti līdzekļi 1,1 miljarda ASV dolāru apmērā. Arestēto vidū ir 342 bijušie ierēdņi, kas savulaik gandrīz visi bijuši Ķīnas kompartijas biedri.

The post Ķīnas korumpantiem divos gados konfiscēts $1,1 miljards appeared first on Kapitāls.

2016. gadā pasaules viedtālruņu tirgus piedzīvos kāpumu par tikai 1,6%, liecina analītiskās kompānijas IDC prognozes. Attīstītajās valstīs tirgus samazināsies par 0,2%, bet attīstības tirgos gaidāma izaugsme par 5,4%. Jāatgādina, ka 2015. gadā pasaules viedtālruņu tirgus piedzīvoja 10,6% kāpumu.

Analītiķi atzīmē, ka patērētāji aizvien retāk maina savus viedtālruņus pret jaunākiem modeļiem, jo ir pilnībā apmierināti ar saviem „vecajiem” viedtālruņiem. Reaģējot uz pieprasījuma kritumu, viens no tirgus līderiem, kompānija Apple, ir paziņojusi par jaunu programmu, kuras ietvaros Apple viedtālruņu lietotāji par fiksētu ikmēneša maksu (sākot ar $32) ik gadu varēs nomainīt savus vecos viedtālruņus pret jauniem, izvairoties no lieliem vienreizējiem maksājumiem.

Vienlaikus IDC pieļauj, ka virtuālās realitātes tehnoloģijas, tādas kā Samsung Gear VR un Google Daydream, var palielināt interesi par viedtālruņiem ar lieliem ekrāniem (phablets), kas tiek izmantoti virtuālās realitātes ierīcēs. Tiek lēsts, ka šādu viedtālruņu (ar ekrānu, 5,5 collas un vairāk) daļa tirgū līdz 2020. gadam pieaugs no līdzšinējās ceturtdaļas līdz trešdaļai.

Tāpat Apple, neraugoties uz gaidāmo stagnāciju tirgū, gatavo vērienīgu iPhone līnijas atjaunošanu 2017. gadā ar mērķi atzīmēt sava pirmā viedtālruņa iziešanas tirgū desmitgadi. 2007. gadā tirgū iznākušais iPhone kļuva par viedtālruņu buma katalizatoru un netiek izslēgta iespēja, ka masveidīga līnijas atjaunošana spēs atjaunot arī pircēju interesi.

The post Viedtālruņu ražotāju zelta laikmets tuvojas beigām? appeared first on Kapitāls.

Lielbritānijai ir labāk mēnesi vēlāk sākt izstāšanās no Eiropas Savienības (ES) procedūru, nekā ieņemt neizdevīgu pozīciju sarunās par šo jautājumu, paziņojis valsts izstāšanās no ES lietu ministrs Deivids Deiviss, vēsta aģentūra Reuters.

„Mēs aktivizēsim Lisabonas līguma 50. pantu tad, kad tas būs nepieciešams. Mēs labāk izdarīsim to pareizi mēnesi vēlāk, nekā mēnesi ātrāk, taču nepareizi,” aģentūra citē ministra teikto. D. Deiviss arī piebildis, ka Lielbritānijai nav obligāti jābūt ES dalībvalstij, lai tā būtu vienotā tirgus dalībniece.

Jāpiebilst, ka neilgi pirms tam tika publiskoti kompānijas Lord Ashcroft veiktas aptaujas rezultāti, atbilstoši kuriem divas trešdaļas britu uzskata, ka valsts pēc lēmuma par izstāšanos no ES pieņemšanas atrodas uz pareizā ceļa. Tāpat aptaujas rezultāti liecina, ka 67% britu atbalsta valsts premjerministri Terēzu Meju.

The post Atbildīgais ministrs aicina nesteigties ar Lielbritānijas izstāšanos no ES appeared first on Kapitāls.

Maksājumu sistēmas MasterCard lietotāji Lielbritānijā iesnieguši tiesā kolektīvu prasību pret kompāniju par $18,72 miljardu piedziņu, vēsta izdevums MarketWatch.

Publikācijā atzīmēts, ka kompānijas pirms 15 gadiem noteiktā komisijas maksas palielināšana, pēc prasības iesniedzēju domām, novedusi pie preču un pakalpojumu cenu kāpuma. Kopējā prasības summa aprēķināta, izmantota publiski pieejamus datus par 40 miljonu britu pirkumiem pēdējos 15 gados, kad tika iekasēti palielinātā komisijas maksa.

Kā norādījis prasītāju pārstāvis, prasība kļūs par lielāko valsts tiesu praksē. Pirmā tiesas sēde šajā lietā gaidāma 2018. gadā. Jāpiebilst, ka kompānijas pārstāvji noliedz visas izvirzītās apsūdzības.

The post Pret MasterCard Lielbritānijā iesniegtā lielākā prasība valsts vēsturē appeared first on Kapitāls.

Francijas valdība 2017. gada pavasarī gaidāmo valsts prezidenta vēlēšanu priekšvakarā iecerējusi samazināt fizisko un juridisko personu nodokļus, vēsta izdevums MarketWatch, atsaucoties uz Francijas Finanšu ministriju.

Varas iestādes plāno par aptuveni miljardu eiro samazināt kopējos nodokļu ieņēmumus no valsts iedzīvotājiem, kā arī pakāpeniski samazināt korporatīvā nodokļa likmi no patlabanējiem 33% līdz 28% 2020. gadā. Mazajiem un vidējiem uzņēmumiem likme varētu tikt pazemināta lidz 28% jau 2017. gadā.

Francijas Finanšu ministrija arī norādījusi, ka tai izdosies samazināt budžeta deficītu no 3,5% 2015. gadā līdz nepieciešamajiem 3% no IKP, neraugoties uz iespējamajiem nodokļu ieņēmumu samazinājumiem.

The post Francijā pirms prezidenta vēlēšanām plāno samazināt nodokļu slogu appeared first on Kapitāls.

ASV noteikto sankciju dēļ Kuba pagājušajā gadā zaudējusi ap $4,6 miljardiem, vēsta aģentūra Reuters, atsaucoties uz Kubas valdības aplēsēm. „ASV pret Kubu ieviestā blokāde saglabājas. Tā ir galvenais [Kubas] ekonomisko problēmu cēlonis un šķērslis valsts attīstības ceļā,” paziņojis Kubas ārlietu ministrs Bruno Rodrigess.

Kubas valdība arī aicinājusi ASV spert reālus, nevis tikai simboliskus soļus sankciju spiediena samazināšanas virzienā, norādot uz abu valstu oficiālo attiecību uzlabošanos pēdējā gada laikā.

Publikācijā atzīmēts, ka tirdzniecības embargo pret Kubu ASV noteica vēl 1959. gadā, kad salā pie varas nāca Fidela Kastro vadītie revolucionāri. ASV prezidenta Baraka Obamas atrašanās pie varas laika, neraugoties uz skaļajiem paziņojumiem, sankciju slogs nav samazinājies.

The post Kuba ASV sankciju dēļ pagājušajā gadā zaudējusi ap $4,6 miljardiem appeared first on Kapitāls.

Lielbritānijas valdība parakstījusi £18 miljardus ($24 miljardus) vērtu vienošanos ar Francijas kompāniju Electricite de France (EdF) par atomelektrostacijas Hinkley Point būvniecību Anglijas dienvidrietumos, vēsta aģentūra Bloomberg.

Lielbritānijas premjerministre Terēza Meja iepriekš bija paziņojusi, ka pārskatīs sava priekšteča Deivida Kemerona apstiprinātos kodolreaktoru būvniecības projektus, lai samazinātu siltumniecības efektu radošo izmešu daudzumu. Kā norādījis aģentūras informācijas avots, vienošanās parakstīta pēc tam, kad Francijas puse piekritusi vairākām Lielbritānijas izvirzītām prasībām.

Atzīmēts, ka šim projektam stratēģisku nozīmi piešķir arī Ķīna. Valsts kompānija China General Nuclear Power Corp., kurai paredzēts investēt vairāk par trešo daļu Hinkley Point būvniecībai nepieciešamo līdzekļu ($9 miljardus), plāno piešķirt līdzekļus arī analoģiskam kodolreaktoram Saizvelā (Sizewell), bet pēc tam vēl vienam projektam Bredvelā (Bradwell), kur tiks izmantotas Ķīnas tehnoloģijas.

Hinkley Point nodrošinās 7% Lielbritānijai nepieciešamās elektroenerģijas un paredzēts, ka tā strādās turpmākos 60 gadus pēc stacijas nodošanas ekspluatācijā. Apvienotajā Karalistē, ieskaitot Ziemeļīriju, šobrīd ir astoņas atomelektrostacijas ar 15 kodolreaktoriem, kas saražo 20% valstij nepieciešamās elektroenerģijas. Vairākumu šobrīd strādājošo valsts atomelektrostaciju paredzēts slēgt līdz 2030. gadam.

The post Lielbritānijas valdība paraksta vienošanos par atomelektrostacijas Hinkley Point būvniecību appeared first on Kapitāls.

Nākošās desmitgades laikā tā dēvētie ultrabagātie pasaules iedzīvotāji (cilvēki, kuru aktīvu vērtība ir vismaz $30 miljoni jeb UHNW) atstās mantojumā nākošajām paaudzēm vairāk par $3,9 triljoniem, liecina kompānijas Wealth-X un apdrošināšanas brokera NFP veikts pētījums. $3,9 triljoni līdzinās 13% no visas pasaules UHNW piederošajiem aktīviem.

Atbilstoši pētījuma rezultātiem, nākošās desmitgades laikā savus īpašumus pēcnācējiem atstās vairāk nekā 14 tūkstoši UHNW. Vidējā šo cilvēku rīcībā esošo aktīvu vērtība ir $272 miljoni katram. Ar līdzekļiem, kas tiks atstāti mantojumā, pietiktu desmit šobrīd vērtīgāko pasaules kompāniju iegādei. Šajā desmitā ietilpst tādas kompānijas kā Apple, Alphabet (Google mātes kompānija), Microsoft, ExxonMobil, Berkshire Hathaway, Amazon, Facebook, Johnson & Johnson, General Electric un China Mobile.

Atbilstoši pētījumam, 2015. gadā par 80 gadiem vecāku UHNW īpašumu vidējie apmēri bija 7 reizes lielāki, nekā UHNW līdz 30 gadiem vidējie īpašumu apmēri. Jāpiebilst, ka mantojumā atstājamo īpašumu novērtējums ir par 5% zemāks, nekā 2014. gadā, kad Weatlh-X no novērtēja $4,1 triljona apmērā. Vienlaikus pētījumā norādīts, ka šis fakts liecina par to, ka liela mēroga bagātību nodošana nākošajai paaudzei jau ir sākusies.

The post Nākošajos desmit gados ultrabagātnieki atstās mantiniekiem $3,9 triljonus appeared first on Kapitāls.

Vjetnamas parlaments nolēmis neiekļaut nākošās sesijas dienas kārtībā jautājumu par Trans-Klusā okeāna partnerības līguma (Trans-Pacific Partnership, TPP) ar ASV un virkni citu reģiona valstu ratificēšanu, vēsta aģentūra Reuters.

Publikācijā norādīts, ka Vjetnamas parlamenta lēmums nopietni apdraud ASV prezidenta Baraka Obamas administrācijas plānus panākt, lai TPP starp ASV un 11 Klusā okeāna reģiona valstīm stātos spēkā līdz B. Obamas aiziešanai no ASV prezidenta posteņa nākošā gada sākumā.

Kā paziņojušas Vjetnamas parlamenta amatpersonas, jautājumu par TPP ratificēšanu Vjetnama skatīs tikai pēc tam, kad kļūs zināmi ASV prezidenta vēlēšanu rezultāti. Šī iemesla dēļ līguma nākotne ir kļuvusi neskaidra, jo abi galvenie pretendenti uz ASV prezidenta amatu, Hilarija Klintone un Donalds Tramps, ir paziņojuši, ka neatbalsta līgumu vismaz tā līdzšinējā veidā.

Reuters piebilst, ka šāds Vjetnamas lēmums ir izrādījies pilnībā negaidīts un nepatīkums pārsteigums ASV, jo Vjetnama Vašingtonā tika uzskatīta par vienu no galvenajām ieguvējām no TPP, kamdēļ līguma ratificēšana komunistiskajā valstī tika uztverta kā formalitāte.

The post Vjetnama atliek Trans-Klusā okeāna partnerības līguma ratificēšanu appeared first on Kapitāls.

Latvijas pelnītāju, zaudētāju un dividenžu saņēmēju TOP100: vai baņķieri joprojām pelna visvairāk?

Ģirts Rungainis: “Konkurence Latvijas banku industrijā pieaugs”.
Finansists sarunā ar Māri Zanderu – par to, kur bankas makšķerēs klientus.

Speciālajā rubrikā: Finanses, investīcijas, tendences
Investori gatavi aizvien lielākam riskam.

Makstānespējas karavāna turpina ceļu.
Situācija nozarē atgādina padomju laikus…

Brexit piesaka despotismu Eiropā.
Kādi ir iespējamie UK un ES pēclaulību partnerības modeļi? Ko zaudēs Latvija?

Ko mums dos dalība OECD?
Turpināt iesāktās reformas būs grūtāk.

Šis nolādētais kompliments – oligarhs! Kā tas radās?

Amerikāņu izolacionisma atgriešanās:
Iespējami pretrunīgi vērtējami starptautiski lēmumi.

Dzelzs kancleres dilemma.
Vācijai ir nepieciešama stratēģiska pauze un jauns kanclers

Eksports uz Vjetnamu – vienu no visstraujāk augošajām Āzijas valstīm.

Dzīves noteikumi.
Žoržs Siksna

Aktuāla informācija rubrikās:
* Svarīgākie notikumi Latvijā un pasaulē
* Līderu reitingu kāpumi un lejupslīdes
* Fondēto pensiju biznesa aizkulises
* 1 jautājums trim ekspertiem par to, kuri eksporta tirgi pašlaik ir visperspektīvākie
* Skaitļi: ES ārējās tirdzniecības bilance – pozitīva, Latvijas eksports mīņājas uz vietas…

 

..un tā ir tikai daļa no tā, ko atradīsit jaunajā numurā!

The post Kapitāls, septembris 2016 appeared first on Kapitāls.

Līdzekļu apgrozījums ASV reliģijas sfērā pērn veidoja $1,2 triljonus, kas ir salīdzināms ar pasaules 15 lielāko ekonomiku IKP, vēsta laikraksts The Guardian, atsaucoties uz Džordžtaunas universitātē veiktu pētījumu. Savukārt ar reliģijas sfēru saistītie ieņēmumi ir lielāki, nekā ASV desmit lielāko IT kompāniju (starp kurām ir Apple, Amazon un Google) ieņēmumi.

Kā norāda laikraksts, pētījuma gaitā apkopota informācija par reliģisko iestāžu ieņēmumiem, ieskaitot skolu, veselības aprūpes iestāžu, labdarības iestāžu, multimediju uzņēmumu un citu reliģiskajā sfērā strādājošu kompāniju ieņēmumiem. Tāpat apkopota informācija par specializētajiem pārtikas (halala, košera, u.c.) tirgiem, kā arī sociālajām un labdarības programmām. Piemēram, sociālajām programmām reliģiskās organizācijas tērē $9 miljardus gadā.°

Kopumā, kā paziņojis viens no pētījuma līdzautoriem Brains Grims, tikai pēc pašām pieticīgākajām aplēsēm ASV teritorijā ir vairāk par 344 tūkstošiem dažādu draudžu, kuru lielākā daļa izvērš aktīvu saimniecisko darbību.

Jāpiebilst, ka gandrīz puse ASV iedzīvotāju jeb aptuveni 150 miljoni amerikāņu ir reliģisko organizāciju locekļi.

The post ASV reliģijas sfērā pērn apgrozīti $1,2 triljoni appeared first on Kapitāls.