Vācijas autoražotāja Volkswagen (VW) ģenerāldirektors Martins Vinterkorns paziņojis par atkāpšanos no amata, vēsta aģentūra Associated Press. M. Vinterkorns no amata atkāpjas dēļ skandāla par kaitīga programnodrošinājuma automašīnām ar dīzeļdzinējiem izstrādi. Izmantojot šo programmatūru bija iespējams apiet ASV varas iestāžu noteiktos ekoloģiskos standartus.

„Volkswagen ir nepieciešams atjaunošanās. Lai personāla atjaunošanās sākas ar manu demisiju,” paziņoja M. Vinterkorns. Viņš piebilda, ka šādi rīkojas kompānijas interesēs, jo tieši savā darbā nespēj atrast nekādus pārkāpumus.

Jāatgādina, kā šā gada septembra sākumā VW prezidijs ieteica pagarināt vienošanos ar M. Vinterkornu vēl uz trim gadiem – līdz 2018. gada beigām. Tiesa, tobrīd vēl nekas nebija zināms par manipulācijām ekoloģisko testu laikā.

Par datu viltošanu kļuva zināms pagājušās nedēļas nogalē. Savukārt pirmdien Volkswagen akcijas biržā piedzīvoja kritumu par 22%, bet otrdien sekoja kritums vēl par 25%. Pasaules lielākajam autoražotājam ASV draud naudas sods $18 miljardu apmērā, tāpat izmeklēšana var tikt sākta virknē citu pasaules valstu, un VW var nākties atsaukt ap 11 miljoniem automašīnu, kurās, iespējams, izmantota aizliegtā programmatūra.

The post Volkswagen ģenerāldirektors paziņo par atkāpšanos no amata appeared first on Kapitāls.

Londona atguvusi pasaules finanšu galvaspilsētas statusu, apsteidzot savu galveno konkurenti Ņujorku, teikts Global Financial Centres Index (GFCI) kārtējā ziņojuma, kuru divreiz gadā, martā un septembrī, publicē finanšu konsultāciju kompānija Z/Yen Group (ziņojums atrodams šeit).

Pavasara reitingā Londonai atpalika no Ņojorkas par tikai vienu punktu, savukārt rudens reitingā Lielbritānijas galvaspilsēta apsteidz Ņujorku par 12 punktiem. Apsteigt Ņujorku Londonai izdevies, pateicoties veiksmīgai nodokļu krīzes atrisināšanai. Reitinga trešo vietu saglabājusi Honkonga, ceturto – Singapūra, bet piekto – Tokija.

Pasaules finanšu galvaspilsētu pirmajā desmitniekā vēl iekļautas arī Seula, Cīrihe, Toronto, Sanfrancisko un Vašingtona. Kopumā reitingā atrodas 84 finanšu centri, un pēdējās trīs vietas (no 82. līdz 84.) atvēlētas Tallinai, Atēnām un Reikjavikai. Tajā pašā laikā jau pati iekļaušana Z/Yen Group pasaules lielāko finanšu centru sarakstā ir uzskatāma par panākumu, un tajā nav nedz Rīgas, nedz Viļņas.

Jāpiebilst, ka starptautiskā reitingu aģentūra Standard & Poor’s (S&P) šā gada jūnijā nosauca trīs pretendentes uz Eiropas Savienības (ES) finanšu galvaspilsētas nosaukumu Londonas vietā gadījumā, ja Lielbritānija izstāsies no ES. Atbilstoši S&P prognozei, par tādām var kļūt Frankfurte, Parīze vai Dublina.

The post Londona no Ņujorkas atguvusi pasaules finanšu galvaspilsētas statusu appeared first on Kapitāls.

Laika posmā no 1994. līdz 2012. gadam no Krievijas nelikumīgi izvesti vairāk nekā $1,3 triljoni, kas līdzinās 8,3% no Krievijas IKP minētajā periodā, liecina analītiskās kompānijas Global Financial Integrity (GFI) pētījums (atrodams šeit). Darbs veltīts „tumšā kapitāla” aizplūšanas aiz valstu robežām līderiem, un šādu valstu pirmajā piecniekā iekļautas Indija, Krievija, Filipīnas, Meksika un Brazīlija, neskaidru iemeslu dēļ neiekļaujot sarakstā Ķīnu.

Krievija kļuvusi par absolūtu līderi, rēķinot aizplūdušos līdzekļus kā attiecībā pret valsts nominālo IKP, tā absolūtos skaitļos. Gada laikā no Krievijas izvestā summa šajā periodā ir aptuveni $70,5 miljardi, pie kam laikā no 2010. līdz 2012. gadam šī summa pieaugusi divas reizes, līdz $140 miljardiem gadā, sasniedzot vairāk nekā 8,8% no IKP. Vislielākie „panākumi” šajā ziņā bijuši 2011. gadā, kad no valsts nelikumīgi izvesti aptuveni $174 miljardi, kas līdzinās 9,9% Krievijas IKP 2011. gadā.

Aptuveni 90% līdzekļu izvešanas no Krievijas gadījumos tiek izmantoti darījumi, kad pārdoto preču apjomi ievērojami pārsniedz deklarētos apjomus, bet peļņa par „pārpalikumiem” nonāk ārvalstu banku kontos, teikts pētījumā.

Kas attiecas uz Krievijas tuvākajām „konkurentēm”, tad kapitāla aizplūšana no Meksikas un Filipīnām atrodas 4,5%, Brazīlijā 1,6%, bet Indijā 1,5% no IKP līmenī. Krievija tāpat dominē arī absolūtajos skaitļos. Piemēram, no Meksikas summu $1,156 trilonu apmērā ir izvesta nevis 19 gados, bet gan 42 gadu laikā, savukārt no Indijas $700 miljardi nelikumīgi izvesti 64 gados.

Pētījumā atzīmēts, ka līdzekļu izvešanā no Krievijas piedalās ne tikai lielie spēlētāji, bet arī vidēji un mazie uzņēmumi. Izvesto līdzekļu milzīgās summas kompānijas eksperti skaidro ar kontroles neesamību un nestabilitāti valsts ekonomikā.

Vienlaikus taisnīguma labad jāpiebilst, ka kapitāla nelikumīga ievešana Krievijā minētajos 19 gados savukārt pārsniedz $1,9 triljonus, līdzinoties 12% no IKP laikā no 1994. līdz 2012. gadam.

The post Pētījums: No Krievijas 19 gados nelikumīgi izvesti līdzekļi $1,3 triljonu apmērā appeared first on Kapitāls.

Krievijai ieguvusi tiesības izziņot Ukrainas maksātnespēju, jo Kijevas varas iestādes nav segušas kārtējo maksājumu $500 miljonu apmērā par tā dēvētajiem eirobondiem, kas izlaisti 2010. gadā, vēsta Krievijas medijs RBK, atsaucoties uz 150 lapaspuses biezo Ukrainas memorandu, kas adresēts tās obligāciju turētājiem, ieskaitot Krieviju.

Lai arī Krievija $3 miljardus vērtas Ukrainas eiroobligācijas iegādājās tikai 2013. gada beigās, bet to apmaksas termiņš paredzēts vien šā gada decembrī, un Kijeva līdz šim ir veikusi visus kuponu maksājumus, 2013. gadā noslēgtā vienošanās paredz, ka Maskavai ir tiesības pieprasīt nekavējošu aizdevuma atmaksu arī gadījumā, ja Kijeva jebkādu iemeslu dēļ pārstāj veikt maksājumus par citiem tās emitētajiem eirobondiem.

No memoranda tikmēr izriet, ka Ukraina neplāno dzēst parādu Krievijai. Jaunās obligācijas, kuras Ukraina piedāvā savu vērtspapīru turētājiem parāda restrukturizācijas plāna ietvaros, neparedz privilēģijas veco obligāciju turētājiem, pie kam dokumentā norādīts, ka ja privātais kreditors nepieņem jaunos parāda restrukturizācijas nosacījumus, tad vecās obligācijas viņam netiks apmaksātas vispār.

Šeit gan jāpiebilst, ka Ukraina parādu Krievijai uzskata par komerciālu un tātad iekļaujamu restrukturējamo parādu sarakstā, kamēr Maskava uzstāj, ka aizdevums ir oficiāls valsts parāds un restrukturizācijai, atbilstoši starptautiskajiem līgumiem, nav pakļaujams.

Galīgā atbilde par to, kā vērtējams $3 miljardu lielais parāds, jāsniedz Starptautiskajam Valūtas fondam (SVF), kas nonācis grūtā situācijā. Parāda atzīšana par komerciālu aizdevumu neliecinās par SVF objektivitāti, savukārt parāda atzīšana par valsts parādu liegs SVF turpināt palīdzības programmas Ukrainai īstenošanu, jo SVF nolikums liedz aizdot līdzekļus valstīm, kas nav nokārtojušas (vai vienojušās par nokārtošanu) parādsaistības ar valstīm – kreditorēm.

The post RBK: Krievija jau šobrīd var izsludināt Ukrainas maksātnespēju appeared first on Kapitāls.

Lielbritānijas izstāšanās no Eiropas Savienības (ES) ilgtermiņa perspektīvā sekmēs Londonas ekonomisko attīstību, raksta The Guardian, atsaucoties uz Capital Economics ekonomistu prognozēm.

„Lielbritānijas izstāšanās no Eiropas Savienības draud ar īstermiņa riskiem, tomēr tā nebūs katastrofa. Vēl jo vairāk, ilgtermiņa perspektīvā aiziešanai no ES ir pozitīvi jāatsaucas uz Lielbritānijas galvaspilsētu,” laikraksts citē Capital Economics pārstāvi Vikiju Redvudu. Atbilstoši viņas vadītās analītiķu grupas aplēsēm, nav vērts baidīties no īstermiņa riskiem, jo zaudējumi daudz lielākā apjomā atmaksāsies ilgtermiņa perspektīvā.

Londona pašlaik – pateicoties netraucētai piekļuvei Eiropas tirgum, ir konkurētspējīgs finanšu pasaules centrs, savukārt pēc izstāšanās no Eiropas Savienības par ekonomisko izaugsmi nodrošinošu faktoru var kļūt attīstības tirgi, kuri maksās dividendes par finanšu pakalpojumiem.

Finanšu pakalpojumu eksports no Lielbritānijas uz ES 2013. gadā bija £19,4 miljardi, kamēr imports – £3,3 miljardu apmērā. Kā uzskata V. Redvuda, izstājoties no ES, varētu tikt zaudēta aptuveni puse britu finanšu pakalpojumu eksporta. Tajā pašā laikā analītiķe uzskata, ka Lielbritānija spēs ātri noslēgt virkni divpusēju līgumu ar attīstīstības valstīm, lai kompensētu šos zaudējumus.
Jāatgādina, ka pēdējās sanbiedriskās domas aptaujas liecina, ka vairākums britu pašlaik atbalsta valsts izstāšanos no Eiropas Savienības.

Atbilstoši kompānijas Survation veiktai, septembra sākumā publicētai aptaujai, par izstāšanos būtu gatavi balsot 43%, bet pret – 40% aptaujāto. 17% respondentu nebija skaidras atbildes uz šo jautājumu. Referendumam par Lielbritānijas turpmāko dalību ES jānotiek līdz 2017. gada beigām, pie kam valsts premjerminists Deivids Kemerons uzskata, ka valstij nepieciešams palikt ES sastāvā, ja tiks veiktas Londonai pieņemamas izmaiņas ES līgumos.

The post Guardian: Lielbritānijas izstāšanās no ES sekmēs Londonas ekonomisko attīstību appeared first on Kapitāls.

Ukrainas valdība pieņēmusi lēmumu aizliegt Krievijas aviokompānijām, pirmkārt jau Aeroflot un Transaero (kas nesen pārgāja Aeroflot īpašumā), lidojumus uz Ukrainu, paziņoja valsts premjerministrs Arsēnjs Jaceņuks, piebilstot, ka devis rīkojumu informēt Krieviju par aizliegumu. Tāpat aizliegti Krievijas aviokompāniju tranzītlidojumi pār Ukrainas teritoriju, ja tiek pārvadātas militāras vai dubultas nozīmes kravas, kā arī Krievijas militārpersonas.

Kā prezicēts Ukrainas Infrastruktūras ministrijas izplatītā paziņojumā, aizliegums stāsies spēka šā gada 25. oktobrī. „Premjerministra Arsēnija Jaceņuka uzdevumā Ukrainas Valsts aviācijas dienests ir sācis informēt sankciju sarakstā iekļautās Krievijas aviokompānijas, ka tām pēc 2015./2016. gada ziemas navigācijas perioda sākuma (t.i. sākot ar 25.10.2015.) netiks izsniegtas atļaujas lidojumu veikšanai uz Ukrainas pilsētām,” teikts dokumentā.

Krievijas lidsabiedrības un valsts iestādes oficiālu informāciju no Ukrainas pagaidām nav saņēmušas. Kā norādījis Krievijas transporta ministra vietnieks Maksims Sokolovs, pēc oficiālo dokumentu saņemšanas Krievija vērsīs pret Ukrainu „spoguļveida pretpasākumus”. Domājams, ka pretpasākumu ietvaros Ukrainas lidsabiedrībām tiks liegts veikt reisus uz galamērķiem Krievijā, kā arī tranzīta lidojumus pār Krievijas teritoriju.

Pasažieru pārvadājumus starp Ukrainu un Krieviju veic galvenokārt Krievijas lidsabiedrības, kuras piedāvā arī ekonomiski izdevīgākos (un populārākos) lidojumus no Kijevas uz galamērķiem ASV, ar pārsēšanos Krievijā. Pavisam uz Ukrainu regulāri lido četras Krievijas aviokompānijas – bez Aeroflot un Transaero arī S7 un Utair, tomēr Kijevas oficiāli noteikusi sankcijas pret virkni Krievijas lidsabiedrību, pat ignorējot faktu, ka divas no sankciju sarakstā iekļautajām kompānijām jau pārtraukušas darbību.

Eksperti tikmēr uzskata, ka Krievijas lidsabiedrību kopējo situāciju sankcijas būtiski neietekmēs, jo lidojumu uz Ukrainu skaits nav liels, bet no abpusējo sankciju ieviešanas galvenās ieguvējas būs Baltkrievija un Baltijas valstis, uz kuru lidostām pārorientēsies aviopasažieru plūsma starp Ukrainu uz Krieviju.

The post Ukraina aizliedz Krievijas aviokompānijām veikt reisus uz tās lidostām appeared first on Kapitāls.

ASV elektroautomobiļu ražotājs Tesla Motors atklājis kompānijas pirmo rūpnīcu Eiropā, vēsta Financial Times. Publikācijā norādīts, ka rūpnīcā Nīderlandes pilsētā Tilburgā tiks izgatavoti apmēram 450 automobiļi nedēļā, galvenokārt sedana Model S modifikācijas.

Pēc kompānijas vadītāja Elona Maska vārdiem, Tesla Motors varētu atvērt vēl vairākas rūpnīcas Eiropā, orientējoši, 2016. gada sākumā. Šie plāni lielā mērā saistīti ar uzņēmuma jaunākā modeļa Tesla 3 iecerēto iziešanu tirgū pēc diviem gadiem.

Jāpiebilst, ka Tesla Motors plāno tuvāko piecu gadu laikā sasniegt ražošanas apjomus līdz 500 tūkstošiem automašīnu gadā.

The post FT: Atklāta pirmā Tesla Motors rūpnīca Eiropā appeared first on Kapitāls.

Atbilstoši MasterCard un CrescentRating ikgadējam reitingam Global Muslim Travel Index 2015, kura ietvaros tiek noteikta pasaules valstu tūrisma infrastruktūras atbilstība ceļotāju –musulmaņu prasībām, par šajā ziņā labvēlīgo valsti jau piekto gadu pēc kārtas atzīta Malaizija, kurai reitingā piešķirti 83,8 punkti no 100 iespējamajiem.

Līdzīgi kā Malaizija, kuras oficiāla reliģija ir islāms, arī pārējās vadošās pozīcijas reitingā ieņem musulmaņu valstis. Otrajā vietā ierindota Turcija (73,8), bet tālāk seko Apvienotie Arābu Emirāti (72,1), Saūda Arābija (71,3), Katara (68,2), Indonēzija (67,5), Omāna (66,7) un Jordānija (66,4).

Vienīgā nemusulmaņu valsts, kas iekļuvusi reitinga pirmajā desmitnieka, ir Singapūrā. Pēdējā atrodas 9. vietā – 65,1 punkts. Singapūra arī atrodas pirmajā vietā atsevišķā neislāmisko valstu apakšreintingā, kur tai seko Taizeme (59,2), Lielbritānija (55), Dienvidāfrika (51,1) un Francija (48,2). Ceļotājiem – musulmaņiem draudzīgāko neislāmisko valstu pirmajā desmitniekā vēl atrodas Beļgija, Honkonga (abām 47,5), ASV (47,3), Spānija (46,5) un Taivāna (46,2).

Reitingā iekļauta arī Latvija, kurai ar 29,2 punktiem atvēlēta 88. vieta pasaulē. Starp Baltijas valstīm visaugstāk – 78. vietā ar 31,5 punktiem atrodas Lietuva, bet Igaunija ar 30 punktiem ieņem 85. vietu.

Atbilstoši reitinga sastādītāju aplēsēm ceļotāju – musulmaņu skaits 2014. gadā sasniedza 108 miljonus cilvēku, kuri ārvalstu braucienu laikā iztērēja 145 miljardus dolāru jeb 10% no visiem ceļojumu tēriņiem pasaulē.

The post Latvijai 88. vieta pasaulē ceļotājiem – musulmaņiem draudzīgāko valstu reitingā appeared first on Kapitāls.

Jaunākas filmas par Džeimsu Bondu Spektrs filmēšanas grupa Romā uzstādījusi jaunu filmu sērijas par aģentu 007 rekordu, vienas nakts laikā sadauzot septiņas no desmit filmēšanas grupas rīcībā esošajām Džeimsa Bonda sporta automašīnām Aston Martin DB10, vēsta laikraksts The Daily Mail.

Sadauzīto automašīnu vērtība ir 24 miljoni sterliņu mārciņu, pie kam epizode, kurā redzams kā pakaļ Džeimsa Bonda Aston Martin DB10 pa Romas ielām ar Jaguar C-X75 dzenas viens no ļaundariem, filmā būs redzama tikai četras sekundes.

Pēc skaita jau 24 filma par Džeimsu Bondu ar Danielu Kreigu galvenajā lomā, Spektrs, kinoteātros, atkarībā no valsts, kļūs pieejama oktobra beigās vai no novembra sākumā. Filmas būs pati „dārgākā” no visām Džeimsa Bonda sērijas filmām – tās uzņemšanas izmaksas sasniedz 200 miljonus mārciņu.

Jāpiebilst, ka filmēšanas laikā sadauzīto automašīnu rekords pieder Transformeri 3 uzņemšanas grupai – 532 automašīnas. „Godalgoto” filmu pirmajā trijniekā vēl atrodas Matrica 2 (300 automašīnas), kā arī Ātrs un bez žēlastības 5 (260 automašīnas).

The post Četru sekunžu kadra dēļ filmēšanas grupa sadauza superkārus £24 miljonu vērtībā appeared first on Kapitāls.

Aģentūra Bloomberg sastādījusi „Robina Huda reitingu”, sarindojot valstis pēc rādītāja, cik naudas saņemtu katrs no vietējiem trūkumcietējiem, ja pats bagātākais valsts cilvēks atdotu viņiem visus savus īpašumus. (Vai, kas ticamāk, ja trūkumcietēji atņemtu viņam visus īpašumus.)

Pirmās vietas sarakstā ieņem Kipra un Zviedrija. Skaitliski nedaudzie Kipras trūkumcietēji no naftas magnāta Džona Fredriksena saņemtu pa $45 987katrs, savukārt Ikea īpašnieka Ingvara Kamprada bagātību sadale nodrošinātu katram Zviedrijas trūkumcietējam pa $33 149. Saraksta trešajā vietā atrodas Taivāna ar $26 957, bet tālāk seko Šveice ($24 893) un Austrija ($23 828).

Nevar nepamanīt, ka saraksta augšdaļā atrodas nelielas, galvenokārt tā dēvētās labklājības valstis, kurās trūkumcietēju skaits nav īpaši liels, norāda aģentūra. Īpašs izņēmums ir 11. vietā esošā nabadzīgā Gruzija, kuras bagātākā cilvēka Bidzinas Ivanišvili īpašumu sadale padarītu katru trūkumcietēju bagātāku par $13 756. Gruzijas nominālais IKP uz vienu iedzīvotāju gadā tikmēr ir $ 3 699.

Savukārt saraksta lejasdaļā atrodas galvenokārt tā dēvētās attīstības valstis ar salīdzinoši zemu ienākumu līmeni uz lielu skaitu iedzīvotāju. Pēdējās trīs vietas reitingā ieņem Ķīna ($234), Nigērija (182) un Indija ($ 59). Reintings aptver kopumā 42 pasaules nozīmīgākās ekonomikas.

The post Robina Huda reitinga augšgalā – Kipra, Zviedrija un Taivāna appeared first on Kapitāls.

Kazahstānas prezidents Nursultans Nazarbajevs, uzstājoties Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Ģenerālās Asamblejas 70. sesijā, nāca klajā ar ierosinājumu apvienot ANO dalībvalstu centienus izstrādāt pārnacionālu globālo valūtu.

Kazahstānas līderis paziņoja, ka cīņu ar globālo krīzi nepieciešams sākt ar kārtības ieviešanu pasaules rezerves valūtu emisijā un apritē, kas „pašlaik neatbilst likumības, demokrātiskuma, konkurences, efektivitātes un starptautiskās kontroles kritērijiem”. „XXI gadsimtā pasaulei ir nepieciešami jaunas kvalitātes finanšu instrumenti. Ir nepieciešams apvienot ANO dalībvalstu centienus izstrādāt pārnacionālu globālo valūtu, kura atbilstu stabilas globālās attīstības un uzplaukuma mērķiem un uzdevumiem,” paziņoja N. Nazarbajevs.

Jāpiebilst, ka Kazahstāna vēl nesen pauda noraidošu attieksmi pret vienotas valūtas ieviešanas iespēju Eirāzijas Ekonomiskajā Savienībā, kurā ietilpst Krievija, Baltkrievija, Kazahstāna, Armēnija un Kirgizstāna.

Atsevišķi analītiķi norāda uz faktu, ka Kazahstāna dažādās starptautiskajās organizācijās bieži pauž Krievijas un Ķīnas apvienoto viedokli. Iespējams, ka paziņojums par nepieciešamību izstrādāt jaunu globālo rezerves valūtu ir vēl viens šāds gadījums.

The post Kazahstānas prezidents aicina izveidot jaunu pasaules rezerves valūtu appeared first on Kapitāls.

Latvija ierindota 44. vietā jaunākajā Pasaules Ekonomikas foruma (World Economic Forum – WEF) veidotajā globālās konkurētspējas reitingā The Global Competitiveness Report 2015-2016, liecina WEF interneta vietnē publiskotā informācija (atrodama šeit).

Reitingā, kurā atrodamas kopumā 140 pasaules valstis, Latvija atpaliek ne tikai no Igaunijas (30. vieta) un Lietuvas (36.), bet arī Azerbaidžānas (40.) un Kazahstānas (42.), kā arī vairs tikai par vienu vietu apsteidz Krieviju (45.). Gadu iepriekš Latvija ieņēma 42., kamēr Igaunija un Lietuva attiecīgi 29. un 41. vietu.

Pirmo vietu reitingā jau septīto gadu pēc kārtas saglabā Šveice, kurai šogad seko Singapūra un ASV. Pirmajā desmitniekā vēl atrodas Vācija, Nīderlande, Japāna, Honkonga, Somija, Zviedrija un Lielbritānija. Savukārt kas attiecas uz lielākajām attīstības ekonomikām, tad Ķīna ieņem 28., Indija – 55., bet Brazīlija – 75. vietu.

Reitinga noteikšanai tiek izmantoti vairāk nekā 110 dažādi rādītāji, tajā skaitā dati par infrastruktūru, preču un darba tirgu efektivitāti, izglītības un veselības aprūpes kvalitāti, utt..

The post Latvija zaudē pozīcijas WEF globālās konkurētspējas reitingā appeared first on Kapitāls.

Šveices banka Credit Suisse pētījuma Globalizācijas beigas vai vairāk daudzpolāra pasaule ietvaros sastādījusi arī 20 militārajā ziņā pasaules vadošo valstu bruņoto spēku reitingu, vēsta plašsaziņas līdzekļi.

Pētījumā nav ņemts vērā valstu kodolarsenāls, bet salīdzināti tikai „parastie” spēki un bruņojums. Armiju salīdzināšanai arī izstrādāts īpašs militārā spēka indekss, kas sastāv no sešiem elementiem – parasto armiju skaita (5% no indeksa), tanku (10%), kaujas helikopteru (15%, lidmašīnu (20%), aviācijas bāzes kuģu (25%) un zemūdeņu (25%) daudzuma.

Par pasaulē vadošo „parasto” armiju atzīti ASV bruņotie spēku, kuriem pārsvaru pār Krieviju un Ķīnu nodrošina galvenokārt ievērojami lielākais aviācijas bāzes kuģu skaits. Norādīts, ka ASV pirmā vieta nav pārsteigums, ņemot vērā šīs valsts iespaidīgos ikgadējos militāros izdevumus. Pirmajā desmitā vēl iekļautas (secībā) Japāna, Indija, Francija, Dienvidkoreja, Itālija, Lielbritānija un Turcija.

Vienlaikus pētījuma autori norāda, ka mūsdienu pasaulē parastie bruņotie spēki ne vienmēr liecina par valstu militāro potenciālo un atgādina, ka pēc Stokholmas miera pētījumu institūta pēdējiem datiem, divu valstu – ASV un Krievijas – rokās atrodas ap 90% visu pasaules kodolarsenāla, pie kam šajā ziņā starp abām valstīm vērojama paritāte.

The post Pētījums: Pasaules vadošās armijas – ASV, Krievijai un Ķīnai appeared first on Kapitāls.

ASV Nacionālā okeāna un atmofēras pētījumu pārvalde (National Oceanic and Atmospheric Administration, NOAA) Atlantijas okeāna ziemeļos fiksējusi lielas rekordauksta ūdens platības. To esamība atbilst modeļiem, kuri liecina, ka mēs atrodamies nevis globālās sasilšanas, bet gan atdzišanas periodā, uzskata ekonomists, statistiķis un oriģinālas ciklu teorijas autors Martins Armstrongs (publikācijas oriģināls šeit).

Viņš norāda ne tikai uz krasu Saules enerģijas samazināšanos, bet arī uz pieņēmumu, ka notiekošais ir cikls, kas atkārtojas ik pēc 300 gadiem un vēsturiski izraisa milzīgus politiskos satricinājumus.

Atskatoties atpakaļ laikā, ik pēc 309,6 gadiem atrodami periodi, kad klimats bija ļoti auksts, kā arī notika ievērojamas politiskās pārmaiņas varā. 1700. gados sākās sacelšanās pret monarhiju, 1396. gads iegājis vēsturē ar kapitālisma pirmsākumu un „Melnas Nāves” epidēmiju, kuras laikā gāja bojā aptuveni 50% Eiropas iedzīvotāju.

Savukārt VIII gadsimta beigās Kārlis Lielais sāka konsolidēt Eiropu, no jauna veidojot nacionālas valstis, bet iepriekšējā atdzišanas ciklā beidza pastāvēt Rietumu Romas impērija. Klimata izmaiņas mainīja cilvēku ierasto vidi, daudzkārt pasliktinot viņu dzīves apstākļus (aukstums, bads, slimības, utt.), un šis fakts noveda pie politiskajām transformācijām, teikts rakstā.

Zinātnieks piebilst, ka arī šoreiz Eiropa var izrādīties pakļauta būtiskiem politiskajiem riskiem, jo pašlaik tajā ierodas liels skaits bēgļu, daudzi no kuriem var nebūt gatavi dzīvei šādos apstākļos. Migrācijai šobrīd būtu jānotiek no ziemeļiem uz dienvidiem, nevis otrādi, spriež pētnieks.

Diemžēl patlabanējās klimata izmaiņas nav atkarīgas no cilvēciskā faktora un tām ir pilnībā dabiska izcelsme. Regulēšanas pastiprināšana vai nodokļu paaugstināšana, par ko diskutē zinātnieki un valdība, nemainīs šo tendenci, jo ne mēs esam to izraisījuši. Tā ir termodinamiskas sistēmas, kuru mēs dēvējam par Sauli, darbības rezultāts, M. Armstrongs norāda publikācijas noslēgumā.

The post Zinātnieks: Aukstuma perioda iestāšanas var izraisīt liela mēroga politiskās krīzes appeared first on Kapitāls.

Baltijas mīlētāko zīmolu tops 2015 –
Tendences, veiksmes receptes un neveiksmju grābekļi.

Andris Ameriks: “Rožaino briļļu laiks pagājis.”
Intervijā Mārim Zanderam par Rīgu starp megaprojektiem un dzīves realitāti.

Elektronisks doktors Hauss?
Datoram nekad par tādu nekļūt!

Sociālā palīdzība kaitē Latvijas darba tirgum –
Kā tiks izšķiesti līdzekļi nodarbinātības veicināšanai?

Ģeneriskie medikamenti pasaulē un Latvijā:
Kāpēc vietējo patērētāju noskaņojums nav tiem labvēlīgs?

Finanšu bumba Dzeltenās jūras piekrastē.
Kā notikumi Ķīnā ietekmē dažādus globālās ekonomikas aspektus?

Eksports: Čehija –
viena no turīgākajām bijušā austrumu bloka valstīm.

Pasaule pēc 9/11:
pretterorisma karā iedibināta kontrole pār globālo finanšu plūsmām.

Dzīves noteikumi.
Ainars Mielavs

Aktuāla informācija rubrikās:

* Svarīgākie notikumi Latvijā un pasaulē.
* Uzņēmēja portrets: Jānis Šipkēvics.
* Farmācijas biznesa aizkulises.
* Biznesa tehnoloģijas: ideāls IT speciālists par sevi atgādina tikai algas dienā.
* Biznesa uzsācēji. E-veselības asistents.
* Skaitļi: ES nepastāv tieša korelācija starp nodarbinātību un dzīvi līmeni…

..un vēl daudz noderīgas lasāmvielas.

The post Kapitāls, oktobris 2015 appeared first on Kapitāls.

ASV informāciju tehnoloģiju korporācija Apple iesniegusi pieteikumu “gudrā gredzena” patentam, vēsta izdevums The Verge, atsaucoties uz informāciju, kas publiskota ASV Patentu pārvaldes interneta vietā. Atbilstoši patenta pieteikumam, “gudrais gredzens” būs aprīkots ekrānu, procesoru, bezvadu raidītāju un uzlādējamu enerģijas avotu. Darbosies “gudrais gredzens” savienojumā ar viedtālruni.

Tāpat patenta pieteikumā norādīts, ka atsevišķās situācijas mūsdienu elektronisko ierīču lietošana var izrādīties neērta, un kompānija ir ieinteresēta tādu produktu izstrādē, kuri nodrošina lietotājus ar sakariem gadījumos, kad nav iespējama apjomīgāku ierīču lietošana.

The Verge atzīmē, ka patenta esamība vēl nenozīmē, ka Apple sāks “gudro gredzenu” sērijveida ražošana, jo kompānija ir patentējusi virkni ieceru, daudzas no kurām tā arī palikušas neīstenotas. Bez tam tirgū jau šobrīd ir pieejami vairāki citu ražotāju “gadžeti”, kas vairāk vai mazāk līdzinās Apple patenta pieteikumā aprakstītajai ierīcei.

The post Apple iesniegusi pieteikumu “gudrā gredzena” patentam appeared first on Kapitāls.

ASV un 11 Klusā okeāna piekrastes valstu pārstāvji panākuši galīgo vienošanos par Trans-Klusā okeāna partnerības līguma (Trans-Pacific Partnership, TPP) noslēgšanu (brīvās tirdzniecības zonas izveidi), vēsta The Washington Post. Laikraksts norāda, ka ziņu par vienošanās panākšanu Japānas delegācijas sarunās pārstāvis apstiprinājis aģentūras Bloomberg žurnālistiem.

Brīvās tirdzniecības līgums abos Klusā okeāna krastos ir pati vērienīgā vienošanās paaudzes laikā, atzīmē izdevums. Sarunas par TPP noslēgšanu ilga piecus gadus.

Jāpiebilst, ka TPP ir viens no svarīgākajiem ASV prezidenta Baraka Obamas ekonomiskās programmas punktiem. Pret līguma noslēgšanu iebilst apkārtējās vides aizstāvji un arodbiedrības, kuras uzskata, ka TPP novedīs pie bezdarba pieauguma ASV. Virkne politisko spēku pārējās valstīs tikmēr uzskata, ka līguma noslēgšana ir izdevīga tikai lielajām transnacionālajām korporācijām, kuras galvenokārt dislocētas ASV.

TPP ietvaros ir plānos izveidot brīvās tirdzniecības zonu Āzijas un Klusā okeāna reģionā ar 12 valstu – ASV, Austrālijas, Brunejas, Čīles, Vjetnamas, Kanādas, Malaizijas, Meksijas, Jaunzēlandes, Peru, Singapūras un Japānas – līdzdalību. Atbilstoši prognozēm, zona aptvers ap 40% visas pasaules starptautiskās tirdzniecības.

The post Panākta galīgā vienošanās par Trans-Klusā okeāna brīvās tirdzniecības zonas izveidi appeared first on Kapitāls.

Ķīnas juaņa šā gada pirmajos astoņos mēnešos kļuvusi par galveno norēķinu valūtu Āzijas un Klusā okeāna reģiona Āzijas daļā (Ķīnas kaimiņvalstīs), liecina starptautiskās maksājumu sistēmas SWIFT jaunākie dati. Otra izplatītākā norēķinu valūta reģionā ir Japānas jena, trešo vietu ieņem Honkongas dolārs, bet ASV dolārs noslīdējis uz ceturto vietu.

Savukārt visas pasaules mērogā juaņa, neraugoties uz to, ka tai nav rezerves valūtas statusa, apsteigusi Japānas jenu, kļūstot par ceturto starptautiskajos norēķinos izmantoto valūtu. Juaņas daļa šā gada augustā bija 2,79%, savukārt Japānas jenas – 2,76%.

Jāatgādina, ka vēl 2012. gadā juaņas daļa starptautiskajos norēķinos bija 0,84% un tā atradās 12. vietā biežāk izmantoto valūtu sarakstā. 2013. gadā juaņa šajā sarakstā apsteidza Singapūras un Honkongas dolārus, kā arī Norvēģijas un Zviedrijas kronas, bet 2014. gadā – Šveices franku un Kanādas dolāru.

The post Ķīnas juaņa apsteidz Japānas jenu, kļūstot par 4. biežāk lietoto valūtu pasaulē appeared first on Kapitāls.

Darbu oficiāli sākusi Ķīnas starptautisko maksājumu sistēma (CIPS), vēsta plašsaziņas līdzekļi, atsaucoties uz paziņojumu Ķīnas Valsts Padomes interneta vietnē. Oficiālā sistēmas atklāšanas ceremonija notika Šanhajā.

„CIPS darba uzsākšana ļaus paaugstināt pārrobežu norēķinu juaņās efektivitāti un stimulēs juaņas izmantošanu starptautiskajos mērogos, tāpat [sistēma] sekmēs reālās ekonomikas attīstību un palīdzēs Ķīnas kompānijām to centienos iziet pasaules tirgos,” paziņojis Ķīnas Tautas bankas (centrālās bankas) priekšsēdētāja vietnieks Faņs Ifejs.

Jaunizveidotā starptautisko maksājumu sistēma piedāvā iespēju ārvalstu tirgu dalībniekiem veikt norēķinus juaņās ar Ķīnas partneriem, iztiekot bez starpnieku pakalpojumiem. Ķīnas valdība cer ar CIPS palīdzību palielināt juaņas izmantošanu starptautiskajā tirdzniecībā.

The post Sākusi darboties Ķīnas izveidota starptautisko maksājumu sistēma appeared first on Kapitāls.

ASV Kongresa Pārstāvju palāta atbalstījusi likumprojektu par naftas eksporta aizlieguma atcelšanu, tomēr kopumā likumprojekta liktenis ir neskaidrs, jo ASV prezidents Baraks Obama piedraudējis ar veto, vēsta aģentūra Reuters. Aizliegumu eksportēt jēlnaftu ASV Kongress ieviesa 1975. gadā – pēc tam, kad arābu valstu noteiktā naftas embargo dēļ tika piedzīvots ievērojams naftas cenu kāpums.

Likumprojekts, kuru ierosināja republikānis no Teksasas štata Džo Bartons, tika pieņemts ar 261 balsi „par”, savukārt „pret” balsoja 159 Pārstāvju palātas deputāti. No demokrātu frakcijas par dokumentu balsoja tikai 26 kongresmeņi. Gaidāma prezidenta veto pārvarēšanai savukārt ir nepieciešamas 290 balsis.

Aģentūra atgādina, ka Baltais nams šonedēļ jau piedraudēja ar likumprojekta veto. ASV prezidenta administrācija uzskata, ka Kongresa uzdevums ir nodrošināt ekoloģiskākas un videi draudzīgas enerģijas ieguvi.

Ierobežojuma atcelšanas piekritēji apgalvo, ka šis solis palīdzēs ASV naftas ieguves kompānijām. Tāpat, viņuprāt, aizlieguma atcelšana palielinās ASV sabiedroto iespējas atrast alternatīvas Tuvo Austrumu un Krievijas naftas piegādēm. Viņu oponenti savukārt uzskata, ka naftas eksporta atļaušanas gadījumā samazināsies darba vietu skaits naftas pārstrādes un kuģu būves nozarēs. Tikmēr „zaļie” satraucas par naftas ieguves palielināšanas negatīvo ietekmi uz apkārtējo vidi.

The post ASV Kongresa Pārstāvju palāta atbalsta likumprojektu par naftas eksporta aizlieguma atcelšanu appeared first on Kapitāls.