Eiropas Komisija (EK) prognozē, ka šogad Grieķijas IKP piedzīvos kritumu 2,3% apmērā, un lejupslīde turpināsies arī 2016. gadā, kad Gieķijas ekonomika kritīsies par 1,3%. Šie skaitļi minēti EK ziņojumā par trešo finanšu palīdzības Grieķijai paketi.

Atbilstoši EK novērtējumam, pie ekonomikas izaugsmes Grieķija atgriezīsies 2017. gadā, kad tās ekonomika pieaugs par 2,7%. Savukārt 2018. gada, kad noslēgsies trešā palīdzības programma, Grieķijas ekonomikai tiek solīts kāpums par 3,1%.

Kopējie trešās finanšu palīdzības Grieķijai paketes apmēri ir €86 miljardi, no kuriem pirmos €13 miljardus Grieķija saņēma šorīt, 20. augustā.

The post Grieķijai 2017. gadā tiek solīta ekonomiskās izaugsmes atgriešanās appeared first on Kapitāls.

Latvijas lielāko pelnītāju, zaudētāju un dividenžu saņēmēju TOP 100:
Pozitīvas tendences un jauni rekordi Latvijas uzņēmējdarbībā.

Maikls Borks: Dzīve turpinās arī pēc finanšu krīzes.
Intervijā Mārim Zanderam par biznesa pusdienām Dublinā un Parex naudas medībām.

IKP meklē sev zārku –
ar nodokļiem neapliktus miljardus vislabāk grozīt Rīgā!

Banku nulles depozīti –
kāpēc tie tagad nesniedz neko vairāk par relatīvu drošumu?

Akciju tirgi jaunos maksimumos.
Vai gaidāma cenu korekcija?

Bizness pret biržu:
Astoņas versijas par to, kāpēc Rīgas biržā nav lielo spēlētāju.

Mūsdienīgs darbaspēka koncepts.
K. Marksa teorija par darbaspēka un kapitāla attiecībām dzīvo un uzvar!

Eksports uz tropisko Kostariku,
kas ir viena no stabilākajām un attīstītākajām valstīm reģionā.

Kurš un kādēļ somalizē Lielos Tuvos Austrumus,
kuru valdības spēj kontrolēt vien nelielu daļu valstu teritorijas?

Dzīves noteikumi.
Margarita Vilcāne

Aktuāla informācija rubrikās:
* Svarīgākie notikumi Latvijā un pasaulē.
* Uzņēmēja portrets: Gustavs Ērenpreiss.
* Ceļu būves biznesa aizkulises.
* Biznesa tehnoloģijas: laika, naudas ietaupījums un droši dati.
* Biznesa uzsācēji. Revolūcija medicīnā – Koatum.
* Skaitļi: iedzīvotāju skaits Latvijā samazinās vienmērīgi, imigrācijas rādītāji – zemi …

..un vēl daudz noderīgas lasāmvielas.

The post Kapitāls, septembris 2015 appeared first on Kapitāls.

Aģentūras Bloomberg  veidotais izejvielu cenu indekss, kas sastāv no 22 izejvielām, pirmdien, 24. augustā, noslīdējis līdz zemākajam rādītājam 16 gadu laikā. Kā norāda aģentūra, galvenie lejuipslīdes iemesli ir Ķīnas ekonomiskās izaugsmes palēlināšanās un bažas, ka tā palielinās pārprodukcijas krīzi metālu un energoresursu tirgū.

Savukārt izejvielu kompāniju akciju cenu kritums ir padziļinājis krīzi biržās. (Glencore piedzīvoja kritumu par 7,6%, Anglo American – par 6,6%, BHP Billiton – par 5,1%, utt..)

Indekss Bloomberg Commodity šodien zaudēja 2,2%, noslīdot līdz 85,8339 punktiem, kas ir zemākais rādītājs kopš 1999. gada augusta. Jāpiebilst, ka indeksa aprēķināšanas gaitā tiek ņemtas vērā ne tikai izejvielu cenu izmaiņas, bet arī peļņa no zaudējumi no tirdzniecības ar to nākotnes kontraktiem. Tieši izejvielu cenu indekss ir krities par 1,6% – līdz minimumam kopš 2009. gada.

Tāpat šodien pirmoreiz kopš 2009. gada Brent markas nafta cena ir nokritusies zem $44 par barelu, bet WTI – zem $39 par barelu. Stratēģiski ļoti svarīgā vara cena Londonā savukārt ir kritusies par 3% – līdz $4903 par tonnu – arī zemākajam rādītājam kopš 2009. gada.

Jāpiebilst, ka Ķīnas vadošais biržu indekss Shanghai Composite šodien, noslēdzoties tirgiem, bija krities par 8,5%, piedzīvojot lielāko kritumu kopš 2007. gada un pilnībā nivelējot kopš gada sākuma piedzīvoto izaugsmi. No šā gada augstākā punkta 12. jūlijā indekss ir krities par 38%, samazinot Šanhajas biržā kotēto kompāniju kapitalizāciju par $4 triljoniem.

The post Izejvielu cenu indekss atgriežas pagājušā gadsimta beigu līmenī appeared first on Kapitāls.

Francijas enerģētikas gigants Total paziņojis par nodomu līdz 2016. gadam pārdot visus savus ogļu aktīvus, vēsta plašsaziņas līdzekļi, atsaucoties uz kompānijas paziņojumu.

„Klimata izmaiņu apstākļos Total ir uzņēmies saistības attīstīt dabasgāzes izmantošanu, kas, salīdzinot ar oglēm, ļaus divkārt samazināt siltumnīcas efektu radošo gāzu izmešus,” paziņojumā citēts kompānijas vadītājs Patriks Pujanē.

Galvenais šāds aktīvs ir Total meitas uzņēmums Dienvidāfrikā Total Coal South Africa, kas ir piektais lielākais ogļu ieguvējs valstī. Kompāniju plānots pārdot vietējam, Pretorijā bāzētam uzņēmumam Exxaro.

Atbilstoši plašsaziņas līdzekļu rīcībā esošajai informācijai, Total ogļu ieguves aktīvu kopējā vērtība ir $472 miljoni.

The post Total līdz gada beigām beigām pārdos visus savus ogļu aktīvus appeared first on Kapitāls.

Ukrainas varas iestādes un valsts privāto kreditoru komiteja, kuras priekšgalā atrodas fonds Franklin Templeton, vienojušās par Ukrainas parāda privātajiem kreditoriem restrukturizēšanu, atsaucoties uz Ukrainas finanšu ministres Natālijas Jaresko paziņojumu vēsta plašsaziņas līdzekļi.

Atbilstoši viņas vārdiem, kreditori piekrituši norakstīt 3,8 miljardus dolāru (20%) no parāda, bet atlikušo $15,5 miljardu atmaksa sāksies nevis šogad, kā paredzēts sākotnējā līgumā, bet tikai 2019. gadā. Sarunu pēdējais raunds, kas notiek ASV, sākās 12. augustā.

„Tie bija ļoti grūti pieci mēneši [kuru laikā turpinājās sarunas]. Es ceru, ka tirgi labi reaģēs uz šo ziņu,” pēc sarunu ar privātajiem kreditoriem noslēgšanās paziņoja N. Jaresko.

Pēc vienošanās panākšanas Ukrainas amatpersonas arī aicināja Krieviju sekot privāto kreditoru piemēram, tomēr Maskava jau paziņojusi, ka Ukrainas parāds $3 miljardu apmērā samazināts netiks, un arī maksājumu termiņus Krievija pagarināt negrasās.

The post Ukraina vienojas ar privātajiem kreditoriem par $3,8 miljardu norakstīšanu appeared first on Kapitāls.

Pasaules naftas un arī gāzes ieguves kompānijām nepieciešams tuvāko gadu laikā atrast vairāk par pustriljonu ASV dolāru parādu nomaksai, vēsta aģentūra Bloomberg, norādot, ka 168 lielākajām nozares kompānijām Ziemeļamerikā, Eiropā un Āzijā parādaistību un ienākumu attiecība šobrīd ir pati šobrīd ir pati sliktākā pēdējās divās desmitgadēs. Attiecīgi ja naftas cenas paliks tagadējā līmenī, var gaidīt lielu skaitu bankrotu.

Publikācijā uzsvērts, ka šīs desmitgades otrajā pusē ievērojami pieaugs naftas kompāniju parādu segšanas vai apkalpošanas izmaksas. Tikai šogad tās līdzinās $72 miljardiem, 2016. gadā palielināsies līdz $85 miljardiem, bet 2017. gadā – līdz $129 miljardiem. Pavisam nākošajos piecos gados kompānijām par kredītiem un obligācijām ir jāizmaksā $550 miljardus. ASV naftas kompāniju daļa ir 20% no šīm izmaksām, Ķīnas kompānijas atrodas otrajā vietā ar 12%, bet Lielbritānijas naftas ieguves uzņēmumi – trešajā vietā ar 9%.

Tikmēr nozares uzņēmumu ienākumi jau ir zemāki par 2008. gada finanšu krīzes līmeni. Savukārt enerģētikas nozares globālais indekss MSCI, kurā iekļauti 108 uzņēmumi, ir pats zemākais kopš 1995. gada jeb brīža, kad tika sākta datu apkopošana.

Šāda situācija noved pie nozares uzņēmumu kredītreitingu pazemināšanas, kas savukārt traucē kompānijām piesaistīt „lētu” finansējumu. Tā aģentūra S&P aprīlī pazemināja Itālijas lielākās naftas kompānijas Eni SpA reitingu, Moody’s martā pazemināja Tullow Oil Plc reitingu, utt..

Kompānijas ar globāliem naftas atradņu un naftas pārstrādes rūpnīcu portfeļiem, visticamāk, spēs izkļūt no problēmām, savukārt spēlētāji ar mazāku daudzumu aktīvu daudzumu, visdrīzāk, nespēs pārdzīvot „tumšos laikus” un liels to skaits nonāks uz maksātnespējas robežas, uzskata Bloomberg aptaujātie eksperti.

The post Bloomberg: Enerģētikas kompānijām jāatrod pustriljons ASV dolāru parādu nomaksai appeared first on Kapitāls.

Krievija šā gada pirmajos sešos mēnešos par 46%, salīdzinot ar 2014. gada pirmajiem sešiem mēnešiem, jeb līdz $6 miljardiem samazinājusi pretsankcijām pakļauto pārtikas preču importu, vēsta šīs valsts plašsaziņas līdzekļi, atsaucoties uz Krievijas Ekonomiskās attīstības ministrijas paziņojumu.

Atbilstoši Krievijas Federālā muitas dienesta oficiālajai informācijai, minētajā laika posmā valstī ievesti gaļas produkti par $962 miljoniem, kamēr 2014. gada pirmajos sešos mēnešos gaļas produktu importa vērtība bija $1,719 miljardi. Zivju un zivju produkcijas imports savukārt krities no $988 miljoniem līdz $447 miljoniem, bet piena un sviesta imports – no $343 līdz $196 miljoniem.

Kopumā Krievija no šā gada janvāra līdz jūnija beigām importējusi pārtikas preces un lauksaimniecības izejvielas $12,629 miljardu vērtībā, kas ir par 38,4% mazāk nekā analogā periodā gadu iepriekš.

Tikmēr pārtikas produktu un lauksaimniecības izejvielu no Krievijas eksports ir samazinājies par 15,8%, pie kam lielāko kritumu piedzīvojis degvīna eksports – par 41,2%. Ministrijas ziņojumā norādīts, ka šā gada pirmajā pusē vērojama stabila tendence – Krievijas pārtikas preču uz Ķīnu eksporta pieaugums.

The post Pretsankcijām pakļauto pārtikas preču imports Krievijā samazinājies par gandrīz pusi appeared first on Kapitāls.

Aģentūra Bloomberg publicējusi ekonomistu aptaujas rezultātus, atbilstoši kuriem nozares ekspertu vidū valda viedoklis, ka Krievijas ekonomika sabruks, naftas cenām noslīdot līdz $22,5 par barelu, savukārt Krievijas prezidenta Vladimira Putina reitings sāks strauji kristies, naftas cenai noslīdot līdz $30 par barelu. (Runa ir par Brent markas naftu, kurai piesaistīta Krievijas markas Ural cena.)

Eksperti atzīmē, ka Krievijas iedzīvotāji ir vieni no iecietīgākajiem pasaulē pret valsts ekonomiskajām problēmām. Pēc analītiķu domām, V. Putina reitings nav piesaistīts valsts ekonomiskajiem panākumiem, ko pierāda prezidenta reitinga kāpums pēc Krimas pievienošanas, tomēr ekonomiskas problēmas agri vai vēlu, taču atsauksies uz lojalitāti Kremlim.

Analītiķi tāpat nosaukuši Krievijas Centrālās bankas ticamākos soļus naftas cenu krituma līdz $40 par barelu gadījumā. Analītiķu vairākums uzskata, ka regulators pirmkārt sāks izmantot valūtas rezerves nacionālās valūtas atbalstīšanai, otrajā vietā atrodas bāzes procentu likmes palielināšana, bet trešajā – pasākumi kapitāla plūsmas ierobežošanai. Starp iespējamajiem pasākumiem tāpat pieminēti valsts pārvaldes ieviešana banku sistēmā un korporatīvo defoltu izsludināšana.

Pie tam analītiķi atzīmē, ka Krievijas varas iestādēm ir svarīgs un izdevīgs lēts rublis, jo tas kompensē budžeta zaudējumus no naftas cenu krituma. Krievijas budžetam optimālais ASV dolāra kurss, naftas cenas $40 par barelu gadījumā ir 80 rubļi. Līdz ar to Centrālā banka rubli sāks atbalstīt tikai nacionālas valūtas kursa krasa krituma gadījumā, lai nepieļautu paniku.

The post Analītiķi: Krievijas ekonomika sabruks, naftas cenām noslīdot līdz $22,5 par barelu appeared first on Kapitāls.

Kompānija Pernod Ricard mēģina paaugstināt degvīna ar zīmolu Absolut pārdošanu apjomus, vēsta aģentūra Bloomberg. Zīmols, kuru Pernod Ricard iegādājās 2008. gadā, pēdējos gados strauji zaudē tirgus daļu ASV, piekāpjoties tādiem tā dēvētajiem premiālajiem zīmoliem kā Ketel One un Ciroc.

Kā atzīmē aģentūra, neraugoties uz to, ka 40% peļņas kompānija gūst no degvīna pārdošanas ASV, galvenos ienākumus Pernod Ricard saņem no zīmola The Glenlivet un viskija Jameson pārdošanas.

Zīmola Absolut vērtība tiek lēsta $454 miljonu apmērā. Par vienu no galvenajiem pārdošanu apjoma kritienu cēloņiem analītiķi uzskata patērētāju atteikšanos no lielajiem zīmolu, to vietā izvēloties nišas produktus.

The post ASV pēdējos septiņos gados krītas degvīna Absolut pārdošanu apmēri appeared first on Kapitāls.

Kazahstāna un Ķīna parakstījušas līgumus par kopīgu summu $23 miljardi, paziņojis Kazahstānas prezidents Nursultans Nazarbajevs pēc tikšanās ar savu Ķīnas kolēģi Sji Cziņpinu. Atbilstoši viņa vārdiem, kurus citē valsts plašsaziņas līdzekļu, abām pusēm izdevies vienoties par 45 kopīgu objektu būvniecību vai projektu īstenošanu, un 25 gadījumos parakstīti dokumenti par konkrētām summām.

N. Nazarbajevs tāpat atzīmēja, ka viņa vizīte Ķīnā ir pagrieziena punkts sakariem ar Āzijas lielvalsti. Pēc viņa vārdiem, aktīva sadarbība ilgst jau vairāk nekā 20 gadus, tomēr līdz šim tā aprobežojusies ar enerģētikas un derīgo izrakteņu ieguves nozarēm. Tagad tiks intensificēta sadarbība mašīnbūvē un resursu pārstrādē.

Abu prezidentu tikšanās laikā klāt bija arī lielāko Ķīnas kompāniju, tādu kā Sinopec, CNPC, Huawei, Citic un virknes citu, pārstāvji.

Ķīna ir Kazahstānas otra lielākā ārējās tirdzniecības partnere pēc Krievijas. Kazahstānas Ķīnas tirdzniecības apgrozījums pagājušajā gadā bija vairāk nekā $17 miljardi.

The post Kazahstāna un Ķīna paraksta sadarbības līgumus par $23 miljardiem appeared first on Kapitāls.

Francijas kompānijas Coface, kas specializējas ārējās tirdzniecības apdrošināšanā, galvenais ekonomists Austrumeiropas valstīs Gžegožs Selevičs uzskata, ka Krievijas noteiktais pārtikas preču embargo Eiropas Savienības (ES) valstīm, kas ieviests atbildot uz Briseles sankcijām, nav radījis nopietnus zaudējumus Austrumeiropas valstu kompānijām.

„Embargo sekas nav īpaši ievērojamas. Uzņēmumi ir nodemonstrējuši elastību jaunu tirgu meklējumos, un rezultātā Austrumeiropas valstu kompānijas ir kļuvušas daudz aktīvākas Āzijā un Dienvidamerikā,” paziņoja ekonomists sarunā ar Austrijas laikrakstu Die Presse.

Coface pārstāvja paziņojums, kā norāda laikraksts, balstīts pētījumā par Centrālās un Austrumeiropas valstu 500 lielāko uzņēmumu ekonomiskas darbības rādītājiem. Minētie uzņēmumi rada gandrīz pusi visu šo valstu IKP, un šī iemesla dēļ šo kompāniju attīstība ir reprezentatīva visa reģiona attīstībai, teikts rakstā.

Coface arī prognozē, ka 2015. gadā reģions piedzīvos vidējo izaugsmi 2,8% apmērā.

The post Coface: Krievijas pretsankcijas nav radījušas nopietnus zaudējumus Austrumeiropas valstu kompānijām appeared first on Kapitāls.

Krieviju iedzīvotāju braucienu uz ārvalstīm daudzums 2015. gada pirmajā pusgadā samazinājies par 24 procentiem, salīdzinot ar analoģisku periodu 2014. gadā, pie kam tūrisma braucienu skaits krities par 33,8 procentiem, liecina statistika, kas publicēta organizācijas Rosturizm interneta vietnē. No 2015. gada janvāra līdz jūnijam noticis 16,4 miljoni braucienu aiz valsts robežām, tajā skaitā 5,4 miljoni tūrisma braucienu.

Atbilstoši Krievijas tūrisma industrijas savienības preses sekretāres Irinas Tjurinas vārdiem, šis ir lielākais tūrisma braucienu procentuālais kritums kopš 1995. gada. „Mēs apkopojam tūrisma statistiku kopš 1995. gada. Tik ievērojams kritums nebija nedz 1998. gada krīzes laikā (kad tūrisma braucienu uz ārvalstīm skaits kritās par 24,4 procentiem), nedz 2009. gadā (kad tika piedzīvots kritums par 22,6 procentiem),” paziņoja I. Tjurina. Viņa piebilda, ka tūrisma operatori savu pārdošanu apjoma kritumu vērtē 30-50 procentu apmērā.

Jāatgādina, ka šā gada augusta beigās kļuva zināms, ka Krievijas iedzīvotāji dolāra un eiro kursa kāpuma dēļ atsakās no jau daļēji apmaksātiem tūrisma braucieniem uz ārvalstīm. Tāpat maijā publiskotā statistika liecināja, ka starptautisko čarteru reisu no Maskavas pasažieru skaits 2015. gada pirmajā ceturksnī krities gandrīz divas reizes, salīdzinot ar analoģisku periodu 2014. gadā.

The post Krievijas tūristu braucienu uz ārzemēm skaits piedzīvo lielāko kritumu kopš 1995. gada appeared first on Kapitāls.

Vācijas valdība plāno 2015. gadā tērēt migrantu uzņemšanai četras reizes vairāk federāla budžeta līdzekļu, nekā 2014. gadā, raksta izdevums Frankfurter Allgemeine Sonntagszeitung.

2015. gadā summa, kas tiks tērēta migrantu uzņemšanai, sasniegs €10 miljardus. 2014. gadā, kad Vācija uzņēma aptuveni 200 tūkstošus migrantu, šie izdevumi sasniedza €2,4 miljardus.

Pašlaik tiek lēsts, ka 2015. gadā Vācija uzņems 800 tūkstošus cilvēku, kuriem tiks sniegti izvietošanas, ēdināšanas un medicīniskās aprūpes pakalpojumi. Gada izdevumi par vienu bēgli līdzinās €12-13 tūkstošiem, atkarībā no viņa izvietošanas vietas. Papildus izvietošanas, ēdināšanas un medicīniskās aprūpes pakalpojumiem šajā summā ietilpst arī administratīvie izdevumi un līdzekļi vācu valodas kursu apmaksai.

The post Prese: Vācija migrantu uzņemšanai 2015. gadā tērēs €10 miljardus appeared first on Kapitāls.

Ņujorkas miljonāre Leslija Anna Mandela savā testamentā novēlējusi pēc viņas nāves izveidot trasta fondu ar kapitālu $100 tūkstoši, kas paredzēts viņas 32 Austrālijas papagaiļu aprūpēšanai, vēsta aģentūra Associated Press.

Testamentā tāpat norādīts, ka papagaiļiem jāturpina dzīvot viņas $4 miljonus vērtajā privātmājā Īsthemptonā, kā arī pieminēti īpaši aprūpes nosacījumi katram no putniem, kuri dokumentā nosaukti vārdos. Par testamenta izpildītāju nozīmēts miljonāres audžudēls. Fonda līdzekļus tāpat paredzēts izmantot arī kaķa Tikija un suņa Frostija iepriekšējo dzīves apstākļu nodrošināšanai.

Leslija Anna Mandela nesen mira 69 gadu vecumā. Viņa pārvaldīja pašas izveidotu uzņēmumu līdzekļu vākšanai labdarības mērķiem, pateicoties kam viņas personisko īpašumu kopvērtība pārsniedza $5 miljonus.

The post ASV miljonāre novēl līdzekļus savu 32 papagaiļu aprūpei appeared first on Kapitāls.

Ķīnas interneta vairumtirgotājs Alibaba Group Holding Ltd. zaudējis aptuveni $140 miljardu Ķīnas fondu tirgus krituma laikā, kā arī Ķīnas lielākās kompānijas nosaukumu, piekāpjoties konkurentam Tencent Holdings Ltd., vēsta aģentūra Bloomberg.

Otrdien, noslēdzoties tirdzniecības sesijai Ņujorkā, Alibaba akciju cena nokritās par gandrīz 5%, līdz $153 miljardiem, un Alibaba vērtība kļuva mazāka par Tencent vērtību. Šāds kritums ir fiksēts pirmoreiz kopš tirdzniecības ar Alibaba akcijām uzsākšanas 2014. gada septembrī.

Alibaba pārvalda vairākas elektroniskās tirdzniecības platformas, tajā skaitā Ķīnas lielāko mazumtirdzniecības platformu Taobao un ārvalstu iedzīvotājiem paredzēto mazumtirdzniecības platformu Aliexpress. Savukārt Tencent ir Ķīnas lielākais interneta pakalpojumu tirgotājs un videospēļu izstrādātājs.

The post Alibaba zaudē Ķīnas vērtīgākās kompānijas titulu appeared first on Kapitāls.

Ķīnas varas iestādes plāno iztērēt aptuveni triljonu juaņu valsts ekonomiskās izaugsmes tempu atjaunošanai, vēsta aģentūra Xinhua, atsaucoties uz investīciju un pētnieciskas kompānijas China International Capital Corp (CICC) ziņojumu.

Kopumā, izmantojot dažādas finanšu stimulēšanas programmas, valstī īstenotie kapitāla izvietošanas projekti var saņemt no 1,2 līdz 1,5 triljoniem juaņu (apmēram $235 miljardi). CICC uzskata, ka šie pasākumi ļaus tuvāko trīs gadu laikā palielināt kopējos investīciju apmērus līdz 7 triljoniem juaņu.

Ķīnas IKP izaugsmes tempi gan 2015. gada pirmajā, gan otrajā ceturksnī bija 7%, kas ir zemākais rādītājs pēdējos sešos gados. Bažas par vienas no pasaules lielākajām ekonomikām perspektīvām jau ir novedušais pie akciju cenu dramatiska krituma vietējās biržās un jauna energoresursu cenu krituma.

Savukārt Ķīnas Tautas bankas valūtas rezerves tikai augustā samazinājās par rekordlieliem $94 miljardiem. Tāpat regulators konsekventi samazina nacionālas valūtas kursu. Juaņas vērtības attiecībā pret dolāru pēdējā pazemināšana – par 0,22 procentiem – notika 10. septembrī.

The post Ķīna valsts ekonomiskās izaugsmes tempu atjaunošanai plāno iztērēt triljonu juaņu appeared first on Kapitāls.

Privātās izlūkošanas un analītiskās kompānijas Stratfor analītiķi Krievijas izdevumus starptautiski neatzīto valstu un teritoriju atbalstam novērtējuši $5 miljardu gadā apmērā, liecina kompānijas jaunākais ziņojums.

„Pēc PSRS sabrukuma Krievijai neatlika nekas cits, kā atbalstīt atšķēlušās republikas, tajā skaitā Dienvidosetiju un Abhāziju, kā arī Piedņestru,” norāda ziņojuma autori, piebilstot, ka vienlaikus ar ekonomiskās palīdzības palielināšanu šajās republikās ir audzis arī tajās dislocēto Krievijas karavīru skaits.

Atbilstoši Stratfor aplēsēm, Maskavas ikgadējais atbalsts Abhāzijai ir aptuveni $300 miljoni, bet vēl pa $100 miljoniem gadā saņem Dienvidosetija un Piedņestra, un šie līdzekļi veido jūtamu daļu šo republiku budžetu.

Krievijas atbalstu Krimai analītiķi lēš $2,4 miljardu gadā apmērā, savukārt separātisko teritoriju Ukrainas austrumos finansēšanai Maskava, pēc Stratfor domām, tērē $2 miljardus gadā. Šeit gan jāpiebilst, ka Krievija Krimu uzskata par nevis par separātisku republiku, bet valsts sastāvdaļu. Savukārt maksājumi Abhāzijai, Dienvidosetijai vai Piedņestrai tiek skaidroti ar lielo Krievijas pilsoņu tajās, kā arī ieguldījumiem infrastruktūras attīstībā.

Neilgi iepriekš aģentūra Bloomberg, atsaucoties uz vārdā neminētiem informācijas avotiem pašpasludinātajā Doņeckas Tautas Republikā (DTR) vēstīja, ka DTR katru mēnesi saņem no Krievijas 2,5 miljardus rubļu ($37 miljonus), kas līdzinās nepilniem $400 miljoniem gadā.

The post Stratfor: Kremlis separātisko republiku atbalstam tērē $5 miljardus gadā appeared first on Kapitāls.

Divi no pasaules lielākajiem alus ražotājiem – Anheuser-Busch InBev (tādu zīmolu kā Budweiser, Stella Artois, Corona, Beck’s, Leffe un Hoegaarden īpašnieks) un SABMiller (zīmoli Miller, Velkopopovicky Kozel un Pilsner Urquell) risina sarunas par iespējamo apvienošanos, vēsta laikraksts Financial Times (FT), atsaucoties uz saviem ziņu avotiem.

Ar šādu iniciatīvu klajā nācis AB InBev, kas piedāvājis draudzīgu apvienošanos savam galvenajam konkurentam SABMiller, norādīts publikācijā.

SABMiller pārstāvji laikrakstam arī apstiprinājuši AB InBev plānus, vienlaikus atzīmējot, ka konkrētu priekšlikumu kompānija pagaidām nav saņēmusi, tomēr SABMiller direktoru padome ir gatava izskatīt visus piedāvājumus.

Tikmēr AB InBev pārstāvji apstiprinājuši, ka SABMiller izteikts apvienošanās priekšlikums, tomēr piedāvājuma detaļas atteikušies atklāt. Jāpiebilst, ka abu lielo alus ražotāju apvienošanās gadījumā izveidosies uzņēmums ar kapitalizāciju aptuveni $250 miljardu apmērā.

The post Gatavojas apvienoties divi no pasaules lielākajiem alus ražotājiem appeared first on Kapitāls.

Eiropas Savienība (ES) varētu zaudēt līdz pat 3,5 miljoniem darba vietu, ja tiks atcelti pret Ķīnu vērstie tirdzniecības aizsardzības pasākumi, kuru atcelšanu Pekina cer panākt līdz 2016. gada beigām, liecina 25 Eiropas rūpniecības organizāciju veikts pētījums.

Ziņojumā, kas šonedēļ tika iesniegts ES augstākajām amatpersonām un likumdevējiem prognozēts, ka aizsardzības pasākumu atcelšanas gadījumā nākamo trīs gadu laikā par 25-50% pieaugs rūpniecības preču imports Eiropas Savienībā.

“Papildus jau esošajai tendencei tas nozīmēs vēl importa pieaugumu 5-10% gadā apmērā. Ķīna spēj eksportēt daudz vairāk preču, nekā pašlaik, ņemot vērā tās jaudu pārpalikum,” uzskata viens no pētījuma autoriem, Ekonomiskās politikas institūta direktors Roberts Skots.

Eiropas Savienībai kopā ar citām Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) dalībvalstīm drīzumā būs jāsniedz atbilde uz jautājumu, vai Ķīnai līdz 2016. gada beigām ir piešķirams tirgus ekonomikas statuss. Kad 2001. gadā Ķīna pievienojās PTO, tika atzīts, ka vietējās cenas netiek veidotas, balstoties uz tirgus principiem, taču tika paredzēts, ka 15 gadu laikā Pekina ievērojami samazinās valsts kontroli pār ekonomiku.

Tirgus ekonomikas statusa piešķiršana Ķīnai samazinās ES iespējas noteikt antidempinga tarifus importam no Ķīnas, kas tiek atļauts gadījumos, kad Ķīnas eksporta cenas ir zemākas nekā jau tāpat zemās cenas vietējā tirgū.

Ķīnas atzīšanas par tirgus ekonomiku pretnieki, piemēram, jau pieminētā 25 Eiropas rūpniecības nozaru organizācija Aegis, tikmēr uzstāj, ka cenas Ķīnā nenosaka tirgus konjunktūra un tās ir mākslīgi samazinātas. Bez tam R. Skots paredz, ka zemās tirdzniecības nodevas un iespēju pieņemt antidempinga likumu ES samazināšana liks Ķīnas uzņēmumiem samazināt savas eksporta preču cenas par gandrīz 30%.

Rezultātā sekoas ražošanas apjomu kritums ES 1-2% no IKP apmērā, kas novedīs arī pie 1,7 līdz 3,5 miljoniem darbavietu likvidēšanas. Ziņojumā norādīts, ka īpaši smagi cietīs tādas nozares, kā auto reserves daļu ražošana, tērauda keramikas, celulozes un papīra izstrādājumu, stikla un alumīnija rūpniecības. Šīs nozares ES nodarbina 2,7 miljonus cilvēku.

The post Eiropas rūpnieki iebilst pret tirgus ekonomikas statusa piešķiršanu Ķīnai appeared first on Kapitāls.

Vācijas autoražotājam Volkswagen draud soda sankcijas $18 miljardu apmērā par kaitīga programnodrošinājuma automašīnām ar dīzeļdzinējiem izstrādi, vēsta aģentūra Reuters.

Kompānija izstrādājusi ierīci ar atbilstošu programmatūru, pateicoties kam virknē VW automašīnu izplūdes gāzu kontroles sistēma ar pilnu jaudu tiek ieslēgta tikai pārbaužu laikā, kas paredzētas rezultātu iesniegšanai ASV varas iestādēm. Ikdienas ekspluatācijas laikā, kad kaitīgo vielu saturs izplūdes gāzes ir jūtami augstāks, sistēma atslēdzas.

ASV varas iestādes piektdien, 18. septembrī, arī uzdeva VW atsaukt no ASV 482 tūkstošus automašīnu, kurās tiek izmantots programmnodrošinājums, kas ļauj apiet ASV ekoloģiskos standartus. Lēmums attiecas arī uz tādiem modeļiem kā Volkswagen Jetta (2009-2015 gada modeļiem), Volkswagen Beetle (2009-2015), Audi A3 (2009-2015), Volkswagen Golf (2009-2015) un Volkswagen Passat (2014-2015). 

The post Vācijas autoražotājam Volkswagen draud soda sankcijas $18 miljardu apmērā appeared first on Kapitāls.