Energoresursu cenu kritums pasaules biržās gada laikā ļaus Ķīnas ekonomikai ietaupīt $460 miljardus, vēsta aģentūra Bloomberg, atsaucoties uz investīciju bankas Goldman Sachs Āzijas biroja bijušā viceprezidenta Keneta Kērtisa aprēķiniem.

Atbilstoši analītiķa aplēsēm, $320 miljardus Ķīna ieekonomēs tieši uz naftas piegāžu, bet vēl $140 miljardus – uz citu energoresursu, kā arī ar naftas cenām saistītu citu resursu, tostarp metālu un lauksaimniecības preču, piegāžu rēķina, jo energoresursu cenu kritums veicina cenu samazināšanos daudzās ekonomikas nozarēs.

K. Kērtiss arī uzskata, ka dažādu resursu cenu kritums palīdzēs Ķīnas tautsaimniecībai īstenot pāreju no rūpnieciskās ražošanas uz patēriņa ekonomiku.

The post Analītiķis: Naftas cenu kritums gada laikā ļaus Ķīnai ietaupīt $460 miljardus appeared first on Kapitāls.

2016. gada pirmās trīs nedēļas ir bijušas drūmas finanšu tirgus dalībniekiem – tas bija sliktākais gada sākums vairāku desmitgažu laikā, savukārt globālo ekonomiku ietekmējošo faktoru analīze ļauj secināt, ka pasaulē gaidāma iespaidīga recesija, raksta Vācijas izdevums Deutsche Wirtschafts Nachrichten (DWN). Publikācijā uzsvērts, ka virkne rādītāju liecina – gaidāma ilgstoša ekonomikas atslābšana, pie kam it īpaši tas attiecas uz rūpniecību.

Par vienu no svarīgākajiem „recesijas faktoriem” izdevums uzskata spēcīgu ASV dolāru, kura esamība pazemina ASV korporāciju filiāļu ārvalstīs, kā arī eksportējošo uzņēmumu peļņu. Tālāka valūtas politikas pastiprināšana, kuru ir solījusi Federālo Rezervju sistēma, tāpat kļūst par nozīmīgu iemeslu kritumam fondu tirgos.

Būtisku ietekmi uz gaidāmo krīzi ir atstājusi arī Ķīna, teikts rakstā. Ķīnas valdības aktivitātes finanšu sfērā un akciju tirgū ir izprovocējušas neuzticības vilni visā pasaulē, bet neskaidrās un nepārdomātās intervences tirgū raisa bažas par Ķīnas ekonomikas „cieto piezemēšanos”.

Visbeidzot par recesijas beigu akordu kļūst zemās naftas cenas, kuras pārprodukcija globālā mērogā tikai pieaugs pēc sankciju pret Irānu, kā arī aizlieguma eksportēt naftu no ASV atcelšanas.

Visi kopā šie faktori neizbēgami ved pretim recesijai, kura mērogu ziņā būs salīdzināma ar 2008. gada krīzi, pie kam situācija var izrādīties vēl neprognozējamāka, nekā pirms nepilniem desmit gadiem, teikts publikācijas noslēgumā.

The post DWN: Pasaule atrodas uz jaunas ekonomiskās krīzes sliekšņa appeared first on Kapitāls.

Ļoti ticams, ka Amerikas Savienotajām Valstīm nāksies pielāgoties jaunai realitātei, kurras ietvaros Vašingtona ne tikai nosaka starptautiskās sankcijas, bet arī pati ir spiesta no tām aizstāvēties, aģentūras Reuters blogā raksta ASV Valsts Departamenta bijušais darbinieks, sankciju politikas eksperts Pīters Herels.

„Nesenajiem Ķīnas draudiem noteikt sankcijas pret tām ASV aizsardzības industrijas kompānijām, kuras pārdod ieročus Taivānai, nav jāizbrīna oficiālās ASV amatpersonas vai korporāciju direktorus, jo Vašingtona šāda veida sankcijas nosaka jau daudzus gadus. Tas, ka ASV sāncenši sāks kopēt šo taktiku, bija tikai laika jautājums,” paskaidro analītiķis.

Par Ķīnas plāniem noteikt sankcijas pret amerikāņu kompānijām kļuva zināms pagājušā gada beigās, kad ar atbilstošu paziņojumu nāca klajā Ķīnas ārlietu ministra vietnieks Čžens Czeguaņs. „Savu nacionālo interešu aizsardzības vārdā Ķīna ir gatava spert visus nepieciešamos soļus, tajā skaitā noteikt sankcijas pret kompānijām, kas piedalās ieroču piegādēs Taivānai,” paziņoja Ķīnas amatpersona.

Kā norāda P. Herels, Pekinas politika šajā situācijā ir pasākumu, kurus Vašingtona īstenoja attiecībā pret Irānu, spoguļattēls. Laikā no 2010. līdz 2015. gadam visas pasaules uzņēmumiem tika izvirzīts ultimāts – ja tie turpina aizliegto biznesu ar Irānu, kompānijām tiek liegtas iespējas tirgoties ar amerikāņiem. Vairākums uzņēmumu, protams, izvēlējās Vašingtonu.

Tagad amerikāņu kompānijām nāksies izvēlēties starp Taivānu un kontinentālo Ķīnu, kuras ekonomika 20 reizes pārsniedz Taivānas ekonomiku. P. Herels atzīmē, ka ASV kompānijas nepārdod militāro tehniku Ķīnai, toties pārdod pasažieru lidmašīnas, to rezerves daļas un citu civilo aprīkojumu, un Pekina var liegt amerikāņiem iespējas veikt šāda veida darījumus.

Ķīna tāpat ir viens no svarīgākajiem tirgiem tādām amerikāņu kompānijām, kā Apple, Mastercard, Starbacks un virknei citu. Kā minimums 10 procenti biznesa katrai no tām atrodas Ķīnā, piebilst P. Herels. Atbilstoši viņa vārdiem, Ķīnas politiķi saprot, ka uz valsts augošās ekonomiskās un finansiālās varenības fona viņu paziņojumi par sankcijām tiek uztverti ļoti nopietni. Arī citas valstis, it īpaši Krievija, pašlaik tāpat analizē tās jomas, kurās iespējams izdarīt ekonomisko spiedienu uz ASV un to sabiedrotajiem.

„Vašingtonas rīcībā ir jaudīgs analītiskais mehānisms, kas izstrādā jaunas sankcijas pret ārvalstīm, taču nekas netiek darīts pašu ASV ekonomisko interešu aizsardzībai,” atzīmē P. Herels. Vienlaikus tuvākajos gados sankcijas spēlēs svarīgu lomu ASV ārpolitikā, un Pekinas izteiktie draudi spiež ASV atzīt, ka valstij ir vājās vietas, un ir nepieciešams spert soļus to novēršanai, teikts publikācijas noslēgumā.

The post Analītiķis: ASV ir pilnībā negatavas ekonomiskajām sankcijām no Ķīnas puses appeared first on Kapitāls.

Zemu naftas un gāzes cenu saglabāšanās kļūs par aptuveni 400 enerģētisko kompāniju izputēšanas cēloni, jo uzņēmumiem nepietiks ienākumu, lai apkalpotu to parādsaistības, aģentūrai Bloomberg paziņojis vienas no pasaulē lielākajām investīciju kompānijām BlackRock vadītājs Laurenss Finks.

„Ogļūdeņraži paliks lēti vēl ilgi,” brīdināja L. Finks, tomēr neprecizējot, līdz kādam līmenim var nokristies naftas cenas un tieši kuras kompānijas var kļūt zemo cenu upuriem, kā arī nenorādot, vai runa ir par ASV uzņēmumiem, vai kompānijām visā pasaulē.

L. Finks tāpat atzīmēja, ka kaut arī enerģētikas kompānijas cieš no cenu pazemināšanās, zemas energoresursu cenas ir ieguvums patērētājiem. „Miljardiem cilvēku ir ieguvēji no zemām degvielas un apkures cenām,” paskaidrojis investīciju fonda vadītājs.

The post BlackRock vadītājs: Zemo naftas cenu dēļ bankrotēs ap 400 enerģētikas kompāniju appeared first on Kapitāls.

Lielbritānijas politiķu, vieni no kuriem pieprasa valsts izstāšanos no Eiropas Savienības, bet citi pieprasa, lai Lielbritānija paliktu ES sastāvā, diskusijās priekšplānā ir izvirzījies jauns otrā viedokļa aizstāvju arguments. Daļa palikšanas ES sastāvā piekritēju uzskata, ka Eiropas Savienība tāpat izjuks tuvāko 15 gadu laikā, tādēļ nav jēgas to pamest, raksta izdevums The Spectator.

„Atsevišķi ministri pievieno šim argumentam vēl vienu apgalvojumu – Lielbritānija izprovocēs ES bojāeju, bet vaina par šo notikumu nav britu politiķu interesēs. Tādēļ ir labāk palikt savienībā, un vienkārši sagaidīt tās izjukšanu,” norādīts publikācijā.

Viedoklim, ka ir apdraudēta ES turpmākā pastāvēšana, piekrīt arvien vairāk ietekmīgu Eiropas politiķu, un, kā uzskata Spectator, šis „pesimisms” ir galvenokārt migrācijas krīzes rezultāts. „Tā [migrācijas krīze] ir daudz sarežģītāks uzdevums, nekā eiro grūtības, pie kam šis uzdevums pārbauda solidaritātes starp Eiropas Savienības valstīm izturību. Līdz šim tikai 414 bēgļu ir pārvietoti plāna, kas paredz 160 tūkstošu cilvēku izvietošanu pa visu Eiropu, ietvaros, un visa Šengenas pašlaik atrodas uz apturēšanas robežas,” teikts rakstā.

Izdevums uzsver, ka Eiropas Savienības problēmas drošības jomā imigrantu pieplūduma apstākļos padara Šengenas zonas turpmāko pastāvēšanu gandrīz neiespējamu. Tajā pašā laikā ir grūti iztēloties efektīvu risinājumu migrācijas krīzei. „Tas, ko mēs redzam pašlaik, ir masveida ieceļošanas Eiropā no Āfrikas un Tuvajiem Austrumiem sākums, kas turpināsies daudzu paaudžu gaitā,” atzīmēts publikācijā.

Pēc izdevuma domām, situāciju papildus sarežģī fakts, ka Baltijas un Austrumeiropas valstis savas attieksmes pret islāmu dēļ nespēs uzņemt lielu daudzumu bēgļu, bet Grieķija un Itālija pašu spēkiem nevarēs tikt galā ar migrantu straumēm.

Atbilstoši Starptautiskās migrācijas organizācijas datiem, tikai šā gada pirmajās 26 dienās Eiropā tikai pa jūras ceļu ieradās vairāk nekā 47 tūkstoši migrantu un bēgļu. Savukārt 2015. gadā Eiropā ieradās viens miljons 11 tūkstoši 712 šādu cilvēku, kamdēļ Eiropas Komisija paziņoja, ka tagadējā migrācijas krīze ir lielākā pasaulē kopš Otrā pasaules kara laikiem.

Referendumam par Lielbritānijas turpmāko dalību ES ir jānotiek ne vēlāk kā 2017. gada beigas, tomēr tas var notikt jau šā gada jūnijā, ja Lielbritānija un ES februārī panāks vienošanos par Eiropas Savienības reformēšanu.

The post Viedoklis: Izstāšanās no ES vietā britiem labāk mierīgi sagaidīt savienības izjukšanu appeared first on Kapitāls.

Portāls Business Insider publiskojis kopīgi ar kompāniju Wealth-X veidoto ikgadējo pasaules 50 bagātāko cilvēku reitingu (atrodams šeit). Atbilstoši tam, 50 pašu bagātāko cilvēku īpašumu kopējā vērtība šobrīd ir aptuveni $1,46 triljoni, kas ir vairāk, nekā tādu valstu kā Austrālijas, Spānijas vai Meksikas gada IKP.

Reitinga pirmajā vietā atrodas kompānijas Microsoft dibinātājs un bijušais lielākais akcionārs, 60 gadus vecais Bils Geits, kura īpašumi novērtēti $87,4 miljardu apmērā, savukārt otrais ir 79 gadus vecais spānis Amansio Ortega ar kapitālu $66,8 miljardu apmērā Viņš nodibināja kompāniju Inditex, kurai šobrīd ir pieci tūkstoši veikalu 77 pasaules valstīs. Superbagātnieku pirmo trijnieku noslēdz 85 gadus vecais amerikānis Vorens Bafets – viens no pašiem zināmākajiem investoriem pasaulē, kura īpašumu kopējo vērtību izdevums lēš $60,7 miljardu apmērā.

Lai iekļūtu miljardieru klubā, šogad nepieciešams kapitāls ne mazāks par $14,3 miljardiem, atzīmē pētnieki. Tieši tāda ir pēdējo (49.) vietu reitingā dalošo divu investīciju miljardieru – 58 gadus vecā nigērieša Liko Dangotes un 77 gadus vecā amerikāņa Džeimsa Saimona, īpašumu vērtība.

Jāpiebilst, ka sarakstā nav neviena no Krievijas tā dēvētajiem oligarhiem, kuru īpašumu vērtība samazinājusies valsti pārņēmušo ekonomisko problēmu dēļ. Vienlaikus 12. vietu ar $37 miljardiem ieņem no Krievijas emigrējušais Sergejs Brins – viens no Google dibātājiem, bet 42. vietā ar kapitālu $16,7 miljardu apmērā atrodas vēl no PSRS 1978. gadā emigrējušais investīciju miljardieris Lens jeb Leonards Blavatņiks.

The post Business Insider publisko ikgadējo pasaules 50 bagātāko cilvēku reitingu appeared first on Kapitāls.

Norvēģijas lašu eksporta cena janvārī sasniegusi augstāko līmeni pēdējos 30 gados, lielā mērā pateicoties aizvien augošajam pieprasījumam pēc suši, kur lasis ir būtiska sastāvdaļa, vēsta aģentūra Bloomberg, norādot, ka 2015. gadā ir būtiski palielinājusies arī lašu audzēšanas rentabilitāte, kamēr vēl 2014. gadā Norvēģijas akvafermām tika prognozēta iznīkšana, jo daudzi audzētāji bija spiesti pārdot zivis zemāk par pašizmaksu.

2015. gadā Norvēģija piedzīvoja rekordlielu zivju un jūras produktu eksportu, tajā skaitā lašu eksports sasniedza 47,7 miljardus Norvēģijas kronu ($5,4 miljardu). Tāpat pieprasījuma pēc šiem produktiem kāpuma atjaunošanās perspektīvas pēdējos divos gados ir piesaistījušais valstij lielus ārvalstu investorus, ieskaitot tādus uzņēmumus kā Cargill un Mitsubishi.

Laika posmā kopš pagājušā gada Norvēģijas lašu eksporta cenas ir piedzīvojušas kāpumu par 53%, līdz 61,64 Norvēģijas kronām par kilogramu ($7,15) 17. janvārī. Pēc tam cenas kāpums palēninājās, tirgus dalībniekiem sākot bažīties, ka augstās cenas samazinās pieprasījumu. 2014. gadā Norvēģijas lašu eksporta cena bija 33,6 kronas par kilogramu.

Jāpiebilst, ka pirms dažām dienām Norvēģijas plašsaziņas līdzekļi vēstīja, ka lašu cenas pārsniegušas citas svarīgas valsts eksportpreces – naftas – cenu. Standarta lasis, kura svars ir 4,5 kg, maksāja 292 kronas, bet barels naftas – 276 kronas.

The post Bloomberg: Norvēģijas lašu cenas uzstāda 30 gadu rekordu, pateicoties pieprasījumam pēc suši appeared first on Kapitāls.

Vācijas lielākā komercbanka Deutsche Bank pagājušā gada pēdējā ceturksnī fiksējusi ievērojamus zaudējumus, galvenokārt izdevumu par tiesāšanos un restrukturizāciju dēļ, vēsta aģentūra Bloomberg. Publikācijā norādīts, ka Deutsche Bank zaudējumi 2015. gadā bija €6,8 miljardi, salīdzinot ar peļņu €1,7 miljardu apmērā gadu iepriekš.

Pie tam tikai ceturtajā ceturksnī bankas zaudējumi bija €2,125 miljardi, salīdzinot ar peļņu €438 miljonu apmērā analoģiskā laika posmā pagājušajā gadā. Šā gada pēdējos trijos mēnešos banka tiesu izdevumiem rezervēja €1,24 miljardus, savukārt biznesa restrukturizācijas izmaksas bija €790 miljoni, kas arī veido lielāko daļu zaudējumu.

Jāpiebilst, ka ievērojamo zaudējumu dēļ Deutsche Bank topmenedžeriem netiks izmaksāti bonusi par iepriekšējo gadu. „Attiecībā pret sabiedrību nebūtu taisnīgi iztērēt €5,2 miljardus tiesu izdevumiem un neko nemainīt bankas bonusu sistēmā,” paziņoja bankas vadītājs Džons Krajans, atzīmējot, ka jūt „personisku atbildību” par zaudējumiem, un paužot cerību, ka bonusu neesamība „nekļūs par pārāk demotivējošu faktoru”.

The post Deutsche Bank zaudējumi 2016. gadā pārsnieguši sešus miljardus eiro appeared first on Kapitāls.

Šveices varas iestādes plāno apspriest iniciatīvu, saskaņā ar kuru katrs valsts pilsonis ik mēnesi saņemtu 2500 Šveices frankus (aptuveni €2250) neatkarīgi no viņa nodarbinātības, vēsta laikraksts The Independent. Ja šī iniciatīva tiks atbalstīta, Šveice kļūs ar pirmo valsti pasaulē, kuras pilsoņi saņems garantētus ikmēneša ienākumus. Balsojums par šo jautājumu paredzēts jūlijā.

Atbilstoši izdevuma rīcībā esošajiem datiem, iniciatīva balstīta uz aptauju, kuru veica Šveices demogrāfijas institūts. Saskaņā ar aptauju, vairākums valsts iedzīvotāju turpinās strādāt vai mēģinās atrast darbu, neraugoties uz garantētu ienākumu esamību.

Tikai 2% pilsoņu šādā gadījumā plāno aiziet no darba, bet 8% paziņojuši, ka „izskatīs šo iespēju atkarībā no apstākļiem”. Vienlaikus, pēc 56% aptaujāto domām, valsts valdība neatbalstīs minēto iniciatīvu.

Jāpiebilst, ka bērniem plāna ietvaros paredzēts izmaksāt aptuveni €500 mēnesī.

The post Šveicē apspriedīs ieceri par ikmēneša izmaksām 2500 franku apmērā katram valsts pilsonim appeared first on Kapitāls.

Māris Rēvalds: „Nauda seko pacientam modelis sakārtos medicīnas tirgus kokteili”.
Privātuzņēmējs intervijā Mārim Zanderam par to, kā jūtas „sistēmas lakmusa papīrs”.

Nesaprotamais sankciju efekts.
Kā radīt pašpietiekamu ekonomiku?

Eksports uz Īriju:
ko vēl bez darbaspēka varam eksportēt?

Latvieši negrib kalpus, bet kungus –
Valsts teritorija būs galvenā Latvijas eksportprece.

Izglītības sistēmas reformai jābūt jaunās valdības prioritātei ­-
Vēlējumi.

Investori rekomendē turpināt reformas,
kas iesāktas krīzes laikā.

Nenotikušais Citadeles IPO –
apliecinājums bankas vērtībai un tās pievilcībai investoru acīs.

Satricinājumi pasaules preču biržās būs arī šogad,
uzskata Latvijā strādājošo banku eksperti.

Lielākas ASV dolāra procentu likmes.
Kādēļ ar investīcijām Volstrītas akcijās pagaidām jānogaida?

Dzīves noteikumi.
Ivonna Veiherte

Aktuāla informācija rubrikās:
* Svarīgākie notikumi Latvijā un pasaulē.
* Biznesa uzsācēji. Ezzcat ēdināšanas biznesam.
* IKT biznesa aizkulises.
* Biznesa tehnoloģijas. Ārsta pienākumus uzņemas apģērbs
* Skaitļi. Komersantu noskaņojums Latvijā ir pesimistisks, vēlēšanās sākt biznesu sarūk…

..un vēl daudz citas interesantas un aizraujošas lasāmvielas.

The post Kapitāls, februāris 2016 appeared first on Kapitāls.

Aģentūras Bloomberg ikgadējā neveiksmīgāko (misseralble) valstu reitingā (missery index), kas tiek veidots, summējot bezdarba un inflācijas rādītājus, pērn pārliecinoša pirmā vietā ar 105,1 punktu atvēlēta Venecuēlai, kurā inflācija pagājušajā gadā sasniedza 98,3%, bet bezdarbs – 6,8%.

Tālāk sarakstā seko Ukraina (57,8 punkti), Dienvidāfrika (30,2), Grieķija (23,4) un Argentīna (22,1), bet pirmajā desmitā vēl atrodamas Spānija (21,6), Krievija (21,1), Turcija (17,9), Kazahstāna (17,3) un Urugvaja (16,2). Pavisam reitingā iekļautas 63 pasaules valstis, tostarp arī Latvija (8,2), kura pērn ierindota saraksta 31. vietā. Tikmēr Lietuva (8,8) ieņem 29., bet Igaunija (5,7) – 47. vietas.

Arī iespējamajā šā gada neveiksmīgāko valstu reitingā, kas balstīts uz aģentūras aptaujāto ekspertu prognozēm, pirmā vieta atvēlēta Venecuēlai, kurai seko Argentīna, Dienvidāfrika, Grieķija un Ukraina. Eksperti arī paredz visu triju Baltijas valstu rādītāju pasliktināšanos, kamdēļ Lietuvai un Latvijai atvēlēta pacelšanās uz saraksta 23. un 24., bet Igaunijai – uz 40. vietu.

The post Venecuēlai pārliecinošs gada neveiksmīgākās ekonomikas statuss appeared first on Kapitāls.

Irāna vēlas atteikties no norēķiniem par naftas piegādēm ASV dolāros, vēsta aģentūra Reuters, atsaucoties uz informācijas avotu Irānas Nacionālajā naftas kompānijā. Šāds lēmums saistīts ar Irānas vēlmi samazināt ASV dolāra ietekmi uz valsts ekonomiku.

Kā liecina aģentūras rīcībā esošā informācija, Teherāna plāno rēķinus par naftas eksportu piestādīt nevis ASV dolāros, bet gan eiro. Publikācijā norādīts, ka runa ir par kontraktiem ar Francijas kompāniju Total, Spānijas korporāciju Cepsa un Krievijas uzņēmuma Lukoil treidinga apakšvienību Litasco.

„Mūsu rēķiniem mēs pievienosim punktu, ka naftas pircējiem apmaksa ir jāveic eiro, ņemot vērā dolāra maiņas kursu izejvielu piegādes brīdī,” Reuters citē Irānas amatpersonu.

Tāpat rakstā norādīts, ka Irānas varas iestādes plāno vēlas panākt, lai tām vienotās Eiropas valūtā tiktu atgriezti arī līdz šim sankciju dēļ iesaldētie Teherānas finanšu aktīvi, kuru vērtība ASV valūtā līdzinās $100 miljardiem.

The post Irāna vēlas atteikties no norēķiniem par naftas piegādēm ASV dolāros appeared first on Kapitāls.

Pasaulē lielākais sociālais tīkls profesionāļiem LinkedIn Ņujorkas biržā zaudējis 40% kapitalizācijas – vairāk nekā $10 miljardus, uzņēmuma vērtībai sasniedzot pēdejo triju gadu antirekordu, vēsta izdevums Business Insider. Investoru vilšanos izraisīja sociālā tīkla 2015. gada finanšu rezultāti, kā arī prognozes 2016. gada pirmajam ceturksnim.

4. februārī LinkedIn publicēja finanšu atskaites kā par ceturto ceturksni, tā visu pagājušo gadu. Uzņēmuma ceturkšņa ieņēmumi, salīdzinot ar analoģisku periodu 2014. gadā, pieauga par 34%, sasniedzot $862 miljonus, tāpat par 35%, līdz $2,9 miljardiem, pieauga visa 2015. gada ieņēmumi. Tomēr tīrie LinkedIn zaudējumi finanšu gada beigās sastādīja $166 miljonus, gadu iepriekš šis rādītājs bija $15,7 miljoni.

2002. gadā izveidotais LinkedIn ir pasaulē lielākais sociālais tīkls profesionāļiem. 2015. gada ceturtajā ceturksnī LinkedIn lietotāju skaits sasniedza 414 miljonus cilvēku. Tomēr pēdējā gada laikā LinkedIn akcijas zaudēja 57% no cenas, kāda tā bija gada sākumā.

The post Sociālā tīkla LinkedIn akcijas zaudējušas 40% savas vērtības appeared first on Kapitāls.

Krievijai izdodas veiksmīgi konkurēt ar ASV un Kanādu pasaules kviešu tirgū, pateicoties zemajām energoresursu cenām un rubļa kursam, raksta The Wall Street Journal (WSJ), norādot, ka kviešu patērētāji būs tikai ieguvēji no šāda stāvokļa tirgū, jo kvieši tiek izmantoti daudzu pārtikas produktu ražošanā.

Rubļa kursa krituma attiecībā pret ASV dolāru dēļ Krievijas kvieši ir kļuvuši tik lēti, ka Maskavai izdodas palielināt šīs labības eksportu pat uz tādiem attīstības tirgiem, kuros tradicionāli ir dominējušas ASV, piemēram, uz Meksiku vai Nigēriju, teikts rakstā.

Atbilstoši ASV Lauksaimniecības ministrijas prognozēm, 2016. gadā Krievija kļūs par pasaulē lielāko kviešu eksportētāju. Kā norāda izdevums, gaidāms, ka Krievija šogad eksportēs 23,5 miljonus tonnu kviešu, kamēr ASV un Kanāda – attiecīgi 21,8 un 20,5 miljonus tonnu. Salīdzinājumam – 2015. gadā ASV eksportēja 24 miljonus, Kanāda – 23,4 miljonus, bet Krievija – 20,3 miljonus tonnu kviešu.

The post WSJ: Gaidāms, ka Krievija šogad kļūs par pasaulē lielāko kviešu eksportētāju appeared first on Kapitāls.

Vācijas un Francijas centrālo banku vadītāji Jenss Vaidmans un Vileruā de Galo vēlas eirozonas reformēšanu un Viseiropas finanšu ministrijas izveidi, kas, pēc viņu domām, palīdzēs atjaunot ekonomisko līdzsvaru Eiropas Savienībā (ES).

Kopīgā paziņojumā, kas publicēts laikrakstā Suddeutsche Zeitung, abi banku vadītāji pauž atbalstu iecerei, ka Eiropas Savienības dalībvalstīm jānodod to tiesības un pilnvaras kopējās Eiropas institūtiem. „Vēl nozīmīgāka integrācija ir nepieciešama, lai atjaunotu uzticību Eiropas telpas iekšienē,” teikts rakstā.

Viņuprāt, ņemot vērā kopējo finansiālā stāvokļa pasliktināšanos un ekonomisko nelīdzsvarotību, Eiropa „viennozīmīgi” atrodas krustcelēs. Krīzes pārvarēšanai ir nepieciešama kopīgas finanšu ministrijas izveide, efektīva un daudz mazāk fragmentēta kopīgās Eiropas administrācija, kā arī jaudīgas politiskās institūcijas. „Šīs jaunās iestādes varētu rūpēties par līdzsvara starp atbildību un kontroli atjaunošanu,” norādīts publikācijā.

The post Francijas un Vācijas CB vadītāji aicina veidot kopīgu ES finanšu ministriju appeared first on Kapitāls.

Ukrainas Nacionālā banka prognozē, ka 2016. gadā Ukrainas preču eksports uz Krieviju samazināsies par 30% jeb $1,3 miljardiem, samazinoties no $4,2 miljardiem pagājušajā gadā līdz $2,9 miljardiem šogad, vēsta RNS.

Atbilstoši bankas aplēsēm, $250 miljonus Ukrainas uzņēmēji neiegūs Krievijas noteiktā pārtikas embargo dēļ, kas stājās spēkā šā gada 1. janvārī, bet vēl $460 miljonus – tādēļ, ka Krievija vienpusējā kārtā atcēlusi brīvās tirdzniecības zonu ar Ukrainu, kamdēļ ievedmuitas likme no 0% pieaugusi no 5-20% dažādām preču grupām, sasniedzot vidēji 7,7%. Visbeidzot zaudējumi $600 miljonu apmērā tiek gaidīti pieprasījuma pēc Ukrainas precēm samazināšanās Krievijā dēļ.

Jāpiebilst, ka Krievijas sankcijas minētas arī kā viens no grivnas devalvācijas cēloņiem. Kā citus iemeslus Ukrainas Nacionālā banka min ieņēmumu no eksporta samazināšanos dēļ izejvielu cenu krituma pasaules mērogā, valstu – Ukrainas tirdzniecības partneru – nacionālo valūtu devalvēšanu, politiskās nenoteiktības pieaugumu Ukrainā, kā arī nelīdzsvarotos valsts budžeta izdevumus.

The post Ukrainas eksports Krievijas sankciju dēļ šogad samazināsies par $1,3 miljardiem appeared first on Kapitāls.

Krievijas centieni pirmoreiz kopš 2013. gada septembra atgriezties parādu tirgu var „padarīt par neko” visu efektu no Rietumu sankcijām, kuras noteiktas pret Krievijas privātajām un valsts kompānijām, raksta britu izdevums Financial Times (FT).

Vienas no lielajām bankām – potenciālās Krievijas kreditores – pārstāvis atzīmējis, ka Krievija iecerējusi aizņemties aptuveni $3 miljardus, savukārt cits Eiropas baņķieris paziņojis, ka runa ir par tā dēvētajiem eirobondiem ar atmaksas termiņu pēc desmit gadiem.

Izdevums atzīmē, ka, ja Krievijai izdosies veiksmīga aizņemšanās, tas būs pirmais šāda veida gadījums kopš 2013. gada septembra, kad Krievija tirgū aizņēmās $7 miljardus Tomēr īpašu uzmanību izdevums velta pret Krieviju vērstajām sankcijām, jo ja eirobondu izvietošana izrādīsies sekmīga, Krievija faktiski būs apgājusi šīs sankcijas un ieguvusi līdzekļus, kurus izmantot palīdzības sniegšanai sankcijām pakļautajām kompānijām. Tādējādi tiks zaudēts viss efekts no rietumu noteiktajiem ierobežojumiem, apgalvo laikraksts.

„Ja valsts varēs lēti aizdot naudu uz ilgu termiņu, tad kas traucēs […] aizdot to valsts uzņēmumiem, neatkarīgi no tā, vai tie ir vai nav pakļauti sankcijām, ar to pašu atvieglojot valsts, tās banku un korporāciju finanšu stāvokli? Tas radīs milzīgu robu sankciju režīma finanšu sadaļā,” FT citē Nomura analītiķa Timotija Eša vārdus.

Laikraksts piebilst, ka interese par Krievijas vērtspapīriem vērojama kā vietējo, tā ārvalstu investoru vidū, pēdējiem cerot uz Maskavai noteiktā sankciju režīma mīkstināšanu.

Jāatgādina, ka 5. februārī Krievijas finanšu ministrija paziņoja, ka nosūtījusi 25 ārvalstu bankām pieteikumu par valsts obligāciju izvietošanu 2016. gadā. Šādas rīcības iemesli nav līdz galam skaidri – vieni analītiķi uzskata, ka tā liecina par slikto stāvokli valsts ekonomikā, citi – ka tas ir demonstratīvs solis, jo pret Krieviju noteiktās sankcijas atļauj valstij aizņemties līdzekļus rietumos.

Sarakstā iekļautas Barclays, BNP Paribas, Bank of America Merrill Lynch, Bank of China, Wells Fargo, Goldman Sachs, J.P. Morgan, Deutsche Bank, Industrial and Commercial Bank of China, Crédit Agricole, Credit Suisse, Landesbank Baden-Wuerttemberg, Morgan Stanley, Mizuho Financial, Nomura, Citigroup, Societe Generale, Scotiabank, TD Securities, China Construction Bank, Agricultural Bank of China, HSBC, RBC Capital Markets, UBS un UniCredit. Tāpat sarakstā atrodamas arī trīs Krievijas bankas – VTB, Gazprombank un Sberbank CIB.

The post FT: Krievijas atgriešanās parādu tirgū var „padarīt par neko” Rietumu sankciju efektu appeared first on Kapitāls.

Ķīnas investoru grupa piedāvā 10,5 miljardus Norvēģijas kronu (aptuveni $1,2 miljardus) par Norvēģijas kompāniju Opera Software AS, un kompānijas vadība ir piekritusi darījumam, vēsta aģentūra Bloomberg.

Starp investoriem ir tādas Ķīnas kompānijas kā Qihoo 360 Technology, Kunlun Tech un Yonglian Investment. Pēc darījuma noslēgšanas Opera Software saņems papildus finansējumu kā arī piekļuvi jauniem lietotājiem Ķīnā.

Runas par Norvēģijas uzņēmuma, kas veido iOs, Android un PC vidēm paredzētus interneta pārlūkus, iespējamo pārdošanu sākās vēl pagājušā gada otrajā pusē, kad Opera paziņoja par neveiksmīgu pirmo finanšu pusgadu un vēlmi atrast investorus. Savukārt pagājušā gada rudenī Opera veica 20 gadu laikā lielāko tā dēvēto rebrendingu jeb izmaiņas dizainā.

The post Ķīnas investori par $1,2 miljardiem gatavi iegādāties Opera Software appeared first on Kapitāls.

Atbilstoši Eiropas komisijas prognozēm, tuvāko divu gadu laikā Eiropā var ierasties trīs miljoni migrantu, raksta britu izdevums Daily Mail (DM). Saskaņā ar pētījumu, ko veicis neatkarīgais centrs MigrationWatch, 2015. gadā Eiropas robežas nelikumīgi šķērsoja 1,8 miljoni migrantu, no kuriem patvēruma prasītāju skaits sasniedza 1,27 miljonus cilvēku. Migrācijas pieauguma tempi sasniedza 95%, teikts rakstā.

Publikācijā atzīmēts, ka lielāko daļu personu, kas ieradās Eiropā patvēruma meklējumos, veidoja sīrieši, bet otrajā un trešajā vietās atradās attiecīgi Afganistānas un Irākas iedzīvotāji. Tāpar palielinājās ekonomisku migrantu, kā arī personu, kas ierodas Eiropā no valstīm, kurās nav militāru konfliktu, skaits.

Savukārt šā gada pirmajās sešās nedēļās Eiropā pa jūras ceļu ieradās 10 reizes vairāk migrantu, nekā tāda pašā laika periodā 2015. gadā.

DM piebilst, ka nospiedošs vairākums bēgļu Eiropā nonāk no Turcijas – kopš pagājušā gada sākuma to skaits sasniedzis jau aptuveni miljonu cilvēku.

The post DM: Tuvāko divu gadu laikā Eiropā var ierasties trīs miljoni migrantu appeared first on Kapitāls.

ASV banka Morgan Stanley izmaksās $3,2 miljardus, lai noregulētu federālo un Ņujorkas štata (pavalsts) varas iestāžu pretenzijas par pārkāpumiem hipotekāro kredītu jomā, raksta The Wall Street Journal (WSJ). Pārkāpumus, uz kuriem attiecas vienošanās, Morgan Stanley pieļāva neilgi pirms 2008. gada finanšu krīzes sākuma, tomēr apsūdzības bankai tika uzrādītas tikai 2012. gadā.

Jāatgādina, ka Morgan Stanley pirms krīzes sākuma paaugstināja riskus attiecībā uz investoriem jau pārdotiem hipotekārajiem vērtspapīriem, vienlaikus neinformējot viņus par šādu soli. Drīzumā piedzīvotais krasais vērtspapīru vērtības kritums kļuva par vienu no 2008. gada finanšu kraha cēloņiem. Pagājušajā gadā Morgan Stanley paziņoja, ka šīs lietas ietvaros izmaksās ASV Tieslietu ministrijai $2,6 miljardus, tomēr galīgā vienošanās toreiz tika atlikta.

Banka ir atzinusi, ka tās darbinieki bija informēti par virknes hipotekārajos kredītos balstītu vērtspapīru neatbilstību likumā noteiktajām drošības prasībām. Morgan Stanley tāpat ir atzinusi, ka hipotekāro kredītu ņēmēju finanšu stāvokļa pārbaudes uzrādījušus citus, daudz pesimistiskākus rezultātus, nekā tika apgalvots potenciālajiem investoriem.

Nesen cita liela ASV banka Goldman Sachs piekrita samaksāt $5,1 miljardu, lai panāktu vienošanos par federālās izmeklēšanas pārtraukšanu par šīs bankas lomu pie 2008. gada finanšu krīzes novedušajā tirdzniecībā ar hipotekārajiem vērtspapīriem.

The post Morgan Stanley par hipotekāro kredītu krīzi samaksās $3,2 miljardus appeared first on Kapitāls.