Sociālā tīkla Facebook dibinātājs Marks Cukerbergs paudis bažas, ka globalizācijas process ir iestrēdzis. Par to miljardieris paziņojis intervijā BBC.

„Kad es palaidu Facebook, pasaules apvienošanas misija nebija tik pretrunīga … bija pašsaprotams uzstādījums, ka tā jābūt, pasaule katru gadu kļuva aizvien vienotāja, visam jāturpinās tādā pašā garā … tagad ir redzams aizvien vairāk pretrunu,” izteicās M. Cukerbergs.

Neīsti (fake) jaunumi, uzskatu polarizēšanās un informatīvā izolācija traucā „vispārējai saststarpējai sapratnei,” piebildis miljardieris. Vienlaikus viņš uzsvēris, ka nepieciešams rīkoties, lai radītu globalizācijas „sociālo infrastruktūru”.

The post Cukerbergs satraucas par iestrēgušo globalizāciju appeared first on Kapitāls.

Brazīlijas Ārējās tirdzniecības palāta (CAMEX) pirmoreiz valsts vēsturē atļāvusi robusta šķirnes kafijas pupiņu importu, vēsta aģentūra Reuters, atsaucoties uz šīs Dienvidamerikas valsts Lauksaimniecības ministrijas kafijas departamenta direktora Silvio Farnesi paziņojumu.

Kā norāda aģentūra, jau tuvākajā laikā var sākties šīs šķirnes kafijas piegādes, tiesa, ierobežotā apmērā, no Vjetnamas. CAMEX piešķirtās kvotas paredz, ka līdz šā gada maija beigām var tikt līdz miljonai maisu kafijas pupiņu (katra maisa svars ir 60 kg), bet ne vairāk kā 250 tūkstoši maisu mēnesī. Importa kafijai tiks piemērots nodoklis 2% apmērā no kopējās cenas.

„CAMEX līmenī lēmums jau ir pieņemts, atlikusi tikai tā oficiāla publicēšana,” norādījis S. Farnesi.

Jāpiebilst, ka Brazīlijā ir pasaulē lielākā kā kafijas ražotāja, tā eksportētāja. 2016. gadā valstī tika ievākta visu laiku lielākā arabica šķirnes kafijas raža, tomēr robusta raža sausuma atsevišķos štatos dēļ nokritās līdz 2004. gada līmenim.

The post Brazīlija pirmoreiz valsts vēsturē atļauj kafijas pupiņu importu appeared first on Kapitāls.

NATO samita Briselē priekšvakarā veikta WIN/Gallup International aptauja liecina, ka četru NATO dalībvalstu – Bulgārijas, Grieķijas, Slovēnijas un Turcijas – iedzīvotāji, kā savu galveno sabiedroto ārvalstu iebrukuma gadījumā vēlētos redzēt Krieviju, vēsta aģentūra Bloomberg (publikācija atrodama šeit).

Tāpat Krieviju par savu galveno sabiedroto uzskata arī Irāna un Ķīna, pie kam Ķīnas gadījumā šīs simpātijas ir abpusējas – Krievijas iedzīvotāji tieši Ķīnu uzskata par savu galveno sabiedroto. Tikmēr Ukrainā iedzīvotāju uzticība apmēram līdzīgi sadalās starp ASV un Krieviju. Īpaši jāuzsver, ka Bloomberg vietnē publicētā karte liecina, ka tāda pati situācijā ir arī Latvijā, lai gan šis fakts publikācijā nav pieminēts.

Kā norāda aģentūra, aptauja veikta laikā no pagājušā gada oktobra līdz decembrim 66 pasaules valstīs, katrā no kurām aptaujāti 1000 cilvēki. WIN/Gallup International interneta vietnē aptaujas rezultāti nav atrodami.

The post Puse Latvijas iedzīvotāju kā savu aizstāvi redz Krieviju? appeared first on Kapitāls.

Britu – nīderlandiešu kompānija Unilever noraidījusi amerikāņu pārtikas ražotāja Kraft Heinz izteikto pārņemšanas piedāvājumu, vēsta aģentūra Reuters.

Unilever vadība atteikusies no priekšlikuma 143 miljardu ASV dolāru apmērā (kas būtu visu laiku lielākais apvienošanās vai pārņemšanas darījums pārtikas rūpniecības nozarē), piebilstot, ka britu – nīderlandiešu koncerns ir „fundamentāli nenovērtēts”.

„Unilever noraidīja šo piedāvājumu, jo nesaskata [tajā] nekādas finansiālas vai stratēģiskas priekšrocības akcionāriem. Unilever neredz pamatu turpmākām diskusijām par šo jautājumu,” teikts kompānijas paziņojumā.

The post Unilever noraida $143 miljardus vērtu Kraft Heinz apvienošanās piedāvājumu appeared first on Kapitāls.

Dienvidkoreja pirmoreiz desmit gados iepirkusi Krievijas naftas Urals partiju, vēsta aģentūra Bloomberg. Viena no lielākajām Dienvidkorejas naftas pārstrādes kompānijām – SK Innovation, no Krievijas kompānijas Lukoil iegādājusies ap miljonu barelu naftas ar piedādi aprīlī, norāda aģentūra, piebilstot, ka vidējā Urals cena janvārī bija $53,16 par barelu, kamdēļ var uzskatīt, ka darījuma kopsumma nedaudz pārsniedz $53 miljonus.

Krievijas Urals markas naftu parasti iegādājas naftas pārstrādes rūpnīcas Eiropā un Vidusjūras reģionā. Tikmēr Āzijas reģiona valstīm nafta, pateicoties izdevīgākai cenai un īsākiem piegāžu termiņiem un izmaksām, tiek piegādāta no Tuvajiem Austrumiem. Persijas līča valstis var nogādāt naftu uz Āziju ar tankuģiem, kuru ietilpība ir divi miljoni barelu, kamēr Krievija – tikai ar tankeriem, kuru ietilpība ir miljons barelu, jo Krievijas tankeriem jāšķērso Suecas kanāls, atšķirībā no Persijas līča valstu naftas piegādātājiem.

Rezultātā Urals marka nafta reti tiek piegādāta uz Āziju, jo tas ir ekonomiski neizdevīgi. Tomēr šobrīd naftas ieguves samazināšana OPEC valstīs ir novedusi pie Persijas līča reģiona naftas sadārdzināšanās, kā arī ierasto piegāžu samazināšanās. Tā šā gada 16. februārī Omānas naftas cena (aprīļa piegādēm) biržā Dubai Mercantile Exchange sasniedza $55,03 par barelu, kamēr Urals cena, domājams, bija par 2-3 dolāriem zemāka.

Jāatgādina, ka 1. janvārī stājās spējā vienošanās starp OPEC valstīm un valstīm – neatkarīgajām naftas eksportētājām, par naftas ieguves apjomu samazināšanu sešu mēnešu laikā par vidēji 1,8 miljoniem barelu dienā. Janvārī šī vienošanās tika izpildīta par 90%.

The post Dienvidkoreja pirmoreiz desmit gados iepērk Krievijas Urals markas naftu appeared first on Kapitāls.

Krievija 2016. gada decembrī atkal apsteigusi Saūda Arābiju, kļūstot par pasaulē lielāko naftas ieguvēju, lai gan abas naftas ieguves lielvalstis iepriekšējā gada pēdējā mēnesī samazinājušas naftas ieguves apjomus, salīdzinot ar novembri, vēsta aģentūra Bloomberg, atsaucoties uz Joint Organisations Data Initiative aprēķiniem.

Krievijā pagājušajā gada decembrī iegūti 10,49 miljoni barelu naftas dienā, kas ir par 29 tūkstošiem barelu dienā mazāk, nekā novembrī. Saūda Arābija naftas ieguve tikmēr samazinājusies par 260 tūkstošiem barelu dienā, noslīdot līdz 10,46 miljoniem barelu. Trešo vietu šajā sarakstā ieņem ASV ar vidēji 8,8 miljoniem barelu, tālāk seko Irāka – 4,5 miljoni barelu, kā arī Ķīna – 3,98 miljoni barelu naftas dienā.

Jāatgādina, ka OPEC valstis un lielākie neatkarīgie naftas ieguvēji ar Krieviju priekšgalā pagājušā gada decembrī sāka ieguves apjomu samazināšanu pēc tam, kad tika panākta atbilstoša vienošanās. Nedz ASV, nedz Ķīna nav šīs vienošanās dalībnieces.

The post Krievija atkal atgūst pasaulē lielākās naftas ieguvējas titulu appeared first on Kapitāls.

Francijas atteikšanās no eiro un atgriešanās pie franka gada laikā pēc šāda lēmuma pieņemšanas tā dēvēta bāzes scenārija gadījumā var izmaksāt Parīzei €180 miljardus, liecina Francijas Montēņa institūta veiktās aplēses.

Gadījumā ja Francija izstāsies no eirozonas, kā to sola šīs valsts prezidenta amata kandidāte Marina Lepēna, Francijas IKP gada laikā var samazināties par 2,3%, kas naudas izteiksmē līdzinās €180 miljardiem. Savukārt ilgtermiņa perspektīvā IKP kritums var sasniegt pat 9%, apgalvo Montēņa institūta pētnieki.

Atbilstīgi optimistiskajam scenārijam, gadu pēc izstāšanās no eirozonas Francijas IKP būs samazinājies par 0,6%, bet ilgtermiņa IKP kritums var sasniegt 4%. Savukārt pesimistiskais scenārijs paredz IKP kritumu par 3,2% gada laikā un par 13% ilgtermiņā. Insititūta pētnieki arī apgalvo, ka gadījumā ja Francijas izstāšanās no eirozonas novedīs pie pēdējās sabrukuma, tad pesimistiskākais scenārijs kļūs par optimistiskāko.

Jāpiebilst, ka nesen Francijas Bankas prezidents Vileruā de Gallo paziņoja, ka atgriešanās pie franka novedīs pie valsts parādsaistību pieauguma par €30 miljardiem.

The post Francijas atteikšanās no eiro tikai pirmajā gadā izmaksās Parīzei €180 miljardus appeared first on Kapitāls.

Pasaulē ir palikuši 2,5 triljoni barelu tehniski iegūstamu naftas krājumu, ar kuriem ir pilnībā pietiekami, lai divkāršā apmērā nodrošinātu visas pasaules pieprasījumu pēc naftas līdz 2050. gadam, vēsta MarketWatch, atsaucoties uz BP galvenā ekonomista Spensera Deila paziņojumu.

„Mans viedoklis par naftu vienmēr ir bijis sekojošs: cenu līmenis $100–110 [par barelu], kādu mēs redzējām 2011.–2014. gados, man nešķiet dabiskais līdzsvara punkts. Tas pats par sevi ir daudzu tolaik izraisījušos problēmu cēlonis. Piemēram, tādu kā nopietni naftas piegāžu traucējumi arābu pavasara dēļ,” izteicies S. Deils, konferences Petroleum Week dalībniekiem Londonā prezentējot BP nozares prognozes 2017. gadam (2017 Energy Outlook).

„Man šķiet daudz ticamāk, ka daļa tehniski iegūstamo naftas barelu tā arī paliks neizmantoti. […] Tas ir svarīgi, jo šis fakts var būtiski mainīt naftas tirgus raksturu,” piebildis ekonomists.

The post BP: Pasaulē palikuši 2,5 triljoni barelu tehniski iegūstamu naftas krājumu appeared first on Kapitāls.

PSRS eksprezidents Mihails Gorbačovs izlicis pārdošanai savu villu Bavārijas Alpos. Kāda ir pārdošanas cena, nav zināms, taču villas vērtība tiek lēsta vairāku miljonu eiro apmērā, vēsta laikraksts Süddeutsche Zeitung.

Villa Hubertus-Schlössl, kuru PSRS pirmā un vienīgā prezidenta ģimene iegādājās pirms aptuveni desmit gadiem, atrodas gleznainā vietā Tehernzē ezera krastā, Rotgahas – Egernas komūnā. Trīsstāvju villa, kuras kopējā platība ir ap 600 kvadrātmetriem, uzbūvēta XX gadsimta sākumā, kopā ar villu tiek pārdota arī 2,5 tūkstošus kvadrātmetru plaša apkārtējā teritorija. Kā norāda laikraksts, par Hubertus-Schlössl iegādi var ieinteresēties „tikai augstākajā mēra maksātspējīgi klienti”.

Kā izdevumam paziņojis komūnas mērs Kristāns Koks, atrodoties villā M. Gorbačovs dzīvojis ļoti noslēgti. Pēdējā laikā 86 gadus vecais kādreizējais PSRS komunistu līderis arī reti apmeklējis savu īpašumu veselības problēmu dēļ. Tomēr kad viņš uzturējies villā, vietējie iedzīvotāji reizēm sastapuši M. Gorbačovu, pastaigājoties vai vienā no vietējiem restorāniem.

The post PSRS eksprezidents Mihails Gorbačovs pārdod savu villu Bavārijas Alpos appeared first on Kapitāls.

ASV prezidenta Donalda Trampa palīgs Stīvs Benons, kurš tiek uzskatīts par Baltā nama jaunās administrācijas galveno stratēģi, brīdinājis Eiropas Savienību (ES), ka pēdējā var saskarties ar „naidīguma politiku” no ASV puses pēc tam, kad Lielbritānijā būs atstājusi ES, atsaucoties uz saviem informācijas avotiem, vēsta britu laikraksts The Telegraph.

Kā atzīmē izdevums, S. Benons ir informējis Vācijas vēstnieku Vašingtonā Peteru Vitigu par to, ka ASV jaunā administrācija cer uz turpmāko attiecību ar Eiropu attīstību uz divpusējiem pamatiem, Pie tam D. Trampa palīgs tāpat ir paziņojis vēstniekam, ka uzskata ES par nepilnvērtīgu konstrukciju.

S. Benona un P. Vitiga saruna notikusi tikai nedēļu pirms ASV viceprezidenta Maikla Pensa brauciena uz Briseli, kura mērķis bija Eiropas līderu pārliecināšana, ka D. Trampa administrācija turpinās attīstīt ilggadējo partnerību ar ES drošības un tirdzniecības jomās.

Laikraksta informācijas avoti tāpat paziņojuši, ka šī saruna apstiprinājusi viedokli, ka Eiropas līderiem jāgatavojas „naidīguma politikai attiecībā pret ES”. Jāpiebilst, ka gan Vācijas valdība, gan Berlīnes vēstnieks Vašingtonā atteikušies sniegt komentārus par šo jautājumu, atsaucoties uz diplomātisko sarunu konmfidencialiti, savukārt Baltajā namā šāds traktējums nodēvēts par neprecīzu.

The post Laikraksts: ES var saskarties ar ASV īstenotu „naidīguma politiku” appeared first on Kapitāls.

Vienas no Meksikas nozīmīgākajām uzņēmēju organizācijām, Consejo Coordinador Empresarial (1976. gadā dibinātas organizācijas, kurā apvienojušies rūpniecības, finanšu sektora un lauksaimnieku pārstāvji) prezidents Huans Pablo Kastanons (Juan Pablo Castanon) paziņojis, ka viņa vadītā organizācija risina sarunas ar Argentīnu un Brazīliju par iespējamajām kukurūzas, sojas un kviešu piegādēm Meksikai, vēsta aģentūra Bloomberg (publikācija šeit).

Atbilstīgi H. P. Kastanona vārdiem, šādi iecerēts „pārvarēt grūtības, kādas var rasties sarunu laikā par Ziemeļamerikas tirdzniecības vienošanos NAFTA aktualizēšanu”. „Jautājums neaprobežojas tikai ar labību, tiek skatīts arī cits imports, piemēram, gaļas. Tik svarīgai ekonomikai kā Meksika ir nepieciešami uzticami piegādātāji visās frontēs. Ir pienācis laiks atvērt jaunas durvis,” paziņojis uzņēmējs.

Šādu sarunu rezultātā var tikt nodarīti nopietni zaudējumi ASV fermeriem, jo Meksika ir, piemēram, lielākais amerikāņu kururūzas tirgus. 2015.-2016. lauksaimniecības gadā Meksika importēja ASV kukurūzu par $2,5 miljardiem. Otrs lielākais amerikāņu kukurūzas eksporta tirgus pērn bija Japāna – $1,8 miljardi.

Zaudējumu rašanās ASV fermeriem savukārt var likt mainīt ASV prezidenta Donalda Trampa nodomus pārskatīt Ziemeļamerikas brīvās tirdzniecības zonas noteikumus.

The post Meksika var ievērojami samazināt kukurūzas importu no ASV appeared first on Kapitāls.

Polijas Seims atbalstījis valsts valdības izstrādāto likumu par kanāla būvniecību caur Baltijas (Vislas) kāpu. Ieceri atbalstīja 401 parlamentārietis, „pret” balsoja deviņi, bet atturējās 18 deputāti. Tagad iecere tiks nodota izskatīšanai Polijas Senātā, vēsta šīs valsts plašaziņas līdzekļi.

2016. gada maijā Polijas valdība pieņēma lēmumu par kanāla būvniecību caur Baltijas kāpu. Atbilstīgi iecerei, 1,3 km garajam un 5 m dziļajam kanālam jāsavieno Kaļiņingradas un Gdaņskas līči. Kanāla esamība ļaus Polijas ostā Elblongā ienāk jūras parametru kuģiem, t.i. garumā līdz 100 m, platumā līdz 20 m un ar iegrimi līdz 4 m, padarot Elblongu par piekto Polijas jūras ostu.

Projekta īstenošanas izmaksas tiek lēstas 880 miljonu zlotu apmērā. Būvniecības darbi varētu sākties 2018. gadā un turpināties četrus gadus.

Baltijas jeb Vislas kāpa ir 65 km gara šaura zemes strēle, kas attdala no Baltijas jūras Gdaņskas līci jeb jomu. 30 km Baltijas kāpas atrodas Polijas, bet 35 km – Krievijas Kaļiņingradas apgabala teritorijā. Krievijas teritorijā atrodas arī vienīgais dabīgais kuģojamais ūdens ceļš, kas savieno līci (jomu) ar Baltijas jūru, tomēr dabīgo ceļu nevar šķērsot lielākā daļa jūras parametru kuģu.

The post Polijas Seims atbalsta ieceri par kanāla būvniecību caur Baltijas kāpu appeared first on Kapitāls.

• ĀRVALSTU INVESTĪCIJU TOPS: vietējā kapitāla uzņēmumi pēdējos gados strādā efektīvāk

Valstis līderes un 20 lielākie investori kopš 2012. gada, 20 lielākie investori pēc gada apgrozījuma, lielākie pelnītāji un darba devēji ārvalstu investoru vidū

• NORMUNDS BERGS: ikvienā sabiedrībā ir kāds, kurš grib aiziet aiz horizonta…

EK pārstāvniecības Latvijā vadītāja intervijā Mārim Zanderam par to, kas mūs sagaida nākamgad

• SPECIĀLĀ RUBRIKA – FUTUROLOĢIJA

Radošs futurologu skats uz nākotni, tās prognozēšanu un ģeopolitisko izmaiņu ietekmi

• JAUNUMS! BIZNESA INTRUMENTI

Publiska uzstāšanās – nopietns darbarīks biznesa ikdienā

• BĒG NO LATVIJAS NAUDA UN CILVĒKI

Kur negrozās cilvēki, tur negrozās arī nauda

• AUGSTSKOLAS SPRUKĀS

Filozofi vērtīgāki par grāmatvežiem?

• JEZGA AP MUN :

Ko gaidīt nākotnē?

• BALTIE INVESTORI PELĒKAJĀ EKONOMIKĀ

Kāpēc nīkuļo ārvalstu tiešo investīciju aktivitāte?

• DOLCE VITA JEB CUKURA REFORMU GAIDOT

Vai Latvijas cukura ražošanas vilciens ir aizgājis uz neatgriešanos?

• EKSPORTS UZ HONKONGU –

investoru vārti uz pārējo Ķīnu

• KĀ DEMOKRATIZĒT DEMOKRĀTIJU? 

Vēlētāju sastāvs un politiskie akcenti

• DZĪVES NOTEIKTI: Varis Vētra

AKTUĀLA INFORMĀCIJA RUBRIKĀS:

Svarīgākie notikumi Latvijā un pasaulē
Līderu reitingi: kāpums un lejupslīde
Zobārstu biznesa aizkulises
1 jautājums trim ekspertiem par IT attīstības iniciētām izmaiņām darba organizēšanā
Skaitļi: darba devēji Latvijā kopumā izprot situāciju darba tirgū…

..un vēl daudz noderīgas informācijas!

The post Kapitāls, janvāris 2017 appeared first on Kapitāls.

Andris Vanags: nebūs ražotāju – nebūs inovāciju
Eksportētājs intervijā Mārim Zanderam – par ražotājiem, kuri strādā ilgtermiņā

Speciālajā rubrikā Eksports. Transports. Loģistika –
tendences un tehnoloģijas

No sava bēgļa neaizbēgsi
Integrācijas mentori ir. Nav bēgļu, ko integrēt

Valsts parāda snaudošais pūķis
Lielākais risks – sabiedrības novecošanās

Kur tu teci… TEC?
TEC stabilizē elektrības cenas

Emigrācijas posts un knapais spožums:
ietekme uz Latvijas ekonomiku

Biznesa instrumenti:
Laika plānošana – pienākums justies labi

DARBASPĒKS:
darba vidē balstīta izglītība – valsts netraucēta

Eksports uz Spāniju –
valsti, kuras ekonomika atlabst

Viedo pilsētu nervu sistēma un smadzenes
Katastrofu novēršana

Politekonomija: kam vara, tam taisnība?

Ģeopolitika: Ukrainas traģēdija

Dzīves noteikumi: Andris Račs

Aktuāla informācija rubrikās:

* Svarīgākie notikumi Latvijā un pasaulē
* Līderu reitingu kāpums un lejupslīde
* Apbedīšanas biznesa aizkulises
* 1 jautājums trim ekspertiem: kā Latviju attīstīt par pasaules mēroga transporta un loģistikas centru?
* Skaitļi: Latvijai izdevīgas pozīcijas kravu pārvadājumu nozarē, tomēr dinamika nepietiekama…

… un vēl daudz svaiga – svaigākajā numurā!

The post Kapitāls, februāris 2017 appeared first on Kapitāls.

Arvils Ašeradens: energoresursu cena nedrīkst traucēt konkurētspēju
Ekonomikas ministrs intervijā Mārim Zanderam – par lieliem izaicinājumiem, kas netrūkst enerģētikā

Labāko darba devēju TOP 50
Kuri ir šī gada iekārojamākie darba devēji Latvijā?

Speciālajā rubrikā Enerģētika –
attīstības iespējām robežu nav

Mikrouzņēmumu migrēna pārgājusi
Kur palikušas debates par mikrouzņēmuma nodokli un minimālām sociālām iemaksām?

Šoseju vietā – sliedes? 
Ko gaidīt no Eiropas Komisijas un Eiropas Parlamenta pieņemtajiem dokumentiem

Kūdra: Kurināt vai nekurināt?
Nepamatoti aizmirstais enerģētikas resurss

Gāzes tirgus atvēršanas priekšvakarā
Kam šis tirgus ir izdevīgs, un vai ir vērts tajā startēt?

Biznesa instrumenti:
Sanāksme: burziņš vai sinerģija?

Darbaspēks:
ar miljoniem apkaro jauniešu bezdarbu

Eksports uz Trinidādu un Tobāgo –
viena no bāgātākajām Karību jūras reģiona valstīm

BiSMART:
augšupejošā vēja enerģija

Politekonomija: kam vara, tam taisnība? (II daļa)

Ģeopolitika: Maskvafili pret narodovciem

Dzīves noteikumi: Mārtiņš Šics

Aktuāla informācija rubrikās:

* Svarīgākie notikumi Latvijā un pasaulē
* Līderu reitingu kāpums un lejupslīde
* Juveliera biznesa aizkulises
* 1 jautājums trim ekspertiem: Kāds ir mehānisms, kā cenu izmaiņas biržā ietekmē jūsu produkta galacenu, ko maksā patērētājs?
* Skaitļi: Latvijas enerģētiskā aina joprojām daudzsološa, jāmācās to izmantot

… un vēl daudz interesanta jaunākajā numurā!

The post Kapitāls, marts 2017 appeared first on Kapitāls.

Pēc Nīderlandes parlamenta deputātu pieprasījuma tiks veikts pētījums par to, vai valstij nepieciešams atteikties no vienotās Eiropas valūtas eiro izmantošanas, vēsta britu laikraksts Independent.

Iniciatīvu izvirzījuši partijas Kristīgi demokrātiskais aicinājums pārstāvji, taču deputāti to atbalstījuši gandrīz vienprātīgi. Pētījumu kontrolēs Valsts padome – konsultatīva institūcija Nīderlandes valdības pastārnē. Gaidāms, ka aktīvas diskusijas par šo jautājumu sāksies drīz pēc 15. martā gaidāmajām valsts parlamenta vēlēšanām.

„Eiropas valūtas problēmas nav atrisinātas. Šī ir iespēja mums visiem raudzīties uz priekšu, bez jebkādiem aizliegumiem,” paziņojis viens no partijas Kristīgi demokrātiskais aicinājums pārstāvjiem Pīters Omtzigs. Atbilstīgi viņa vārdiem, iniciatīva saistīta ar to, ka Eiropas Centrālās bankas (ECB) noteiktās ārkārtīgi zemās procentu likmes rada zaudējumus Nīderlandes noguldītājiem.

Kā atzīmē izdevums, runas par iespēju izstāties no eirozonas izskan saistībā ar Nīderlandes vēlēšanu priekšvakarā aizvien pieaugošo Eiropas Savienības (ES) kritiku, ar kuras palīdzību partijas cer piesaistīt vēlētājus.

The post Nīderlandes parlamentārieši pieprasa veikt pētījumu par eirozonas lietderību appeared first on Kapitāls.

Ķīna 2016. gadā pirmo reizi vēsturē kļuvusi par Vācijas lielāko tirdzniecības partneri – kopējais tirdzniecības apjoms starp Ķīnu un Vāciju pagājušajā gadā sasniedzis gandrīz 170 miljardus eiro, liecina Vācijas Statistikas biroja (Destatis) dati. Vācija no Ķīnas pērn importējusi preces 94 miljardu eiro vērtībā, savukārt eksporta vērtība līdzinās 76 miljardiem eiro.

Ar kopējo tirdzniecības apjomu 167 miljardi eiro otrās lielākās Vācijas tirdzniecības partneres statusu ir saglabājusi Francija, kura ieņēma pirmo vietu šajā sarakstā no 1975. gada līdz 2014. gadam, līdz gadu iepriekš piekāpās ASV.

Savukārt ASV, abpusējai tirdzniecībai ar Vāciju pērn samazinoties par 5% jeb līdz 165 miljardiem eiro noslīdējusi uz saraksta trešo vietu. Vienlaikus ASV joprojām ir lielākā Vācijas preču importētājas – Vācijas eksporta uz ASV vērtība pērn sasniedza 107 miljardus eiro. Otra lielākā Vācijas preču pircēja ir Francija (101 miljards eiro), bet tresā – Lielbritānija (86 miljardi eiro).

The post Ķīna pirmoreiz vēsturē kļūst par Vācijas lielāko tirdzniecības partneri appeared first on Kapitāls.

Interneta servisa Youtube lietotāji ik dienas noskatās video ar kopējo laiku vairāk par miljardu stundu, vēsta laikraksts The Wall Street Journal (WSJ) atsaucoties uz kompānijas sniegtajiem datiem. Atbilstīgi tiem, ik minūti servisā tiek augšupielādēts video ar kopējo laiku 400 stundas, bet katru dienu – ar kopējo laiku 65 gadi.

„Kontenta korpuss ar katru minūti turpina kļūt aizvien bagātīgāks un pašapmācošies mašīnu algoritmi veic aizvien labāku darbu, lai noteiktu to kontentu, kas piesaista atsevišķus lietotājus,” norādījis viens no kompānijas direktoriem Nils Moens.

Šeit jāpiebilst, ka Youtube tomēr joprojām nav īsts konkurents televīzijai. Kā liecina kompānijas Nielsen dati, tikai ASV ik dienas tiek skatītas televīzijas pārraides ar kopējo laiku 1,25 miljardi stundu. Savukārt Facebook video amerikāņi noskatās 100 miljonus stundu, bet Netflix – 116 miljonus stundu dienā.

The post Youtube lietotāji ik dienas noskatās video ar kopējo laiku vairāk par miljardu stundu appeared first on Kapitāls.

Ķīnas varas iestādes izskata iespējas ieviest naudas maksājumus ar mērķi stimulēt ģimenes izšķirties par otrā bērna laišanu pasaulē, vēsta laikraksts China Daily, atsaucoties uz Ķīnas Nācijas veselības un ģimenes plānošanas komisijas viceministru Vaņu Pejaņu.

2015. gadā Ķīnā tika pieņemts lēmums par politikas „viena ģimene – viens bērns” mīkstināšanu, kas pagājušajā gadā noveda pie jaundzimušo skaita pieauguma par 1,3 miljoniem mazuļu (lielākais rādītājs pēdējos 20 gados), kopējam jaudzimuši skaitam valstīm sasniedzot 17,8 miljonus mazuļu.

„Šie rādītāji pilnībā atbilst mūsu cerībām, taču barjeras jorprojām pastāv un ar tām nepieciešams kaut ko darīt. Otra bērna laišana pasaulē ir katras ķīniešu ģimenes tiesības, tomēr par šķērsli ir kļuvusi finanšu pieejamība,” norādījis viceministrs.

The post Ķīna izskata iespējas finansiāli stimulēt otro bērnu laišanu pasaulē appeared first on Kapitāls.

Viedtālruņu ražotāji 2015. gadā viltojumu dēļ nav spējuši gūt 48 miljardus ASV dolāru lielus ieņēmumus, vēsta CNBC, atsaucoties uz Eiropas Savienības intelektuālā īpašuma organizācijas (EUIPO) un Starptautiskās elektrosakaru savienības (ITU) aplēsēm.

Abu šo organizāciju veikts pētījums liecina, ka oficiālie mazumtirgotāji viltojumu dēļ globālā mērogā pārdevuši par 184 miljoniem viedtālruņu mazāk, nekā varētu. Šis rādītājs ir līdzvērtīgs 12,9% no visa viedtālruņu tirgus 2015. gadā.

Salīdzinoši visvairāk viltotu viedtālruņu ir pārdots Āfrikā (21,3%). Latīņamerikā viltoto viedtālruņu tirgus daļa līdzinās 19,6%, Tuvajos Austrumos – 17,4%, Ķīnā – 15,6%, Āzijas un Klusā okeāna reģionā – 11,8%, Eiropā – 8,3%, bet Ziemeļamerikā (ASV un Kanādā) – 7,6%.

The post Pētījums: Viltojumu daļa pasaules viedtālruņu tirgū ir 12,9% appeared first on Kapitāls.