Krievijas rublis 2016. gadā kļuvis par „veiksmīgāko” no tā dēvēto attīstības valstu valūtām, vēsta laikraksts Financial Times, atsaucoties uz Maskavas biržas datiem. 2016. gada laikā rubļa kurss pret ASV dolāru pieaudzis par 20,1%, bet pret eiro – par 24,7%.

Publikācijā norādīts, ka, noslēdzoties 2016. tirdzniecības gadam Maskavas biržā, ASV dolāra kurss bija 61,27 rubļi, savukārt eiro kurss – 64,52 rubļi. Noslēdzoties 2015. tirdzniecības gadam, dolāra kurss bija 73,59 rubļi, bet eiro kurss – 80,43 rubļi.

Izdevums atgādina, ka maksimālos rādītājus Krievijas rubļa kurss sasniedza 21. janvārī, kad dolāra kurss bija gandrīz 86 rubļi, bet eiro kurss – 93,7 rubļi.

The post Krievijas rublis kļuvis par 2016. gada “veiksmīgāko” attīstības valstu valūtu appeared first on Kapitāls.

2017. gadā starp Ķīnu un ASV var sākties tirdzniecības karš, kurā uzvarēs Pekina, raksta aģentūra Bloomberg, atsaucoties uz Honkongas Pilsētas universitātes profesoru Džeimsu Vanu.

„Spēku samērs pasaulē šobrīd ir daudz nenoteiktāks, nekā XX gadsimta sākumā, un tādi spēlētāji kā Ķīna un Indija ir spējuši radīt jaunus politiskās pievilkšanās centrus. Laikā, kad attīstītā pasaule piedzīvo ekonomisko un politisko paralīzi, ticamākā izeja no šī stāvokļa ir tirdzniecības karš,” ir pārliecināts profesors,

Tirdzniecības kara gadījumā Ķīnas varas iestādes atradīsies labākā sitācijā, nekā ASV, jo varēs brīvi rīkoties ar valsts resursiem, lai palīdzētu saviem eksportētājiem. Vienlaikus Ķīnas privātās kompānijas būs apdraudētākas vairāk, nekā valsts uzņēmumi, jo pēdējiem ir ievērojama politiskā ietekme Pekinā, uzskata Dž. Vans.

Savas priekšvēlēšanu kampaņas laikā Donalds Tramps solīja pasludināt Ķīnu par valūtas manipulatoru un līdz 45% no preču vērtības paaugstināt tirdzniecības tarifus Ķīnas precēm. Atbilstīgi Goldman Sachs Group Inc. novērtējumam, ja ASV tiešām ieviesīs šādus tarifus, 2017. gada laikā Ķīnas IKP samazināsies par 3%. Tas izraisīs krasu Ķīnas ekonomikas rādītāju kritumu un radīs ievērojamus zaudējumus visas pasaules ekonomikai, atzīmē aģentūra.

Triecienam tiks pakļautas preces, kuras Ķīnas eksportētāji ražo tādiem lielveikalu tīkliem kā Walmart, tajā skaitā apģērbi un apavi, mēbeles, tekstilpreces, utt.. Kas attiecas uz telekomunikāciju iekārtām, tad šeit jaunu tarifu ieviešana nebūs tik postoša, jo lielāko daļu peļņas šajā gadījumā gūst pašas amerikāņu kompānijas, piemēram, Apple, nevis preču piegādātāji Ķīnā, norāda Dž. Vans.

Ķīna no savas puses savukārt var atsaukt lidmašīnu Boeing pasūtījumus, kā arī ierobežot automašīnu un lauksaimniecības produkcijas importu no ASV. Savienotajās Valstīs iespējamais tirdzniecības karš var izsaukt inflāciju un samazināt iekšējo patēriņu, uzskata profesors.

The post Profesors: Ķīnai ir labas izredzes uzvarēt tirdzniecības karā ar ASV appeared first on Kapitāls.

ASV ievēlētajam prezidentam Donaldam Trampam ir grūtības ar mūsdienu tehnoloģiju izmantošanu, un viņš dod priekšroku „senlaicīgākiem” informācijas saņemšanas veidiem, vēsta izdevums Politico, atsaucoties uz miljardierim tuvu stāvošu personu sniegto informāciju.

Atbilstīgi D. Trampa palīgu vārdiem, viņi nekad nav saņēmuši no nākošā ASV prezidenta elektroniskās vēstules vai īsziņas. Tāpat miljardieris nelasa interneta medijus, priekšroku dodot drukātajai presei.

Kā izdevumam izteicies žurnālists Ēriks Ēriksons, pagājušā gada decembrī, kad D. Tramps vēlējies viņam pateikties par kādu publikāciju, viņš nevis nosūtījis žurnālistam ierasto e-pastu, bet gan uzrakstījis pateicības vēstuli ar roku. D. Trampa palīgi šo dokumentu pēc tam ieskenējuši un nosūtījuši Ē. Ēriksonam pdf formātā.

Šeit gan jāpiebilst, ka sens D. Trampa draugs Rodžers Stouns norādījis, ka nākošais ASV prezidents vēl nesen izmantojis 1980. gados populāros tā dēvētos mesendžerus, bet pašlaik ir „aizrāvies ar Twitter”, kas liecina – apgalvojumi par D. Trampa nespēju izmantot tehnoloģijas ir nedaudz pārspīlēti.

The post Politico: Donaldam Trampam ir grūtības ar mūsdienu tehnoloģiju izmantošanu appeared first on Kapitāls.

Kriptovalūtas Bitcoin vērtība 2. janvārī pieaugusi līdz 1019,94 ASV dolāriem, pirmoreiz kopš 2013. gada 29. novembra pārsniedzot 1000 dolārus par vienu vienību, liecina CoinDesk informācija.

Kriptovalūtas vērtības straujš kāpums tika piedzīvots 2016. gada beigās – decembrī Bitcoin vērtība pieauga par 30%. Vienlaikus izdevums Tech Crunch atzīmē, ka šim kāpumam trūkst skaidrojuma, vēl jo vairāk tādēļ, ka zelts, kura cena parasti mainās vienlaikus ar Bitcoin vērtību, decembrī piedzīvoja kritumu.

Jāatgādina, ka pirmais darījums, izmantojot Bitcoin un blockchain tehnoloģiju, notika 2009. gadā. Šobrīd virkne finanšu institūtu strādā pie blockchain tehnoloģijas ieviešanas, plānojot šādi ietaupīt līdzekļus, kā arī paātrināt transakcijas.

The post Bitcoin vērtība pirmoreiz kopš 2013. gada pārsniedz 1000 ASV dolārus appeared first on Kapitāls.

Pēc paziņojuma par naudas reformas sākšanu Indijā 48 stundu laikā nopirkts vairāk par četrām tonnām zelta, vēsta The Times of India, atsaucoties uz Indijas valdības aplēsēm.

Tā Čennai (Madrasas) pilsētā pagājušā gada 8. novembrī pārdoti 200 kilogrami zelta izstrādājumu, kamēr vēl dienu iepriekš – 40 kilogrami. Laikraksts piebilst, ka visā valstī notiek vērienīgas juvelierizstrādājumu ražotāju un tirgotāju pārbaudes, turot viņus aizdomās par masveidīgu izvairīšanos no nodokļu nomaksas.

Pagājušā gada 8. novembrī Indijā sākās naudas reforma, par mērķi pasludinot cīņu ar ēnu ekonomiku. No apgrozības tika izņemtas populārākās lielās banknotes ar nominālu 500 un 1000 rūpijas (7,5 un 15 ASV dolāri). To vietā tiks ieviestas jaunas banknotes ar nominālu 500 un 2000 rūpijas, pie kam varas iestādes ierobežoja apmaināmo banknošu daudzumu.

Jāpiebilst, ka Indijā ir vērojams skaidras naudas trūkums, kamdēļ banknošu atrašanās apgrozībā laika pagarināšanai tiek veltīta liela uzmanība. Tā Indijas Rezerves banka jau sen plāno no polimēru materiāliem gatavotu banknošu laišanu apgrozībā. Vēl 2014. gadā Indijas valdība solīja laist apgrozībā miljardu „plastmasas” banknošu ar nominālu 10 rūpijas (0,15 dolāri).

The post Naudas reforma Indijā izprovocējusi zelta pirkšanas drudzi appeared first on Kapitāls.

2016. gadā aviopārvadātāju pakalpojumus pasaulē kopumā izmantojuši 3,7 miljardi pasažieru, kas ir jauns gada laikā pārvadāto aviopasažieru rekords, liecina Starptautiskās civilās aviācijas organizācijas (angļu: International Civil Aviation Organization, ICAO) interneta vietnē publiskotā informācija.

Salīdzinot ar 2015. gadu, pārvadāto aviopasažieru skaits pieaudzis par 6%, savukārt lidojumu skaits palielinājies par 6,3%, sasniedzot aptuveni 35 miljonus lidojumu gadā. Tādējādi vairāk par pusi visu starptautiskajos ceļojumos devušos tūristu pagājušajā gadā pārvadāts ar lidmašīnām, norāda ICAO.

Lielākais pasažieru aviopārvadājumu tirgus pērn bijusi Eiropa – 36% visu pārvadājumu (+6,3%, salīdzinot ar 2015. gadu), pēc tam seko Āzijas un Klusā okeāna reģions – 29% (+8%), Tuvie Austrumi – 15% (+11,2%), Ziemeļamerika – 13% (+3,5%), Latīņamerika un Karību jūras baseina valsts – 4% (+6,5%) un Āfrika – 3% (+5,7%).

Tāpat paziņojumā norādīts, ka lidsabiedrība operacionālā peļņa 2016. gadā sasniegusi 60 miljardus ASV dolāru, salīdzinot ar 58 miljardiem 2015. gadā.

The post 2016. gadā uzstādīts jauns pasažieru aviopārvadājumu rekords appeared first on Kapitāls.

Pēc aiziešana no ExxonMobil vadītāja Rekss Tilersons saņems no kompānijas $180 miljonus, vēsta laikraksts The Wall Street Journal. Tas ir aptuveni par $7 miljoniem mazāk, nekā viņš saņemtu, aizejot pensijā no kompānijas vadītāja posteņa.

Kā paziņojusi ExxonMobil, vienošanās panākšanas laikā R. Tilersons attiecies no bonusa $4,1 miljona apmērā, kuru viņš saņemtu pa daļām triju gadu laikā.

Iepriekš tika ziņots, ka R. Tilersons, kuru ASV ievēlētais prezidents Donalds Tramps izvēlējies par valsts sekretāru nākošajā administrācijā, pametīs naftas kompānijas ExxonMobil ģenerāldirektora posteni sakarā ar stāšanos valsts sekretāra amatā.

The post Nākošais ASV valsts sekretārs saņems kompensāciju $180 miljonu apmērā appeared first on Kapitāls.

Ķīna līdz 2020. gadam investēs atjaunojamās enerģijas avotos 2,5 triljonus juaņu (361 miljardu ASV dolāru), vēsta aģentūra Reuters, atsaucoties uz Ķīnas amatpersonām. Plāna īstenošana ļaus radīt enerģētikas sektorā 13 miljonus darba vietu, bet mērķis ir līdz 2020. gadam palielināt atjaunojamās enerģijas daļu eletroenerģijas izstrādē līdz 15%, kas ir ekvivalents 580 miljoniem tonnu ogļu.

Plānots, ka kopā ar atomelektrostacijām un hidroelektrostacijām atjaunojamās enerģijas avoti pēc trim gadiem nodrošinās vairāk par pusi Ķīnā saražotās elektronerģijas.

Jāatgādina, ka 2016. gada vidū Ķīna paziņoja par plāniem ievērojami samazināt ogļu ieguvi un izmantošanu. Tiek uzskatīts, ka plaša ogļu izmantošana ļāvusi Ķīnai (kuras apzinātie ogļu krājumi ir trešie lielākie pasaulē – aiz ASV un Krievijas) veikt rūpniecisko revolūciju, tomēr tagad valsts atsakās no šī resursa galvenokārt ekoloģisku, taču arī ekonomisku apsvērumu dēļ, pārorientējoties uz atjaunojamās enerģijas, kodolenerģijas un hidroenerģijas avotiem.

The post Ķīna trīs gados investēs atjaunojamās enerģijas avotos $360 miljardus appeared first on Kapitāls.

Pret Krieviju noteikto ekonomisko sankciju, kā arī Krievijas pretsankciju dēļ 27 Eiropas Savienības (ES) valstis (izņemot Horvātiju) 2015. gadā zaudējušas gandrīz 400 tūkstošus darba vietu, kā arī €17,6 miljardus, vēsta Austrijas laikraksts Der Standart, atsaucoties uz Austrijas Ekonomisko pētījumu institūta (WIFO) aplēsēm.

Kā norādīts publikācijā, WIFO jaunākajos aprēķinos, atšķirībā no iepriekšējām aplēsēm, vērā ņemta tikai sankciju un pretsankciju ietekme uz ekonomiskajiem rādītājiem. Lai nodalītu sankciju ietekmi no, piemēram, naftas cenu krituma atstātās ietekmes uz Krievijas un ES valstu ekonomisko sadarbību, pētnieki izmantojuši sarežģītus ekonometrisko modeļus. Pētījums veikts pēc Austrijas Ekonomikas ministrijas pasūtījuma.

Atbilstīgi pētījuma rezultātiem, lielākos zaudējumus cietusi Vācija (vairāk par €6 miljardiem, gandrīz 100 tūkstoši zaudētu darba vietu), Francija (€1,6 miljardi), Polija (€1,3 miljardi), Itālija (€950 miljoni) un Čehija (€760 miljoni). Savukārt Austrija zaudējusi €550 miljonus un septiņus tūkstošus darba vietu.

The post ES zaudējumi no sankcijām pret Krieviju 2015. gadā – €17,6 miljardi appeared first on Kapitāls.

Tā dēvētās digitālās ekonomikas apjoms līdz 2035. gadam var sasniegt 16 triljonus ASV dolāru gadā, vēsta aģentūra Xinhua, atsaucoties uz Boston Consulting Group pētniecisko ziņojumu. Par digitālo ekonomiku dēvē ekonomiku, kuras pamatā ir elektronisko pakalpojumu sniegšana un bizness, izmantojot internetu, atgādina aģentūra.

Pēc pētnieciskā ziņojuma autoru domām, attīstoties digitālajai ekonomikai ap 2035. gadu Ķīnā šajā nozarē būs radīts vairāk par 400 miljoniem darba vietu, no kurām vairāk par 100 miljoniem darba vietu būs radījusi Ķīnas lielākā interneta kompānija Alibaba Group. Ziņojumā tāpat norādīts, ka digitālās tehnoloģijas, tādas kā mākoņpakalpojumu vai mākslīgais intelekts, nākotnē aizvien biežāk nomainīs cilvēku darbu.

Kā paziņojis Alibaba Group viceprezidents Gao Hunbins, līdz 2035. gadam digitālā ekonomika apjoma ziņā apsteigs ražojošo sektoru un veidos līdz pat 25% no visas globālās ekonomikas.

The post Digitālās ekonomikas apjoms 2035. gadā var sasniegt 16 triljonus ASV dolāru appeared first on Kapitāls.

Norvēģija 2017. gada laikā kļūs par pirmo valsti pasaulē, kura atteiksies no radio pārraidēm FM diapazonā, pārejot uz digitālā radio formātu (DAB), vēsta aģentūra Reuters, atgādinot, ka lēmums par atteikšanos no FM formāta pieņemts vēl 2015. gadā. Kā pirmā no FM diapazona tiks atslēgta Budo pilsēta, bet pilnībā raidīšana FM diapazonā visas valsts teritorijā tiks pārtraukta līdz gada beigām.

Lēmums par atteikšanos no FM formāta tiek pamatots ar Norvēģijas iedzīvotāju masveida pāriešanu uz digitālajām pārraidēm un FM radiostaciju popularitātes samazināšanos. Tāpat radiotranslāciju DAB tīklā izmaksas ir ievērojami zemākas, nekā raidīšanas FM tīklā izmaksas.

Tiesa, kā liecina Dagbladet veikta aptauja, 66% norvēģu iebilst pret radiopārraižu FM diapoazonā pārtraukšanā, bet šo lēmumu atbalsta tikai 17% valsts iedzīvotāju. Galvenokārt neapmierināti ir automašīnu īpašnieki – FM radio tiek izmantots divos miljonos automašīnu Norvēģijā, tāpat daudzi norvēģi uzskata FM radio par nepieciešamu ārkārtas situācijās.

Līdztekus Norvēģijai iespēju atteikties no radio pārraidēm FM diapazonā izskata arī vairākas citas Eiropas valstis. Tā Šveice plāno atteikties no pārraidēm FM diapazonā 2020. gadā, tāpat par šādiem plāniem, gan neminot konkrētus termiņus, ir paziņojušas arī Lielbritānija un Dānija.

The post Norvēģija kā pirmā pasaulē atteiksies no radio pārraidēm FM diapazonā appeared first on Kapitāls.

Ķīnas kompānija Baidu, kurai pieder meklēšanas internetā sistēma ar tādu pašu nosaukumu, saņēmusi no valsts varas iestādēm atļauju dibināt savu tiešsaistes banku, kuras centrālais birojs atradīsies Pekinā, vēsta portāls IBS Intelligence. Baidu ir populārākā meklēšanas internetā sistēma Ķīnā, bet visas pasaules mērogā pēc apstrādāto pieprasījumu skaita atpaliek vienīgi no Google.

Jaunās bankas, kura sauksies Baixin Bank, izveidē piedalās arī China CITIC Bank. Starp pakalpojumiem, kurus plāno piedāvāt Baixin Bank, ir fizisko personu un mazā biznesa kreditēšana, kā arī investīciju produktu tirdzniecība. Jaunā banka tirgū plāno pozicionēt sevi kā organizācija, kas palīdz cilvēkiem labāk pārvaldīt viņu aktīvus. Kad tieši banka uzsāks darbu, pagaidām nav zināms.

Jāatgādina, ka 2015. cits Ķīnas interneta gigants Alibaba Group izveidoja savu mobilo banku Mybank, bet nedaudz vēlāk interneta pakalpojumu sniedzējs Tencent sāka piedāvāt analoģisku servisu ar nosaukumu Webank.

The post Ķīnas interneta meklētājs Baidu saņem atļauju dibināt savu banku appeared first on Kapitāls.

Smēķēšana globālajai ekonomikai ik gadu izmaksā aptuveni triljonu ASV dolāru. Šajā summā ietilpst izdevumi veselības aprūpei, kā arī darba spēju zaudēšana veselības problēmu dēļ, vēsta aģentūra Reuters, atsaucoties uz Pasaules Veselības organizācijas un ASV Nacionālā onkoloģijas institūta kopīgu ziņojumu.

Dokumentā arī norādīts, ka līdz 2030. gadam ievērojami pieaugs smēķēšanas izraisīto nāves gadījumu skaits – no sešiem līdz astoņiem miljoniem cilvēku gadā, pie kam 80% šo nāves gadījumu tiks fiksēti valstīs ar zemu un vidēju ienākumu līmeni.

Tāpat pētnieki norāda, ka, neraugoties uz smēķētāju daļas samazināšanos pasaules iedzīvotāju vidū, globālā mērogā turpina pieaugt tabakas lietotāju skaits, kas skaidrojams ar pasaules iedzīvotāju skaita pieaugumu.

Ziņojumā uzsvērts, ka valstīm ir visas iespējas samazināt tabakas patēriņu iedzīvotāju vidū, tomēr pēdējā laikā tās neizvērš vērā ņemamas aktivitātes šajā virzienā.

The post Smēķēšana pasaules ekonomikai izmaksā triljonu ASV dolāru gadā appeared first on Kapitāls.

Kompānija, kas izveidosies pēc Verizon un Yahoo! apvienošanās darījuma noslēgšanas, iegūs nosaukumu Altaba, vēsta aģentūra Bloomberg, atsaucoties uz ASV Vērtspaīru un biržu uzraudzības komisijā (SEC) iesniegtu reģistrācijas pieteikumu.

Jaunā uzņēmuma valdē būs pieci locekļi, bet līdzšinējā Yahoo! ģenerāldirektore Marisa Maijere pēc darījuma noslēgšanas atstās kompānijā, atzīmē aģentūra.

Jāatgādina, ka pagājušā gada decembrī kļuva zināms, ka ASV telekomunikāciju kompānija Verizon izskata iespējas samazināt Yahoo! iegādes cenu ($ 4,83 miljardus), vai pat atteikties no darījuma pēc tam, kad Yahoo! paziņoja par vēl vienu drošības sistēmas uzlaušanas gadījumu, kas varēja novest pie līdz miljarda lietotāju datu nonākšanas hakeru rokās. Vienlaikus Verizon paziņoja, ka joprojām uzskata Yahoo! iegādi par stratēģiski nepieciešamu soli.

The post Verizon un Yahoo! apvienotā kompānija iegūs nosaukumu Altaba appeared first on Kapitāls.

Pasaulē turpina palielināties vinila skaņuplašu pārdošanas apjomi, kas skaidrojams ar pieprasījumu pēc šāda veida ierakstiem melomānu vidū, vēsta izdevums Financial Times (FT), atsaucoties uz kompānijas Deloitte prognozēm.

Atbilstīgi tām, 2017. gads kļūs par septīto pēc kārtas, kad pieaugums vinila skaņuplašu tirgū sasniedz divciparu rādītājus. Prognozēs norādīts, ka skaņuplašu izdevēji šogad gūs peļņu 800 – 900 miljonu ASV dolāru apmērā, piebilstot, ka pastāv arī iespēja, ka šis rādītājs pirmoreiz kopš 1980. gadiem var sasniegt pat vienu miljardu dolāru. Jāpiebilst, ka, piemēram, Lielritānijā pagājušajā gadā tika pārdots lielākais vinila skaņuplašu skaits pēdējo 25 gadu laikā.

Vienlaikus Deloitte uzskata, ka šie procesi nav nozares atdzimšana, bet tikai īslaicīgs intereses uzliesmojums, pat neraugoties uz faktu, ka 2016. gada martā kļuva zināms – ieņēmumu no vinila skaņuplašu pārdošanas ir pārsnieguši interneta mūzikas servisu ieņēmumus.

The post FT: Pasaulē turpina palielināties vinila skaņuplašu pārdošanas apjomi appeared first on Kapitāls.

ASV aizejošā prezidenta Baraka Obamas administrācija plāno iesniegt Pasaules Tirdzniecības organizācijā (PTO) sūdzību par Ķīnas subsīdijām šīs valsts alumīnija ražotājiem, vēsta aģentūra Reuters, atsaucoties uz saviem informācijas avotiem.

ASV paziņojuma tekstā norādīts uz „mākslīgi lētiem kredītiem”, kurus Ķīnas aluminīnija ražotājiem izsniedz šīs valsts bankas. Šo kredītu sekas, pēc ASV domām, ir alumīnija pārprodukcija, kas savukārt negatīvi ietekmē amerikāņu alumīnija ražotājus, precizē aģentūra.

Šāds B. Obamas administrācijas solis, kā arī ASV ievēlētā prezidenta Donalda Trampa paziņojumi par nodomu samazināt deficītu ASV tirdzniecības bilancē ar Ķīnā, ir viens nop faktoriem, kas palielien spriedzi abu lielvalstu attiecībās, atzīmē Reuters.

Jāpiebilst, ka Ķīna ir pasaules lielākā alumīnija ražotāja – 2015. gadā Āzijas lielvalstī tika saražoti 55% visas pasaules alumīnija. ASV alumīnija ražotāji, kas ir dislocēti galvenokārt Ohaio pavalstī, 2015. gadā šajā sarakstā ieņēma 4. vietu, jūtami atpaliekot arī no Krievijas un Kanādas.

The post ASV iesniegs PTO sūdzību par Ķīnas subsīdijām tās alumīnija ražotājiem appeared first on Kapitāls.

Iznāk: Janvārī

Veidotāji: Lursoft

Pirmo reizi publicēts: 2017. gadā

Apraksts: Pēdējos gados vairākkārt esam dzirdējuši Latvijas valdības solījumus un apņemšanās sekmēt ārvalstu investoru piesaisti Latvijas tautsaimniecībai, piemēram, atceramies, ka 2014. gadā,

Latvijai iestājoties eirozonā, viens no uzskaitītajiem Latvijas ieguvumiem bija arī straujāka ārvalstu investīciju ieplūšana Latvijas ekonomikā. Jau pēc gada, aplūkojot ārvalstu investīciju izmaiņu dinamiku, tika secināts, ka lolotās cerības nav piepildījušās. Kāda ir šobrīd ārvalstu investīciju situācija Latvijā?

The post Ārvalstu investīciju tops appeared first on Kapitāls.

Ķīnas Valsts Padome pirmoreiz publiskojusi Ķīnas ārpolitikas Āzijā koncepciju, kurā prioritārā secībā sarindotas valstis – stratēģiskās sadarbības partneres starptautiskajā arēnā, vēsta laikraksts Kommersant.

Neraugoties uz sasprigtām savstarpējām attiecībām un faktu, ka ievēlētais ASV prezidents Donalds Tramps neslēpj nodomu padarīt šīs attiecības vēl sarežģītākas, par galveno Ķīnas partneri reģionā atzītas ASV, norādot,ka Pekinas un Vašingtonas attiecības ir „palikušas stabilas kopš 2015. gada un noteiktā pakāpē pat attīstījušās”.

Otrajā vietā ierindotas attiecības ar Krieviju, kas nodēvēta par „lielāko kaimiņu un stratēģisko partneri”. Savukārt 3. un 4. vietā ierindotas attiecīgi Indija un Japāna, pie kam dokumentā uzsvērts, ka politiskā stabilitāte Āzijas un Klusā okeāna reģionā ir atkarīga no visu piecu (ieskaitot Ķīnu) Āzijā ietekmīgāko valstu spējas panākt savstarpējus kompromisus un vienošanās.

Savukārt reģiona mazākajām valstīm dokumentā ieteikts „neizdarīt izvēli starp lielvalstīm”, bet gan attīstīt savstarpēji izdevīgas attiecības ar visām no tām. Kā norāda eksperti, koncepcija paredz lielvalstu mierīgu līdzās pastāvēšanu, „cienot savstarpējās atšķirības”, un šādu ārpolitiku kopš kļūšanas par Ķīnas līderi virza arī valsts prezidents Sji Dziņpiņs.

The post Ķīna par galveno stratēģisko partneri Āzijā oficiāli atzīst ASV appeared first on Kapitāls.

Aģentūras Bloomberg veidotajā 2017 Bloomberg Innovation Index jeb pasaules inovatīvāko valstu reitinga pirmajā vietā ierindota Dienvidkoreja, kurai seko Zviedrija un Vācija. Publikācijā atzīmēts, ka Dienvidkoreja atrodas reitinga pirmajā vietā, pateicoties lielākajiem salīdzinošajiem tēriņiem zinātniskajiem pētījumiem, patentu aktivitātei, vērienīgai ražošanai ar augstu pievienoto vērtību, kā arī augstākās izglītības līmenim.

eitinga pirmajā desmitā vēl atrodas (secībā) Šveice, Somija, Singapūra, Japāna, Dānija, ASV un Izraēla. 2017 Bloomberg Innovation Index pirmajā piecdesmitniekā atrodamas arī visas trīs Baltijas valstis – Lietuva (32.), Igaunija (33.) un Latvija (39.) Tikmēr lielāko kritumu, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ir piedzīvojusi Krievija, kas noslīdējusi no 12. uz 26. vietu.

Reitinga veidotāji analizē situāciju inovāciju jomā vairāk nekā 200 pasaules valstīs, tomēr gala versijā tiek iekļautas tikai tās valstis, kurās pieejami dati par vismaz sešiem salīdzinošajiem kritērijiem, un tādu ir 78.

The post Bloomberg par 2017. gada inovatīvāko ekonomiku atzīst Dienvidkoreju appeared first on Kapitāls.

Lielbritānijas galvaspilsētā Londonā ieradies kravas vilciens no Ķīnas pilsētas Dživu, kas ceļā devās 1. janvārī. Ap 12 000 km garais ceļš ilga iepriekš ieplānotās 18 dienas, un to laikā vilciens šķērsoja Kazahstānas, Krievijas, Baltkrievijas, Polijas, Vācijas, Beļģijas un Francijas teritorijas, vēsta BBC.

Jaunā maršruta operators ir kompānija Yiwu Timex Industrial Investment Co., kura jau vairāk par gadu nodarbojas ar dzelzceļa kravu pārvadājumiem starp Ķīnu un Spāniju. No 34 konteineriem sastāvošais vilciens no Ķīnas uz Lielbritāniju veda sadzīves preces, audumus un apģērbus. Daļa konteineru no vilciena sastāva gan tika atvienoti Vācijas dzelzceļa mezglā Duisburgā un nosūtīti uz citiem galamērķiem Eiropā.

Jāpiebilst, ka Lielbritānija kļuvusi par 18 pasaules valsti, ar kuru Ķīnai ir tieša dzezceļa satiksme. Pēdējā ir ātrāka, nekā kravu transportēšana par jūru, kā arī lētāka par kravu aviopārvadājumiem.

The post Lielbritānijā ieradies pirmas kravas vilciens no Ķīnas appeared first on Kapitāls.