ASV izdevniecība Time Inc. noraidījusi Warner Music Group īpašnieka Leonarda Blavatņika piedāvājumu iegādāties kompāniju par $1,8 miljardiem, vēsta laikraksts Financial Times (FT), atsaucoties uz saviem informācijas avotiem.

Kopā ar L. Blavatņiku Time iegādes piedāvājumu izteikuši arī bijušais Warner izpilddirektors Edgars Bronfmans un bijušais Maker Studios vadītājs Inons Kreics. Time Inc. izdod tādus žurnālus kā Sports Illustrated, People un Time Magazines.

Kā norāda FT, Time Inc. kapitalizācija, investoru pesimisma par drukāto izdevumu nākotni dēļ, 2014. gadā nokritās par 50%. Tāpat kompānijas parādi šobrīd ir sasnieguši $1,4 miljardus.

The post Izdevniecība Time noraida $1,8 miljardus vērtu pārņemšanas piedāvājumu appeared first on Kapitāls.

ASV ievēlētais prezidents Donalds Tramps ar Twitter starpniecību paziņojis, ka 15. decembrī rīkos lielu preses konferenci Ņujorkā, kurā piedalīsies kopā ar saviem bērniem.

„Es sasaukšu lielo preses konferenci Ņujorkā 15. decembrī, lai apspriestu manu galīgo aiziešanu no biznesa ar mērķi koncentrēties valsts vadīšanai, lai vēlreiz padarītu Ameriku diženu!” teikts ierakstā.

Atbilstīgi D. Trampa vārdiem, ASV likumdošana neliek viņam šādi rīkoties, taču viņš apzinās cik svarīgi ir, lai ASV prezidentam nerastos interešu konflikts ar viņam piederošām kompānijām. „Šī iemesla dēļ juridiskie dokumenti, kas ļaus man pilnībā aiziet no biznesa, ir gatavi. Prezidentūra man ir daudz svarīgāks uzdevums!” norāda D. Tramps.

Jāatgādina, ka iepriekš ASV plašsaziņas līdzekļi vēstīja, ka D. Trampam nāksies nodot savu biznesa impēriju tā dēvētā „aklā trasta” pārvaldībā.

The post Tramps gatavojas paziņot par galīgo aiziešanu no biznesa appeared first on Kapitāls.

Kā liecina kompānijas Rand Europe veikts pētījums, neizgulējušies darbinieki Lielbritānijas ekonomikai izmaksā £40 miljardus gadā jeb 1,86% no valsts IKP. Pētījuma autori precizē, ka zaudējumus izraisa vai nu darba ražīguma kritums, vai arī strādājošo vienkārša neierašanās darbā – šādi valsts ik gadu zaudē 200 tūkstošus darba stundu.

Bez tam cilvēkiem, kuri miegam velta mazāk par sešās stundām diennaktī, ir par 13% lielākas risks mirt pēkšņā nāvē, nekā cilvēkiem, kas miegā pavada 7-9 stundas diennaktī.

Rand Europe vecākais analītiķis Marko Hefners atzīmējis, ka gadījumā, ka briti, kas miega pavada mazāk par sešām stundām diennaktī, miegam veltītu vien 6-7 stundas, Lielbritānijas ekonomikā iegūtu £24 miljardus gadā.

Balstoties un pētījuma rezultātiem, kompānija arī aicina darba devējus veikt „skaidrojošo darbu” strādājošo vidū un informēt viņus par miega un dienas režīma nozīmi. Tāpat tiek aicināts birojos izveidot atpūtas istabas.

The post Neizgulējušies darbinieki Lielbritānijas ekonomikai “nozog” £40 miljardus gadā appeared first on Kapitāls.

Zviedrijas valdības piesaistītie eksperti prezentējuši valsts finanšu ministram rekomendāciju ieviest progresīvo nodokli no zviedru tūristiem, kas dodas atpūtas braucienos ar lidmašīnām. Atbilstīgi ierosinājumam, jo tālāks ieplānots lidojums, jo lielāks iecerēts nodoklis, vēsta Zviedrijas radio.

Nodokli iecerēts ieviest, sākot ar 2018. gadu. Pasaule tiks sadalīta trīs zonās, un visvairāk nāksies maksāt par „tālajiem” kūrortiem. Tā lidojums uz zviedru iecienīto Taizemi tiks aplikt ar nodokli 430 kronu apmērā, lidojums ārpus Eiropas, bet sešu tūkstošu kolomentru radiusā no Stokholmas Ārlandas lidostas izmaksās papildus 280 kronas, bet lidojums uz citām Zviedrijas vai Eiropas Savienības lidostām – papildus 80 kronas.

Pavisam no tūristiem šādi plānots iekasēt 1,75 līdz 1,78 miljardus kronu gadā. Oficiālais šī plāna mērķis ir likt ziviedriem izmantot „ekoloģiski tīrus variantus”. Zviedrijas radio gan piebilst, ka eksperti šo plānu vērtē skeptiski, norādot – visi līdzīgi mēģinājumi citās valstīs līdz šim ir beigušies ar neveiksmēm.

The post Zviedrus gatavojas aplikt ar progresīvo tūrisma nodokli appeared first on Kapitāls.

Viens no pasaulē lielākajiem tabakas ražotājiem Philip Morris Lielbritānijā sācis elektronisko cigarešu tirdzniecību, un nākotnē kompānija var pilnībā atteikties no tradcionālo tabakas izstrādājumu ražošanas un tirdzniecības, vēsta BBC.

Philip Morris vadītājs Andrē Kalancopuloss sarunā ar BBC paziņojis, ka kompānija risina sarunas ar valstu, kurās darbojas uzņēmums, valdībām par pakāpenisku atteikšanos no parasto cigarešu izplatīšanas. Uzņēmums uzskata, ka elektronisko cigarešu izmantošana ļauj par 90% samazināt nikotīna patērēšanu, šādi daudz mazāk kaitējot smēķētāju veselībai.

Philip Morris elektronisko cigarešu izstrādē ir ieguldījis aptuveni trīs miljardus dolāru. Kompānijas vadītājs sarunas laikā norādījis, ka uzņēmums apzinās – tā produkcija nodara kaitējumu patērētāju veselībai. Šī iemesla dēļ par pareizu tiek uzskatīts atrast un komercializēt risinājumu, kas šo kaitējumu samazinātu līdz minimumam.

The post Philip Morris plāno pakāpeniski atteikties no tradicionālo cigarešu ražošanas appeared first on Kapitāls.

Itālijas premjerministrs Mateo Renci paziņojis, ka plāno atkāpties no amata, vēsta aģentūra Bloomberg. M. Renci atzina zaudējumu referendumā par konsotucionālajām reformām Itālijā, kā arī paziņoja, ka jau 5. decembrī iesniegs demisijas rakstu.

„Es esmu zaudējis un atzīstu šo faktu,” paziņoja Itālijas premjers, piebilstot, ka šajā brīdi beidzas arī viņa darbs valdībā. Tāpat viņš apsveica ar uzvaru konstitucionālās reformas pretiniekus.

Jāatgādina, ka referendums par izmaiņām Itālijas konstitūcijā, kuru rezultāta tiktu samazinātas reģionu un Senāta, bet palielinātas valdības pilnvaras, tika ierosināts pēc M. Renci iniciatīvas. Itālijas premjers arī jau iepriekš bija paziņojis, ka zaudējuma gadījumā atkāpsies no amata.

Referendums notika šodien, 4. decembrī, un uzreiz pēc vēlēšanu iecirkņu slēgšanas publiskotās aptaujas liecina, ka „pret” izmaiņām nobalsojuši 54-58% itāļu, kamēr premjera ierosinājumus atbalstījuši 42-46% vēlētāju.

The post Pēc zaudējuma referendumā no amata atkāpsies Itālijas premjerministrs appeared first on Kapitāls.

Japānas varas iestādes pieņēmušas lēmumu neatzīt Ķīnu par valsti ar tirgus ekonomiku pēc Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) kritērijiem, vēsta ziņu aģentūras, atsaucoties uz Japānas laikrakstu Yomiuri.

Laikrakstam kļuvis zināms, kā tādu pašu pozīciju plāno ieņemt arī ASV un Eiropas Savienība (ES). Eksperti uzskata, ka Ķīnas neatzīšana par valsti ar tirgus ekonomiku atvieglos ierobežojumu un antidempinga nodevu noteikšanu Pekinai.

Publikācijā norādīts, ka Japāna jau ir ieviesusi antidempinga nodevas vairākām Ķīnas preču grupām. Laikraksts arī piebilst, ka atteikums atzīt Ķīnu par valsti ar tirgus ekonomiku var izraisīt Pekinas protestus, kā arī vēl vairāk sarežģīt jau tāpat problemātiskās Japānas un Ķīnas attiecības.

The post Japāna nolēmusi neatzīt Ķīnu par valsti ar tirgus ekonomiku appeared first on Kapitāls.

Latvijas miljonāru TOP 100:
izmaiņas bagātāko cilvēku, turīgāko ģimeņu un savādo miljonāru vidū

Inna Šteinbuka: mums jāsāk atradināties no grantu psiholoģijas
EK pārstāvniecības Latvijā vadītāja intervijā Mārim Zanderam par to, kas mūs sagaida nākamgad

Speciālā rubrika Biznesa stratēģija 2017:
par Trampu, ASV ārpolitikas nākotni un ekonomiskās nenoteiktības gadu pasaulē

Mežos iesprūduši 4,8 miljardi:
nedrīkst novākt pāraugušu koksni, kas pamazām zaudē vērtību…

Vēlreiz par reinvestēto peļņu:
kādi būs Latvijas nodokļu sistēmas attīstības scenāriji?

OIK: progresam vai regresam?
Mākslīga tirgus regulēšana stratēģiski var nest ieguldījumu tautsaimniecībā

Eiropai jāpieņem nelūgti viesi:
ir radušies apstākļi, lai ASV pieteiktos uz absolūtu varu Eiropā

Eksports uz Senegālu –
vienu no veiksmīgākajām un stabilākajām demokrātiskajām valstīm Āfrikā

Monetārie stimuli neatslābs,
tomēr akciju tirgus kāpums var apstāties

Par ko dod Nobela prēmiju:
novērtēts ieguldījums kontraktu teorijas attīstībā

Neotradicionālistu kontrrevolūcija:
konfrontācija starp tradicionālo un liberālo vērtību atbalstītājiem Rietumos

Kādēļ viņi ir dažādās komandās?
7 svarīgi iemesli, kādēļ biznesa pārstāvji neiet politikā

Dzīves noteikumi:
Knuts Skujenieks

 

Aktuāla informācija rubrikās:
* Svarīgākie notikumi Latvijā un pasaulē
* Līderu reitingu kāpumi un lejupslīdes
* Pasta biznesa aizkulises
* 1 jautājums 3 ekspertiem par to, kas visvairāk ietekmē uzņēmumu starptautisko konkurētspēju
* Skaitļi: Latvijas konkurētspēja teorētiski ir viena no augstākajām EZ…

… un tā ir tikai daļa no tā, ko atradīsit jaunajā numurā!

The post Kapitāls, decembris 2016 appeared first on Kapitāls.

Aģentūra Bloomberg publicējusi „pesimista ceļvedi” 2017. gadam (The Pessimist’s Guide to 2017, atrodams šeit). „Donalds Tramps un Brexit šokēja lielāko daļu pasaules šajā gadā. Taču tikai ne Bloomberg pagājušā gada „pesimista ceļveža” lasītājus,” teikts publikācijas ievadā.

Pirmais jaunā ceļveža scenārijs tikmēr nosaukts par Trampzemi – pēc scenārija autoru domām, Donalda Trampa uzvara ASV prezidenta vēlēšanās var novest pie masu protestiem, kuru rezultātā uzņems apgriezienus Kalifornijas pavalsts kustība par izstāšanos no ASV (Calexit). Savukārt 2020. gadā miljardieri Elons Masks un Šerila Sandberga (Facebook operacionālā direktore) stāsies progresīvās antitrampa alianses priekšgalā.

Scenārijs Jalta 2.0 savukārt paredz, ka ASV un Krievijas politika nostādīs Vācijas kancleri Angelu Merkeli izvēles priekšā – vai nu vienoties ar Krieviju par ietekmes sfēru sadali Austrumeiropā, vai strauji palielināt Eiropas militāro potenciāli. Rezultātā Krievijai 26 gadus pēc PSRS sabrukuma izdosies atjaunot valsts prestižu pasaules arēnā.

Par Francijas prezidenti tikmēr var kļūt Nacionālās frontes līdera Marina Lepēna, pēc kuras nākšanas pie varas Francija kā nākošā pēc Lielbritānijas pametīs Eiropas Savienību (ES). Tāpat publikācijā atzīmēts, ka ASV un Ķīnas ekonomiskā kara rezultātā Ķīnas ekonomika var ieslīgt dziļā recesijā, un ka Kuba var izšķirties par aliansi ar saviem kādreizējiem partneriem – Krieviju un Ķīnu.

Jāatgādina, ka pagājušā gada decembrī Bloomberg tieši tāpat publicēju „melno gulbju” sarakstu šim gadam – notikumus, kurus aģentūra dēvēja par maz ticamiem, taču iespējamiem. Starp šiem notikumiem bija D. Trampa uzvara ASV prezidenta vēlēšanās, ASV finanšu sistēmas sagraušana Irānas un Krievijas hakeru uzbrukuma rezultātā, kā arī migrācijas krīzes izraisīts ES sabrukums.

The post Bloomberg pesimista ceļvedis 2017. gadam appeared first on Kapitāls.

No Naftas eksportājvalstu organizācijā OPEC neietilpstošājām valstīm tikai Krievija un Omāna ir piekritušas samazināt naftas ieguves apjomus, šādi atbalstot OPEC nesen panākto vienošanos par naftas ieguves apjomu samazināšanu par kopumā 1,2 miljoniem barelu dienā, vēsta aģentūra Bloomberg, atsaucoties uz saviem informācijas avotiem.

Publikācijā norādīts, ka tikai divās šajās naftas lielvalstīs ieguves apjomu samazināšana iecerēta plānveidīgi un to nebūs izraisījis dabisks naftas ieguves apjomu kritums, kāds vērojams vairākās citās pasaules valstīs. Tajā pašā laikā piebilsts, ka OPEC ir gatava pieņemt arī dabisku ieguves apjomu kritumu.

Jāatgādina, ka OPEC 30. novembrī Vīnē notikušā sanāksmē vienojās no nākošā gada janvāra samazināt naftas ieguvi par 1,2 miljoniem barelu dienā. Tad pat kļuva zināms, ka arī Krievija piekritusi samazināt naftas ieguves apjomus par vēl 300 tūkstošiem barelu dienā. Šāda OPEC vienošanās par naftas ieguves ierobežošanu ar mērķi palielināt naftas cenas ir pirmā kopš 2008.gada.

The post Bloomberg: OPEC lēmumam par naftas ieguves apjomu samazināšanu pievienosies tikai Krievija un Omāna appeared first on Kapitāls.

Lielbritānijas vēstnieks Eiropas Savienībā (ES) Ivans Rodžerss paziņojis, ka tirdzniecības līguma starp Londonu un Briseli noslēgšanai būs nepieciešami desmit gadi, vēsta BBC.

Vēl oktobrī, tiekoties ar Lielbritānijas valdības ministriem, I. Rodžerss, kurš piedalījās arī Lielbritānijas bijušā premjerministra Deivida Kemerona sarunās ar ES par Londonas un Briseles attiecībām, ir norādījis, ka tieši līguma noslēgšana, kopā ar tā ratifikāciju visās 27 atlikušajās ES valstīs, ieilgs līdz 2020. gadu vidum, kopā prasot līdz pat desmit gadiem.

Tāpat diplomāts brīdinājis, ka nav izslēgta arī iespēja, ka panākto vienošanos neizdodas rafificēt kādas atsevišķas valsts iebildumu dēļ, gan nenorādot, kas varētu būt šī atsevišķā dalībvalsts vai dalībvalstis.

The post Tirdzniecības līguma starp Londonu un Briseli noslēgšanai būs nepieciešami desmit gadi appeared first on Kapitāls.

Itālijas bankas Intesa Sanpaolo Ņujorkas filiālei piespriests $235 miljonus liels naudas sods par pavalsts likumdošanas pārkāpumiem, atmazgājot nelikumīgi iegūtus līdzekļus, kā par ASV valdības noteikto sankciju pārkāpšanu, veicot darījumus ar Irānu laikā no 2002. līdz 2006. gadam, vēsta laikraksts The Wall Street Journal (WSJ).

Ņujorkas Finanšu pakalpojumu pārvalde paziņojusi, ka banka veikusi „aizdomīgas transakcijas un apzināti slēpusi informāciju no banku regulatoriem”. Tāpat atzīmēts, ka Intesa Sanpaolo Ņujorkas nodaļa spējusi apiet nelikumīgu transakciju fiksēšanai paredzēto kontroles sistēmu, un „spējusi izvairīties no regulatoru uzmanības”.

Jāpiebilst, ka tieši Intesa Sanpaolo ir banka, kas piešķirs lielāko daļu līdzekļu izejvielu treiderim Glencore, kas ir viena no kompānijām, kas ieguva tiesības privatizēt 19,5% Krievijas naftas giganta Rosņeftj akciju. Lai arī banka nav pārkāpusi pret Krieviju noteiktās sankcijas, šāds lēmums ir izraisījis vairāku ASV amatpersonu sašutumu, kamdēļ daudzi eksperti Intesa Sanpaolo Ņujorkas filiālei piespriesto soda naudu uzskata par ASV varas iestāžu atriebību.

The post ASV piespriež $235 miljonu naudas sodu Intesa Sanpaolo Ņujorkas filiālei appeared first on Kapitāls.

Ēnu ekonomikas apjoms Krievijā ir aptuveni 22%, kas ir salīdzināms ar ēnu ekonomikas līmeni atsevišķās Eiropas valstīs, piemēram, Itālijā, vēsta aģentūra RIA Novosti, atsaucoties uz vārdā neminētu augsta ranga ierēdni.

Amatpersona arī norādījusi, ka Krievijas valdība uzskata – jau drīzā, pateicoties jaunu finanšu darījumu kontroles tehnoģiju plašai izmantošanai, no valsts izzudīs firmas – vienndienītes, kuras iesaistītos daudzos nelikumīgos darījumos, tajā skaitā līdzekļu izvešanā no valsts.

Jāatgādina, ka nesen Krievijas prezidents Vladimirs Putins deva rīkojumu izstrādāt plānus tā dēvētās „garāžu ekonomikas”, kā Krievijā tiek dēvēta nereģistrēta mazā uzņēmējdarbība, legalizēšanai. Toreiz tika minēts, ka ēnu ekonomikas apmēri Krievijā tiek lēsti 25% apmērā. Ir vērts piebilst, ka socioloģiskās aptaujas liecina – 40% Krievijas iedzīvotāju attaisno ēnu ekonomiku.

Kā liecina, piemēram, Kopējās arodbiedrību konfederācijas publiski pieejamie dati, 2015. gadā augstākais ēnu ekonomikas līmenis Eiropā bija Bulgārijā (30,6%), kurai sekoja Rumānija (28%), Turcija (27,8%), Horvātija (27,7%), Itālija (27% – 2012. gadā), Igaunija (26,2%), Grieķija (26%), Lietuva (25,8%), Latvija (23,6%) un Spānija (22% – 2012. gadā).

The post Amatpersona: Ēnu ekonomikas apjoms Krievijā ir aptuveni 22% appeared first on Kapitāls.

Polijas Nacionālā banka publicējusi ziņojumu par Polijā strādājošo Ukrainas visstrādnieku ienākumiem, vēsta Polijas valsts radio. Informācija ir balstīta uz Ukrainas viesstrādnieku vidū veiktām aptaujām, un liecina, ka viņu vidējie ienākumi mēnesī pēc visu nodokļu nomaksas jeb „uz rokas” ir aptuveni 2,1 tūkstotis zlotu (470 eiro).

Visaugstākie vidējie ienākumi – ap 2,8 tūkstošiem zlotu (620 eiro) – ir būvniecības nozarē strādājošajiem, savukārt zemākie – 1,8 tūkstoši zlotu (ap 400 eiro) – mājsaimniecībās nodarbinātajiem. Tikmēr Ukrainā vidējā mēnešalga nesasniedz 200 eiro.

Atbilstīgi aptauju rezultātiem, lielāko daļu šo ienākumu ukraiņu viesstrādnieki nosūtā uz dzimteni. Polijā tiek tērēti vien aptuveni trešdaļa no nopelnītā. Ziņojumā piebilsts, ka daudzi viestrādnieki saņem no darba devējiem „papildus palīdzību”, tostarp bezmaksas mitekļus, ēdināšanu, utt.., kas šajās aplēsēs nav iekļauta.

Atsevišķi uzsvērts, ka līdz 2014. gadam lielākā daļa Ukrainas viesstrādnieku Polijā bija sievietes, savukārt pēc 2014. gada sācies masveidīgs vīriešu pieplūdums, ko banka saista ir nevēlēšanos tikt iesauktiem armijā bruņota konflikta laikā. Tikai šā gada laikā darba atļaujas Polijā izsniegtas 938 tūkstošiem Ukrainas pilsoņu.

The post Ziņojums: Ukraiņu viesstrādnieki Polijā pelna vidēji 470 eiro mēnesī “uz rokas” appeared first on Kapitāls.

Japāna pirmoreiz kopš 2006. gada kļuvusi par lielāko ASV Valsts kases obligāciju turētāju, apsteidzot Ķīnu, vēsta laikraksts Financial Times (FT), atsaucoties uz ASV Valsts kases oficiālo informāciju (atrodama šeit).

Izdevums norāda, ka šā gada oktobrī 15 no 20 lielākajiem ASV Valsts kases parādzīmju turētajiem samazinājuši savus ieguldījumus tā dēvētajās Treasuries, tostarp lielākā ieguldījumu samazinātāja bijusi Ķīna – ieguldījumu samazināti $41,3 miljardus apmērā, tiem noslīdot līdz $ 1,116 triljoniem. Ieguldījumus samazinājusi arī Japāna, taču $4,5 miljardu apmērā, kopējai summai noslīdot līdz $ 1,132 triljoniem.

Jāpiebilst, ka laika posmā no šā gada sākuma līdz oktobrim pārējo pasaules valsu centrālo banku ieguldījumi ASV Valsts kases parādzīmēs ir samazinājušies par kopumā $257,7 miljardiem, bet ieskaitot arī tos uzņēmumu, kas saistīti ar ASV valdības ieguldījumiem (tādu kā, piemēram, hipotekāro kredītu aģentūras Fannie Mae un Freddie Mac) vērtspapīrus – par vairāk nekā $400 miljardiem, kas nav piedzīvots kopš 1978. gada.

The post Japāna pirmoreiz desmit gados kļuvusi par lielāko ASV parādsaistību turētāju appeared first on Kapitāls.

Ķīna plāno līdz 2020. gadam iztērēt 3,5 triljonus juaņu (503 miljardus ASV dolāru) valsts ātrgaitas dzelzceļu tīkla paplašināšanai, kā arī lai uzturētu ekonomisko izaugsmi un uzlabotu valsts infrastruktūru, vēsta aģentūra Bloomberg.

Paredzēts, ka Ķīnas ātrgaitas dzelzceļu kopējais garums pēc šīm investīcijām sasniegs 30 tūkstošus kilometru, bet dzelzceļu tīkls savienos 80% valsts lielpilsētu. Par trim tūkstošiem kilometru tiks pagarināta arī infrastruktūra lielpilsētu teritorijās.

Jāpiebilst, ka kopējais dzelzceļu garums Ķīnā 2015. gada beigās bija 121 tūkstotis kilometru, no kuriem 19 tūkstoši kilometru bija ātrgaitas dzelzceļi. Pēc šī rādītāja Ķīna ieņem pirmo vietu pasaulē. Vienlaikus Ķīnas ātrgaitas dzelzceļi ir zaudējumus nesoši, tomēr valsts vadība uzskata, ka līdz ar pasažieru plūsmas pieaugumu tie spēs sasniegt pašnodrošinājuma līmeni.

The post Ķīna investēs ātrgaitas dzelzceļos vairāk par $500 miljardiem appeared first on Kapitāls.

Neraugoties uz gaidāmo Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības (ES), Ķīnas pilsoņi turpina iegādāties nekustamos īpašumus Londonā, vēsta laikraksts Financial Times.

Publikācijā norādīts, ka pēc lēmuma par tā dēvēto Brexit ārvalstnieku investīcijas Londonas nekustamojos īpašumos ir ievērojami samazinājušās, un tikai viena investoru grupa – kontinentālās Ķīnas un Honkongas iedzīvotāji, joprojām saglabā optimismu un turpina iegādāties īpašumus.

Atbilstīgi Real Capital Analytics datiem, kopējais investīciju Londonas nekustamajos īpašumos apjoms pēc lēmuma par Brexit ir krities par 55%, salīdzinot ar gadu iepriekš, līdz 7 miljardiem sterliņu mārciņu. Tikmēr investīcijas no Ķīnas samazinājušās par tikai 22%, līdz 1,25 miljardiem sterliņu mārciņu/ Vienlaikus publikācijā piebilsts, ka nav zināms, cik ilgi saglabāsies šāda Ķīnas investoru interese.

The post FT: Tikai Ķīnas investori saglabājuši interesi par Londonas nekustamajiem īpašumiem appeared first on Kapitāls.

Apvienošanās un pārņemšanas darījumu apjoms pasaulē kopumā 2016. gadā samazinājies par 17%, salīdzinot ar gadu iepriekš, līdz $3,6 triljoniem, vēsta aģentūra Reuters, atsaucoties uz Thomson Reuters provizoriskajiem datiem.

Publikācijā norādīts, ka 2016. gadā notikuši tādi darījumi, kā Warner AT&T īstenotā Time iegāde par $85,4 miljardiem, LinkedIn nonākšana Microsoft rokās par $26,2 miljardiem, kā arī Samsung īstenotā Harman International pārņemšana par $8 miljardiem.

Jāpiebilst, ka kopējais apvienošanās un pārņēmšanas darījumu skaits 2016. gadā ir palicis gandrīz nemainīgs, salīdzinot ar gadu iepriekš – 44 688 darījumi.

The post Apvienošanās un pārņemšanas darījumu apjoms šogad samazinājies par 17% appeared first on Kapitāls.

Itālijā 83 gadu vecumā miris Viljams Saliss, populārās šokolādes olas Kinder Suprise izveidotājs, vēsta izdevums The Local, atsaucoties uz Itālijas plašsaziņas līdzekļiem. V. Saliss miris slimnīcā Pāvijā, kur izgāja ārstniecības kursu pēc nesen pārciesta insulta.

Kā norāda izdevums, ideja par Kinder Suprise V. Salisam radusies, domājot par to, kā pārliecināt patērētājus iegādāties Lieldienu šokolādes olas ne tikai šo svētku laikā. Šokolādes olas ar iekšā ievietotu rotaļlietu pirmoreiz pārdošanā parādījās 1974. gadā un uzreiz iemantoja milzīgu popularitāti bērnu vidū.

V. Saliss kompānijā Ferrero, kas pieder vienai no Itālijas bagātākajām ģimenēm, strādāja kopš 1960. gadā. Tikai kompānija Ferrero 40 gados ir pārdevusi vairāk par miljardu šokolādes olu Kinder Suprise.

Jāatgādina, ka šā gada februārī 89 gadu vecumā pēc ilgtošas slimības mira arī Ferrero ilgadējais vadītājs un ģimenes galva Mikele Ferrero, kopā ar kuru V. Saliss ieviesa Kinder Suprise. Nāves brīdī tikai M. Ferrero īpašumu kopvērtība tika lēsta $17 miljardu apmērā, bet ģimenes uzņēmumam piederēja tādi zīmoli kā Ferrero Rocher, Nutella un, protams, Kinder.

The post Itālijā miris šokolādes olas Kinder Suprise izgudrotājs appeared first on Kapitāls.

Krievijas gāzes tranzīts caur Ukrainu uz Eiropu, sākot ar 22. decembri, samazinājies par 19%, uz piegāžu pa gāzes vadu Ziemeļu straume rēķina, vēsta Ukrainas plašsaziņas līdzekļi, atsaucoties uz Naftogaz Ukraina preses dienesta paziņojumu.

Paziņojumā norādīts, ka pēc 22. decembra plūsma pa gāzes vadu Opal, kas savieno Ziemeļu straumi ar Čehiju, pieaugusi par 41% – no 57,1 līdz 80,5 miljoniem kubikmetru dienā. Savukārt gāzes tranzīts caur Ukrainu uz Slovākiju samazinājies par 19% – līdz 120,8 miljoniem kubikmetru dienā.

Ukrainas kompānijas paziņojumā īpaši uzsvērts, ka kopējais Krievijas gāzes piegāžu Eiropai apjoms pēc 22. decembra ir palicis faktiski nemainīgs.

The post Krievijas gāzes tranzīts caur Ukrainu samazinājies par 19% appeared first on Kapitāls.