Konsultāciju grupas Mercer Human Resource ikgadējā pētījumā (jau 22 pēc skaita) par ārzemniekiem dzīvošanai dārgāko pilsētu atzīta Honkonga, kura nobīdījusi uz saraksta otro vietu Angolas galvaspilsētu Luanda, kas pirmajā pozīcijā atradās iepriekšējos trīs gadus.

Trešajā un ceturtajā atrodas attiecīgi Cīrihe un Singapūra, kurā seko Japānas galvaspilsēta Tokija. Pasaules dārgāko pilsētu pirmajā desmitā pirmoreiz iekļuvusi Kongo Demokrātiskās Republikas galvaspilsēta Kinšasa, kas ieņem 6. vietu, bet pirmajā desmitā vēl atrodamas Šanhaja, Ženēva, Ndžamena un Pekina.

Savukārt ārzemniekiem vislētākā dzīvošana 2016. gadā ir Namībijas galvaspilsētā Vindhukā, Dienvidāfrikas pilsētā Keiptautā un Kirgizstānas galvaspilsētā Biškekā. Reitings tiek veidots, balstoties uz aptuveni 200 dažādiem rādītājiem.

The post Par ārzemniekiem dzīvošanai dārgāko pilsētu pasaulē kļuvusi Honkonga appeared first on Kapitāls.

Itālijas varas iestādes tur aizdomās Sicīlijas mafiju par vērienīgu ugunsgrēku organizēšanu šajā salā, vēsta laikraksts The Independent, norādot – tiesībsargi uzskata, ka noziedznieki piesējuši kaķiem ar benzīnu piesūcinātas lupatas un izlaiduši nelaimīgos dzīvniekus mežos.

„Pagaidām mums nav pierādījumu, taču mēs uzskatām, ka šie ugunsgrēki izraisīti kriminālu interešu dēļ,” paziņojis Sicīlijas gubernators Rosario Kročeta, norādot uz „spekulatīvām ieinteresētību” ugunsgrēku organizēšana nacionālajos parkos un vairākus gadsimtus senos mežos.

Izdevums atzīmē, ka nesen mafija mēģinājusi noslepkavot Nebrodi nacionālā parka direktoru Džuzepi Antoči, kas cīnījies pret organizēto noziedzību, kura pelna miljoniem eiro, izkrāpjot no Eiropas Savienības fondiem līdzekļus vides aizsardzībai.

Arī Dž. Antoči ir pārliecināts, ka mežu ugunsgrēki Sicīlijā ir mākslīgi izraisīti, vēl jo vairāk tādēļ, ka virkne ietekmīgu personu ir izrādījušas interesi par māju un villu celtniecību tajos salas rajonos, kurus nopostījusi uguns.

The post Sicīlijas mafiju tur aizdomās par mežu ugunsgrēku izraisīšanu appeared first on Kapitāls.

Stokholmas starptautiskā šķīrējtiesa noraidījusi Lietuvas prasību pret Krievijas koncernu Gazprom par aptuveni 1,4 miljardu eiro piedziņu. Lietuva uzskatīja, ka šādu summu tā pārmaksājusi par valstij 2004. – 2012. gados piegādāto gāzi, vēsta plašsaziņas līdzekļi, atsaucoties uz Lietuvas enerģētikas ministra Roka Masjuļa paziņojumu.

Prasību pret Gazprom par tirgus stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu Stokholmas arbitrāžā Lietuva iesniedza 2012. gada oktobrī. Šķīrējtiesa tomēr secināja, ka neviena no pusēm nav pietiekami pamatojusi savus argumentus. Tāpat šķīrējtiesa secināja, ka jēdziens „taisnīga cena” ir pārāk abstrakts, lai būtu iespējams novērtēt iespējamo kaitējumu. Rezultātā prasība tika noraidīta, bet tiesas izdevumus nāksies segt solidāri – pa 500 tūkstošiem eiro katrai pusei.

Lietuvas amatpersonas neslēpj vilšanos par šādu Stokholmas atbitrāžas lēmumu, tomēr norāda, ka šī prāva bijusi tikai daļa no programmas Gazprom monopolstāvokļa gāzes tirgu likvidēšanas, un gandrīz visi pārējie izvirzītie mērķi ir sasniegti. Jāpiebilst, ka šī tiesas prāva tika uzskatīta par iespējamu precedentu – ja Lietuvas prasības tiktu atzītas par pamatotām, Viļņas piemēram sekotu vēl virkne valstu.

The post Stokholmas šķīrējtiesa noraida Lietuvas prasību pret Gazprom par €1,4 miljardu piedziņu appeared first on Kapitāls.

Ātrās ēdināšanas restorānu tīkls McDonald’s var nopelnīt līdz pat $3 miljardiem, pārdodot savu biznesu Ķīnā un Honkongā, vēsta aģentūra Reuters, atsaucoties uz saviem informācijas avotiem.

Kā atgādināts publikācijā, McDonald’s 2016. gada martā paziņoja par sava Āzijas biznesa reorganizāciju, piesaistot partnerus, kuri varētu izpirkt tīkla franšīzi. Šādu darījumu ietvaros tīkls piedāvā noslēgt franšīzes līgumu uz 20 gadiem ar iespēju pagarināt vēl uz desmit gadiem.

Atbilstoši aģentūras rīcībā esošajai informācijai, McDonald’s jau ir saņēmis vairākus piedāvājumus no potenciālajiem pircējiem, starp kuriem ir tādas kompānijas kā Beijing Tourism Group, Sanpower un ChemChina. Tāpat interesi izrādījuši arī starptautiskie investīciju fondi Bain Capital, TPG Capital un Carlyle Group. Gaidāms, ka galīgais pircēju saraksts tiks paziņots tuvāko nedēļu laikā.

Vienlaikus visu minēto uzņēmumu pārstāvji atteikušies sniegt komentārus par šo jautājumu. McDonald’s preses sekretāre vienīgi paziņojusi, ka kompānijai „ir panākumi” pārdošanas procesā, tomēr no detalizētiem komentāriem atteikusies.

The post McDonald’s var nopelnīt līdz $3 miljardiem, pārdodot savu biznesu Ķīnā un Honkongā appeared first on Kapitāls.

Bank of America (BofA) apakšvienība Merrill Lynch atzinusi klientu līdzekļu nelikumīgu izmantošanu vairāku miljardu ASV dolāru apmērā un piekritusi izpildīt visas regulatora izpildītās prasības, vēsta Wall Street Journal (WSJ).

„Banka samaksās $415 miljonus lielu soda naudu par savas apakšvienības Merrill Lynch dalību daudzlīmeņu transakcijās, izmantojot klientu līdzekļus. Noguldītāju līdzekļi tika izmantoti kā rezerve operācijām ar vērtspapīriem biržā, un neveiksmes gadījumi klienti varēja zaudēt ievērojamu daļu naudas,” laikraksts citā oficiālo paziņojumu.

Kā atzīmē WSJ, šī soda nauda ir lielākā, kādu par savu noteikumu pārkāpšanu jebkad noteikusi ASV Biržu un vērtspapīru komisija, kuras uzdevums ir rūpēties par noguldītāju interešu aizsardzību. Citas ASV varas iestādes tikmēr bankām ir noteikušas miljardos dolāru mērāmas soda naudas.

The post WSJ: BofA samaksās ASV vēsturē lielāko sodu par noguldītāju interešu neievērošanu appeared first on Kapitāls.

Lai saglabātu esošos tirdzniecība tarifus izstājoties no Eiropas Savienības (ES), Lielbritānijai nāksies vienoties kā ar pārējām 27 ES valstīm, tā arī ar vēl 58 valstīm, ar kurām Londona parakstījusi līgumus par brīvo tirdzniecību, paziņojis Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) preses sekretārs Kits Rokvels.

Atbilstoši viņa vārdiem, Lielbritānijai nāksies no jauna apspriest gandrīz visus starptautiskās tirdzniecības noteikumus. „Pirmkārt Lielbritānijai būs jāvienojas ar 27 ES dalībvalstīm, kā arī ar tām 58 valstīm, ar kurām parakstīti līgumi par brīvo tirdzniecību. Pēdējās veido 60% britu tirdzniecības,” norādīja K. Rokvels.

„Var pieņemt, ka viņiem izdosies vienoties ar visiem un par visu ļoti ātri un nebūs nekādu īpašu problēmu. Tomēr kas PTO ietvaros gadās ļoti reti, jo ikviena valsts var pateikt, ka „mēs esam pret”,” uzskata PTO amatpersona, norādot, ka organizācija lēmumus pieņem tikai vienprātīgi.

The post PTO: Lielbritānijai nāksies pārskatīt tirdzniecības līgumus ar 85 valstīm appeared first on Kapitāls.

Indriķis Muižnieks: “Nevar iemācīties peldēt, skatoties televizoru!”
LU rektors intervijā Mārim Zanderam par liriķiem un fiziķiem, cūku ģenētiku un dzejoļu skaitīšanu.

Speciālajā rubrikā: “Izglītība, vadība, līderība” –
par līderu lietām, vadītāju diplomiem un universālo IT izglītību.

Sodīt? Atlaist? Paaugstināt?
Labāk rotēt!

Pensiju 2. līmenis:
dzintara jubileja.

Latvija OECD:
finišs vai starpfinišs?

Indija: starp rietumiem un Āziju.
Indijas ziloņa grūtā izvēle.

Panamas vētra nerimst:
Vai likumdošanas robi pakāpeniski tiks aizvērti?

Eksports uz Dominikānu –
vienu no lielākajām ekonomikām Karību jūras reģionā.

Nauda – lētāka,
bet termiņi – garāki.

Dzīves noteikumi.
Dita Lūriņa‑Egliena

 

Aktuāla informācija rubrikās:
* Svarīgākie notikumi Latvijā un pasaulē
* Līderu reitingu kāpumi un lejupslīdes
* Grāmatu izdošanas biznesa aizkulises
* 1 jautājums trim ekspertiem: īpašības, bez kurām neiztikt veiksmīgam uzņēmuma vadītājam?
* Skaitļi: Latvijā – vienas no zemākajām darbaspēka izmaksām ES, bet cenu līmenis samērā augsts…

..un tas vēl nav viss, ko atradīsit jaunajā numurā!

The post Kapitāls, jūlijs 2016 appeared first on Kapitāls.

Vācijas kompānijas atsākušas lielas investīcijas Krievijas ekonomikā, neraugoties uz sankcijām, ieguldījumi jau ir uzstādījuši vairākus rekordus, un šī tendence, visticamāk, turpināsies, vēsta izdevums Die Welt, atsaucoties uz Bundesbankas statistiku. Publikācijā uzsvērts, ka savstarpējo sankciju dēļ eksports daudzās nozarēs ir kļuvis neiespējams, un lai saglabātu savu biznesu, Vācijas kompānijas būvē rūpnīcas Krievijā, kuras sankcijām nav pakļautas.

Pie tam sankcijas bija efektīvas tikai 2014. gadā, kad vācu investori „novērsās no Krievijas” un izveda savas investīcijas no šīs valsts, tomēr pēc tam „svārsts pagriezās pretējā virzienā”. 2015. gadā Vācijas kompāniju tiešās investīcijas Krievijā, atbilstoši Bundesbankas datiem, pieauga līdz 1,78 miljardiem eiro, tikai nedaudz atpaliekot no 2006.-2008. gadu un 2010. gada bumu rādītājiem, teikts rakstā.

Bez tam, saskaņā ar Bundesbankas prognozēm, 2016. gadā tiks uzstādīts jauns investīciju rekords, jo tikai šā gada pirmajā ceturksnī Vācijas uzņēmumi investējuši Krievijā gandrīz 1,1 miljardu eiro. Die Welt min vairākus šādu investīciju projektu piemērus. Tā lauksaimniecības mašīnu ražotājs Claas ir ieguldījis gandrīz 120 miljonus eiro jaunā rūpnīcā Krasnodarā, bet farmaceitiskā kompānija Bionorica plāno būvēt rūpnīcu Voroņežā 30 miljonu eiro vērtībā.

Izdevums atzīmē, ka investīcijas Krievijā kļuvušas izdevīgas Vācijas kompānijām kā zemā rubļa kursa, tā arī Krievijas valdības piedāvāto labvēlīgo nosacījumu dēļ.

The post Izdevums: Vācijas kompānijas atsākušas lielas investīcijas Krievijas ekonomikā appeared first on Kapitāls.

Enerģētikas kompānija TransCanada iesniegusi tiesā prasību pret ASV valdību, prasot $15 miljardus lielu kompensāciju par to, ka ASV varas iestādes bloķējušas naftas vada Keystone XL būvniecību. Pēc kompānijas domām tas ir klajš Ziemeļamerikas brīvās tirdzniecības līguma (NAFTA) pārkāpums, vēsta izdevums The Daily Caller.

Projekts paredzēja, ka naftas vads Keystone XL savienos Kanādas naftas atradnes ar Meksikas līča piekrasti ASV Teksasas štatā. 2015. gada februārī ASV Kongress izsniedza atļauju sākt naftas vada būvniecību, tomēr gada beigās ASV prezidents Baraks Obama uzlika šim lēmumam veto.

Oficiālais atteikuma iemesls bija naftas vada būtiskā ietekme uz apkārtējo vidi, neraugoties uz faktu, ka gadījumā, ja būvniecība tomēr tiktu uzsākta, ASV iegūtu 42 tūkstošus jaunu darba vietu. Neoficiāli B. Obamas lēmums tiek saistīts ar faktu, ka Kanādas kompānijas cerēja izmantot naftas vadu Kanāda naftas eksportēšanai caur ASV ostām, šādi radot iespējamu konkurenci pašu ASV naftas ieguvējiem.

The post Keystone XL būvnieki tiesā pieprasa no ASV valdības $15 miljardus appeared first on Kapitāls.

Izraēlas premjerministrs Benjamins Netanjahu pieteicis Izraēlas gāzes piegādes Eiropai caur Turcijas teritoriju, vēsta aģentūra Reuters. Atbilstoši B. Netahnjahu vārdiem, nupat panāktā vienošanās par attiecību ar Turciju normalizēšanu paredz noslēgt arī līgumu par gāzes tranzītu.

„Izraēlas dabasgāzi var piegādāt Eiropai caur Turciju. Bez šīs vienošanās tas nebūtu iespējamms. Runa ir par milzīgiem apjomiem,” B. Netanjahu paziņoja, viesojoties Itālijas galvaspilsētā Romā.

Savulaik ciešās Turcijas un Izraēlas attiecības dramatiski pasliktinājās pēc tam, kad 2010. gadā Izraēlas armijas uzbrukumā prāmim Mavi Marmara, ar kuru Palestīnas autonomijas atbalstītāji centās nokļūt Izraēlas bloķētajā Gazas joslā, tika nogalināti 10 Turcijas pilsoņi. Vienošanās par attiecību normalizēšanu tika panākta tikai pagājušās dēļas nogalē, un šīs nedēļas sākumā parakstītie galīgie dokumenti paredz, ka Izraēla samaksās upuru ģimenēm $20 miljonus lielu kompensāciju, bet Turcija atsauks kriminālapsūdzības pret uzbrukumā iesaistītajiem Izraēlas karavīriem. Tāpat Turcija varēs piegādāt humāno palīdzību Gazas joslai un investēt tās infrastruktūras projektos.

The post Izraēlas premjers sola vērienīgas gāzes piegādes Eiropai caur Turcijas teritoriju appeared first on Kapitāls.

Pasaules fondu tirgi divās pirmajās tirdzniecības dienās pēc referenduma par Lielbritānijas palikšanu Eiropas Savienības (ES) sastāvā ir zaudējuši rekordlielus trīs triljonus ASV dolāru, jo balsojums izraisīja izpārdošanas pasaules vadošajos tirdzniecības laukumos, raksta britu izdevums Financial Times (FT).

Laikraksts norāda, ka indekss S&P Global Broad Market index (BMI) divās dienās nokritās par 6,9%, kas ir lielākais kritums kopš 2008. gada novembra – globālās finanšu krīzes, kuru izraisīja ASV hipotekārā tirgus sabrukums. Aptuveni triljons dolāru tika izvests no S&P 500, bet kopumā no attīstīto valstu tirgiem tika izvesti aptuveni $2,8 triljoni, kamēr no attīstības valstu tirgiem – tikai $179 miljardi.

Izdevuma aptaujātie analītiķi arī atzīmē, ka investori necer uz drīzu tirgus stabilizēšanos, jo referenduma dēļ ir radies daudz neatbildētu jautājumu un iemeslu tālākai nenoteiktībai.

Jāatgādina, ka referendums par Liebritānijas turpmāko dalību ES notika 23. jūnijā, pie kam 51,9% balsojušo atbalstīja valsts izstāšanos no savienības. Tajā pašā laikā savienības atbalstītājiem bija jūtams pārsvars Skotijā un Ziemeļīrijā.

The post FT: Brexit pasaules ekonomikai ir izmaksājis trīs triljonus ASV dolāru appeared first on Kapitāls.

Lielbritānijas ekonomiskie zaudējumi pēc lēmuma par izstāšanos no Eiropas Savienības (ES) pieņemšanas ir tikai lielas katastrofas sākums, raksta ASV izdevums The New York Times (NYT).

Laikraksts atgādina, ka vēl neilgi pirms referenduma Lielbritānijas tieslietu ministrs, eiroskeptiķis Maikls Govs paziņoja, ka valstī ir pietiekami ekspertu, lai novērtētu izstāšanās no ES ekonomiskos aspektus. NYT uzskata, ka viņi acīm redzami nav novērtējuši Brexit sekas, un britiem par to nāksies maksāt augstu cenu.

Katastrofa jau ir sākusies, turpina laikraksts. Sterliņu mārciņas vērtība pret ASV dolāru ir kritusies par 9%, samazinot britu aktīvu cenas un solot importa sadārdzināšanos. Šoku ir piedzīvojušas biržas, tāpat pārmaiņas gaidāmas nekustamo īpašumu tirgū. Neraugoties uz visiem pretpasākumiem, valsts acīm redzami nespēj atgūties no šoka, raksta NYT.

Lielbritānija, kas ir slavena ar savu politisko un tiesisko stabilitāti, slīgst haosā, uzskata izdevums, norādot – nav skaidrs, kādu kursu izvēlēsies jaunais valsts premjerministrs, kā arī par to, ar kādiem notikumiem turpmāk risināsies tirdzniecība starp Lielbritāniju un ES. Nenoteiktību vēl vairāk palielina varbūtība, ka Skotijā varētu notikt atkārtots referendums par neatkarība, kas gandrīz droši novedīs pie Skotijas izstāšanās no Lielbritānijas. Šāda neprognozējama situācija turpināsies ilgi – tikai formālais izstāšanās process ilgs divus gadus, teikts rakstā.

Galvenā Lielbritānijas problēma ir tur, ka valsts riskē zaudēt tai ļoti svarīgo piekļuvi vienotajam Eiropas tirgum, jo pieeja ir cieši saistīta ar brīvu pārvietošanos un iemaksām ES budžetā. Pieejas zaudēšana savukārt apdraud ārvalstu investīcijas, kā arī liedz britu finanšu institūtiem brīvi darboties visās ES dalībvalstīs. Lielbritānijai, protams, ir rezerves variants – tirdzniecība, balstoties uz Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) noteikumiem, kā to dara ASV, tomēr arī šeit pastāv liels skaits nianšu, kuras nepieciešams precizēt, raksta NYT.

Jāatgādina, ka referendums par Liebritānijas turpmāko dalību ES notika 23. jūnijā, pie kam 51,9% balsojušo atbalstīja valsts izstāšanos no savienības. Tajā pašā laikā savienības atbalstītājiem bija jūtams pārsvars Skotijā un Ziemeļīrijā.

The post Laikraksts: Lielbritānijas katastrofa atrodas tikai sākuma stadijā appeared first on Kapitāls.

Galvenais šķērslis ceļā uz nesāpīgu Lielbritānijas un Eiropas Savienības (ES) „šķiršanos” ir Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētājs Žans Klods Junkers, atsaucoties uz saviem informācijas avotiem apgalvo britu tabloīds The Sun – valsts populārākais laikraksts, kas pirms referenduma aktīvi atbalstīja valsts izstāšanos no ES.

Laikraksts apgalvo, ka Ž. K. Junkers „atriebjas” par Brexit. EK priekšsēdētājs ir pārņēmis Briselē notiekošās sarunas par ES reakciju uz Lielbritānijas referenduma rezultātiem savā kontrolē, un aktīvi pārliecina britiem labvēlīgi noskaņotās ES dalībvalstis, ieskaitot Īriju, Ungāriju un Vāciju, nepieļaut nekādu piekāpšanos jautājumā par Londonas aiziešanu no bloka, it īpaši attiecībā uz nākošajiem līgumiem par savstarpējo tirdzniecību.

„Runā, ka ES nav identitātes, taču tagad mums ir kaut kas kopīgs – Lielbritānijas problēma,” laikrakstam paziņojis vārdā neminēts informācijas avots EK. Atbildot uz jautājumu, vai Lielbritānijas premjerministrs saņem kādu „atvadu dāvanu”, ar to saprotot zināmu ES piekāpšanos izstāšanās sarunu laikā, avots paziņojis: „Jā, pusdienas!”

Kopumā daudzi analītiķi uzskata, ka ES vēlme „atriebties” britiem par neuzticību vēl vairāk pasliktinās jau tāpat drūmo ekonomisko situāciju un politisko nenoteiktību, tomēr daudzas augstas ES amatpersonas ir pārliecinātas, ka iespējami asāka vēršanās pret Londonu atturēs no vēlmes izstāties citas ES dalībvalstis.

The post The Sun: Junkers cenšas padarīt britu aiziešanu no ES iespējami sāpīgāku appeared first on Kapitāls.

Izsoļu nams Sotheby’s nav spējis atrast pircēju pasaules otrajam lielākajam dimantam Lesedi la Rona, vēsta televīzijas kanāls CNN. Dimanta Lesedi la Rona, kura nosaukums tulkojumā no setsvanu valodas nozīmē Mūsu gaisma, sver nedaudz vairāk par 1100 karātiem (220 gramiem) un tika cerēts, ka izsolē Londonā tas tiks pārdots par vismaz $70 miljoniem.

Mūsu gaisma tika atrasta 2015. gadā Botsvanā, šahtā, kas pieder Kanādas kalnrūpniecības kompānijai Shares of Lucara.

Pasaulē lielākais dimants Cullinan (kas šādi nosaukts par godu raktuves, kurā dārgakments tika atrasts, direktoram Tomasam Kulinanam), kas tika atrasts 1905. gadā Dienvidāfrikā, bija ievērojami lielāks un svēra vairāk nekā 3106 karātu (601 gramu). Tomēr plaisu dēļ šis minerāls tika sadalīts deviņās daļās, kuras beigās kļuva par britu monarha parādes dārglietu sastāvdaļām.

Jāpiebilst, ka atsevišķi apskatnieki par pasaules lielāko dimantu uzskata nevis Cullinan, bet 1893. gadā Brazīlijā atrasto “melno dimantu” Sergio, kura svars ir 3167 karāti. Tajā pašā laikā zinātniekiem joprojām nav skaidra ārkārtīgi reto melno dimantu izcelsme, un tiek pat pieļauts, ka tie ir kāda sena meteorīta daļas, kamdēļ Sergio apskatos visbiežāk netiek pieminēts.

The post Izsolē Londonā neizdodas pārdot pasaules otro lielāko dimantu appeared first on Kapitāls.

ASV 87 gadu vecumā no dzīves aizgājis rakstnieks un domātājs Alvins Toflers, kurš ir viens no koncencijas par postindustriālo sabiedrību pamatlicējiem, vēsta aģentūra Associated Press.

A. Toflers visvairāk ir zināms ar savu grāmatu Futūršoks jeb Nākotnes šoks (Future Shock). Tāpat viņam pieder virkne “paredzējumu”, kuri vēlāk piepildījušies ar apbrīnojamu precizitāti, tajā skaitā A. Toflers paredzēja elektroniskā pasta, telekonferenču, tiešsaistes čatu un iekārtu „kuras atgādina par ieplānoto tikšanos” parādīšanos. A. Toflers arī ir termina „informācijas pārpilnības radīta pārslodze” autors.

Ir vērts piebilst, ka A. Toflera darbi ietekmēja ne tikai intelektuāļus, bet arī tādus uzņēmējdarbības un informāciju tehnoloģiju pionierus kā Stīvs Džobss, Bils Geitss un mediju konglomerāta AOL dibinātājs Stīvs Keiss.

The post ASV 87 gadu vecumā miris Futūršoka autors Alvins Toflers appeared first on Kapitāls.

Panamas kanālu pārvaldošā valsts aģentūra saņēmusi rekordlielu summu $829 tūkstošu apmērā no konteineru kuģa MOL Benefactor īpašniekiem par kanāla šķērsošanu, vēsta TVN. 337 metrus garais un 48 metrus platais kuģis šķērsos kanālu no dienvidiem uz ziemeļiem, piebilsts publikācijā.

Iepriekšējais maksājumu rekords tika uzstādīts 26. jūnijā un bija $575,5 tūkstoši. Jāpiebilst, ka no konteineru kuģiem tiek iekasēta maksa atkarībā no to ietilpības, kamēr no pārējiem kuģiem – atkarībā no ūdens izspaida.

Jāatgādina, ka paplašinātais Panamas kanāls, kas tagad var uzņemt kuģus ar vairāk nekā divreiz lielāku vestspēju nekā līdz šim, tika atklāts jūnija beigās. Sākotnēji paplašināšanu, kas ilga deviņus gadus, bija paredzēts pabeigt līdz 2014. gada augustam, kad apritēja 100 gadi kopšPanamas kanāla atklāšanas. Pēc pārbūves kanālu var šķērsot kuģi ar 12 tūkstošu konteineru ietilpību, kamēr iepriekš maksimālā ietilpība bija 5000 konteineru.

The post Uzstādīts jauns maksājuma rekords par Panamas kanāla šķērsošanu appeared first on Kapitāls.

Lielbritānija plāno samazināt korporatīvo nodokli no līdzšinējiem 20% līdz mazāk par 15%, lai piesaistītu ārvalstu investorus pēc valstī notikušā referenduma, kura laika briti nobalsoja par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības (ES), intervijā laikrakstam Financial Times (FT) paziņojis valsts finanšu ministrs Džordžs Osborns.

Ja šie plāni tiks īstenoti, minētais nodoklis būs zemākais pasaules lielāko ekonomiku vidū, kas draud izraisīt ES valstu neapmierinātību. Dž. Osborns tāpat paziņojis, ka vēlas padarīt Lielbritāniju par „superkonkurētspējīgu ekonomiku”, cer uz palikšanu finanšu ministra amatā, un ir izstrādājis piecu gadu plānu šā mērķa sasniegšanai. Papildus korporatīvā nodokļa samazināšanai plāns paredz Ķīnas investīciju piesaisti, atbalstu banku kreditēšanai un virkni citu pasākumu.

Dž. Osborns intervijā atzīst, ka Lielbritānija ir saskārusies ar „ļoti sarežģītiem laikiem”, tomēr uzsver, ka uz nākotni raugās ar optimismu. Politiķis norāda, ka necentīsies meklēt ceļus vēlētāju lēmuma par aiziešanu no ES atcelšanai, bet gan jaunajai situācijai atbilstošus ekonomiskos risinājumus.

The post Osborns sola padarīt Lielbritāniju par par „superkonkurētspējīgu ekonomiku” appeared first on Kapitāls.

Eiropas Centrālā banka (ECB) prezentējusi jaunu Eiropas sērijas banknoti €50 vērtībā, teikts bankas izplatītajā preses relīzē. Paziņojumā atzīmēts, ka banknotes ar nominālu €50 ir visvairāk izmantotās banknotes eirozonā – tās veido 45% no visām apgrozībā esošajām banknotēm.

ECB tāpat norāda, ka apgrozībā jaunā banknote nonāks 2017. gada 4. aprīlī, un tās nonākšana apgrozībā būs pēdējais solis eiro banknošu drošības uzlabošanā. Nekādi īpaši pasākumi eirozonas valstu iedzīvotājiem nav paredzēti, jo jaunās €50 banknotes vienkārši pakāpeniski nomainās esošās naudas zīmes.

Jāatgādina, ka pirms €50 banknotēm jau ir ieviestas piecu, 10 un 20 eiro banknotes no Eiropas sērijas jeb eiro banknošu otrā izlaiduma.

The post ECB prezentē ceturto no Eiropas sērijas banknotēm €50 vērtībā appeared first on Kapitāls.

Francijas nominālā iekšzemes kopprodukta (IKP) apjoms pārsniedzs Lielbritānijas nominālā IKP apjomu, ļaujot Francijai pacelties uz 5. vietu pasaules lielāko ekonomiku sarakstā pēc šī rādītāja, vēsta aģentūra Reuters, atsaucoties uz savām aplēsēm.

Lielbritānijas nominālā IKP krituma galvenais iemeslus ir britu sterliņu mārciņas kursa kritums attiecībā pret eiro. Ņemot vērā kursa kritumu, Lielbritānijas nominālais IKP 2015. gadā līdzinās 2,172 triljoniem eiro, kas ir mazāk nekā Francijas nominālais IKP – 2,182 triljoni eiro, teikts aģentūras publikācijā.

Lielbritānija un Francija jau ilgu laiku sacenšas par pasaules piektās un sestās ekonomikas (vadoties pēc nominālā IKP) statusu. 1997. gadā Lielbritānija pēc šī rādītāja apsteidza Franciju, tomēr pēc 2008. gada finanšu krīzes izraisītā mārciņas kursa krituma abas valstis samainījās vietām. Pasaules 5. lielākās ekonomikas statusu briti atguva 2014. gadā.

Pasaules lielākā ekonomika pēc nominālā IKP ir ASV, kurai seko Ķīna, Japāna un Vācija. Ir vērts piebilst, ka daudzi eksperti par ievērojami precīzāku rādītāju uzskata nevis nominālo IKP, bet gan IKP pēc pirktspējas paritātes. Pēc šī rādītāja pasaules lielākā ekonomika ir Ķīna, kurai seko ASV, Indija, Japāna, Vācija un Krievija. Lielbritāniju un Franciju, kuras šajā reitingā konkurē par 9. un 10. vietām, apsteidz arī Brazīlija un Indonēzija.

The post Francija pēc nominālā IKP apsteidz Lielbritāniju, kļūstot par 5. lielāko pasaules ekonomiku appeared first on Kapitāls.

Jaunais Lielbritānijas finanšu ministrs Filips Hamonds (attēlā) paziņojis, ka karalistes jaunā valdība, kuru kopš vakardienas vada bijusī iekšlietu ministre Terēze Meja, neplāno veidot kādu īpašu krīzes budžetu valsts izstāšanās no Eiropas Savienības (ES) dēļ, vēsta laikraksts The Guardian.

„Premjerministre savā pirmajā darba dienā lika saprast, ka mēs strādāsim parastajā režīmā, un arī par valsts budžeta stāvokli informēsim parastajā režīmā – tātad šā gada rudenī, un tad pat, parastajā kārtībā, arī skatīsim jautājumu par izmaiņu nepieciešamību,” savā pirmajā preses konferencē pēc stāšanās jaunajā amatā tikmēr paziņoja F. Hamonds, kurš demisonējušā premjera Deivida Kemerona valdībā ieņēma ārlietu ministra posteni.

Izdevums atzīmē, ka šis paziņojums kontrastē ar F. Hamonda priekšteča finanšu ministra amatā Džordža Osborna izteikumiem, ka referenduma dēļ nāksies ievērojami pārskatīt Lielbritānijas budžetu. Dž. Osborns, piemēram, brīdināja par nodokļu palielināšanu, kas pēc viņa domām bija nepieciešama, lai £2,5 miljardiem palielinātu valsts ieņēmumus.

Tāpat Dž. Osborns drīz pēc referenduma par Brexit rezultātu paziņošanas pieļāva arī iespēju, ka Lielbritānija varētu ievērojami samazināt korporatīvo nodokli, lai novērstu trešo valstu kompāniju izceļošanu, kā arī lai piesaistītu jaunus ārvalstu investorus.

The post Ministrs: Īpaša krīzes budžeta Brexit dēļ Lielbritānijā nebūs appeared first on Kapitāls.