No ekonomiskās krīzes nopietni cietusi Spānijas vidusšķira, samazinoties par aptuveni 3,5 miljoniem cilvēku, liecina divu šīs valsts ekonomisko pētījumu institūtu – IVIE un BBVA – veikti aprēķini.

Atbilstoši abu institūtu aplēsēm, 2004. gadā pie viduslāņa piederēja 59% Spānijas iedzīvotāju, bet krīzes priekšvakarā, 2007. gadā, šis rādītājs sasniedza 60,6%. Savukārt 2013. gadā cilvēku ar vidusšķirai atbilstošiem ienākumiem bija vairs tika 52%, jeb par aptuveni 3,5 miljoniem mazāk.

Tāpat Spānijā samazinājies arī cilvēku ar augstu ienākumu līmeni skaits – no 12,8% 2007. gadā līdz 9,5% 2013. gadā. Tajā pašā laikā valstī ievērojami pieaudzis maznodrošināto daudzums – 2007. gadā tādu bija 26,6%, savukārt 2013. gadā – 38,5%.

Jāpiebilst arī, ka laikā līdz 2007. gadā vidējie vienas mājsaimniecības ienākumi piedzīvoja konstantu izaugsmi, tuvojoties 28 tūkstošiem eiro gadā. 2013. gadā šis rādītājs tikai nedaudz pārsniedza 22 tūkstošus eiro, kas bija par 20% mazāk nekā sešus gadus iepriekš.

The post Spānijas vidusslānis kopš 2007. gada samazinājies par 3,5 miljoniem cilvēku appeared first on Kapitāls.

Aptuveni 2% pasaules IKP ik gadu tiek tērēti kukuļiem, kuru kopējā summa visas pasaules mērogā 2015. gadā novērtēta $1,5-2 triljonu apmērā, esejā Atklāti par korupciju apgalvo Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) izpilddirektore Kristīna Lagarda.

Publikācijā uzsvērts, ka ar korrupciju un kukuļdošanu saskaras visas pasaules valstis – kā attīstītās, tā attīstības ekonomikas.

Pievērst uzmanību šai tēmai K. Lagardu stimulējusi tās aktualitāte. „Nesen veiktas globālā mēroga aptaujas ietvaros korupcija tika apskatīta kā „sabiedrībā visbiežāk apspriestā problēma”, biežāk nekā nabadzība un bezdarbs, norāda SVF izpilddirektore.

Pēc K. Lagardas domām, ja ņem vērā faktu, ka nabadzība un bezdarbs var būt arī hroniskas korupcijas simptomi, nav nepieciešams skaidrojums, kādēļ šī problēma uzskatāma par prioritāru.

The post Lagarda: Korupcijai un kukuļiem tiek tērēti aptuveni 2% no pasaules IKP appeared first on Kapitāls.

ASV vadošās bankas šogad korporāciju apvienošanās darījumu atcelšanas dēļ jau ir zaudējušas vairāk par $300 miljoniem, vēsta izdevums The Wall Street Journal (WSJ).

Laikraksts norāda, ka pēdējā gada laikā ASV nav notikuši iecerētie apvienošanās darījumi par kopumā $395,4 miljardiem dolāru, kas ir visu laiku rekords. Starp lielākajiem darījumiem izdevums atzīmē farmācijas gigantu Pfizer un Allergan, naftas servisa kompāniju Halliburton un Baker Huges, kā arī biroja preču tirgotāju Staples un Office Depot tā arī neīstenotās apvienošanās.

Kā norāda WSJ, bankas tradicionāli saņem komisijas maksas par darījumu dalībnieku konsultēšanu, taču tikai tad, ja darījums ir noslēdzies sekmīgi. Ja darījums tā arī netiek noslegts, bankas komisijas maksu nesaņem. Šī iemesla dēļ vairākas bankas ir sākušas pieprasīt priekšapmaksu par vēlmi apvienoties izrādījušu kompāniju konsultēšanu.

The post WSJ: ASV bankas cieš zaudējumus atcelto apvienošanās darījumu dēļ appeared first on Kapitāls.

Apdrošināšanas kompānijas atsakās apdrošināt riskus, kas saistīti ar zemestrīcēm, ASV Oklahomas štatā, secinājusi aģentūra Reuters, veicot oficiālo dokumentu analīzi. Apdrošinātāji šādi rīkojas tādēļ, ka slānekļa naftas ieguves bums ir novedis pie seismiskās aktivitātes paaugstināšanās un uzņēmumi baidās, ka zemestrīču radīto zaudējumu atlīdzināšana novedīs pie to bankrotiem.

Pēdējos gados Oklahomas štatā ir fiksēti jau vairāki simti mērenas intensitātes apakšzemes grūdienu. Pagaidām šīs zemestrīces nav nodarījušas jūtamus postījumus, tomēr zinātnieki uzskata, ka tie ir nopietnāku postījumu priekšvēstneši. Zemestrīču cēlonis, pēc ekspertu domām, ir tehnoloģisko šķidrumu iesūknēšana pazemē slānekļa naftas vai gāzes ieguves laikā, izmantojot horizontālo urbumu un hidrosprādziena metodes.

Kā liecina viens no pētījumiem par šo tēmu, zemestrīču skaita pieaugums vairākos Oklahomas štata rajonos precīzi sakrīt ar šo metožu izmantošanas pieaugumu slānekļa naftas un gāzes ieguvei. ASV Ģeoloģiskais dienests tikmēr norāda, ka šobrīd septiņi miljoni amerikāņu miljoni dzīvo „mākslīgas” seismiskās aktivitātes zonās, kuru esamība ir tehnogēnu iedarbību rezultāts.

The post Kompānijas atsakās apdrošināt riskus, kas saistīti ar zemestrīcēm, ASV Oklahomas štatā appeared first on Kapitāls.

Itālijas valsts parāda apmēri šā gada martā sasnieguši vēsturisko maksimumu – 2,228 triljonus eiro, vēsta aģentūra AFP, atsaucoties uz Itālijas Centrālās bankas paziņojumu. Iepriekšējais maksimums tika uzstādīts 2015. gada maijā, kad valsts parādsaistības sasniedza 2,218 triljonus eiro.

Atbilstoši bankas paziņojumam, marta laikā Itālijas parādsaistības, salīdzinot ar februāri, pieaugušas par 14 miljardiem eiro, mainot pagājušā gada otrajā pusē uzsākto virzību uz parādsaistību samazināšanos. Ziņojumā uzsvērts, ka parādsaistības palielinājušās tikai Itālijas valdības rīcības dēļ, nedz vietējās, nedz reģionālās iestādes kopējos tēriņus un aizņēmumus nav palielinājušas.

Jāpiebilst, ka ES statistikas birojs Eurostat šā gada aprīlī paziņoja, ka 2015. gada 31. decembrī Itālijas valsts parāds līdzinājās 132,7% no IKP, kas bija nedaudz vairāk nekā valsts ekonomikas un finanšu ministra Pjēra Karlo Padoana pagājušā gada sākumā izteiktajā apgalvojumā, ka valsts parādsaistībs gada beigās līdzināsies 132,5% no IKP. Atbilstoši šai prognozei, 2016. gada beigās parādsaistībām bija jānoslīd līdz 130,9% no IKP, bet 2018. gadā – lidz 123,4% no IKP.

The post Itālijas parādsaistību apmēri sasniedz jaunu vēsturisko maksimumu appeared first on Kapitāls.

Vācijas autokoncerns Volkswagen izmaksās saviem darbiniekiem prēmijas par 2015. gadu 3 950 eiro apmērā, paziņojis uzņēmuma izpilddirektors Karlhaincs Blesings (Karlheinz Blessing). Kompānijas pārstāvji un vairāku uzņēmuma Vācijas rūpnīcu darbinieki vienojušies, ka šādu summu saņems ikviens darbinieks Vācijā, ar kuru noslēgts standarta darba līgums. Daži no strādājošajiem jau ir saņēmuši gandrīz pusi summas novembrī.

„Volkswagen darbinieki pagājušajā gadā nodemonstrēja ļoti labu komandas darbu, neraugoties uz kopumā sarežģīto situāciju. Viņu uzticību kompānijai ir jānovērtē,” laikraksts The Wall Street Journal (WSJ) citē K. Blesinga paziņojumu.

Koncerns Volkswagen, kas bez zīmola Volkswagen pārvalda arī tādus zīmolus kā Audi, Škoda un Seat, cieta ievērojamus zaudējumus tā dēvētās Dīzeļgeitas dēļ. Izmeklēšanas pret Volkswagen joprojām notiek virknē Eiropas un Āzijas valstu. Galvenokārt Dīzeļgeitas dēļ Volkswagen zaudējumi 2015. gadā sasniedza 1,301 miljardu eiro, salīdzinot ar peļņu 14,794 miljardi eiro gadu iepriekš. Savukārt skandāla noregulēšanai kompānija rezervēja 16,2 miljardus eiro.

The post Visi Volkswagen darbinieki saņems gada prēmijas gandrīz četru tūkstošu eiro apmērā appeared first on Kapitāls.

ASV Finanšu ministrija pirmoreiz vairāk nekā 40 gados publiskojusi datus par Saūda Arābijas īpašumā esošajām ASV valsts parādzīmēm, vēsta aģentūra Bloomberg, norādot, ka šā gada marta beigās Vašingtonas parāds Rijadai bija 116,8 miljardi ASV dolāru. Analītiķi atzīmē, ka salīdzinot ar janvāri parāds samazinājies par sešiem procentiem.

Saūda Arābija ietilpst ASV lielāko kreditoru pirmajā desmitniekā, kura divas pirmās vietas aizņem (1,3 triljoni dolāru) un Japāna (1,1 triljons dolāru).

ASV datus par valsts obligāciju ārvalstu īpašniekiem sāka publiskot 1974. gadā. Tomēr ziņas par parādsaistībām Saūda Arābijas priekšā līdz šim tika norādītas nevis tieši, bet gan apvienotas ar datiem par citām OPEC valstīm. 2016. gada februāra beigās šai valstu grupai piederēja obligācijas 281 miljarda dolāru vērtībā.

Lēmums nepubliskot informāciju par Saūda Arābijas rīcībā esošajām ASV valsts obligācijām tika pieņemts pēc tam, kad Persijas līča valstis 1973. gadā noteica embargo naftas piegādēm ASV. Lēmums bija viens no kompromisiem, kam piekrita Vašingtona, lai saglabātu stratēģiskas attiecības ar Saūda Arābiju.

The post ASV pirmoreiz vairāk nekā 40 gados publisko datus par valsts parādu Saūda Arābijai appeared first on Kapitāls.

Britu – nīderlandiešu enerģētikas gigants Royal Dutch Shell izskata iespējas izdalīt ar kompānijas pamatbiznesu nesaistītos aktīvus visā pasaulē aptuveni 40 miljardu dolāru vērtībā, lai pēc tam pārdotu tos, vēsta laikraksts The Telegraph. Shell plāno pārdot daļu aktīvu, lai samazinātu parādsaistības, kas pēc britu naftas un gāzes kompānijas BG Group iegādes šā gada februārī par 50 miljardiem dolāru ir palielinājušās līdz 70 miljardiem dolāru, teikts publikācijā.

Šī darījuma ietvaros BG Group akcionāriem ir jāsaņem 383 pensi un 0,4454 apvienotās kompānijas akciju par katru BG Group vērtspapīru. Shell tāpat ir jāizlaiž 1,523 miljardi jaunu akciju. Rezultātā Shell akcionāru kapitāls sastāvēs no 4,209 miljardiem A klases un 3,74 miljardiem B klases akciju.

Shell finanšu direktors Saimons Henrijs (Simon Henry) maijā sākumā paziņoja, ka ar kompānijas pamatdarbību nesaistīto aktīvu izdalīšana „ir aktuāla”, raksta izdevums. „Nav iemeslu, kuru dēļ mēs nevarētu izmantot šādu aktīvu monetizācijas variantu,” izteicās S. Henrijs.

Pēc Exane BNP Paribas analītiķa Anika Haka (Aneek Haq) vārdiem, kurus citē The Telegraph, ar kompānijas pamatdarbību nesaistītie aktīvi, taja skaitā Lielbritānijā, Norvēģijā, Jaunzēlandē, Itālijā un Nigērijā, nodrošina Shell naudas plūsmu vidēji tikai četru miljardu dolāru apmērā gadā. Lēmums par šo aktīvu izdalīšanu, pēc A. Hana domām, tiks pieņemts gada laikā.

The post Shell varētu pārdot ar pamatdarbību nesaistītos aktīvus 40 miljardu dolāru vērtībā appeared first on Kapitāls.

Eiropas Komisija (EK) gatavojas veicināt atomelektrostaciju (AES) būvniecību, raksta žurnāls Spiegel, atsaucoties uz tā rīcībā nonākušu ziņojumu.„Vācijā 2022. gadā plānots pārtraukt valstī pēdējās atomelektrostacijas ekspluatāciju, bet tajā pašā laikā Eiropas Komisija stimulē šīs strīdīgas tehnoloģijas attīstību Eiropā,” teikts publikācijā.

Eiropas Savienībai (ES) ir jāaizstāv tās tehnoloģiskās priekšrocības attiecībā uz atomenerģētiku, tādēļ ES dalībvalstīm valstis jāpalina sadarbība pētījumu, izstrādes, finansēšanas un jaunu reaktoru būvniecības sfērās, teikts dokumentā, kas, kā apgalvo Spiegel, kļūs par EK izstrādātās politikas atomenerģētikas jomā pamatu. Vienlaikus ar parastajām AES, plānots sekmēt arī mini reaktoru izstrādi. Gaidāms, ka to ekspluatācija Eiropā sāksies ne vēlāk par 2030. gadu.

Kā uzskata vārdā neminēti izdevuma informācijas avoti, šādai politikai ir divi galvenie iemesli – mēģinājums samazināt atkarību no Krievijas energoresursiem un vēlme samazināt siltumnīcas efektu radošo izmešu daudzumu atmosfērā.

Spiegel atzīmē, ka Eiropas Komisijā saņemts atteikums komentēt ziņojumu. Tajā pašā laikā šo dokumentu jau asi nosodījuši Vācijas Zaļās partijas pārstāvji.

The post Spiegel: Eiropas Komisija veicinās atomelektrostaciju būvniecību appeared first on Kapitāls.

ASV tirgus ir saskāries ar lauksaimniecības izstrādājumu pārprodukcijas problēmu, vēsta izdevums The Wall Street Journal (WSJ). Publikācijā norādīts, ka visvairāk tas attiecas uz siera ražošanu, kā pārprodukcija ir tik ievērojama, ka tās novēršanai katram amerikānim nāktos apēst liekus vismaz 1,5 kg siera (gan nenorādot, cik ilgā laikā veicama šī misija). Tāpat ASV tirgus „slāpst” no grauda, gaļas un piena pārpilnības.

Eksperti izveidojušos situāciju skaidro ar faktu, ka ASV fermeri pirms dažiem gadiem aktīvi paplašināja ražošanu, jo situācija tirgū bija labvēlīga eksportētājiem. Tomēr tagad ASV dolāra nostiprināšanās ir ievērojami samazinājusi šīs iespējas, novedot pie produkcijas pārpilnības ASV iekšējā tirgū.

Pārprodukcijas dēļ ražotāji pazemina pārtikas preču cenas. Tā Čedaras siera cena ir zemākā pēdējo sešu gadu laikā, tomēr cenu pazemināšana neatrisina problēmas, jo runa ir galvenokārt par ātri izlietojamiem produktiem, ko nav iespējams iegādāties ilgākam laikam, atzīmē WSJ.

Jāpiebilst, ka pārprodukciju ASV lauksaimniecības preču tirgū atsevišķi eksperti min kā vienu no iemesliem, kamdēļ ASV amatpersonas cenšas paātrināt brīvās tirdzniecības līguma ar Eiropas Savienību noslēgšanu.

The post WSJ: ASV tirgus piedzīvo lauksaimniecības izstrādājumu pārprodukciju appeared first on Kapitāls.

Eiropas Komisija (EK) var ieviest sankcijas pret Spāniju par prasību nepildīšanu attiecībā uz valsts budžeta deficītu, vēsta aģentūra Bloomberg, norādot – Madride jau ceturto gadu pēc kārtas ir pārsniegusi pieļaujamo budžeta deficītu, kura galējā robeža noteikta 3% apmērā.

Ja EK izlems, ka Spānija neīstenoto efektīvus budžeta deficīta samazināšanas pasākumus, valstij tiks noteikts naudas sods, tāpat Madridē atgriezīsies EK deleģētie inspektori. Analītiķi uzskata, ka EK nāksies īstenot pret Spāniju vērstus pasākumus, ja vien Brisele vēlas saglabāt uzticību tās likumiem. ES jau trīs reizes ir atļāvusi Spānijai pārsniegt budžeta deficīta griestus, tomēr pārāk ilgi šāda labvēlība turpināties nevar, raksta Bloomberg.

Par sankciju noteikšanu gan var tikt spriests tikai pēc tam, kad jūnijā būs aizvadītas Spānijas parlamenta ārkārtas vēlēšanas. Ja lēmums tiks pieņemts ātrāk, tas var būtiski ietekmēt vēlēšanu norisi.

The post EK var ieviest sancijas pret Spāniju par budžeta noteikumu neievērošanu appeared first on Kapitāls.

Latvijas biznesa sievietes.
Pirmo reizi – pieci Latvijas sieviešu uzņēmēju topi vienuviet!

Dana Reizniece‑Ozola: „ Mums vēl ir plaša telpa efektivitātes palielināšanai”.
Finanšu ministre intervijā Mārim Zanderam par reformām, nacionālās domāšanas īpatnībām un nodokļiem.

Speciālajā rubrikā: “Sieviete biznesā” –
Ko saka dāmas Latvijas IT nozarē, laukos un uzņēmēju aptaujā?

Spieķi obligātās veselības apdrošināšanas riteņos –
Kāpēc 25 tirgus ekonomikas gados Latvijā tā joprojām nav ieviesta?

Dzelzsbetona baraku otrais mūžs.
Vai Latvijai aktuāla pasaules tendence novecojušos mājokļus nomainīt pret jaunceltnēm?

Eksports uz otru lielāko Eiropas Savienības ekonomiku.
Francija. Lietišķā etiķete, fakti, izstādes…

Par ko balsos briti.
Mēs aizejam! Pateikt viegli, izdarīt…?

Civilizāciju aukstais karš.
No Eiropas norieta līdz civilizāciju sadursmēm

Investīciju zelts sācis atgūt spožumu.
Kad zelts un nauda ir vienā izmaksu līmenī…

Dzīves noteikumi.
Olga Rajecka

Aktuāla informācija rubrikās:
* Svarīgākie notikumi Latvijā un pasaulē
* Līderu reitingu kāpumi un lejupslīdes
* Ūdenstūrisma biznesa aizkulises
* 1 jautājums trim ekspertēm: sektori, kas īpaši piemēroti vai nav īsti piemēroti sievietei?
* Skaitļi: Eiropā sieviešu īpatsvars uzņēmumu vadībā arvien palielinās, Latvija rāda paraugu…

..un vēl daudz interesantas un aizraujošas lasāmvielas.

 

The post Kapitāls, jūnijs 2016 appeared first on Kapitāls.

Iznāk: jūnijā

Veidotāji: Lato Lapsa

Pirmo reizi publicēts: 2016. gadā

Apraksts: Biznesa žurnāls “Kapitāls” 2016. gada jūnija numurā pirmo reizi publicē principiāli jaunu Latvijas veiksmīgāko uzņēmēju topu, kas patiesībā sastāv no veseliem pieciem atšķirīgiem sarakstiem. To kopums, izmantojot dažādus parametrus, pārliecinoši demonstrē, kuras pašlaik ir veiksmīgākās sievietes Latvijas uzņēmējdarbībā.

Veiksmīgāko Latvijas sieviešu uzņēmēju tops veidots no pieciem sarakstiem: visapjomīgākā uzņēmējdarbība – TOP 25, visvairāk pelnošā uzņēmējdarbība – TOP 25, Latvijas bagātāko sieviešu TOP 10, sievietes lielāko darba devēju vadībā – TOP 10, visvairāk pelnošā uzņēmējdarbība reģionos – TOP 3 x 4

The post 5 Latvijas sieviešu uzņēmēju topi appeared first on Kapitāls.

Ar 6-9 mēnešu nobīdi naftas cenai piesaistītā Krievijas gāzes cena Vācijai šā gada aprīlī noslīdējusi līdz zemākajam līmenim kopš 2004. gada septembra, kā arī pirmoreiz izrādījusies zemāka, nekā gāzes cena Londonas biržā, kur tā atradās (pārrēķinot no britu termālajām vienībām) 158 ASV dolāru par tūkstoti kubikmetru robežās, vēsta aģentūra Bloomberg.

Publikācijā nav norādīta Krievijas gāzes vidējā cena Vācijai aprīlī. Tikmēr Krievijas Ekonomiskās attīstības ministrijas dati liecina, ka šā gada martā Gazprom piegādātās gāzes cena uz robežas ar Vāciju bija vidēji 147,2 ASV dolāri par tūkstoti kubikmetru – par 14,6% zemāka, nekā februārī, un par 56% zemāka, nekā 2015. gada martā.

Jāpiebilst, ka laikā no šā gada 1. janvāra līdz 15. maijam par vidēji 17,9% ir pieaugušas Krievijas gāzes piegādes Eiropas valstīm. Tā piegādes Vācijai ir pieaugušas par 14,2%, Francijai – par 38,6%, Austrijai – par 21,2%, bet Itālijai – par 7,7%.

Ņemot vērā, ka sākušās pirmās slānekļa gāzes no ASV piegādes Eiropai, daudzi eksperti uzskata, ka Gazprom var izmantot gāzes tirgū to pašu taktiku, ko Saūda Arābija izmanto naftas tirgū, pazeminot cenas līdz konkurentiem ekonomiski neizdevīgam līmenim un palielinot piegādes, lai saglabātu savas tirgus daļas. Citi analītiķi tikmēr uzskata, ka Eiropas valstis vienkārši izmanto iespēju iegādāties uz uzkrāt lētāku gāzi, bet kopējie piegādes apjomi Eiropai šogad īpaši neatšķirsies no piegāžu apjomiem pagājušajā gadā, paliekot aptuveni 160 miljardu kubikmetru robežās.

The post Krievijas gāzes cena Eiropai noslīd līdz zemākajam līmenim kopš 2004. gada appeared first on Kapitāls.

Medikamentu rezistentas (noturīgas) jeb tā dēvētās superbaktērijas līdz 2050. gadam var prasīt līdz pat desmit miljoniem cilvēku dzīvību gadā, savukārt globālā ekonomika superbaktēriju dēļ var zaudēt kopumā $100 triljonus, uzskata plaši zināmais ekonomists Džims O’Nīls, viens no pētījuma par šo tēmu Pretmikrobu rezistences apskats (Review of Antimicrobial Resistance) līdzautoriem.

Pētījumā pausts viedoklis, ka pretmikrobu rezistentas infekcijas ir viens no lielākajiem draudiem cilvēcei. Kā norāda Dž. O’Nīls, jau pašlaik šī iemesla dēļ pasaulē kopumā ik gadu mirst ap 700 tūkstošiem cilvēku. Ekonomists uzsver, ka „šīm traģiskajām nāvēm ir reāla ekonomiskā cena, kas turpinās pieaugt, ja netiks pārvarēta mikrobu rezistence pret medikamentiem”. Neko nedarot, ekonomiskie zaudējumi līdz 2050. gadam sasniegs $100 triljonus.

Pētījumā piebilsts, ka globāla mēroga pasākumi draudu novēršanai izmaksās līdz $40 miljardiem desmit gadu laikā, kā arī izteikts aicinājums pasaules valstu valdībām sākt sadarbību šajā jautājumā.

The post Superbaktērijas var atņemt globālajai ekonomikai 100 triljonus ASV dolāru appeared first on Kapitāls.

Šā brīža naftas cenas $50 par barelu apmērā ir nepietiekamas, lai ASV slānekļa naftas kompānijas varētu atsākt naftas ieguves palielināšanu, intervijā televīzijas kanālam CNBC paziņoja Toms Vords, privātās naftas kompānijas Tapstone Energy direktoru padomes priekšsēdētājs un izpildirektors.

Atbilstoši viņa vārdiem, ieguves apjomu atjaunošanai ir nepieciešama naftas cena $75 par barelu apmērā. Uzņēmējs tāpat atzīmēja, ka ASV naftas kompānijām ir nopietnas problēmas ar piekļuvi finansējumam, jo bankas naftas cenu krituma dēļ ir ievērojami samazinājušas kredītlīnijas.

Šeit ir vērts piebilst, ka T. Vords ir viens no ASV slānekļa naftas industrijas veterāniem, tostarp viens no nozares pionieres, kompānijas Chesapeake Energy līdzdibinātājiem. Uzņēmējs arī tiek uzskatīts par vienu no labāk informētajiem cilvēkiem industrijā.

The post Uzņēmējs: ASV slānekļa naftas nozarei nepieciešama cena $75 par barelu appeared first on Kapitāls.

Krievijas miljardieris, Alfa grupas un investīciju holdinga LetterOne līdzīpašnieks Mihails Frīdmans aicinājis nesaistīt 90. gadu beigu liberālo reformu Krievijā izgāšanos ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu. Uzņēmējs uzskata, ka liberālās reformas cietušas neveiksmi tādēļ, ka nav „radušas atsaucību krievu vidū”. Šādu viedokli, kā vēsta interneta portāls Gazeta.ru, miljardieris izteicis LetterOne vietnē publicētas diskusijas gaitā.

M. Frīdmans atzīmējis, ka pagājušā gadsimta 80. gadu beigās un 90. gadu sākumā ārvalstu investori viņam apgalvojuši, ka Krievija ātri sasniegs augstu ekonomiskās attīstības līmeni, pateicoties iedzīvotāju labajai izglītībai, milzīgajiem dabas resursiem, kā arī tehnoloģiskajiem panākumiem militārajās un enerģētikas sfērās. Tomēr, kā norāda miljardieris, solītie panākumi tā arī netika piedzīvoti.

„Krievijā tas nenotika, jo valsts iedzīvotāji nebalstās uz papīra gabaliem, kuri dēvējas par „likumu”. Viņi balstās uz vēsturi, tradīcijām, ticējumiem, reliģiju, kam ir simtiem un simtiem gadu,” atzīmējis M. Frīdmans.

Uzņēmējs arī uzskata, ka viņš kā „kosmopolīts, kurš bieži ceļo”, var ar pārliecību apgalvot, ka „kultūru ir neiespējami mainīt ātri”. To nevar izdarīt arī līderis – ja viņa kultūru nepieņem sabiedrība, visas izmaiņas būs „pagaidu un mākslīgas”, kā tas notika Borisa Jeļcina prezidentūras laikā.

„Visi šie jaunie jēdzieni: preses brīvība, vārda brīvība, demokrātija, privatizācija – visi ir ļoti trausli. Kāpēc? Ne tāpēc, ka Vladimirs Putins piedāvā jaunu tiesību un likumu koncepciju, kā uzskata šeit, rietumos, bet tāpēc, ka Borisa Jeļcina reformas nav spējušas rast atbalstu Krievijas iedzīvotāju vidū,” ir pārliecināts miljardieris.

Jāpiebilst, ka nedaudz agrāk Mihails Frīdmans publiski apšaubīja tā dēvētās „stiprās rokas” ekonomiskos panākumus. M. Frīdmans atzīmēja, ka autoritāri un totalitāri režīmi var novest pie ekonomiskās izaugsmes tikai īstermiņa perspektīvā, tādēļ pilsoņu gatavība upurēt savas tiesības ekonomisku panākumu dēļ ir velta.

The post Krievijas miljardieris aicina nesaistīt liberālo reformu neveiksmes ar Putina vārdu appeared first on Kapitāls.

Tehnoloģiju kompānijas Microsoft un Facebook sākušas īstenot kopīgu projektu Atlantijas okeāna abus krastus savienojoša datu pārraides kabeļa ieguldīšanai. Paredzēts, ka vairāk nekā 6,6 tūkstošus kilometru garais kabelis pa okeāna dibenu sniegsies no ASV austrumu piekrastes Virdžīnijas štata līdz Spānijai, vēsta televīzijas kanāls CNN, atsaucoties uz Microsoft un Facebook pārstāvju kopīgu paziņojumu.

Kabelis, kas nosaukts par Marea (paisums – spāņu valodā) ļaus nodrošināt datu pārraidi ar ātrumu līdz 160 terabaitiem sekundē, kas būs lielākā kāda kabeļa caurlaides spēja šajā virzienā. Kā norāda televīzijas kanāls, kabeļa nepieciešamību abas kompānijas pamato ar milzīgajiem informācijas, kas pārvietojas starp abiem okeāna krastiem, apjomiem – fotogrāfijām, kuras savos profilos ievieto 1,6 miljardi Facebook lietotāju un dokumentiem, kuri glabājas Microsoft mākoņservisos.

Trešais projekta Marea partneris ir Spānijas telekomunikāciju kompānija Telefonica, kuras struktūrvienība Telxius nodarbosies ar projekta administrēšanu, tostarp kabeļa jaudu pārdošanu citām komunikāciju kompānijām, teikts paziņojumā.

The post Microsoft un Facebook savienos Atlantijas okeāna krastus ar datu pārraides kabeli appeared first on Kapitāls.

Krievijas premjerministrs Dmitrijs Medvedevs paziņojis valsts Rūpnieku un uzņēmēju savienības biedriem, ka Maskava līdz 2017. gada beigām pagarinās rietumvalstīm noteikto lauksaimniecības produktu embargo, kas ir spēkā kopš 2014. gada 5. augusta, vēsta Krievijas plašsaziņas līdzekļi.

Kā norādījis Krievijas premjerministrs, jau tuvākajā laikā paredzēts izstrādāt visus nepieciešamos valdības lēmumus, kā arī iesniegt attiecīgu aicinājumu valsts prezidentam Vladimiram Putinam. Atbilstoši D. Medvedeva vārdiem, līdz ar šī lēmuma pieņemšanu Krievijas lauksaimnieki, kuri vairākkārt lūguši valdībai pagarināt embargo, iegūs “iespēju rēķināties ar to, kas notiks tālākā perspektīvā”.

Par šādu lēmumu D. Medvedevs paziņoja drīz pēc tam, kad kļuva zināms, kā ta dēvēto G7 valstu vadītāji tikšanās laikā Japānā atbalstījuši pret Krieviju noteikto ekonomisko sankciju pagarināšanu, paziņojot, ka tām jāpaliek spēkā pilnā apmērā līdz brīdim, kamēr tiek pilnībā izpildīta Minskas vienošanās par krīzes noregulēšanu Ukrainas austrumos.

Jāpiebilst, ka Eiropas Savienības dalībvalstu attieksme pret sankcijām tikmēr ir kļuvusi neviennozīmīga, un vairākas no tām vēlas sankciju atcelšanu vai vismaz mazināšanu, jo cieš ievērojamus zaudējumus. Savukārt Krievijā sankcijas nav novedušas pie politiskām izmaiņām.

The post Krievija pagarinās rietumvalstu lauksaimniecības produktu embargo līdz 2017. gada beigām appeared first on Kapitāls.

Ķīnas pilsētā Naņčanā sācis darbu izklaides komplekss Wanda Park, kura izveidē ieguldīti vairāk nekā trīs miljardi ASV dolāru, vēsta televīzijas kanāls CCTV. Kā paziņojis Wanda Group īpašnieks, Ķīnas miljardieris Vans Czaņlins, līdz 2020. gadam kompānija iecerējusi atklāt vēl 15 izklaides parku valsts teritorijā.

„Aizraušanās ar Mikipeli un Donaldu Daku ir pagājusi, beidzies laiks, kad mēs akli gājām tur, uz kurieni mūs veda Disney,” paziņoja miljardieris, piebilstot, ka viņa mērķis ir novērst rietumu kultūras invāziju Ķīnā.

Izklaides kompleksa Wanda Park apmeklētājiem pieejams liels skaits dažādu atrakciju, tirdzniecības centri, kā arī viens no Ķīnā lielākajiem akvārijiem.

Televīzijas kanāls piebilst, ka 16. jūnijā savu aktrakciju parku Šanhajā oficiāli plāno atklāt arī Disney. Šanhajas Disnejlenda, lai arī nav oficiāli atklāta, testa režīmā arī jau ir pieejama apmeklētājiem. Interesanti, ka ieejas biļetes cena Wanda Park ir 198 juaņas darba dienās un 298 juaņas brīvdienās, kamēr Šanhajas Disnejlendas apmeklējums izmaksā attiecīgi 370 un 499 juaņas.

The post Ķīnas gigants Wanda piesaka karu Disney atrakciju parkiem appeared first on Kapitāls.