Quantcast
Channel: Kapitāls
Viewing all 4503 articles
Browse latest View live

Kibersports jau 2020. gadā var tikt iekļauts olimpisko spēļu programmā

0
0

Starptautiskā Olimpiskā komiteja (IOC) nosūtījusi Starptautiskajai Kibersporta federācijai (IeSF) tā dēvēto „ceļa karti” kibersporta (jeb eSporta) iekļaušanai olimpisko spēļu programma, vēsta plašsaziņas līdzekļi, atsaucoties uz IeSF paziņojumu.

-

IeSF, kuras centrālā mītnē atrodas Denvidkorejā, pieteikumu IOC nosūtījusi 19. februārī, savukārt atbilde saņemta 8. aprīlī. Pēc iepazīšanās ar dokumentiem, IeSF paziņoja, ka kibersports vasaras olimpisko spēļu programmā varētu tikt iekļauts jau 2020. gadā. Paziņojumā federācijas interneta vietnē arī norādīts, ka IeSF ir gatava izpildīt visas IOC prasības un iesniegt visus nepieciešamos dokumentus.

Lai kibersportam – videospēļu individuālajiem un komandu turnīriem, tiktu piešķirts olimpiskā sporta veida statuss, IeSF nāksies pierādīt, ka šīm sacensībām ir savas senas tradīcijas, olimpiskajam statusam atbilstošs popularitātes un attīstības līmenis, kā arī centralizēta pārvaldes sistēma. Ne mazāk svarīga ir arī sporta veida izplatība – daudzi sporta veidi nav iekļauti olimpisko spēļu programma tikai tādēļ, ka ir iecienīti vienīgi atsevišķās valstīs vai reģionos, kamēr pārējā pasaulē tikpat kā nav zināmi.

Kibersports šobrīd ir strauji augoša industrija, kuras apgrozījums pasaules mērogā 2015. gadā, atbilstoši aģentūras SuperDataResearch aplēsēm, sasniedza $612 miljonus, bet jau 2018. gadā tas tiek prognozēts $1,9 miljardu apmērā, neskaitot totalizatoru likmes. Jāpiebilst, ka gadījumā, ja kibersports tiks iekļauts olimpisko spēļu programmā, tajā, visticamāk, nāksies iekļaut nevis atsevišķas spēles, bet gan sporta veidu kā tādu, jo populārāko spēļu saraksts nemitīgi mainās.

The post Kibersports jau 2020. gadā var tikt iekļauts olimpisko spēļu programmā appeared first on Kapitāls.


Sarunas par naftas ieguves apjomu iesaldēšanu palielinājušas tās cenu par gandrīz 30%

0
0

Naftas eksportētājvalstis nopelnījušas $32 miljardus, pateicoties aptuveni divus mēnešus ilgušajiem centieniem noslēgt vienošanos par naftas ieguves apjomu iesaldēšanu, vēsta aģentūra Bloomberg, atgādinot, ka 17. aprīlī Kataras galvaspilsētā Dohā notikusī 19 naftas eksportētājvalstu nozaru ministru tikšanās Saūda Arābijas – vienas no pasaules lielākajiem naftas ieguvējiem – nostājās dēļ noslēdzās bez rezultāta.

saudi_oil

Tomēr kopš brīža, kad tika paziņots par iespējamo vienošanos, naftas cenas pieauga par gandrīz 30%, un šajā laikā iegūtās naftas cena palielinājās par $32 miljardiem, norāda aģentūra, gan piebilstot, ka cenu kāpumu ietekmējuši arī citi faktori.

Atbilstoši Bloomberg aplēsēm, lielākās ieguvējas ir Krievija – aptuveni $3,7 miljardi, un Saūda Arābija – $3,3 miljardi. No sarunām par ieguves apjomu iesaldēšanu ieguvējas ir arī valstis, kuras sarunas ignorēja – tā ASV ieguvušas papildus $3 miljardus, bet Kanāda – 1,5 miljardus.

The post Sarunas par naftas ieguves apjomu iesaldēšanu palielinājušas tās cenu par gandrīz 30% appeared first on Kapitāls.

Vācijā un ASV ievērojami samazinājies sabiedrības atbalsts TTIP

0
0

Vācijā un ASV ievērojami samazinājies sabiedrības atbalsts Transatlantiskās tirdzniecības un investīciju partnerības līgumam (TTIP), liecina Bertelsmann Foundation veikts pētījums. Atbilstoši tā rezultātiem, līgumu atbalsta tikai 17% vāciešu un 18% amerikāņu, salīdzinot ar attiecīgi 55% un 53% 2014. gadā.

ttip

Vienlaikus gandrīz puse respondentu ASV norādījuši, ka viņiem nav pietiekamas informācijas par līgumu. Tikmēr daudzi Vācijas iedzīvotāji bažījas, ko TTIP noslēgšana novedīs pie preču un produktu standartu pazemināšanās, kā arī negatīvi atsauksies uz patērētāju tiesību aizsardzību un darba tirgu.

Atbalsts TTIP krītas, neraugoties uz faktu, ka ASV pēdējos gados ievērojami nostiprinājušas savas pozīcijas tirdzniecībā ar ES. Atbilstoši jaunākajam statistikas biroja Eurostat ziņojumam, tirdzniecība ar ASV 2015.gadā veidoja 18% no ES valstu ārējās tirdzniecības. Salīdzinājumam – Ķīnas daļa pērn bija 15%, bet Krievijas – 6%, savstarpējo sankciju dēļ nokrītoties par 4%, salīdzinot ar gadu iepriekš.

Ķīnā ir lielākā preču importētāja uz apvienoto Eiropu, kamēr ASV – galvenā Eiropas preču eksportētāja, precizē Eurostat. Tikmēr Vācija ir galvenā tirdzniecības partnere vairākumam citu ES valstu – lielākā eksportētāja uz 17, un lielākā importētāja no 20 ES valstīm.

The post Vācijā un ASV ievērojami samazinājies sabiedrības atbalsts TTIP appeared first on Kapitāls.

Francija atzīta par tūristu iecienītāko galamērķi 2015. gadā

0
0

ANO Pasaules tūrisma organizācijas apkopotie dati liecina, ka 2015. gadā lielākais skaits ārvalstu tūristu – 86,3 miljoni cilvēku – apmeklējis Franciju. Tālāk šajā sarakstā seko ASV (77,9 miljoni) un Spānija (68,1 miljons.)

france-tourism

Vairāk par piecdesmit miljoniem ceļotāju, kā brauciena mērķi norādot tūrismu, vēl apmeklējuši arī attiecīgi 4. un 5. vietā esošās Ķīnu (56,9 miljoni) un Itāliju (50,8 miljoni).

Tūristu apmeklētāko pasaules valstu pirmajā desmitā tāpat atrodamas arī Turcija (39,3 miljoni), Vācija (35 miljoni), Lielbritānija (33,9 miljoni), Meksika (32,4 miljoni) un Krievija (31,6 miljoni).

The post Francija atzīta par tūristu iecienītāko galamērķi 2015. gadā appeared first on Kapitāls.

Mozambika slēpusi no SVF informāciju par miljardu dolāru lielu parādu

0
0

Āfrikas valsts Mozambikas valdība no Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) slēpusi faktu par daļu valsts ārējā parāda vairāk nekā miljarda ASV dolāru apmērā, vēsta plašsaziņas līdzekļi, atsaucoties SVF misijas Mozambikā vadītāju Mišelu Lazāru.

Ar šādu paziņojumu SVF amatpersona nāca klajā pēc fonda pārstāvju sarunām ar šīs valsts varas iestādēm. „Mozambikas varas iestādes atzina, ka tās iepriekš nav ziņojušas fondam par ārējo parādu vairāk nekā miljarda dolāru apmērā, kas saņemts, sniedzot valdības garantijas,” atzīmēja M. Lazārs.

Tagad fonda eksperti gatavojas veikt analīzi, kā šāda parāda esamība ietekmēs Mozambikas ekonomiku, tāpat tiks pārskatītas valsts ekonomiskās attīstības prognozes. Jāpiebilst, ka viss Mozambikas IKP ir aptuveni $16 miljardi. Valstī mīt 27 miljoni cilvēku.

The post Mozambika slēpusi no SVF informāciju par miljardu dolāru lielu parādu appeared first on Kapitāls.

Goldman Sachs klienti varēs atvērt krājkontus pat ar vienu dolāru

0
0

ASV investīciju banka Goldman Sachs plāno palielināt klientu skaitu, piesaistot noguldītājus, kuri varēs internetā izveidot krājkontus, noguldot tajos summu, sākot ar $1, raksta Financial Times.

Kā atzīmē izdevums, Goldman Sachs šā gada pirmajā ceturksnī ir uzrādījis ļoti vājus finanšu rezultātus. Bankas peļņa, salīdzinot ar tādu pašu periodu gadu iepriekš nokritās par 60%, bet akciju ienesīgums izrādījās zemākais pēdējos četros gados – 6,4%. Šo iemeslu dēļ banka meklē jaunus finansējuma avotus.

Jaunais pakalpojums ar minimālo depozītu $1 apmērā tiek piedāvāts platformā gsbank.com. Depozītu gada likme ir 1,05%, kas ir ievērojami izdevīgāk, nekā tādās bankās kā Citibank, JP Morgan Chase un Bank of America, raksta FT.

The post Goldman Sachs klienti varēs atvērt krājkontus pat ar vienu dolāru appeared first on Kapitāls.

FT: Ķīnas kopējais parādu slogs kļuvis līdzvērtīgs ASV un eirozonas parādu slogam

0
0

Ķīnas kopējais parādu slogs turpina pieaugt rekordātros tempos un pirmoreiz vēsturē ir kļuvis salīdzināms ar analoģiskiem eirozonas un ASV rādītājiem, vēsta Financial Times (FT), atsaucoties uz saviem aprēķiniem. Atbilstoši izdevuma novērtējumam, Ķīnas kopējais parādu slogs ir sasniedzis 237% no IKP.

china_flags

Laikraksts norāda, ka šis rādītājs atšķiras no Starptautiskās norēķinu bankas aplēsēm, kuras liecina, ka 2015. gada trešā ceturkšņa beigās Ķīnas kopējais parāds bija sasniedzis 249% no IKP, kamēr ASV tas bija 248%, bet eirozonā – 270%. „Antireitinga” līdere ir Japāna, kuras kopējais parāds novērtēts 379% no IKP apmērā, bet otro vietu ieņem Grieķija ar 300% no IKP.

„Jebkura liela valsts pēc tik krasa parāda pieauguma ir piedzīvojusi vai nu finanšu krīzi, vai ekonomiskās izaugsmes ilgstošu palēnināšanos,” atzīmējis bankas Goldman Sachs vecākais investīciju stratēģis Ha Džimins.

Izdevums piebilst, ka Ķīnai nav jābaidās no parāda apmēriem, tomēr nepieciešams pievērst uzmanību parādsaistību pieauguma jautājumam, jo vēl 2007. gada beigās Ķīnas kopējā parāda apjomi nepārsniedza 148% no IKP.

The post FT: Ķīnas kopējais parādu slogs kļuvis līdzvērtīgs ASV un eirozonas parādu slogam appeared first on Kapitāls.

Alibaba dibinātājs Džeks Ma kļuvis par Āzijas bagātāko cilvēku

0
0

Ķīnas interneta tirdzniecības giganta Alibaba Group dibinātājs un direktoru padomes priekšsēdētājs Džeks Ma kļuvis par Āzijas bagātāko cilvēku, vēsta aģentūra Bloomberg, kas uzņēmēja īpašumu kopējo vērtību lēš $33,3 miljardu apmērā.

jack-ma

Āzijas bagātāko cilvēku saraksta otrajā vietā ierindots cits Ķīnas pārstāvis, nekustamo īpašumu attīstītāja Dalian Wanda dibinātājs Vans Czjaņliņs – $32,7 miljardi, bet trešajā – Honkongas uzņēmējs Lī Kašins ar $29,5 miljardiem.

Džeks Ma par Āzijas bagātāko cilvēku kļuvis, pateicoties faktam, ka Alibaba Group finanšu gada beigās, kas noslēdzās 31. martā, visticamāk, ir kļuvusi par pasaulē lielāko mazumtirgotāju. Kā liecina provizoriskās aplēses, aizvadītajā finanšu gadā Ķīnas interneta gigants ir pārsniedzis ASV veikalu tīkla Wal-Mart pārdošanas apjomus. ASV mazumtirdzniecības gigants iepriekšējā finanšu gadā, kas noslēdzās 31. janvārī, bija pārdevis preces $482,1 miljarda vērtībā.

Tiesa, Alibaba Group rādītājus var pazemināt ASV dolāra kursa kāpums attiecībā pret Ķīnas juaņu. Jāpiebilst, ka Ķīnas uzņēmums arī solījis 2020. gadā sasniegt pārdošanu apjomus sešu triljonu juaņu jeb aptuveni $925 miljardu pēc šā brīža kursa apmērā.

The post Alibaba dibinātājs Džeks Ma kļuvis par Āzijas bagātāko cilvēku appeared first on Kapitāls.


Bloomberg: Jauna „maģiskā naftas cena” ir $50 par barelu

0
0

Jauna „maģiskā naftas cena” ir $50 par barelu, vēsta aģentūra Bloomberg, atsaucoties uz tirgus dalībniekiem, kuri norāda, ka cenu līmeņa $50 par barelu panākšanu ļaus sabalansēt naftas kompāniju finanšu rādītājus.

TAFT, CA - JULY 21:  An oil rig south of town extracts crude on July 21, 2008 in Taft, California. Hemmed in by the richest oil fields in California, the oil town of 6,700 with a stagnated economy and little room to expand has hatched an ambitious plan to annex vast expanses of land reaching eastward to Interstate 5, 18 miles away, and take over various poor unincorporated communities to triple its population to around 20,000. With the price as light sweet crude at record high prices, Chevron and other companies are scrambling to drill new wells and reopen old wells once considered unprofitable. The renewed profits for oil men of Kern County, where more than 75 percent of all the oil produced in California flows, do not directly translate increased revenue for Taft. The Taft town council wants to cash in on the new oil boom with increased tax revenues from a NASCAR track and future developments near the freeway.  In an earlier oil boom era, Taft was the site of the 1910 Lakeside Gusher, the biggest oil gusher ever seen in the US, which destroyed the derrick and sent 100,000 barrels a day into a lake of crude.  (Photo by David McNew/Getty Images)

Piemēram, kompānija Nabors Industries, kura ir globāla mēroga līdere urbumu iestrāžu daudzuma ziņā, atzīmējusi, ka jau risina sarunas ar klientiem par sadarbības paplašināšanu pēc tam, kad cenas pieaugs līdz „komfortablajiem $50 par barelu un augstāk”. Konsultāciju kompānija Wood Mackenzie tikmēr uzskata, ka naftas tirgus top-50 spēlētāji „pārstās asiņot”, kad vidējā naftas cena sasniegs $53 par barelu.

„Runa nav tikai par $50 par barelu panākšanu, viss ir daudz sarežģītāk. Cenām ir jāpaceļas augstāk nekā $50 par barelu un jānostabilizējas kaut vai šajā līmenī. Tikai tādā gadījumā kompānijas atgriezīsies pie daudzu projektu atsākšanas,” atzīmējis Wood Mackenzie viceprezidents korporatīvās analīzes jautājumiem Freizers Makkejs.

Viens no lielākajiem spēlētājiem naftas tirgū – britu BP – jau ir paziņojis, kas spēs stabilizēt savus finanšu rādītājus, ieskaitot dividenžu un investīciju politiku, naftas cenu atgriešanās $50-55 par barelu gadījumā. Līdzīgu viedokli paudis arī Kanādas Pioneer, kas gatavojas atsākt naftas ieguvi desmit slānekļa naftas atradnēs, līdzko cena sasniegs $50 par barelu.

The post Bloomberg: Jauna „maģiskā naftas cena” ir $50 par barelu appeared first on Kapitāls.

ExxonMobil pirmoreiz kopš Lielās Depresijas zaudē augstākā līmeņa kredītreitingu

0
0

Starptautiskā reitingu aģentūra Standard&Poor’s (S&P) pazemināja ASV lielākās privātās naftas kompānijas ExxonMobil kredītreitingu no augstākā līmeņa AAA uz AA+, nosakot stabilu nākotnes perspektīvu. ExxonMobil augstākā līmeņa kredītreitingu zaudējusi pirmoreiz kopš 1930. gada jeb Lielās Depresijas sākuma ASV, norāda aģentūra Reuters.

exxon

Par iespēju, ka varētu tikt pārskatīts ExxonMobil kredītreitings, S&P paziņoja jau februārī. Reitinga pazemināšana tiek skaidrota ar kompānijas parādsaistību pieaugumu un vājām ienākumu prognozēm. ExxonMobil parādsaistības pēdējos gados ir vairāk nekā dubultojušās, uzņēmumam īstenojot vairākus vērienīgus izpētes un naftas ieguves projektus, savukārt zemās naftas cenas ievērojami samazinājušas ienākumus.

Vienlaikus stabilu nākotnes perspektīvu saglabāšana pa nozīmē, ka reitingu aģentūrā tuvākajā nākotnē negaida Exxon Mobil finanšu situācijas tālāku pasliktināšanos.

Jāpiebilst, ka pēc šī lēmuma S&P augstākais jeb AAA kredītreitings saglabāts vairs tikai divām ASV korporācijām – Microsoft un Johnson&Johnson.

The post ExxonMobil pirmoreiz kopš Lielās Depresijas zaudē augstākā līmeņa kredītreitingu appeared first on Kapitāls.

Kapitāls, maijs 2016

0
0

Solvita Deglava: „Valstij šis naudas atgūšanas modelis ir attaisnojies”.
Revertas vadītāja atzīst par absurdām situācijas, kad ar valsti jātiesājas par valsts interesēm.

Numura speciālajā rubrikā ­– enerģētika.
Gazprom gāzes pedālis grīdā, Nord stream 2 un strupceļš vārdā OIK…

Deviņas problēmas, kas uztrauc uzņēmējus.
Ko rāda uzņēmēju aptauja Eiropā un Latvijā?

Elektrība par biržas cenām:
kāpēc tā nav populāra?

Glābšanas riņķi lauku zemes tirgū.
Tirgus nepilnības un valsts atbalsta mehānismi.

Eksports uz Taivānu –
vienu no Āzijas tīģeriem, kam straujās izaugsmes laiks beidzies.

Gāzes bizness pārmaiņu virpulī.
Spēles noteikumi mainās, nāk atvērtas formas līgumi.

Ceļš uz daudzpolāru pasaules kārtību –
Rietumu civilizācijas globālās dominēšanas noriets.

Banku sektors gaida labākus laikus.
Piesardzīgi par ieguldījumiem banku sektora akcijās.

Dzīves noteikumi.
Gunārs Ķirsons

Aktuāla informācija rubrikās:
* Svarīgākie notikumi Latvijā un pasaulē
* Līderu reitingu kāpumi un lejupslīdes
* Biznesa uzsācēji. Vortex Oil un naftas ieguve
* Saules enerģijas ieguves un izmantošanas biznesa aizkulises
* BiSMART: ar strāvu mājās ienāk arī gudrība
* Skaitļi: ES krietni samazinājusi energopatēriņu; elektroenerģijas cena Latvijā pērn – augsta…

..un vēl daudz interesantas un aizraujošas lasāmvielas!

vāks_05-page-0012

The post Kapitāls, maijs 2016 appeared first on Kapitāls.

Krievijas kopējais ārējais parāds sasniedzis 39% no valsts IKP

0
0

Neraugoties uz faktu, ka Krievijas bankas un kompānijas aktīvi dzēš savus ārējos parādus, parādu slogs Krievijas ekonomikai pieaug, kārtējā Komentāru par valsti un biznesu izlaidumā norāda Maskavas Augstākās ekonomikas skolas eksperti.

rus

Laikā kopš 2014. gada vidus, kad pret Krieviju tika noteiktas rietumu sankcijas, līdz šā gada pirmā ceturkšņa beigām Krievijas kopējais ārējais parāds ir samazinājies par 28% – līdz 475,5 miljardiem ASV dolāru. Vienlaikus ja pirms diviem gadiem ārējā parāda apjoms līdzinājās 29% no IKP, tad tagad tas pieaudzis līdz 39%, kas ir augstākais rādītājs kopš 2004. gada, kopš Krievijas Centrālā banka (CB) apkopo šādu statistiku. Savukārt ārēja parāda attiecība pret eksportu – valūtas ieņēmumiem, kas ļauj dzēst ārvalstu kredītus – pagājušajā gadā ir pieaugusi no 106% līdz 131%. Augstāks šis rādītājs bijis tikai 2009. gadā.

Šāda situācija skaidrojama ar Krievijas IKP, izteikta ASV dolāros, kā arī rubļa kursa samazināšanos un izejvielu cenu kritumu pasaules tirgos, norāda dokumenta autori. Principā abu šo rādītāju kāpums var nelabvēlīgi ietekmēt Krievijas ekonomiku, jo relatīvi lielus resursus nāksies novirzīt ārējā parāda dzēšanai,” atzīmē eksperti.

Kā liecina Krievijas CB dati, 2016. gadā Krievijas valstij un kompānijām ir jādzēš ārējie parādi $95,225 miljardu apmērā. No šīs summas $25,612 miljardi jāsamaksā bankām, bet $66 miljardi – nefinanšu sektoram. Analītiķi gan norāda, ka reālā summa būs mazāka – %50-55 miljardi. Jāpiebilst, ka tieši Krievijas valsts parāds ir nebūtisks – $30,7 miljardi, tomēr ievērojamas parādsaistības ir virknei valsts vadošo kompāniju, tostarp arī tādu, kuru līdzīpašniece ir valsts.

The post Krievijas kopējais ārējais parāds sasniedzis 39% no valsts IKP appeared first on Kapitāls.

Krievijas gāzes cena Vācijai nokritusies līdz desmit gados zemākajam līmenim

0
0

Krievijas gāzes cena Vācijai nokritusies līdz desmit gados zemākajam līmenim – martā gāzes biržā Vācijā tūkstoša kubikmetru Gazprom gāzes cena noslīdēja vidēji līdz $147,2, vēsta interneta izdevums gazeta.ru, atsaucoties uz Krievijas Ekonomiskās attīstības ministrijas ziņojumu.

gas_dollar

Atbilstoši šim dokumentam, martā Krievijas gāzes cena kritusies par 14,6%, salīdzinot ar februārī, savukārt salīdzinot ar pagājušā gada martu piedzīvots kritums par 56%. Vidēja gāzes cena Vācijai 2016. gada pirmajā ceturksnī bija $167,6 par tūkstoti kubikmetru.

Krievijas gāzes cenas vēl kopš PSRS posma ir piesaistītas naftas cenām, un reaģē uz tām ar nobīdi laikā vidēji no 6 līdz 9 mēnešiem.

The post Krievijas gāzes cena Vācijai nokritusies līdz desmit gados zemākajam līmenim appeared first on Kapitāls.

ASV iekļauj Vāciju potenciāli negodprātīgo tirdzniecības partneru sarakstā

0
0

ASV iekļāvušas Vāciju to valstu sarakstā, par kurām pastāv aizdomas, ka tās piekopj negodprātīgu ārējo tirdzniecību, un kuru ekonomikām nepieciešama pastiprināta novērošana. Saraksts tika publicēts piektdien, un Vācija iekļauta tajā kopā ar Ķīnu, Dienvidkoreju, Japānu un Taivānu, vēsta DW.

-

Visas šīs valstis, pēc Vašingtonas domām, atbilst diviem no trim kritērijiem, kuriem īstenojoties valsti iespējams atzīt par negodprātīgu tirdzniecības partneri. Pirmais kritērijs paredz, ka valstij tirdzniecībā ar ASV ir augsts tirdzniecības bilances pozitīvā saldo līmenis, otrais – ārējās tirdzniecības proficīta esamību. Vācija atbilst abiem šiem kritērijiem.

Trešais kritērijs savukārt ir valsts iejaukšanas valūtas tirgos ar mērķi panākt saviem uzņēmējiem priekšrocības ārējā tirdzniecībā.

ASV pagājušajā gadā kļuva par Vācijas galveno ārējās tirdzniecības partneri, tirdzniecības apgrozījumam starp abām valstīm sasniedzot 173,2 miljardus eiro. Pie tam eksporta no Vācija uz ASV apjoms sasniedza 113,9 miljardus eiro, padarot ASV par lielāko Vācijas eksporta tirgu (par to lasāms šeit), un ļaujot Vācijas proficītam tirdzniecībā ar ASV pieaugt līdz 54,6 miljardiem eiro. Savukārt viss Vācijas ārējās tirdzniecības proficīts pārsniedz 3% no valsts IKP.

The post ASV iekļauj Vāciju potenciāli negodprātīgo tirdzniecības partneru sarakstā appeared first on Kapitāls.

Vašingtona noliedz spiedienu uz Briseli sarunu par TTIP gaitā

0
0

Kā ASV, tā Eiropas Komisijas (EK) amatpersonas noliedz presē izskanējušo informāciju par to, ka sarunu par Transatlantiskās tirdzniecības un investīciju partnerības līgumu (TTIP) ASV īsteno ievērojamu spiedienu uz Eiropas Savienību (ES), prasot pēdējai atteikties no virknes Eiropā pastāvošo standartu ievērošanas, vēsta Reuters.

stop-ttip

ASV pārstāvniecība sarunās par TTIP paziņoja, ka Vašingtona sarunās orientējas tikai uz ekonomisko izaugsmi, jaunu darba vietu radīšanu, utt., bet presē izskanējušās aizdomas nodēvēja par „nepareizu interpretāciju”. Savukārt ES tirdzniecības komisāre Sesīlija Malstrēma, lai arī atzina, ka sarunas ir grūtas un katra no pusēm virza savas intereses, kategoriski noliedza, ka ES varētu piekrist pazemināt šobrīd savienībā pastāvošos vides un patērētāju tiesību aizsardzības standartus.

Informāciju par to, ka ASV izdara ievērojamu spiedienu uz ES, cenšoties panākt lai Eiropa samazinātu virkni kvalitātes prasību medikamentiem, lauksaimniecības precēm un citai produkcijai, jo lielākā daļa ASV uzņēmumu produkcijas neatbilst Eiropas standartiem, vēstīja Vācijas laikraksts Süddeutsche Zeitung, atsaucoties uz tā rīcībā nonākušo informāciju par slepenībā notiekošo sarunu gaitu, kā arī līguma projektu.

The post Vašingtona noliedz spiedienu uz Briseli sarunu par TTIP gaitā appeared first on Kapitāls.


Krievijas Urals markas naftas cena gada laikā nokritusies par 37,5%

0
0

Vienas no Krievijas galvenajām eksportprecēm, Urals markas naftas vidēja cena kopš 2016. gada sākuma ir nokritusies par 37,5%, salīdzinot ar tādu pašu laika posmu 2015. gadā, un gada pirmajos četros mēnešos līdzinājās $33,93 par barelu, vēsta plašsaziņas līdzekļi, atsaucoties uz Krievijas Finanšu ministrijas datiem. Pagājušā gada pirmajos četros mēnešos vidējā Urals markas naftas cena bija $54,3 par barelu. Savukārt vidēja Urals markas naftas cena 2016. gada aprīlī bija $39,63 par barelu.

oil_1

Jāatgādina, ka pavisam nesen aģentūra Bloomberg rakstīja, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins ir nonācis „soļa attālumā no sava desmitgades sapņa īstenošanas” – neatkarīga naftas tirdzniecības laukuma radīšanas, aizvadot izsoles Krievijas nacionāljā valūtā. (Vai nu apzināti vai neapzināti, taču aģentūra kļūdās – naftas tirdzniecība par rubļiem Krievijā kā oficiāli, tā neoficiāli ir atzīta par „ļoti tālas nākotnes” iespēju.) Kā norādīja Bloomberg, V. Putins tiecas piesaistīt starptautiskos treiderus Krievijas tirdzniecības laukumam – Sanktpēterburgas Starptautisko preču un izejvielu biržai.

Sākot Urals naftas markas neatkarīgu tirdzniecību, Krievija varēs palielināt ienākumus no naftas pārdošanas, jo līdz šim Urals markas cena ir piesaistīta Brent cenai, un parasti ir vismaz 10% zemāko par to. Faktiski Urals markas naftas cenu nosaka aģentūra Platts, un Krievijai šī situācija nav pieņemama.

The post Krievijas Urals markas naftas cena gada laikā nokritusies par 37,5% appeared first on Kapitāls.

ECB 2018. gada beigās pārtrauks 500 eiro banknošu izlaišanu

0
0

Eiropas Centrāla banka (ECB) 2018. gada beigās pārtrauks banknošu ar nominālu 500 eiro izlaišanu. 500 eiro banknotes arī netiks iekļautas jaunajā eiro banknošu sērijā, kura parādīsies pēc 2018. gada un kurai dots nosaukums Eiropa. Šīs sērijas banknotes pakāpeniski nomainīs šobrīd apgrozībā esošo skaidro naudu, vēsta aģentūra Reuters, atsaucoties uz ECB paziņojumu.

europe-500-euro

Šādu lēmumu regulators pamato ar to, ka liela nomināla banknotes ir pieprasītas kriminālajā vidē nelegālu operāciju veikšanai un nelikumīgi gūtu ienākumu uzglabāšanai. „Tika pieņemts lēmums uz visiem laikiem pārtraukt 500 eiro banknošu ražošanu un izslēgt tās no sērijas Eiropa, ņemot vērā bažas, ka šīs banknotes var sekmēt nelikumīgas darbību,” teikts dokumentā.

„500 eiro, tāpat kā citas vērtības [vecā parauga] eiro banknotes vienmēr saglabās savu vērtību un eiro sistēmas nacionālajās centrālajās bankās tās būs iespējams apmainīt neierobežotu laiku,” apliecināja ECB.

The post ECB 2018. gada beigās pārtrauks 500 eiro banknošu izlaišanu appeared first on Kapitāls.

Naftas kompānijas atradušas veidu, kā nopelnīt uz zemo naftas cenu rēķina

0
0

Eiropas lielākās enerģētikas kompānijas uzlabojušas ceturkšņa rezultātus, novirzot miljardiem dolāru naftas krājumu nākamajām piegādēm izveidei un nopelnot uz tā dēvētā kontango rēķina, vēsta aģentūra Bloomberg.

dollars

Royal Dutch Shell šā gada pirmajos trijos mēnešos iztērēja aptuveni miljardu ASV dolāru naftas iepirkšanai, kuru vēlāk plāno pārdot par augstāku cenu. Francijas naftas gigants Total savukārt paziņoja, ka šajā laika posmā ieguldījis kontango stratēģijā $750 miljonus. BP nav atklājis informāciju par saviem izdevumiem, tomēr paziņojis par apgrozījuma pieaugumu $800 miljonu apmērā gada pirmajā ceturksnī, kas ar augstu ticamības pakāpi ir ieguldījumi kontago stratēģijā, norāda aģentūra.

Ar jēdzienu kontango tiek saprasta situācija, kad tūlītēja izejvielu piegāde notiek par zemāku cenu (ar diskontu), nekā piegāde pēc dažiem mēnešiem. Kontango tradicionāli veidojas pārprodukcijas laikā, kāda šobrīd pastāv naftas tirgū.

Publikācijā norādīts, ka trīs Eiropas lielāko naftas kompāniju aktīva pievēršanās tirdzniecībai, ar ko parasti nodarbojas treideri, liecina par kompāniju vēlmi šādi kompensēt zemo naftas cenu radītos zaudējumus. Šī stratēģija ir izrādījusies veiksmīga 2015. gadā, tomēr jau tuvākajos mēnešos, aizvien samazinoties naftas piedāvājumam, iespējas būs izsmeltas, uzskata aģentūras aptaujātie eksperti.

The post Naftas kompānijas atradušas veidu, kā nopelnīt uz zemo naftas cenu rēķina appeared first on Kapitāls.

The Economist atzīst Krieviju par „draugu kapitālisma” lielvalsti

0
0

Krievija ieņēmusi pirmo vietu žurnāla The Economist veidotājā tā dēvētā „draugu kapitālisma” (crony-capitalism) reitingā. Pēdējais tiek sastādīts, balstoties uz informāciju par to, cik lielu daļu savu ienākumu dažādu valstu miljardieri gūst nozarēs, kas tiek uzskatītas par atkarīgām no varas iestāžu lēmumiem. Par šādām nozarēm savukārt tiek uzskatīts azartspēļu bizness, naftas un gāzes nozares, aizsardzības industrija, banku bizness un infrastruktūras projekti. Pēc tam tiek noteikta šādu uzņēmēju ienākumu daļa valsts kopējā IKP.

2016. gadā Krievijā šis rādītājs, atbilstoši pētījuma autoru aplēsēm, ir 18%, Malaizijā – 13%, Filipīnās – 11%, Singapūrā – nedaudz virs 10%, bet Ukrainā – 8%. Savukārt pēdējās vietas no 22 valstīm sastāvošajā sarakstā atvēlētas Dienvidkorejai, Polijai un Vācijai.

Jāpiebilst, ka astoņas no pirmajām desmit „draugu kapitālisma” valstīm pieder pie valstīm ar zemiem vidējiem iedzīvotāju ienākumiem. Tikai Taivanā un Singapūrā nominālais IKP uz vienu iedzīvotāju pārsniedz 20 tūkstošus ASV dolārus gadā.

Publikācijā atzīmēts, ka nopietnas problēmas „draugu kapitālisma” dēļ pagātnē piedzīvojusi arī virkne attīstīto ekonomiku. Tā ļoti augsts varas un biznesa saplūšanas līmenis XIX gadsimta beigās pastāvēja ASV, tomēr Savienoto Valstu likumdošanā tika ieviestas progresīvas izmaiņas, kas ļāva pārvarēt grūtības.

Iepriekšējā „draugu kapitālisma” reitingā, kas tika sastādīts pirms diviem gadiem, pirmajā vietā atradās Malaizija, otrajā – Krievija, bet trešo pozīciju ieņēma Ukraina. Pēdējā gan nav piedzīvojusi īpašas pozitīvas izmaiņas, jo „draugu kapitālisma” nozīme samazinājusies galvenokārt visu miljardieru – kā varai tuvu stāvošo, tā pelnošu bez varas palīdzības, kopējās labklājības krituma dēļ.

crony

The post The Economist atzīst Krieviju par „draugu kapitālisma” lielvalsti appeared first on Kapitāls.

Pētījums: Veģetārieši dzīvo vidēji 3,5 gadus ilgāk par gaļēdājiem

0
0

Cilvēku, kuri regulāri lieto uzturā gaļu, it īpaši dažādus gaļas produktus, vidējais mūža ilgums ir par 3,5 gadiem īsāks, nekā veģetāriešiem, vēsta Science Daily, atsaucoties uz ASV veikta pētījuma rezultātiem.

sausage-on-the-grill

ASV Arizonas štata Meio klīnikas zinātnieki, apkopojot informāciju par sešiem dažādiem pētījumiem, kuros piedalījies vairāk nekā pusotrs miljons cilvēku, nonākuši pie secinājuma, ka tā dēvētās sarkanās gaļas regulāra lietošana uzturā saīsina mūžu un palielina pāragras nāves riskus.

Šeit gan jāpiebilst, ka pētījumu, kas izmantoti datu apkopošanai, rezultāti ir visai atšķirīgi. Vienu pētījumu rezultāti liecina, ka negatīvu ietekmi apstāj tikai apstrādāti gaļas produkti (bekons, cīsiņi, desas, utt.), kamēr no citiem var secināt, kas tas attiecas arī uz neapstrādātu sarkano gaļu. Neraugoties uz atšķirībām, pētījumu rezultāti tomēr daudzējādā ziņā ir līdzīgi, un liecina – atteikšanās no gaļas lietošanas uzturā ļauj paildzināt mūžu.

The post Pētījums: Veģetārieši dzīvo vidēji 3,5 gadus ilgāk par gaļēdājiem appeared first on Kapitāls.

Viewing all 4503 articles
Browse latest View live