Sestdien, 7. novembrī, Singapūrā gaidāma Ķīnas Tautas Republikas priekšsēdētāja Sji Dziņpina un Taivānas prezidenta Ma Indžu tikšanās, kas būs abu valstu līderu pirmās sarunas kopš 1949. gada, kad Ķīna noslēdzās pilsoņu karš, vēsta laikraksts The Guardian.

Tikšanās mērķis „ir miera nodrošināšana starp abām valstīm Taivānas šauruma rajonā. Netiks parakstīti nekādi līgumi un netiks sniegti nekādi kopīgi paziņojumi,” laikrakstam norādījis Taivānas prezidenta preses sekretārs Čārlzs Čens (Charles Chen). Abu Ķīnu līderi pirms tikšanās Singapūrā sniegs atsevišķas preses konferences.

Jāatgādina, ka Pekina uzskata Taivānu par daļu no savas teritorijas, kura gaida atkal apvienošanos ar kontinentālo Ķīnu. Tieši tāpat arī Taivāna uzskata sevi par visas Ķīnas pārstāvi.

Taivānas uz attiecību ar Ķīnu normalizēšanu orientētā līdera Ma Indžu prezidenta termiņš beidzas nākamgad. Tāpat nākošā gada janvārī gaidāmas valsts parlamenta vēlēšanas, par kuru favorīti šobrīd tiek uzskatīta Demokrātiskā progresīvā partija. Pēdējā uzskata, ka Taivānai jāpasludina neatkarība.

Jebkādas attiecības starp Ķīnas un Taivānas valdībām pārtrūka 1949. gadā, pēc tam, kad pilsoņu karā sakāvi cietušie Gomiņdana spēki Čana Kaiši vadībā bija spiesti pārcelties uz Taivānu. Darījumu un neformāli kontakti starp abām Ķīnām atjaunojās tikai 1980. gadu beigās.

The post Pirmoreiz kopš 1949. gada tiksies Ķīnas un Taivānas prezidenti appeared first on Kapitāls.

Finanšu stabilitātes padomes (Financial Stability Board, FSB), un G20 valstu izveidotās Bāzeles finanšu uzraudzības komitejas eksperti publiskojuši pasaules ekonomikai sistēmiski nozīmīgo banku ikgadējo sarakstu, kurā tradicionāli iekļauti 30 globālie finanšu institūti.

Sarakstā iekļautas bankas no Eiropas, Ķīnas, ASV un Japānas. Par sistēmiski nozīmīgām globālā mērogā eksperti atzinuši astoņus finanšu institūtus no ASV – Bank of America, Bank of New York Mellon, Citigroup, Goldman Sachs, JP Morgan Chase, Morgan Stanley, State Street un Wells Fargo. Savukārt Eiropu pārstāv 15 bankas – Barclays, BNP Paribas, Credit Agricole, Credit Suisse, Deutsche Bank, Group BPCE, ING Bank, HSBC, Nordea, Royal Bank of Scotland, Santander, Societe Generale, Standard Chartered, UBS un Unicredit.

Sarakstā atrodamas arī četras bankas no Ķīnas – Agricultural Bank of China, Bank of China, China Construction Bank un Industrial and Commercial Bank of China, bet Japāna pārstāvēta ar Mitsubishi UFG, Mizuho un Sumitomo Mitsui.

Saraksts tiek atjaunots ar regularitāti reizi gadā. Salīdzinot ar situāciju pirms gada, sistēmiski nozīmīgas bankas statusu zaudējusi Spānijas banka Banco Bilbao Vizcaya Argentaria, kuras vietu ieņēmusi China Construction Bank Corp.

Jāpiebilst, ka bankas ir sadalītas grupās, kuras atšķiras ar prasībām pret pirmā līmeņa pašu kapitālu 3,5%, 2,5%, 2%, 1,5% un 1% apmērā. Jo nozīmīgāka ir banka, jo lielākam jābūt pirmā līmeņa pašu kapitāla apmēram.

The post Atjaunots globālajai ekonomikai sistēmiski nozīmīgo banku saraksts appeared first on Kapitāls.

Francijas kompānijas Enertime jaunākās izstrādnes var novest pie kopējā viedokļa par XVIII gadsimta tvaika dzinēju tehnoloģijām pārskatīšanas, vēsta televīzijas kanāls CNBC. Kompānija radījusi jauna veida elektrostacijas – „tvaika stacijas”, kurās noslēgta cikla laikā tvaika enerģija tiek pārvērsta elektrībā.

„Mūsu mašīna ir izveidota, balstoties uz noslēgta cikla termodinamiku. Šķidrums pārvēršas tvaikos un nonāk turbīnā, bet pēc tam tvaiks tiek atdzesēts, atgriežoties šķidrā stāvoklī. Turbīna savukārt ir savienota ar ģeneratoru, kurš izstrādā elektrību,” norādījis franču kompānijas ģenerāldirektors Žils Davids.

Viņš piebildis, ka šāda sistēma jau tiek izmantota vienā no metāllietuvēm Francijā, kur „tvaika stacija” ļauj izstrādāt līdz pieciem tūkstošiem megavatu elektrības gadā. Turklāt tvaika iegūšanai tiek izmantots siltums, kas radies ražošanas procesā, kas faktiski nozīmē, ka elektrība tiek ražota no rūpniecības atkritumiem.

Enertime ģenerāldirektors ir pārliecināts, ka šāda elektrības ražošanas tehnoloģija ir pilnībā spējīga konkurēt ar alternatīvo enerģētiku, jo „tvaika stacijas” var uzstādīt praktiski jebkurā uzņēmumā. Tāpat sistēma ir pilnībā automatizēta un tai nav nepieciešama tieša cilvēka klātbūtne. Kā norādījis Ž. Davids, viņa vadītās kompānijas birojs atrodas 200 km attālumā no rūpnīcas, kurā darbojas „tvaika stacija”.

The post CNBC: Francijas kompānija Enertime izstrādājusi XXI gadsimta tvaika dzinēju appeared first on Kapitāls.

ASV Valsts Atbildības biroja (The Government Accountability Office, GAO) bijušais vadītājs (ASV ģenerālkontrolieris) Deivids Vokers uzskata, ka patiesais ASV valsts parāds ir ievērojami lielāks par oficiāli pasludinātajiem $18,5 triljoniem un līdzinās apmēram $65 triljoniem, vēsta The Hill. Pie šāda secinājuma D. Vokers nonācis, aprēķinot ASV visu nenodrošināto saistību kopsummu.

„Ja jūs pievienosiet šiem $18,5 triljoniem nenodrošinātas civilās un militārās pensijas, kā arī saistības attiecībā uz atvaļināto militārpersonu aprūpi, iztrūkstošo finansējumu sociālās aprūpes un valsts medicīniskas apdrošināšanas sfērās, kā arī dažādas citas federālās valdības saistības un neparedzētus izdevumus, reālais skaitlis līdzināsies apmēram $65 triljoniem, pie kam, neīstenojot reformas, tas automātiski turpina pieaugt,” paziņoja D. Vokers.

D. Vokers, kurš vadīja Atbildības palātu Bila Klintona un Džordža Buša jaunākā prezidentūru laikā, piebilda, ka augošais nacionālais parāds traucē ASV realizēt virkni iniciatīvu kā iekšpolitikā, tā ārpolitikā.

Jāatgādina, ka ASV prezidents Baraks Obama nesen parakstīja valsts budžetu 2016. gadam, novēršot krīzi valsts finanšu sistēmā, kas varēja sākties, ja netiktu paaugstināti valsts parāda griesti, kā tas paredzēts 2016. gada budžetā. Laikrasts The Washington Times tikmēr norāda, ka B. Obamas prezidentūras laikā ASV valsts parāds ir divkāršojies un laikraksts lēš, ka B. Obama pēc prezidentūras beigām atstās mantojumā parādsaitības $20 triljonu apmērā.

The post Bijusī amatpersona: ASV patiesais valsts parāds līdzinās $65 triljoniem appeared first on Kapitāls.

Lejupslīde attīstības tirgos un pasaules tirdzniecības rādītāju pazemināšanās novedīs pie globālās ekonomikas izaugsmes palēnināšanas līdz 2,9% 2015. gadā, teikts Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) paziņojumā.

Vienlaikus organizācija prognozē globālās ekonomiskās izaugsmes pakāpenisku palielināšanos tuvākajos divos gados – par 3,3% 2016. un par 3,6% 2017. gadā. Paziņojumā gan atzīmēts, ka globālās ekonomikas izaugsmei ir nepieciešams ekonomiskās aktivitātes kāpums Ķīnā un lielāks investīciju apjoms attīstītajās ekonomikās.

Septembrī OECD prognozēja, ka 2015. gadā globālā ekonomika pieaugs par 3%, pasliktinot jūnija prognozi, kas līdzinājās 3,1%.

Jāpiebilst, ka globālo tirdzniecības aktivitāšu kritums ir saistīts ar attīstošos ekonomiku, galvenokārt Ķīnas ekonomikas, izaugsmes palēlināšanos. „Ķīnas pāreja no investīcijām infrastruktūrā un ražošanā uz patēriņa izdevumu palielināšanu ir viens no galvenajiem izejvielu cenu kritu cēloņiem,” teikts OECD paziņojumā. Atbilstoši organizācijas novērtējumam, Ķīnas ekonomikas izaugsme šogad palēnināsies līdz 6,8%, un turpinās samazināties, 2017. gadā noslīdot līdz 6,2%.

The post OECD: 2015. gadā gaidāma globālās ekonomikas izaugsme 2,9% apmērā appeared first on Kapitāls.

Globālas ekonomikas zaudējumi no terorisma 2014. gadā sasnieguši $52,9 miljardus – pārsniedzot 2001. gada rādītāju $51,5 miljardu apmērā, teikts ikgadējā ziņojumā Global Terrorism Index Report 2015, kuru publicē Ņujorkā bāzētais Ekonomikas un miera institūts (Institute for Economics and Peace). Ziņojumā atzīmēts, ka šī summa ir samērojama ar tādas valsts kā Bulgārija IKP.

Atbilstoši ziņojumam, pērn pasaulē terora aktu rezultātā bojā gājuši 32 658 cilvēki – par 80% vairāk, nekā gadu iepriekš. Pirmajā vietā šajā sarakstā atrodas Irāka ar 9 929 galvenokārt grupējuma Islāma valsts (IV) sarīkotu terora aktu upuriem. Tāpat Irākas pilsētā Badušā noticis arī lielāko upuru skaitu (670) prasījušais terora akts 2014. gadā.

Irāka arī atzīta par valsti ar pasaulē augstāko terorisma indeksu (10). Tālāk seko Afganistāna (9,233) un Nigērija (9,213), bet pirmajā desmitā vēl iekļautas tādas valstis kā Pakistāna (9,065) Sīrija (8,108), Indija (7,747), Jemena (7,642), Somālija (7,6), Lībija (7,29) un Taizeme (7,279). Latvija un Lietuva ar terorisma indeksu “0” dala no 162 valstīm sastāvošā saraksta pēdējo, 124. vietu, kamēr Igaunija (0,076) ierindota 119. pozīcijā.

The post Globālas ekonomikas zaudējumi no terorisma 2014. gadā sasnieguši $52,9 miljardus appeared first on Kapitāls.

Irāna neplāno būvēt gāzes vadu, kas savienotu to ar Eiropu, vēsta izdevums Natural Gas Europe, atsaucoties uz Alirezu Kameli, National Iranian Gas Exports Company (NIGEC) izpilddirektoru.

Kā norādījis A. Kameli, šāda gāzes vada būvniecībai nav ekonomiskas jēgas, jo nepieciešamas izbūvēt 4 – 5 tūkstošus kilometru garu cauruļvadu. Papildus milzīgām būvniecības izmaksām, Irānas pusei nāktos uzņemties arī ievērojamas tranzīta izmaksas, jo gāzes vads šķērsotu uzreiz vairāku valstu teritorijas. Tā vietā Irāna grasās aprobežoties ar 1,85 tūkstošus km gara gāzes vada būvniecību no Dienvidu Parsas atradnes līdz Turcijas robežai, kas valstij izmaksās sešus miljardus dolāru.

Atbilstoši A. Kameli vārdiem, teorētiski ir iespējams pieslēgties Transanatolijas (TANAP) un Transadriātiskajam (TAP) gāzes vadiem, tomēr šāds risinājums tiek uzskatīts par nelietderīgu augsto tranzīta izmaksu dēļ. Salīdzinot ar sašķidrinātās gāzes eksportu, Irānas gadījumā gāzes piegādes Eiropai pa cauruļvadu ekonomiski sevi neattaisno, norādījis NIGEC izpilddirektors.

„Sarindojot mūsu eksporta plānus prioritāšu secībā, pirmajā vietā atrodas sašķidrinātas gāzes piegāde Āzijas valstīm, tādām kā Indija, Ķīna, Japāna un Dienvidkoreja, kurās gāzes patēriņa temps ir augstāks, nekā Eiropā,” izdevums citē A. Kameli teikto. Domājams, ka sašķidrinātās gāzes eksportu Irāna uzsāks jau pēc diviem gadiem.

The post Amatpersona: Gāzes eksporta uz Eiropu uzsākšana nav Irānas prioritāte appeared first on Kapitāls.

Gaidāms, ka elektronisko cigarešu (e-cigarešu) pārdošanu apjoma pieaugums globālā mērogā 2016. gadā būs tikai 57%, liecina Euromonitor International prognozes, uz kurām atsaucas izdevums The Wall Street Journal (WSJ). Salīdzinājumam – iepriekšējos piecos gados e-cigarešu tirgus ir audzis vidēji par 114% gadā, bet sākot sākot ar 2005. gadu, kad e-cigaretes parādījās tirgū – par vidēji 70% gadā.

Nozares izaugsmes rādītāju pasliktināšanās pamatā ir aizvien pieaugošās bažas par e-cigarešu iespējamo kaitējumu veselībai, kā arī to izplatību bremzējoša likumdošana, galvenokārt ASV, kas lielākais e-cigarešu tirgus pasaulē, teikts publikācijā. Tāpat ietekmi atstāj daļas patērētāju vilšanās, konstatējot, ka viņiem ar e-cigarešu palīdzību neizdodas atmest smēķēšanu.

Jāpiebilst, ka, atbilstoši Euromonitor International aplēsēm, šogad e-cigarešu tirgus pieaugs par 59%, sasniedzot $6,1 miljardu, $2,8 miljardus no kuriem dos ASV. Citi lielākie e-cigarešu patērētāji (secībā) ir Lielbritānija, Itālija, Polija un Francija. Tikmēr globālais nikotīna aizstājēju terapijas (nicotine replacement therapy) produktu tirgus šogad saglabāsies gandrīz nemainīgs – $ 2,4 miljardu apmērā.

The post Globālā mērogā palēlinās e-cigarešu pārdošanu apjoma kāpums appeared first on Kapitāls.

Āfrikas valstī Botsvānā, pasaules otrā lielākajā dimantu ieguvējā, Karoves (Karowe) raktuvēs atrasts 1111 karātu dimants, kas ir lielākais pasaulē atrastais dimants vairāk nekā gadsimta laikā, vēsta aģentūra Bloomberg, atsaucoties uz Vankuverā (Kanādā) bāzētās kalnrūpniecības kompānijas Lucara Diamond paziņojumu.

Uzņēmums norāda, ka Botsvānā atrasts otrs jebkad lielākais neapstrādātais dimants, par kuru lielāks ir tikai 1905. gadā atrastais 3106 karātus lielais Cullinan. Tāpat paziņojumā uzsvērts, ka tas ir lielākais dimants, kas atrasts, izmantojot mūsdienu kalnrūpniecības tehnoloģijas.

Līdz šim lielākais dimants XXI gadsimtā, 603 karātus lielais Lesotho Promise tika atrasts citā Āfrikas valstī Lesotā, Lucara Diamond galvenajam konkurentam Gem Diamonds piederošās raktuvēs.

Botsvānā atrastais dimants izmēru ziņā līdzinās tenisa bumbiņai un ļoti augstas kvalitātes (pieder IIa tipam), un eksperti norāda, ka dimanta vērtība šobrīd nav nosākāma. Jāpiebilst, ka šā gada jūlijā Lucara pārdeva 341,9 karātu IIa tipa dimantu par $20,6 miljoniem jeb $60 tūkstošiem par karātu.

The post Botsvānā otrais jebkad lielākais neapstrādātais dimants appeared first on Kapitāls.

Jūras kravu pārvadājumu cenas nokritušās līdz zemākajam rādītājam pēdējo 30 gadu laikā, vēsta MarketWatch, atsaucoties uz kuģu frakta likmes atspoguļojošo indeksu Baltic Dry. Indekss, kas tiek aprēķināts kopš 1985. gada, seko līdz beramkravu, tādu kā ogles vai rūda, pārvadājumu pa jūru cenām.

Izdevums atzīmē, ka 19. novembrī Baltic Dry sasniedzis rādītāju 504 punkti – pašu zemāko visā indeksa pastāvēšanas vēsturē. Frakta likmes samazinās dēļ dzelzsrūdas un ogļu cenu krituma Ķīnā, kura ir pasaulē lielākais tērauda ražotājs. “Kad Ķīna klepo, viss jūras pārvadājumu tirgus saslimst ar gripu,” publikācijā citēts JPMorgan Chase analītiķis Noa Parkets.

Tāpat atzīmēts, ka Baltic Dry atspoguļo ne tikai pieprasījumu pēc izejvielu pārvadājumiem, bet arī pieprasījuma pēc pašiem kuģiem svārstības, kas tieši tāpat samazinās, palēlinoties globālas ekonomikas izaugsmes tempiem.

Jāpiebilst, ka pagājušā gada laikā Baltic Dry samazinājās kopumā par 66%, salīdzinot ar 2013. gadu. Savu līdz šim augstāko punktu indekss sasniedza 2008. gada augustā.

The post Indekss Baltic Dry noslīdējis līdz zemākajam punktam visā pastāvēšanas laikā appeared first on Kapitāls.

Martina Forda bestsellers Rise of The Robots: Technology and the Threat of a Jobless Futute (Robotu uzplaukums: tehnoloģijas un bezdarba nākotnes draudi) nosaukts par 2015. gada labāko grāmatu biznesam laikraksta Financial Times un konsultāciju kompānijas Mckinsey versijā. Grāmata kļuva par Business Book of the Year Award uzvarētāju 2015. gadā, bet tās autoram piešķirta balva £30 tūkstošu apmērā.

Lēmumā par balvas piešķiršanu norādīts: „Neviens nevar precīzi paredzēt, kā attīstīsies nākotne. Tomēr grāmata, kas saņēma šā gada godalgu, satur svarīgu vēstījumu: pasaule virzas pretim lielām izmaiņām, kamdēļ dažādu valstu valstu varas iestādēm un uzņēmumiem būs nepieciešams radikāli mainīt darba tirgus.”

Grāmatā The Rise of the Robots amerikāņu uzņēmējs Martins Fords, kompānijas Solutionsoft Systems dibinātājs un vadītājs, brīdina par liela daudzuma augsti kvalificētu darba vietu izzušanas draudiem un vērienīgu bezdarba pieaugumu pasaules ekonomikā robottehnikas un ražošanas automatizācijas straujā progresa dēļ. Uzsvērts, ka tehnoloģiju un ražošanas automatizācijas straujā attīstība, apdraud ne tikai darba vietas, kurās nepieciešams fizisks darbs. Perspektīvā ne mazāk apdraudētas ir arī tādas sfēras kā veselības aprūpe, žurnālistika, inženierzinātnes, programmēšana un daudzas citas.

Pēc autora domām, lai izvairītos no sociālā sprādziena, varas iestādēm un kompānijām tā vai citādi nāksies meklēt veidos iedzīvotāju ienākumu saglabāšanai augošās automatizācijas apstākļos. Par vienu no risinājumiem var kļūt garantētais pamata ienākums (guaranteed basic income) iedzīvotājiem, neatkarīgi no to nodarbinātības. M. Fords arī norāda, ka šobrīd pasaulē dominējošais kvazikapitālistiskais modelis, savas izdzīvošanas dēļ būs spiests arvien vairāk aktīvi izmantot noteiktus sociālisma elementus.

Jāpiebilst, ka pagājušā gadā Financial Times un Mckinsey gada grāmatas biznesam tituls tika piešķirts franču ekonomista Toma Piketija darbam Kapitāls XXI gadsimtā, kas veltīts nevienlīdzības un bagātību koncentrēšanās šauras ļaužu grupas rokās problēmām.

The post FT/McKinsey par gada grāmatu atzīst darbu par robotizācijas riskiem appeared first on Kapitāls.

Ķīnas Tjaņcziņas Ekonomiskās un tehniskās attīstības zonas pārvaldes komiteja un kompānija Sinica vienojušās par stratēģisko partnerību, kuras ietvaros paredzēta pasaulē pirmās laboratorijas „dzīvnieku klonēšanai pēc augstiem standartiem” (faktiski – fabrikas klonu ražošanai) būvniecība, vēsta Ķīnas plašsaziņas līdzekļi.

Publikācijās atzīmēts, ka klonu ražošanas rūpnīcas projekts tiks realizēts kopā ar Dienvidkorejas institūtu Sooam Biotech. Līdztekus rūpnīcai tiks izveidoti arī ģenētisko resursu glabātava un zinātniski izglītojošu izstāžu centrs.

Kompānija Sinica ir holdinga Boyalife Group apakšvienība. Boyalife Group un Sooam Biotech kopuzņēmums jau ir nodrošinājis saviem klientiem visā pasaulē aptuveni 550 suņu klonēšanu.

The post Ķīnā paredzēts būvēt pasaulē pirmo fabriku klonu ražošanai appeared first on Kapitāls.

ASV kompānija Pfizer, viagras ražotāja, parakstījusi vienošanās par Dublinā, Īrijā bāzētā konkurenta Allergan, kas specializējas botoksa ražošanā, iegādi par $160 miljardiem, vēsta aģentūra Reuters. „Lielākais zināmais darījums veselības aprūpes sfērā ļaus Pfizer pārcelt savu tiesisko bāzi uz Īriju tā dēvētās inversijas ietvaros, lai samazinātu nodokļu izdevumus,” norāda aģentūra.

Darījuma gaitā Allergan akcionāri saņems 11,3 apvienotās kompānijas akcijas par katru viņiem piederošo Īrijas uzņēmuma akciju. Pfizer novērtēja katru Allergan akciju $363,63 apmērā, pastāvot tirgus cenai $312,46 apmērā.

Jāpiebilst, ka Allergan vēl pavisam nesen par $2,1 miljardu iegādājās uzņēmumu Kythera Biopharmaceuticals, kas ražo tā dēvētās estētiskās medicīnas preces.

The post Viagras ražotājs Pfizer panāk vienošanos par botoksa ražotāja Allergan pārņemšanu appeared first on Kapitāls.

Pēc tam, kad Pasaules veselības organizācija (PVO) publiskoja ziņojumu, no kura izriet, ka par 50 vairāk gramiem dienā pārstrādātas gaļas – desu, cīsiņu vai bekona – lietošana uzturā par 18% paaugstina saslimšanas ar zarnu trakta vēzi riskus, Lielbritānijā krasi samazinājušies fasētu cīsiņu un bekona pārdošanas apjomi, vēsta aģentūra Reuters.

Aģentūras ziņā teikts, ka pārdoto cīsiņu un bekona apjomi kritušies par attiecīgi 13,9 un 16,5%.

Jāpiebilst, ka pēc PVO pētījuma publicēšanas bekona cienītāji internetā sarīkoja plašu akciju sava iecienītā gaļas izstrādājuma atbalstam, tomēr šī akcija acīm redzami nav devusi cerētos rezultātus.

The post Lielbritānijā krasi samazinājušies cīsiņu un bekona pārdošanas apjomi appeared first on Kapitāls.

Viens no pasaules lielākajiem banku konglomerātiem britu HSBC publiskojis prognozi, atbilstoši kurai pasaules ekonomika atrodas uz trešā globalizācijas viļņa sliekšņa, pateicoties kam līdz 2050.gadam četrkāršosies starptautiskās tirdzniecības apgrozījums, sasniedzot $68,5 triljonus gadā, vēsta RNS.

„Tuvāko desmit gadu laikā preču apgrozījums piedzīvos kāpumu par 5% gadā, kamēr laika posmā kopš 2011. gada šis rādītājs pieauga vidēji par 3%,” teikts paziņojumā.

Pētījumā norādīts, ka līdz 2050.gadam pasaulē parādīsies aptuveni 3 miljardi jaunu vidusslāņa pārstāvju, vairākums no kuriem būs no attīstības valstīm. Savukārt kompānijas sāks aktīvi izmantot jaunas tehnoloģijas izdevumu samazināšanai, bet valstu valdības samazinās tirdzniecības barjeras. Kā uzskata HSBC analītiķi, tāpat šajā laikā turpinās pieaugt pasaules iedzīvotāju skaits, kas novedīs arī pie patēriņa pieauguma.

„Par pirmo globalizācijas vilni kļuva 1865.-1913. gadu periods, savukārt par otro uzskatams laika posms no 1950. līdz 2007. gadam,” teikts HSBC paziņojumā.

The post HSBC: Pasaules ekonomika atrodas uz trešā globalizācijas viļņa sliekšņa appeared first on Kapitāls.

ASV tīkla aprīkojuma ražotājs Cisco paziņojis, ka panākta vienošanās par britu kompānijas Acano, videokonferenču sakaru sistēmu izstrādātāja, iegādi. Darījuma summa būs $700 miljoni, un to plānots pabeigt 2016. gada februārī – aprīlī, vēsta Bloomberg.

Viens no iemesliem, kas pamudinājis Cisco izšķirties par Acano iegādi, ir pārņemamās kompānijas izstrādāto tehnoloģiju spēja nodrošināt dažādu ražotāju videokonferenču sistēmu savstarpēju savienojamību.

Atbilstoši Cisco novērtējumam, šobrīd tikai katra desmitā apspriežu zāle uzņēmumos ir aprīkota ar videosakaru sistēmām. IТ gigants nākošo desmit gadu laikā sola palielināt šo attiecību līdz 4 no 10.

Jāpiebilst, ka Cisco aktivitātes šajā virzienā ir izvērsusi jau iepriekš. Tā 2010. gadā korporācija par $3,3 miljardiem iegādājās Norvēģijas videokonferenču sistēmu ražotāju Tandberg, bet 2007. gadā par $3,2 miljardiem tika pārņemts interneta saziņas servisu izstrādātājs Webex Communications.

The post Cisco gatavojas dominešanai videokonferenču sakaru sistēmu tirgū appeared first on Kapitāls.

Li-Fi ehnoloģija, ar kuras izstrādāšanu zinātnieki nodarbojas jau četrus gadus, drīzumā var kļūt par Wi-Fi alternatīvu, datu ātruma pārraides ziņā pārsniedzot pēdējo gandrīz 100 reižu, vēsta Mashable.

Li-Fi pārraida informāciju ar LED gaismas diožu starpniecību, kuras mirgo nanosekunžu līmenī, padarot procesu nemanāmu cilvēka acij. 2011. gadā zinātniekiem izdevās panākt datu pārraides ātrumu 224 Gb/s. Mājas apstākļos, iztiekot bez masīvām Li-Fi ierīcēm, datu pārraides ātrums gan ir tikai aptuveni 1 Gb/s.

Izdevums atgādina, ka, atšķirībā no Wi-Fi signāla, Li-Fi nevar nodot informāciju caur sienām. Vienlaikus šis fakts padara tīklu aizsargātāku no potenciālas ielaušanās.

Pateicoties LED gaismas diožu izmantošanai, nākotnē Li-Fi varēs pildīt uzreiz divas funkcijas – apgaismot telpas un nodrošināt elektronisko ierīču „saskarsmi”, norāda Mashable.

The post Mashable: Gaidāma par Wi-Fi simts reižu ātrākas tehnoloģijas parādīšanās appeared first on Kapitāls.

Cīņa ar globālo sasilšanu izmaksās kompānijām, kuras specializējas naftas, gāzes un ogļu ieguvē $2,2 triljonus, vēsta aģentūra Bloomberg, atsaucoties uz nevalstiskās pētnieciskās organizācijas Carbon Tracker Initiative aplēsēm. Šādi zaudējumi enerģētikas sektoru gan gaida tikai gadījumā, ja ANO klimata samita Parīzē dalībnieki vienosies par planētas vidējās temperatūras kāpuma ierobežošanu līdz 2°C.

Organizācijas eksperti atzīmē, ka jau drīzā nākotnē pasaulei vairāk nebūs nepieciešamas jaunas ogļu šahtas, pieprasījums pēc naftas augstāko punktu (naftas smaili) sasniegs 2020. gadā, bet pieprasījums pēc gāzes pievils nozares cerības.

„Pārāk maz enerģētikas kompāniju apzinās, ka tām nepieciešams samazināt investīcijas ieguvē, lai mazinātu siltumnīcas efektu radošo izmešu daudzumu atmosfērā un iekļautos noteiktajos rāmjos. Alternatīvie enerģijas avoti un klimata politika jau samazina pieprasījumu pēc fosilajiem enerģijas avotiem, un šās tendences ignorēšana vienkārši piebeigs konservatīvo enerģētikas kompāniju akcionārus,” atzīmējis Carbon Tracker Initiative vadītājs un organizācijas veiktā pētījuma līdzautors Džeimss Litons.

Atbilstoši Carbon Tracker Initiative novērtējumam, pēc investīciju apjoma projektos bez nākotnes perspektīvām absolūtas līderes ir ASV, kuras šādos projektos ieguldījušas aptuveni $412 miljardus. Otrajā vietā atrodas Kanāda ar $220 miljardiem, bet trešā ir Ķīna ar $179 miljardiem. Tālāk seko Krievija ar $147 miljardiem un Austrālija ar $103 miljardiem.

Lielākos riskus organizācija saredz naftas industrijai. Carbon Tracker Initiative uzskata, ka investīcijas jaunos projektos $1,3 triljonu apmērā, kā arī aptuveni $124 miljardi investīciju jau esošos naftas ieguves projektos neattaisnos sevi. Gāzes un ogļu ieguves projektos sevi neattaisnos, radot zaudējumus investoriem, investīcijas attiecīgi $532 miljardu un $219 miljardu apmērā.

The post Bloomberg: Globāla sasilšana enerģētikas kompānijām izmaksās $2,2 triljonus appeared first on Kapitāls.

Centra Stratfor analītiķi prezentējuši ziņojumu par to, kādas sankcijas Krievija var vērst pret Turciju, atbildot uz Krievijas lidmašīnas Su-24 notriekšanu pie Turcijas – Sīrijas robežas.

Dokumentā norādīts, ka Krievijas daļa Turcijas importā ir aptuveni 10% no visa importa, kamēr Krievijas eksporta uz Turciju daļa veido aptuveni 4% no visa Krievijas eksporta. Turcijai pats svarīgākais, kā uzskata centra analītiķi, ir enerģētiskais sektors, jo Krievija ir lielākā gāzes piegādātāju Turcijai, nodrošinot aptuveni 55% (ap 27 miljardiem kubikmetru gadā) valstij nepieciešamās gāzes.

Salīdzinājumam, tie ir 13% visa gāzes eksporta no Krievijas. Gāzes piegādēm Krievija izmanto divus gāzes vadus, katru ar jaudu 16 miljardi kubikmetru gadā. Viens ir Zilā straume – tiešais maršruts pa Melnas jūras dibenu, bet otrs – gāzes vads caur Ukrainu, Rumāniju un Bulgāriju. Pārējo gāzes apjomu Turcija saņem no Azerbaidžānas pa Dienvidkaukāza gāzes vadu, no Irānas pa gāzes vadu Tebriza – Dogubejazita, kā arī no Alžīrijas un citām valstīm caur saviem sašķidrinātās gāzes termināļiem Marmora jūrā.

„Par lielāko problēmu Turcijai kļūs situācija, ja Krievija izlems apturēt dabasgāzes piegādes. Turcijai paliek maz vietas manevriem, lai palielinātu degvielas piegādes. Visi Ne-Krievijas gāzes piegādes Turcijai maršruti strādā uz sava potenciāla robežas. Ja Krievija pārtrauks piegādāt gāzi, Turcija nesaņems 27 miljardus kubikmetru gāzes gadā un Ankara pie citiem piegādātājiem nespēs atrast pat pusi no tai trūkstošajiem resursiem,” raksta Stratfor.

Vienlaikus centra analītiķi norāda, ka Maskavai ir arī citas sviras, ar kuru palīdzību ietekmēt Ankaru. Krievijai ir iespējams apturēt metālu (piemēram, Turcija no Krievijas pērk 31% tai nepieciešamā alumīnija) vai labības (70% valsts vajadzību nodrošina imports no Krievijas) pārdošanu. Bez tam Krievija var aizliegt Turcijas lauksaimniecības produktu importu, kā arī tūristu plūsmu uz Turciju.

The post Stratfor: Kāda izskatīsies Krievijas ekonomiskā atriebība Turcijai appeared first on Kapitāls.

Kompānija Chaotic Moon, kuras pamatnodarbošanās ir dizaina izstrāde programnodrošinājumam, izstrādā tetovējumu, kas ļaus sekot līdz cilvēka ķermeņa biometriskajiem rādītājiem, vēsta TechCrunch.

Tetovējuma prototips pašlaik atrodas izstrādes stadijā, tomēr kompānijas ģenerāldirektors Bens Lamms norādījis, ka ar šādas ierīces palīdzību būs iespējams savākt un lejupielādēt datus par cilvēka veselības stāvokli vai viņa atrašanās vietu tieši tāpat, kā tas notiek, izmantojot Jawbone vai Apple Watch.

Tā būs ierīce, kuru iespējams ievietot ādā, lai savāktu datus un atspoguļotu informāciju uz citām ierīcēm, norādījis uzņēmuma vadītājs. Viņš arī piebildis, ka Chaotic Moon jau sācis sarunas ar vairākiem stratēģiskajiem partneriem par ierīces – tetovējuma piedāvāšanu tirgū.

The post TechCrunch: Laiks gatavoties biometrisko tetovējumu debijai tirgū appeared first on Kapitāls.