Latvijas uzņēmēju iecienītāko luksusauto TOP 45:
Lato Lapsa: „Uzņēmēju apetīte luksusa automašīnu iegādē atgriezusies līdz ar iespējām”

Uģis Magonis: ja lēmums pieņemts – jāstrādā!
Intervijā Mārim Zanderam par Latvijas dzelzceļa attīstību, neraugoties uz Ukrainas krīzi, kā arī sarežģījumiem ar Rail Baltica un Pasažieru vilcienu.

Augsta dzimstība bez dzimušajiem:
skaitļu līknes brīdina par dubultsitienu jaundzimušo skaitam Latvijā.

Ētiska uzņēmējdarbība pret kapitālisma alkatīgo dabu,
ko vaino globālajās klimata izmaiņās un finanšu krīzēs.

Izejvielu tirgiem gaidāmi grūti laiki:
pasaules preču biržās nesola drīzu cenu pieaugumu.

Diferencētais: minimums vai blefs?
Kā vērtēt priekšlikumu ieviest diferencēto neapliekamo minimumu?

Pasaule centrālo banku varā –
uzpūstas aktīvu cenas var izraisīt jaunus finansiālus satricinājumus.

Negodīgās mazumtirdzniecības aizliegums:
gribējām – kā labāk…

Eksports uz Armēniju,
kas cenšas balansēt starp Krieviju un rietumiem.

Demokrātijas eksporta ēnas puses.
Lielākā daļa varas pārņemšanas tehnoloģiju aizlienētas no padomju komunistiem.

Dzīves noteikumi.
Džemma Skulme

Aktuāla informācija rubrikās:
* Svarīgākie notikumi Latvijā un pasaulē.
* Uzņēmēja portrets: Pēteris Treicis.
* Skursteņslauķu biznesa aizkulises.
* Biznesa tehnoloģijas. Dokumentu aprites ierīču pārvaldība.
* Biznesa uzsācēji. Latviešu startaps ar NASA atzinību.
* Skaitļi: SVF prognoze – Baltija tuvojas vidējam ES līmenim; pašmāju statistika nav tik optimistiska…

..un vēl daudz noderīgas lasāmvielas.

The post Kapitāls, augusts 2015 appeared first on Kapitāls.

Lielbritānijas nacionālais statistikas birojs Office for National Statistics (ONS) izveidojis valstu – šīs sezonas dārgāko tūrisma galamērķu reitingu, vēsta laikraksts The Independent.

Biroja eksperti aprēķinājuši, cik tūristiem izmaksās viena populārāko ceļojumu galamērķos pavadīta diena. Aprēķinu rezultātā secināts, ka atpūtai pati dārgākā valsts 2015. gada vasara ir Barbadosa, kur tēriņi sasniedz vidēji 168 ASV dolārus dienā.
Otrajā vietā atrodas Apvienotie Arābu Emirāti (156 dolāri), bet trešo vietu savā starpā dala Čehija un Austrija, kur viena diena ceļotājiem izmaksās 142 dolārus. Tālāk seko Šveice (140 dolāri) un Beļģija (136 dolāri).

ASV un Luksemburgā tūristi iztērēs pa 134 dolāriem dienā. Devītā vieta reitingā atvēlēta Nīderlandei (125 dolāri), bet pirmo desmitnieku noslēdz Honkonga (120 dolāri).

Jāpiebilst, ka aprēķinu metodoloģija pētījumā nav atklāta, vienīgi norādīts, ka speciālisti ņēmuši vērā viesnīcu izmaksas un citus „tūristiem raksturīgus vai nepieciešamus” izdevumus. Tāpat nav norādīts, pēc kādiem principiem izvēlēti sarakstā iekļautie ceļojumu galamēŗki.

The post Vasaras sezonas dārgāko valstu – tūrisma galamērķu Top 10 appeared first on Kapitāls.

Šveices un britu zinātnieku komanda izstrādājusi jaunu interneta pārlūku anonīmai tā lietošanai, vēsta BBC. Pētnieki paziņojuši, ka atraduši veidu, kā novērst galveno trūkumu, no kura cieš populārais anonīmais tīkls The Onion Router (Tor), kura lietotāju skaita palielināšanās pazemina sistēmas darba kopējo ātrumu.

Tor un daudzu citu anonīmo tīklu lēnās ātrdarbības cēlonis ir meklējams pārsūtāmo datu daudzkārtējā šifrēšanā. Savukārt Tor konceptuāli līdzīgas sistēmas, kurai dots nosaukums Hornet, izstrādāji apgalvo, ka tā, pateicoties jaunai datu apstrādes metodei, teorētiski var pārraidīt datus ar ātrumu līdz 93 gigabaitiem sekundē. Bez tam ir izdevies ievērojami palielināt Hornet aizsardzību pret lietotāju identitātes atklājošiem uzbrukumiem.

Šeit gan jāpiebilst, ka situācija, kad oficiālu pētnieku grupa paziņo par anonīma tīkla izveidi, kā arī grasās nodot savu produktu ekspertu izvērtēšanai, rada pamatotas šaubas par jaunā tīkla lietotāju iespējām saglabāt anonimitāti. Tiesa, tādas pašas šaubas pastāv arī attiecībā uz Tor, kas netraucē šī tīkla popularitātei.

The post Izstrādāts jauns, par līdzšinējiem ievērojami ātrāks anonīms interneta pārlūks appeared first on Kapitāls.

Britu žurnāls The Economist publicējis aptaujas par to, kādus draudus virknes pasaules valstu iedzīvotāji uzskata par nozīmīgākajiem globālā mērogā, rezultātus. Aptaujā, kuru veikusi pētnieciskā kompānija Pew Research Centre, piedalījušies vairāk par 45 tūkstošiem cilvēku.

Kopumā par nozīmīgāko apdraudējumu tiek uzskatītas klimata izmaiņas, kuras par nozīmīgāko apdraudējumu atzītas tādās valstīs kā Brazīlija, Indija, Nigērija, Meksika un Ķīna. Savukārt rietumvalstīs par galveno draudu tiek uzskatīta Islāma valsts – par tādu tā atzīta ASV, Lielbritānijā, Japānā un Francijā.

Krievija ir vienīgā no lielvalstīm, kur par galveno draudu tiek uzskatīti ekonomiskie satricinājumi. Jāpiebilst, ka pati Krievija tikai Lielbritānijā iekļuvusi vadošo apdraudējumu sarakstā, pie kam tikai trešajā vietā nedaudz atpaliekot no Irānas, kamēr Japānā par otro lielāko draudu (pēc Islāma valsts) tiek uzskatīta Ķīna, bet ASV – Irāna.

The post Globālo apdraudējumu topā – klimata izmaiņas un Islāma valsts appeared first on Kapitāls.

Itālijas naftas un gāzes koncerna Eni meitas struktūra, kompānija Saipem, projekta Dienvidu straume atcelšanas rezultātā nav guvusi peļņu 1,232 miljardu eiro apmērā, vēsta plašsaziņas līdzekļi, atsaucoties uz Saipem pēdējo finanšu atskaiti.

Bez tam, Dienvidu straumes būvniecības kontrakta atcelšanas un naftas cenu krituma dēļ Saipem 2015.-2017. gados būs spiesta par 8,8 tūkstošiem cilvēku samazināt savu darbinieku skaitu. Kā norāda Deutsche Welle, tas nozīmē, ka tuvākajos trijos gados tiks atlaists no darba katrs septītais Saipem strādājošais. Pašlaik uzņēmumā strādā 60 tūkstoši cilvēku.

Saipem pēc šā gada pirmā pusgada ir norakstījusi 929 miljonu eiro, bet gada beigās paredz tīros zaudējumus 800 miljonu eiro apmērā. Pirms projekta Dienvidu straume apturēšanas, kompānija 2015. gadā prognozēja peļņu 200-300 miljonu eiro apmērā.

Pēc tam, kad Krievija izlēma atteikties no Dienvidu straumes būvniecības, to aizstājot ar gāzes vadu Turku straume, tika gaidīts, ka Itālijas kompānija piedalīsies alternatīvā gāzes vada būvniecībā, jo tā jūras posma maršruts lielā mērā sakrīt ar Dienvidu straumes maršrutu. Tomēr tā kā Krievija un Turcija līdz šim nav spējušas vienoties „par daudziem darba un komerciāliem jautājumiem”, Turku straumes būvniecība nav uzsākta, un 2015. gada 8. jūlija tika paziņots par kontrakta ar Saipem anulēšanu.

The post Saipem Dienvidu straumes atcelšanas dēļ negūst peļņu 1,2 miljardu eiro apmērā appeared first on Kapitāls.

ASV koncerns Boeing, viens no pasaulē vadošajiem aviācijas, kosmiskās un militārās tehnikas ražotājiem, izskata iespējas pārcelt vairākas kompānijas apakšvienības no ASV uz ārvalstīm, paziņojis Boeing ģenerāldirektors Džims Maknirnejs (Jim Mcnerney).

Šāda iespēja, pēc viņa vārdiem, ir saistīta ar debatēm ASV Kongresā par Savienoto Valstu Eksporta – Importa bankas nākotni. Amerikāņu eksportētājus atbalstošā banka darbu pārtrauca šā gada 1.jūlijā, pēc tam, kad Kongress nespēja vienoties un pagarināt tās statūtus, kuru darbības termiņš beidzās šajā datumā.

Dž. Maknirnejs intervijā aģentūrai Reuters paziņoja, viņš vēlas ražošanas un darba vietu saglabāšanu ASV, tomēr strīdi par eksporta finansēšanu liek domāt par atsevišķu ražotņu pārcelšanu uz valstīm, kur nav problēmu ar šo jautājumu.

Atbilstoši ASV Baltā nama datiem, pateicoties Eksporta – Importa bankas finansējumam pašlaik tiek nodrošināti 1,3 miljoni darba vietu ASV, kā arī finansēts eksports 27,5 miljardu dolāru apmērā. Bez tam banku neuztur nodokļu maksātāji, jo pagājušā gadā tā nopelnīja un iemaksāja Valsts kasē 675 miljonus dolāru, bet 81 pastāvēšanas gada laikā ir pārskaitījusi ASV budžetam gandrīz 7 miljardus dolāru.

The post Boeing vadītājs draud pārcelt ražošanu no ASV uz ārvalstīm appeared first on Kapitāls.

Polijā 65 gadu vecumā miris šīs valsts bagātākais cilvēks, uzņēmējs Jans Kuļčiks, vēsta Polijas radio. J. Kuļčiks bija uzņēmumu grupas Kulczyk Holding un starptautiskās investīciju grupas Kulczyk Investments īpašnieks, kā arī Polijas biznesa padomes dibinātājs.

Uzņēmējs nodarbojās ar investīcijām enerģētikā, naftas un gāzes nozarēs, infrastruktūrā un nekustamajos īpašumos. Tāpat viņam piederēja 49,99% procenti kompānijas Kulczyk Oil Ventures, kura nodarbojas ar naftas un gāzes ieguvi Ukrainā.

Laikā kopš 2002. gada Jans Kuļčiks nemainīgi atradās Polijas bagātāko cilvēku saraksta augšdaļā, bet vairākus pēdējos gados ieņēma šā saraksta pirmo vietu. Viņa īpašuma kopvērtība tika lēsta 16 miljardu zlotu jeb aptuveni četru miljardu eiro apmērā.

The post Miris Polijas bagātākais cilvēks, investīciju miljardieris Jans Kuļčiks appeared first on Kapitāls.

Noslēgušās sarunas par divu Eiropas lielāko bruņu tehnikas ražotāju – Vācijas kompānijas Krauss-Maffei Wegmann (KMW) un Francijas uzņēmuma Nexter Systems, apvienošanos, vēsta militārās industrijas izdevums Defense News.

Topošais uzņēmums sauksies KANT (KMW and Nexter Together), un tā centrālā mītne atradīsies Nīderlandes pilsētā Amsterdamā. Darījums tiks noslēgts 2016. gada janvārī un katra no kompānijām saņems pa 50% jaunizveidotā uzņēmuma akciju.

Šī apvienošanās ir viens no lielākajiem šāda veida darījumiem Eiropas Savienības militārajā industrijā, un palielinās apvienotā uzņēmuma konkurētspēju eksporta tirgos, kur abas kompānijas līdz šim bieži konkurējušas savā starpā.

Apvienošanās rezultātā tapušajam koncernam ir nodrošināts pasūtījumu portfelis 9 miljardu eiro apmērā, bet kopējais gada pārdošanu apjoms sasniegs 2 miljardus eiro. Apvienotā uzņēmuma rūpnīcās strādās aptuveni seši tūkstoši cilvēku.

Jāpiebilst, ka Krauss-Maffei Wegmann zināmākie produkti ir tanki Leopard 2 un bruņumašīnas Boxer, bet Nexter Systems ražo tankus Leclerc, strēlnieku ieročus FAMAS un citu bruņojumu.

The post Par apvienošanos paziņo Eiropas divi lielākie tanku ražotāji appeared first on Kapitāls.

ASV republikāņi un atsevišķi demokrāti pieliek visas pūles, lai savāktu pietiekami daudz balsu 40 gadus senā naftas eksporta aizlieguma atcelšanai. “Degvielas cenas ir sasniegušas kārtējo minimumu, un ir iestājusies politiski piemērota situācija, lai izdarītu ko noderīgu ekonomikai un nacionālajai drošībai”, redakcijas slejā raksta izdevums The Wall Street Journal (WSJ).

„Šis aizliegums ir Niksona ēras, kad krasi pieauga naftas cenas un parādījās OPEC, relikts. Slānekļa naftas bums ASV ir būtiski mainījis situāciju,” uzskata publikācijas autori.

Naftas eksporta aizliegums ir viens no galvenajiem naftas ieguves kāpumu ASV bremzējošajiem faktoriem. „Pēdējā gada laikā piedzīvotais naftas cenu kritums lika amerikāņu ražotājiem atteikties no investīcijām un atcelt virkni projektu. Urbšanas iekārtu skaits ASV kopš pagājušā gada rudens ir samazinājies par 50%, nozarē ir likvidēts vairāk nekā 125 tūkstoši darba vietu. Aizlieguma atcelšana atvērs jaunus naftas tirgus ASV un nozīmēs mazāku skaitu likvidētu darba vietu,” teikts rakstā.

„Naftas ieguves kāpums ASV sekmēs diversifikāciju pasaules tirgos, kā arī Irānas, Krievijas un citi apšaubāmu naftas ieguvēju ģeopolitiskās ietekmes samazināšos,” atzīmē izdevums.

Laikraksts uzsver, ka ASV prezidentam Barakam Obamam drīzumā nāksies atbildēt uz jautājumu, kādēļ viņš ir „aizlējis” visu pasauli ar Irānas naftu, vienlaikus liedzot šādu iespēju amerikāņu ražotājiem?” Kongresā veidojas koalīcija ar mērķi atcelt aizliegumu un Pārstāvju palāta par šo jautājumu var mēģināt balsot jau drīz pēc vasaras brīvdienām.

Tikmēr pret naftas eksporta uzsākšanu iebilst kompānijas un arodbiedrības, kuras jūt „iracionālas” bailes no darba vietu zaudēšanas. „Pats ietekmīgākais oponents ir zaļais lobijs, kas vēlas pilnībā apturēt fosilo energoresursu ieguvi un iestājas pret jebkādu jaunu tirgu atvēršanu amerikāņu naftai. Tie ir Obamas statisti, kuri pagaidām neļauj demokrātu vairākumam atbalstīt aizlieguma atcelšanu,” raksta WSJ.

The post WSJ: Izšķirošs brīdis naftas eksporta no ASV uzsākšanai appeared first on Kapitāls.

Pret Maskavu noteiktās sankcijas nesniedz cerēto efektu, tādēļ rietumiem, lai apstādinātu Kremli, ir jāierobežo Krievijas energoresursu eksports uz Eiropas Savienību (ES), raksta žurnāls Newsweek.

Aizliegums naftas piegādēm no Krievijas var dot nopietnu triecienu valsts ekonomikai. Melnais zelts pašlaik veido lielāko daļu Krievijas ieņēmumu no energoresursu eksporta – aptuveni 40% Krievijas budžeta veido ienākumi no jēlnaftas eksporta, apgalvots rakstā.

Un ja Krievijas rīcībā ir varianti kā rīkoties valsts atslēgšanas no starptautiskās banku maksājumu sistēmas SWIFT gadījumā, tad ES naftas embargo kļūs par fizisku šķērsli, kuru Kremlim būs grūti apiet.

Pēc Newsweek žurnālistu domām, ES var saņemt naftu ar tankkuģiem no citām valstīm. Arī Krievija varēs atrast jaunus importētājus, tomēr Maskavai nāksies risināt loģistikas un infrastruktūras problēmas, kas tai prasīs līdz pat vairākiem gadiem. Tāpat aizliegums kļļūs ar jaudīgu signālu Kremlim un nodemonstrēs Krievijas atkarību no sadarbības ar Eiropas Savienību.

Eiropas Savienība varēs kompensēt no embargo cietušo savu uzņēmumu zaudējumus, piedāvājot tiem speciālu palīdzību, uzskata publikācijas autori.

Savukārt Vašingtona var atbalstīt sankcijas, atceļot savas naftas eksporta aizliegumu. Amerikāņu energoresursu iziešana pasaules tirgū pazeminās naftas embargo spiedienu uz ES un apgrūtinās jaunu noieta tirgu meklējumu Krievijai, teikts raksta noslēgumā.

The post Newsweek: Rietumiem jāierobežo Krievijas naftas eksports uz Eiropas Savienību appeared first on Kapitāls.

Žurnāls Time publicējis visu laiku un tautu desmit pašu bagātāko cilvēku reitingu, kura 9. vietu ieņem mūsdienu bagātākais cilvēks, Microsoft dibinātājs Bils Geitss, kura īpašumu vērtība tiek lēsta $78,9 miljardu apmērā.

Time reitinga pirmajā desmitniekā B. Geitss apsteidz tikai 10. vietu ieņēmušo Čingishanu. Savukārt saraksta 8. vietā ierindots leģendārais Bretaņas bruņinieks Alans Rufuss (1040-1093), jeb Alans Rudais, kura īpašumu vērtība, pārrēķinot pēc mūsdienu kursa, būtu $194 miljardi.

7. vietu visu laiku bagātāko cilvēku sarakstā ieņem kompānijas Standard Oil dibinātājs Džons Rokfeller ($341 miljards mūsdienu ekvivalentā), bet 6. vietā ierindots kompānijas US Steel īpašnieks un (vismaz oficiāli) visu laiku bagātākais amerikānis Endrjū Kārnegi ($372 miljardi mūsdienu ekvivalentā). 

Saraksta 5. vietā negaidīti atrodas Josifs Staļins. Reitinga autori šādu izvēli skaidro ar faktu, ka padomju līderis kontrolēja bagātu valsti un jebkurā brīdī varēja saņemt jebko, ko vien vēlējās. Tā paša iemesla dēļ ceturtajā vietā sarakstā ierindots Akbars – Lielās Mogolu impērijas padišahs.

Visu laiku bagātāko cilvēku pirmā trijnieka zemākajā vietā savukārt atrodas 1085. gadā mirušais Ķīnas imperators Šeņczuns, kas neierobežoti valdīja valstī, kuras ekonomika veidoja 25-30% no sava laika pasaules IKP. Otrā vieta reitingā atvēlēta Romas imperatoram Oktaviānam Augustam, kura īpašumi mūsdienās, pēc ekonomistu aplēsēm, mūsdienās būtu ekvivalenti apmēram $4,6 triljoniem.

Savukārt visu laiku un tautu pats bagātākais cilvēks ir Mansa Musa – Mali (Timbuktu) valdnieks, kurš dzīvoja no 1280. līdz 1337. gadiem. Vēsturnieki uzskata, ka Mali atradās pasaulē lielākās zelta atradnes, kuru dēļ Musas bagātība pat nepakļaujas aprēķiniem.

The post Visu laiku un tautu bagātākie cilvēki – Time versija appeared first on Kapitāls.

Atbilstoši ziņojumam, kas paredzēts Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) iekšējai lietošanai, taču nonācis preses rīcībā, SVF vadība devusi rīkojumu atturēties no jebkādiem soļiem Ķīnas juaņas iekļaušanai tā dēvētajā SDR grozā vismaz līdz 2016. gada septembrim.

Vienlaikus SVF atzīst, ka Ķīnas juaņa atbilst visām prasībām, kas attiecas uz tās lomu starptautiskajā tirdzniecībā, taču norāda, ka netiek izpildīta prasība attiecībā uz valūtas brīvu konvertēšanu.

„Ja juaņa tiks atzīta par brīvi konvertējamu valūtu, tā spēlēs svarīgāku lomu SVF finanšu operācijās, un tas dos šai valūtai iespēju pretendēt uz iekļaušanu SDR grozā,” teikts ziņojumā.

Pašlaik juaņa piektā starptautiskajā tirdzniecībā izmantotākā valūta pasaulē. Ārvalstu investori var tirgoties ar juaņu tikai noteiktos ārzonu centros, tādos kā Honkonga, Londona un Singapūra, taču domājams, ka šis ierobežojums drīzumā varētu tikt atcelts.

Jāpiebilst, ka tā dēvētās G7 valstu grupas Eiropas dalībvalstis – Vācija, Lielbritānija, Francija un Itālija – atbalsta juaņas iekļaušanu SVF valūtu grozā, bet Japāna un ASV ieņem noraidošu pozīciju.

The post Juaņa par pasaules rezerves valūtu kļūs ne ātrāk kā 2016. gada septembrī appeared first on Kapitāls.

Krievijā jau vairāk nekā 310 tūkstoši cilvēku interneta vietnē Change.org parakstījuši aicinājumu neiznīcināt tā dēvētos sankciju produktus – pārtikas preces, kuru ievešana Krievijā aizliegta Maskavas un Briseles sankciju apmaiņas ietvaros, un kuras tiek mēģināts nelegāli ievest valstī.

Iniciatīvas autori aicina atcelt rīkojumu par sankciju produktu iznīcināšanu, kas stājās spēkā vakar, 6. augustā, bet konfiscētos produktus par velti nodot maznodrošinātajiem valsts iedzīvotājiem. Petīcija ir adresēta Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam, kā arī Krievijas Valsts Domei.

Jāpiebilst, ka nepieciešamību iznīcināt sankciju produktus aktīvi aizstāv Krievijas nesen ieceltais lauksaimniecības ministrs A. Tkačovs, uzskatot – ņemot vērā ka produkti tiek ievesti kontrabandas ceļā, tie var izrādīties bīstami veselībai. Tāpat ministrs uzskata, ka sankciju produktu izmantošana „sākotnēji paredzētajam mērķim” kropļos Krievijas pārtikas preču tirgu.

The post Krievijas iedzīvotāji aicina pārtraukt tā dēvēto sankciju produktu iznīcināšanu appeared first on Kapitāls.

Bijušais Grieķijas finanšu ministrs Janis Varufakis paziņojis, ka jaunā Grieķijas ekonomikas glābšanas programma nedarbosies, vēsta BBC. „Arī Grieķijas finanšu ministrs vairāk vai mazāk, atzīst šo faktu,” J. Varufakis izteicās intervijā BBC.

Jāatgādina, ka Grieķija un starptautiskie aizdevēji otrdien panāca vienošanos par jaunu palīdzības programmu. Vienošanās oficiāli jānoslēdz līdz 20. augustam, kad Grieķijai jāatmaksā 3,4 miljardi eiro Eiropas Centrālajai bankai.

Vienošanās ietvaros Grieķija piekrita privatizācijas fonda izveidei un nosacījumiem, ar kādiem tiks pārvaldīti tās banku „sliktie” aizņēmumi. Tāpat Grieķija sola panākt, ka iekšzemes kopprodukta deficīts 2015. gadā būs 0,25%, bet 2016. gadā jau būs sasniegts neliels pārpalikums.

The post Varufakis: Jaunā Grieķijas ekonomikas glābšanas programma nedarbosies appeared first on Kapitāls.

ASV Losandželosas apgabala prokuratūra panākusi vienošanos ar pārtikas ražotāju Bumble Bee Foods, kas bija apsūdzēts darbinieka nāvi izraisījušos darba drošības noteikumu pārkāpumos, vēsta laikraksts The Los Angeles Times.

Vienošanās ietvaros kompānija apņēmusies izmaksāt sešus miljonus dolāru, trīs miljoni no kuriem tiks iztērēti darba drošības apstākļu uzlabošanai, 1,5 miljonus saņems bojā gājušā darbinieka ģimene, 750 tūkstoši tiks izmaksāti vietējai prokuratūrai, bet vēl 750 tūkstoši ir tiesāšanās izmaksas, papildus soda naudas, utt.. Vienošanās ievērošanas gadījumā Bumble Bee Foods saņems iespēju atzīt sevi par vainīgu nenozīmīgā likumpārkāpumā.

Tāpat atsevišķās apsūdzības izvirzītas arī diviem kompānijas darbiniekiem, vienam no kuriem piespriesti trīs gadi nosacīta cietumsoda, bet otram pēc vienošanās panākšanas – 320 stundas sabiedrisko darbu, naudas sods 11,4 tūkstošu dolāru apmērā un piedalīšanās darba drošības noteikumu apmācības programmās.

Plašu rezonansi izraisījušais negadījums notika 2012. gada oktobrī Bumble Bee Foods rūpnīcā Santafē Springsā. Kāds Hosē Melena veica 11 metrus dziļās zivju termiskās apstrādes krāsns apkopi, bet viņa kolēģis, nezinot par to, tikmēr iekrāva krāsnī 5,5 tonnas tunča un ieslēdza to. H. Melenas mirstīgās atliekas tika atrastas tikai pēc divām stundām.

The post Tunča konservu ražotājs par darbinieka nāvi samaksās sešus miljonus dolāru appeared first on Kapitāls.

ASV prezidenta amata kandidāts Donalds Tramps paziņojis, ka savai priekšvēlēšanu kampaņai ir gatavs iztērēt līdz pat miljardam dolāru, vēsta CNN. „Jā, es esmu tam gatavs, ja radīsies šāda nepieciešamība,” D. Tramps paziņoja, atbildot uz jautājumu, vai viņš kampaņas ietvaros var iztērēt šādu summu.

Atbilstoši D. Trampa vārdiem, viņš ir pietiekami bagāts, lai kampaņas laikā iztiktu kā bez lobiju naudas, tā bez ziedojumiem. Miljardieris uzsvēra, ka viņa gada ienākumi līdzinās $400 miljoniem. D. Tramps jau paspēja nodemonstrēt savu vērienu, kad viņa kompānija izpirka vairākus tūkstošus interneta domēnu, kuri var aizskart kā viņu personiski, tā viņam piederošās kompānijas un to ražotos produktus.

Sabiedriskās domas aptaujas arī liecina, ka D. Tramps ir pašlaik populārākais prezidenta amata kandidāts republikāņu atbalstītāju vidū.

The post Tramps ir gatavs iztērēt ASV prezidenta priekšvēlēšanu kampaņai miljardu dolāru appeared first on Kapitāls.

Bulgārijas speciālisti 2016. gada februārī sāks izlūkošanas darbus derīgo izrakteņu meklēšanai Melnās jūras kontinentālajā šelfā, vēsta aģentūra Novinite.

Kā paziņojis Bulgārijas premjerministrs Boiko Borisovs, derīgo izrakteņu, galvenokārt jau energoresursu, meklēšana būtu sākta ātrāk, ja vien iepriekšējai viņa vadītajai valdībai nenāktos atkāpties 2013. gadā.

B. Borisovs īpaši uzsvēra, ka Bulgārija energoresursu iegādei tērē $6,7 miljardus gadā, bet valsts rīcībā esošie resursi netiek izmantoti. Tāpat premjers norādīja uz Rumānijas pozitīvo pieredzi, kur pēc Melnās jūras šelfa apgūšanas tiek importēts vairs tikai 10% valstij nepieciešamo energoresursu.

The post Bulgārija meklēs energoresursus Melnās jūras kontinentālajā šelfā appeared first on Kapitāls.

Vidējā importētās gāzes cena Ukrainai no Eiropas, ieskaitot izmaksas par gāzes transportēšanu līdz valsts robežai, šā gada otrajā ceturksnī bija 275 ASV dolāri par 1000m³, savukārt Krievijas gāzes cena minētajā laika periodā bija $247,17 par 1000m³, vēsta aģentūra Prime, atsaucoties uz Ukrainas kompānijas Naftogaz publiskoto informāciju.

Neraugoties uz faktu, ka tā dēvētais reverss no Eiropas valstīm Ukrainai izmaksā $28 par 1000m³ dārgāk, otrajā ceturksnī Ukrainai no Eiropas importēja 2,68 miljadus m³, bet no Krievijas – 1,59 miljardus m³, jeb kopumā 4,27 miljardus m³ gāzes, norāda aģentūra.

Vidējā Ukrainas iepirktās gāzes cena (ieskaitot piegādes līdz valsts robežai) 2015. gada II ceturksnī bija $268, salīdzinot ar $315 par 1000 m³. Aprīlī vidējā gāzes cena bija $282, maijā $287, jūnijā $286 par 1000 m³, liecina Naftogaz publiskotā informācija.

Jāatgādina, ka šā gada 1. jūlijā Ukraina pārtrauca gāzes iepirkšanu no Krievijas, uzskatot tās piedāvāto gāzes cenu trešajam ceturksnim – $ 247,17 par 1000 m³ (tādu pašu kā II ceturksnī) par nesamērīgi augstu.

The post Skaitļi: Ukrainai gāzes imports no Eiropas izmaksā dārgāk, nekā Krievijas gāze appeared first on Kapitāls.

Krievija jūnijā par 1,4 miljardiem ASV dolāru palielinājusi ieguldījumus ASV Valsts kases obligācijās (US Treasuries), vēsta aģentūra Interfax, atsaucoties uz ASV Finanšu ministrijas un Federālās Rezervju sistēmas publiskotajiem jaunākajiem statistikas datiem. Tajā pašā laikā Krievija joprojām atrodas ASV kreditoru saraksta otrā desmita beigās.

Jāatgādina, ka laika periodā no 2014. gada aprīļa līdz 2015. gada aprīlim Krievija sistemātiski samazināja ieguldījumus US Treasuries, tiem noslīdot līdz $66,5 miljardiem, bet valstij izkrītot no lielāko ASV kreditoru pirmā divdesmitnieka. Jūnija beigās šis rādītājs gan pieauga līdz $72 miljardiem.

Jūnijā lielākā ASV kreditore ierasti bija Ķīna, kura palielināja investīcijas US Treasuries par miljardu dolāru, salīdzinot ar maiju. Kopējās Ķīnas investīcijas US Treasuries jūnijā sasniedza 1 triljonu 271 miljardu dolāru. Saraksta otrajā vieta atrodas Japāna, kura jūnijā samazināja ieguldījumus ASV vērtspapīros par $17,8 miljardiem, un kuras kopējo investīciju apjoms noslīdēja līdz 1 triljonam 197 miljardiem dolāru.

Citi lielākie US Treasuries turētāji ir Īrija, Šveice, Lielbritānija un Beļģija. Kopumā nerezidentu rokās atrodas ASV vērtspapīri 6 triljonu 175 miljardu dolāru vērtībā, no kuriem vērtspapīri 4 triljonu 164 miljardu vērtībā atrodas valstu valdību vai centrālo banku rīcībā. Jūnijā nerezidentu ieguldījumi US Treasuries pieauga par $40,4 miljardiem.

The post Krievija atsākusi ASV Valsts kases obligāciju iepirkumus appeared first on Kapitāls.

Gāzes vada Tesla projekts, kas iecerēts kā gāzes vada Turku straume turpinājums uz Balkānu valstīm, nav Dienvidaustrumu Eiropas valstu prioritāte, paziņojis Eiropas Komisijas (EK) oficiāls pārstāvis, vēsta plašsaziņas līdzekļi.

„Kas attiecas uz gāzes piegāžu Dienvidaustrumu Eiropai drošību, tad ieinteresētās valstis vēl jūlija vidū noteica prioritāros projektus gāzes sfērā,” izteikusies amatpersona, piebilstot, ka nedz gāzes vads Tesla nedz tam līdzīgi projekti Eiropā šobrīd netiek uzskatīti par prioritāriem.

Jāatgādina, ka četras Eiropas valstis – Grieķija, Serbija, Maķedonija un Ungārija, ir paziņojušas par savu ieinteresētību gāzes vada Turku straume pagarināšanā līdz Austrijai. Šim mērķim ir ierosināts izbūvēt 1400 km garu gāzes vadu, kam dots nosaukums Tesla.

The post EK: Gāzes vads Tesla neatrodas Eiropas prioritāšu sarakstā appeared first on Kapitāls.