Gāzes vada Turku straume būvniecība var tikt atlikta Krievijas un Turcijas domstarpību par piegādājamās gāzes cenu dēļ, vēsta aģentūra Bloomberg, atsaucoties uz saviem avotiem, „kas informēti par sarunu gaitu”.

Pirmdien, 29. jūnijā, noslēdzās sešu mēnešu periods, kura laikā Krievijas Gazprom un Turcijas Botas bija paredzējušas panākt vienošanos par piegādājamās gāzes cenām, ziņo aģentūra. Pēc tās informācijas avotu vārdiem, līguma noslēgšana un līdz ar to arī gāzes vada būvniecības uzsākšana var tikt atliktas vismaz līdz šā gada oktobrim. Nav izslēgta iespēja, ka cenu strīds tiks risināts ar starptautiskās arbitrāžas starpniecību, piebilst Bloomberg.

Gazprom preses dienests un Turcijas Enerģētikas ministrija atsacījušies komentēt aģentūras rīcībā esošo informāciju.

Jāatgādina, ka Gazprom un Botas 2014. gada 1. decembrī parakstīja memorandu par gāzes vada ar jaudu 63 miljardi kubikmetru gadā būvēšanu no Krievijas uz Turciju pa Melno jūru. Starpvaldību līgums par gāzes piegādēm un būvniecības uzsākšanu bija plānots parakstīt līdz 2015. gada jūnija beigām, savukārt piegāžu sākšana bija paredzēta 2016. gada decembrī.

The post Turku straumes būvniecības uzsākšana var tikt atlikta dēļ domstarpībām par gāzes cenu appeared first on Kapitāls.

Aģentūra Boomberg, balstoties uz laikā no šā gada aprīļa līdz jūnijam veiktu ekonomistu un investoru aptauju, sastādījusi 2015. gada pasaules „sliktāko ekonomiku reitingu”.

Šā reitinga (vai pareizāk – antireitinga) pirmajā vietā atrodas Ukrainai, kurai aptaujas dalībnieki militārā konflikta Donbasā dēļ paredz IKP kritumu par 4% gada laikā. Savukārt otrajā vietā ierindota Krievija, kurai rietumvalstu sankciju un naftas cenu krituma dēļ tiek prognozēta ekonomikas lejupslīde par 3,5%.

Sliktāko ekonomiku pirmo trijnieku noslēdz Brazīlija, kurai aptaujātie eksperti inflācijas un bezdarba dēļ paredz ekonomikas lejupslīdi 1,6% apmērā. Daudz neatpaliek arī kaimiņvalsts Argentīna, kurai prognozē 1,5% no IKP kritumu.

Starp desmit potenciāli sliktākajām ekonomikām vēl ierindotas Šveice, Horvātija, Serbija, Grieķija, Itālija un Kazahstāna, kurām visām gan tiek prognozēta ekonomikas izaugsme. Atliek vienīgi gaidīt, cik lielā mērā šīs prognozes saskanēs ar reālo situāciju.

The post Bloomberg: 2015. gada sliktākās ekonomikas būs Ukraina un Krievija appeared first on Kapitāls.

74% grieķu vēlas, lai Grieķija paliktu eirozonā, liecina socioloģiskā institūta ALCO veiktas aptaujas rezultāti, kas publicēti Grieķijas laikrakstā Ethnos. Savukārt atjaunot nacionālo valūtu – drahmu – vēlas 15% grieķu.

Tajā pašā laikā tikai 44,8% aptaujāto plāno balsot par starptautisko kreditoru izvirzīto nosacījumu Grieķijai pieņemšanu. Pret kreditoru izvirzīto nosacījumu pieņemšanu 5. jūlijā gaidāmajā referendumā plāno balsto 43,4% balsstiesīgo pilsoņu, bet 11,8% vēl nav pieņēmuši galīgo lēmumu, liecina aptaujas rezultāti.

Jāpiebilst, ka Grieķijas valdība uzskata, ka kreditoru priekšlikumu noraidīšana referendumā ievērojami pastiprinās tās pozīcijas sarunās. Tikmēr Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žans Klods Junkers ir paziņojis, ka „nē” referendumā Grieķijas pozīcijas pasliktinās, lai gan sarunas ar Grieķiju pēc referenduma tiks turpinātas jebkurā gadījumā.

The post Aptauja: 74% grieķu vēlas Grieķijas palikšanu eirozonā appeared first on Kapitāls.

Grieķijas valdība var pieņemt lēmumu izlaist kvazivalūtu jeb īpašas parādzīmes IOU (no angļu valodas I Owe You – Esmu parādā), vēsta izdevums La Libre Belgique. „Grieķijai var nākties spert šādu soli gadījumā, ja Eiropas Centrālā banka pārstās piegādāt valstij eiro,” teikts publikācijā.

IOU Grieķijas varas iestādes var izmantot, lai norēķinātos ar pensionāriem un valsts iestāžu darbiniekiem, kā arī ar uzņēmumiem, kuri piegādā pirmās nepieciešamības preces un degvielu, pie kam IOU apgrozībā atradīsies paralēli eiro.

Eksperti uzskata, ka kvazivalūtas ieviešana palīdzēs Grieķijai izkļūt no parādu bedres. Kā atzīmēts publikācijā, kvazivalūtu grieķiem nāksies mainīt pret eiro pēc tirgus kursa, kas var izraisīt importa preču cenu kāpumu.

Jāatgādina, ka Grieķijā 5. jūlijā notika referendums, kura gaitā 61,31% vēlētāju noraidīja starptautisko aizdevēju prasības. Drīz pēc tam par atkāpšanos no amata paziņoja Grieķijas finanšu ministrs Janis Varufakis, šo lēmumu motivējot ar to, ka bez viņa kā Briselei nesimpātiskas personas līdzdalības Atēnām būs vieglāk panākt jaunu vienošanos ar aizdevējiem.

The post Laikraksts: Grieķija var ieviest kvazivalūtu I Owe You appeared first on Kapitāls.

Šā gada pirmajos sešos mēnešos Ukrainas eksports, salīdzinot ar analoģisku laika posmu 2014. gadā, samazinājies par 35% jeb ~ $10 miljardiem. Salīdzinot ar 2013. gada pirmajiem sešiem mēnešiem, eksports samazinājies par 40% jeb ~ $12 miljardiem, liecina Ukrainas muitas dati, par kuriem vēsta portāls ubr.ua (publikācijas oriģināls atrodams šeit).

Lai arī Ukrainas eksports uz Krieviju krities par 60%, Krievija joprojām ir galvenais Ukrainas eksporta tirgus – 12,5%. Tālāk seko Turcija (8%) un Ķīna (7,9%), kā arī Ēģipte, Itālija un Polija.

Galvenā Ukrainas eksportprece šā gada pirmajos sešos mēnešos ir bijusi kukurūza (~ $2 miljardi), kas eksportēta galvenokārt uz Ķīnu. Tālāk seko saulespuķu eļļa (~ $1,5 miljardi), kas eksportēta galvenokārt uz Indiju, taču arī uz Ķīnu, un metāla pusfabrikāti (~ $1,3 miljardi), ar noieta tirgiem Ēģiptē un Turcijā.

Portāls norāda, ka Ukrainai šobrīd nav nepieciešams censties iekļūt Eiropas tirgos, kur tās produkcija vai nu nav nepieciešama, vai arī nav konkurētspējīga, tāpat valstij nav jēgas cerēt uz Krieviju, kur intensīvi tiek īstenota importa no Ukrainas aizstāšanas programma. Tā vietā Ukrainai, pēc ubr.ua domām, jāorientējas uz Āzijas valstu tirgiem.

The post Ukrainas eksporta apjomi šā gada pirmajā pusgadā kritušies par 35% appeared first on Kapitāls.

 ASV kosmētikas ražotājs Coty Inc. Noslēdzis vienošanos par 43 kompānijai Procter & Gamble (P&G) piederošu zīmolu iegādi, vēsta portāls Business Insider. Coty īpašumā pāries profesionālo matu un ādas kopšanas līdzekļu, kā arī kosmētiskas un parfimērijas zīmoli.

Darījuma apjoms ir $12 miljardi, un šī summa tiks izmaksāta ar diviem pārskaitījumiem $5 un $7 miljardu apmērā.

Jāatgādina, ka jūnija vidū Coty izsolē ieguva tiesības iegādāties trīs P&G meitas uzņēmumus, kas specializējas attiecīgi matu kopšanas līdzekļu, aromātisko vielu un kosmētikas ražošanā. Neilgi pirms tam Coty iegādājās Chanel piederošo zīmolu Bourjois, un šāda ofensīva liecina par nopietniem plāniem kosmētikas tirgū.

The post Procter & Gamble pārdod ievērojamu daļu kosmētikas biznesa appeared first on Kapitāls.

Vācijas finanšu ministrs Volfgangs Šeible neatbalsta un uzskata par nepietiekamiem jaunos Grieķijas priekšlikumus Eiropas Savienībai (ES) par reformām, kādus Atēnas ir gatavas veikt finanšu palīdzības piešķiršanai valsts glābšanai no maksātnespējas, kā arī lai novērstu Grieķijas iespējamo aiziešanu no eirozonas, vēsta izdevums Frankfurter Allgemeine Zeitung.

„Tie [priekšlikumi] nav pietiekami valsts ekonomikas modernizācijai un ilgtermiņa ekonomiskās izaugsmes, stabilas attīstības nodrošināšanai,” uzskata ministrs. Pēc viņa domām priekšlikumi jeb reformu plāns, kuru naktī uz sestdienu apstiprināja Grieķijas parlaments nevar kļūt par pamatu jaunai triju gadu palīdzības Grieķijai programmai.

V. Šeible uzskata, ka Grieķijai ir vairākas iespējas kā izkļūt no esošās situācijas. Pēc viņa domām valstij steidzami ir jāpārskata tās priekšlikumi, kā arī jānodod valsts aktīvi €50 miljardu vērtībā īpašā eirozonas fondā, šādi dzēšot daļu Grieķijas parāda.

Atbilstoši citam variantam, Atēnām nepieciešams pārtraukums sarunās un aiziešana no eirozonas uz pieciem gadiem, kamēr notiek valsts parāda restrukturizācija. Vienlaikus Grieķija paliktu ES sastāvā un varētu saņemt „humanitāro un tehnisko palīdzību”.

Atbilstoši pagaidām neoficiālai informācijai, šobrīd apspriežamais finan’dsu palīdzības apjoms Grieķijai ir €74 miljardi, €16 miljardus no kuriem varētu piešķirt arī Starptautiskais Valūtas fonds (SVF), kurš nesen atteicās no turpmākas sadarbības ar Grieķiju. Jāatgādina, ka neilgi iepriekš V. Šeible paziņoja, ka daļēja Grieķijas parādu norakstīšana būtu nelikumīga.

The post Vācijas finanšu ministrs iesaka uz pieciem gadiem izslēgt Grieķiju no eirozonas appeared first on Kapitāls.

Šveices nevalstiskās organizācijas Pasaules ekonomikas forums (World Economic Forum, WEF) veidotā ikgadējā globālās konkurētspējas indeksa (The Global Competitiveness Report 2014 – 2015, atrodams šeit) pirmajā vietā ierindota Šveice (5,70 punkti no 7 maksimāli iespējamiem), kurai seko Singapūra (5,65) un ASV (5,54).

Vēl globālā reitinga pirmajā desmitnieka atrodamas (secībā) Somija (5,50), Vācija (5,49), Japāna (5,47), Honkonga (5,46), Nīderlande (5,45), Lielbritānija un Zviedrija (pa 5,41). Indeksa sastādītāji, izmantojot 133 dažādus parametrus, salīdzinājuši kopumā 144 pasaules valstis.

Reitinga 29. vietā ierindota Igaunija (4,71), bet Lietuva (4,51) un Latvija (4,50) atrodas attiecīgi 41. un 42. vietās. Visas Baltijas valstis piedzīvojušas augšupeju, salīdzinot ar pagājušā gada reitingu, kurā Igaunija ieņēma 32., Lietuva – 48., bet Latvija 52. vietas.

Jāpiebilst, ka indeksa veidotāji sadala pasaules valstīs trīs pamata grupās – attiecīgi faktoru, efektivitātes un inovāciju virzītās ekonomikās (Factor-driven, Efficiency-driven un Innovation-driven), kā arī divās pārejas perioda grupās. Latvija un Lietuva kopā ar vēl 28 valstīm ierindota to valstu grupā, kuras atrodas pārejas stadijā no efektivitātes uz inovāciju virzītām ekonomikām, savukārt Igaunija pieskaitīta pie inovāciju virzītām ekonomikām.

The post Pasaules konkurētspējīgākās ekonomikas – Šveice, Singapūra un ASV appeared first on Kapitāls.

Eiropas Savienībai ir jāparāda „augstsirdība” un jānoraksta Grieķijas parāds, kā tas tika izdarīts attiecībā pret Vāciju 1953. gadā, paziņojis bijušais Eiropas Komisijas priekšsēdētājs un bijušais Itālijas premjerministrs Romano Prodi.

„Es vienmēr esmu uzskatījis, ka Grieķija nekad nebūs spējīga atmaksāt šo parādu. Faktiska Vācijas parāda norakstīšana 1953. gadā, kura nespēja to atmaksāt, kļuva ar gudru soli. Šodien ir nepieciešama tāda pati augstsirdība,” paziņoja R. Prodi, Itālijas galvaspilsētā Romā uzstājoties globālās ekonomikas problēmām veltītā forumā.

Atbilstoši politiķa vārdiem, vienošanās par Grieķijas parādu krīzes noregulēšanu, kuras pirmdien panāca eirozonas valstu līderi, tikai „novērsa sliktāko, bet ne pašu nelaimi”. „Nelaime ir tur, ka šodienas Eiropā eksistē saspīlējums un nesaprašanās. Un Eiropa vai nu kļūs par saliedētības, spēka un kopējo interešu vietu, vai arī viss, ko mēs esam izdarījuši pagātnē, beigsies slikti,” uzsvēra R. Prodi.

Pēc viņa vārdiem, pašlaik pastāv spēcīga Vācijas līderība Eiropas Savienībā, un „valstij – līderei nepieciešama gudrība ņemt vērā visu intereses”.

Jāpiebilst, ka eirozonas dalībvalstis ir piedāvājušas Atēnām iespēju nākamo trīs gadu laikā saņemt līdz pat 86 miljardus eiro lielu aizdevumu, taču Grieķijai strauji jāīsteno darba tirgus un nodokļu reformas. Šīs reformas atbalstīja arī Grieķijas parlaments, lai gan virkne politiķu, tostarp valsts premjerministrs Aleksis Ciprs, paziņoja, ka uzskata šādu lēmumu par katastrofālu, un uzsvēra, ka Grieķija ir spiesta pieņemt prasības, lai izvairītos no vēl lielākām problēmām.

Tāpat eirozonas dalībvalstu finanšu ministri panākuši sākotnējo vienošanos par pagaidu finansējumu piešķiršanu Grieķijai septiņu miljardu eiro apmērā.

The post Prodi: Eiropai jāparāda „augstsirdība” un jānoraksta Grieķijas parāds appeared first on Kapitāls.

Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) izpilddirektore Kristīne Lagarda uzskata, ka nepieciešams restrukturizēt Grieķijas parādsaistības, jo bez daļējas parādu norakstīšanas trešā palīdzības Grieķijai pakete zaudē jēgu. Šādu viedokli K. Lagarda pauda intervijā Francijas radiostacijai Europe 1.

„Palīdzības plāns nav dzīvotspējīgs bez parāda samazināšanas,” paziņoja SVF izpilddirektore. Pēc viņas domām, pastāv trīs iespējamie Grieķijas parāda restrukturizācijas varianti – kredītu nomaksas termiņu pagarināšana, labvēlības perioda, kura laikā Atēnām atļauts neveikt nekādus maksājumus, pagarināšana, kā arī kredītu procentu maksimāla pazemināšana

K. Lagarda arī norādīja, ka pēdējā vienošanās starp Grieķiju un starptautiskajiem aizdevējiem ir „tikai ceļa sākums”, bet „pats ceļš nebūs kaisīts ar rozēm”.

SVF izpilddirektore tāpat paziņoja, ka konkrēti trešās palīdzības paketes piešķiršanas noteikumi tiks apspriesti „kā minimums četras nedēļas”. K. Lagarda uzskata par pareizu lēmumu un laiku slēgt Grieķijas bankas un ieviest ierobežojumus skaidras naudas izņemšanai. „Tas ir pilnībā leģitīms solis, kuram jāpasargā banku noguldītāji,” paziņoja K. Lagarda.

The post SVF izpilddirektore: Bez daļējas parādu norakstīšanas trešā palīdzības Grieķijai pakete zaudē jēgu appeared first on Kapitāls.

Ķīna pirmoreiz pēc sešu gadu pārtraukuma publiskojusi informāciju par valsts zelta rezervēm, vēsta aģentūra Bloomberg. Atbilstoši oficiālajai informācijai, valsts zelta krājumi šajā laikā pieauguši par 57% un 2015. gada jūnija beigās bija 53,31 miljons Trojas unču jeb 1658 tonnas.

2009. gada maijā, kas ir pēdējā reize, kad tika publiskota informācija par valsts zelta rezervēm, tās bija 33,89 miljoni Trojas unču jeb 1054 tonnas. Līdz ar to Ķīna rezervju apjoma ziņā ir apsteigusi Krieviju un pacēlusies uz 5. vietu pasaulē. Krievijas zelta krājumi šā gada 1. jūnijā bija 40,2 miljoni Trojas unču jeb 1,25 tūkstoši tonnu.

Pasaulē lielāko zelta rezervju īpašnieces ir ASV – 8133,5 tonnas, norāda aģentūra. Vienlaikus Ķīna, Krievija un Kazahstāna pēdējos gados strauji palielina savus zelta krājumus, un pastāv aizdomas, ka vismaz Pekina oficiāli samazina datus par rezervju patieso apjomu.

Pēc atsevišķu ekspertu domām, viens no iespējamajiem zelta rezervju straujas palielināšanas iemesliem ir vēlme izveidot savstarpēju norēķinu sistēmu, kas būtu piesaistīta zeltam, vai pat padarīt tieši zeltu par savstarpējo un iespēju robežās arī starptautisko norēķinu vienību.

The post Ķīna pirmoreiz pēc sešiem gadiem publisko datus par valsts zelta rezervēm appeared first on Kapitāls.

Britu izdevums The Economist publicējis jaunāko tā dēvēto BigMac indeksu (atrodams šeit), kura ietvaros nosacīti tiek noteikta dažādu valstu valūtu vērtība. Indekss, kas tiek veidots kopš 1986. gada, balstīts pieņēmumā, ka viena un tā paša produkta cena, pēc attiecīgās valūtas kursa pārrēķinot ASV dolāros, dažādās valstīs būs vienāda.

Par BigMac indeksa atskaites punktu tiek izmantota ātrās ēdināšanas restorāna McDonalds hamburgera BigMac cena ASV, kas šā gada janvārī bija 4,79 dolāri. Tāpat pētījumā tiek noteikta īpaša BigMac pirktspējas paritāte – katras valsts nacionālās valūtas kurss pret dolāru, pēc kura hamburgera cena šajā valstī būtu tāda pati kā ASV.

Atsevišķās eirozonas valstīs pētījums netiek veikts – šim mērķim izmanto vidējo hamburgera cenu, kas līdzinās €3,70 jeb $4,05 pēc valūtas kursa. Tādējādi eiro kurss pret dolāru ir nenovērtēts par 15,4%. Pēc šī indeksa atbilstošs eiro kurss būtu 0,77 dolāri par eiro, kamēr pašlaik viens eiro maksā 0,91 dolāru.

Pārvērtētākie valūtu kursu, atbilstoši indeksam, ir Šveicē (42,4%), Norvēģijā (17,9%) un Zviedrijā (7,0%), bet nenovērtētākās valūtas – Venecuēlai (86,0%), Ukrainai (67.7%) un Indijai (61,7%).

The post BigMac indekss: Pārvērtētākā valūta – Šveicē, nenovērtētākā – Venecuēlā appeared first on Kapitāls.

Krievijas un Ķīnas varas iestādes kopīgām pūlēm īsteno projektu, kurš ievērojami nostiprinās to starptautiskās pozīcijas, raksta Polijas izdevums Gazeta Wyborcza.

„Eiropa, nespējot tikt galā ar trīskāršu krīzi (Grieķijas, Ukrainas un bēgļiem), gandrīz nav pamanījusi nesen aizvadīto trīskāršo BRICS, Eirāzijas Ekonomiskās Savienības (EAES) un Šanhajas Sadarbības organizācijas (ŠSO) samitu,” teikts rakstā. Tajā pašā laikā šajās sanāksmēs pieņemtie lēmumi, pēc izdevuma domām, atstās nopietnu ietekmi uz Eiropas turpmāko likteni.

Krievijas un Ķīnas līderi sper soļus Jaunā Zīda ceļa apvienošanai ar Eirāzijas Ekonomisko Savienību, radot vienotu un nemuitojamu ekonomisko izplatījumu no Pekinas līdz Minskai, norāda izdevums. Par dominējošo partneri aliansē kļūs Ķīna, bet Krievija garantēs Jaunā Zīda ceļa drošību, teikts publikācijā, citējot Maskavas Kārnegi centra pētnieka Aleksandra Gabujeva vārdus, kurš nosaucis Ķīnu par banku, bet Krieviju – par jaudīgu ieroci.

Bet ja „Zīda savienība” pirmkārt ir ekonomisks projekts, tad ŠSO, kura uzņēma savās rindās Indiju un Pakistānu, spēlē jau ģeopolitisku un stratēģisku lomas. Organizācija apvieno tikpat kodolvalstu, cik ANO Drošības Padome, bet Irānas (līdzko tiks atceltas sankcijas) piederības perspektīvas papildus pastiprinās šo trendu, uzskata izdevums.

„Mūsu acu priekšā Rietumi zaudē vienīgā drošības garanta lomu konfliktu pārņemtās valstīs, kamēr ŠSO ir spēki un līdzekļi šīs drošības garantēšanai,” atzīmēts rakstā. Ja Ķīnas ekonomikas un Krievijas ieroču savienība tiešām kļūs par notikušo faktu, parādīsies ģeopolitisks spēks, ar kuru Rietumiem būs ļoti grūti konkurēt, secināts noslēgumā.

The post Laikraksts: Krievijas un Ķīnas alianse nostiprina abu šo lielvalstu pozīcijas appeared first on Kapitāls.

Eiropas Savienības (ES) nākotnes perspektīvas ir grūti nosaukt par optimistiskām, un pastāv iespēja, ka savienība varētu kā izjukt, tā zaudēt savu ietekmi – šādu viedokli izdevumā Foreign Policy pauž politologs, Hārvardas universitātes profesors Stīvens Volts (raksts atrodams šeit).

Viņaprāt, ES ir kļuvusi par pašas iepriekšējo panākumu upuri – paplašināšanās laikā savienība pārtapusi par masīvu, sadalītu un nepopulāru viedojumu. „Milzīga kļūda” bija lēmums radīt vienotu eirozonu, pirms tam neizveidojot valūtas savienības darbam nepieciešamus politiskos mehānismus.

Rezultātā eirozonas krīze ne tikai ir radījusi pretrunas starp ES valstīm, bet atsevišķas valstis pat draud iedragāt visu Eiropas projektu. Pie tam uz ekonomikas problēmu, bezdarba un imigrantu pieplūdes fona aug nacionālistisku partiju popularitāte, kuras noliedz pašus ES pamatprincipus. Ņemot vērā negatīvās demogrāfiskās tendences, ES ekonomika augs lēnām, bet valdošās partijas izraisīs aizvien lielāku vēlētāju neapmierinātību.

Atrast izeju no šīs situācijas varētu mērķtiecīgi līderi, bet šis scenārijs ir maz ticams, jo šodienas Eiropā nav Konrāda Adenauera, Šarla de Golla vai Margarētas Tetčeres mērogu politiķu, uzskata analītiķis.

Nākotnā, pēc S. Volta domām, ES, visticamāk, nekļūs par „ciešu savienību”, bet tikai turpinās cīņu par pastāvēšanu. Ekonomikā nebūs stabilas izaugsmes, tāpat mazināsies ES politiskā ietekme.

Ir arī trešais scenārijs, uzskata politologs: Eiropas projekta iznīcināšana. „Grieķijas aiziešana no eirozonas radīs bīstamu precedentu, valstī pastiprināsies nacionālistiskas tendences, pie varas nāks aizvien autoritārāki līderi, un Grieķiju pārņems vērienīgi sociālie nemieri. Atsevišķas Eiropas valstis pat var vērsties pēc palīdzības pie Maskavas,” paredz S. Volts.

Šāda notikumu attīstība negatīvi atsauksies uz Ameriku – vāja ekonomiskā izaugsme ES nozīmē arī vāju izaugsmi ASV. Bez tam novājināta Eiropa nevarēs palīdzēt Vašingtonai problēmu attiecībās ar Ķīnu un Tuvajos Austrumos risināšanā, atzīmē S. Volts.

The post Profesors: Eiropas Savienības nākotnes perspektīvas grūti nosaukt par optimistiskām appeared first on Kapitāls.

ASV izstrādā jaunu pasākumu paketi spiediena uz Krieviju īstenošanai, kurai vēl vairāk jāapgrūtina Krievijas kompānijām piekļuve pie kredītresursiem rietumos, raksta britu izdevums Times.

Laikraksts vēsta, ka ASV ir gatavas ierobežot Krievijas piekļuvi pie kredītiem rietumos, ja Maskavas varas iestādes „neatsauksies aicinājumiem noregulēt situāciju Ukrainā”. „Soda pasākumiem ir jādemonstrē krasa sankciju pret Maskavu pastiprināšana. Ierosinājumi, kas tiek izstrādāti Vašingtonā, paredz rietumu kredītu tirgus slēgšanas Krievijai mēģinājumu,” raksta izdevums, atsaucoties uz vārdā neminētu informācijas avotu ASV administrācijā.

ASV plāno nākt klajā ar piedāvājumu ierobežot kreditēšanas termiņus Krievijas kompānijām rietumos līdz 7 dienām, šādi pastiprinot pašlaik noteikto 30 dienu ierobežojumu. Līdz notikumiem Ukrainā un tiem sekojušajām sankcijām, Krievijas kompānijas varēja saņemt kredītus uz neierobežotu laiku, un kreditēšanas termiņš parasti sasniedza vairākus gadus, norādīts publikācijā.

„Mēs varētu runāt par septiņu, nevis 30 dienu termiņu. Tas nozīmē, ka biznesam un fiziskām personām ir jāatjauno kredīta darījumi katru nedēļu, zaudējot cerības uz ilgtermiņa kredītiem rietumos,” laikraksts citē savu sarunu biedru.

Atbilstoši izdevuma informācijas avota datiem, ASV pašlaik arī veido plašu spiediena uz Krieviju un tās vadību instrumentu sarakstu, pie kam spiediena uz Krieviju efektivitātes panākšana kļuvusi par ASV Finanšu ministrijas galveno nodarbošanos pēdējā gadā.

„Finanšu ministrija ir pilnībā mainījusi pieeju šim jautājumam, kas tagad ir galvenais nacionālas drošības jautājums. Ministrija ir ievērojami palielinājusi informācijas un ekspertu slēdzienu apjomus, kā arī koriģējusi mērķus,” piebildis izdevuma sarunu biedrs.

The post Times: ASV izstrādā jaunu pasākumu paketi spiediena uz Krieviju īstenošanai appeared first on Kapitāls.

Ķīnā tiks izveidota megapilsēta, kuras iedzīvotāju skaits pārsniegs 130 miljonus cilvēku, vēsta laikraksts The New York Times.

Pilsēta, kuras platība sasniegs 132 tūkstošus kvadrātkilometru (sešas rezies vairāk, nekā Ņujorka) sauksies Jing-Jin-Ji – vārds saistīts ar to pilsētu, kuras kļūs par jaunā teritoriālā veidojuma sastāvdaļām – Pekinas (Jing no Beijing), Tjancziņas (Jin no Tianjin) un Hebejas (Ji – saīsinātais pilsētas un provinces vārds) – nosaukumiem.

Paredzēts, ka šāda teritoriāla apvienošanās sekmēs valsts ekonomiskā potenciāla attīstību. Plāns paredz, ka tagadējās Pekinas teritorijā tiks koncentrētas tehnoloģijas un kultūras dzīve, Tjanczinā – pētniecība, bet Hebejā – nelielas ražotnes.

The post Ķīnā tiks izveidota megapilsēta ar vairāk nekā 130 miljoniem iedzīvotāju appeared first on Kapitāls.

Iespēja pašrocīgi izgatavot rotaļlietu – Holivudas filmas personāžu vai priekšmetus no šīm filmām ar 3D printera palīdzību var negatīvi ietekmēt industrijas suvenīru cenas un kinostudiju ienākumus, raksta izdevums The Wall Street Journal (WSJ).

Par iemeslu nozares uztraukumam kļuvuši aizvien biežākie gadījumi, kad digitālās sagataves un failu populāru filmu vai multfilmu tēlu nodrukāšanai ar 3D printeriem bez maksas vai par nelielu samaksu tiek izvietotas internetā vai torentu vietnēs. WSJ min piemēru, kad neilgi pēc jaunāko Zvaigžņu karu treilera parādīšanās kāds entuziasts izvietojis internetā failus viena no treilerī redzamajiem ieročiem modeļa nodrukāšanai. Pirmajiem 100 interesentiem faili tika piedāvāti bez maksas, bet vēlāk tos varēja iegādāties par $55.

Šādas darbības var ietekmēt Holivudas ienākumus, jo dažādu suvenīru tirgus apjomi ir ievērojami, teikts rakstā. Piemēram, studijas Disney ieņēmumi no suvenīru tirdzniecības tikai šā gada otrajā ceturksnī bija $971 miljons.

The post WSJ: 3D printeri apdraud Holivudas kinostudiju ienākumus appeared first on Kapitāls.

Vācijā darbu sākusi pirmā Islāma banka, vēsta raidstacija Deutsche Welle. Banka ar nosaukumu KT Bank AG pieder Kuveitas – Turcijas finanšu institūtam Kuveyt Türk Bank un paredzēta finanšu pakalpojumu sniegšanai Vācijas musulmaņiem.

Atbilstoši pašas KT Bank AG novērtējumam, tās pakalpojumus Vācijas teritorijā varētu vēlēties izmantot 4-5 miljoni cilvēki. Tāpat banka plāno piesaistīt investīcijas no musulmaņiem – mazā un vidēja biznesa pārstāvjiem, nekustamā īpašuma tirgotājiem, utt. , paredzēta arī Kuveitas investoru dalība.

KT Bank AG nodarbosies tikai ar islāma bankingu – finanšu pakalpojumiem, kuri atbilst islāma jeb šariāta normām. Islāms aizliedz augļošanu un peļņas gūšanu procentu veidā, tāpat ir liegts piedalīties spekulācijās un gūt peļņu uz ticīgajiem nepieņemamu darbību (azartspēles) vai produktu (alhokols, cūkgaļa) rēķina, kamdēļ līdzekļus iespējams ieguldīt tikai ilgtermiņa uzņēmējdarbībā vai vērtspapīros. Islāma specifika arī padara bankas līdzatbildīgas par klientu naudu, kā arī viņu veiksmēm vai neveiksmēm biznesā, un rezultātā bankas cieš zaudējumus kopā ar klientiem vai otrādi.

Jāatgādina, ka Islāma bankings šā jēdzienu mūsdienu izpratnē radās 1960. gados Ēģiptē, kur ekonomists Ahmads al Nadžars izmantoja Vācijā gūto pieredzi, lai pēc pēdējās pašpalīdzības kasu Sparkasse parauga izveidotu uz islāma principiem balstītas pašpalīdzības kases. Apmēram tajā pašā laikā Malaizijā pēc līdzīga parauga tika izveidots krājaizdevumu fonds svētceļnieku uz Meku atbalstam. Savukārt pirmā islāma banka Dubai Islamic Bank tika izveidota 1975. gadā Apvienotajos Arābu Emirātos (AAE).

Aptuveni puse no visas pasaules islāma banku aktīviem (kas tiek lēsti ap divu triljonu dolāru apmērā) atrodas Irānā, bet 78% pārējo līdzekļu – sešu valstu grupā, ko apzīmē ar abreviatūru QISMUT (Katara, Indonēzija, Saūda Arābija, Malaizija, Apvienotie Arābu Emirārāti un Turcija), kā arī Bahreinā. Bez šīm valstīm islāma bankings vēl ir izplatīts Lielbritānijā (kas 2014. gadā kļuva par pirmo nemulsumaņu valsti, kas izlaidusi izlaidusi islāma obligācijas – sukukus, 200 miljonu mārciņu vērtībā), Krievijas musulmaņu reģionos, kā arī Kazahstānā.

The post Vācijā darbu sākusi pirmā Islāma banka, cerot uz 4-5 miljoniem klientu appeared first on Kapitāls.

Japānas korporācija Nikkei vienojusies ar britu mediju holdingu Pearson PLC par finanšu laikraksta Financial Times (FT) iegādi. Darījuma apjoms sastāda £844 miljonus ($1,32 miljardi), vēsta plašsaziņas līdzekļi, atsaucoties uz Pearson PLC paziņojumu. Gaidāms, ka darījums tiks pabeigts šā gada IV ceturksnī.

Copies of the English edition of the Financial Times are handed out at the central station in Hamburg, Germany, 07 December 2012. After 13 years, the FTD sells its final issue. Photo: Bodo Marks

Vienošanās par darījumu attiecās uz Financial Times drukāto izdevumu un interneta versiju, kā arī FT Group izdevumiem The Banker un Investors Chronicle, kā arī 33,3% Krievijas izdevuma Vedomosti daļu, taču neparedz FT Group piederošo Londonas nekustamo īpašumu, kā arī 50% izdevuma The Economist akciju paketes pārdošanu.

Laikraksts Financial Times tiek izdots kopš 1888. gada. 1893.gadā izdevēji izdomāja atšķirt avīzi no pārējiem laikrakstiem, sākot iespiest to uz pelēcīgi rozā papīra, un šī prakse ir saglabājusies līdz pat mūsdienām. 1957. gadā izdevumu pārpirka mediju holdings Pearson.

Financial Times lasītāju skaits sasniedz aptuveni 2,2 miljonus cilvēku dienā. Izdevuma tirāža 2014. gadā bija nedaudz vairāk nekā 700 tūkstoši eksemplāru, savukārt internetā laikrakstu abonēja vairāk nekā 500 tūkstoši cilvēku visā pasaulē. Jāpiebilst, ka 2014. gadā Financial Times tirāža pieauga par 10%, līdz 720 tūkstošiem eksemplāru.

Vienlaikus FT Group nav holdinga galvenais ienākumu avots. Vairāk nekā 70% ieņēmumu Pearson dod izglītojošās literatūras izdošana, un kompānijas attīstības stratēģija paredz visu uzmanību veltīt šai darbības sfērai.

The post Financial Times grupa tiks pārdota Japānas korporācijai Nikkei appeared first on Kapitāls.

Krievijas Banka (KB, valsts centrālā finanšu iestāde) izplatījusi paziņojumu, ka pieņemts lēmums veidot nacionālo reitingu aģentūru, par tās nākošo vadītāju nozīmējot līdzšinējo Gazprombank viceprezidenti Jekarterinu Trofimovu, vēsta Krievijas plašsaziņas līdzekļi.

Aģentūra darbu sāks šā gada IV ceturksnī, un tās sākuma kapitāls paredzēts trīs miljardu rubļu apmērā, kuri līdzīgās daļās, ne lielākās par 5%, tiks sadalīti starp 21-40 investoriem – komercbankām, appdrošināšanas sabiedrībām, utt.. Sākotnējā parakstīšanās uz akcijām gaidāma augusta beigās. Plānots, ka pelnoša aģentūra kļūs 2020. gadā.

Jāatgādina, ka Krievijas Valsts Dome šā gada februārī, pēc tam kad tā dēvēto starptautisko reitingu aģentūru „lielais trijnieks” – Fitch, Moody’s un Standard&Poor’s – pēkšņi krasi pazemināja Krievijas kredītreitingus, pirmajā lasījumā pieņēma īpašu likumu par reitingu aģentūru darbību Krievijā. Atbilstoši šim likumam paredzēta nacionālās reitingu aģentūras izveide, tāpat Krievijā strādājošajām reitingu aģentūrām turpmāk būs jāsniedz pamatojums, kamdēļ tiek paaigstināti vai pazemināti esošie reitingi. Pēdējais lēmums pieņemts ar mērķi novērst aģentūru darba politizēšanu.

The post Krievijā līdz gada beigām tiks izveidota nacionālā reitingu aģentūra appeared first on Kapitāls.